Saeima ceturtdien, 20.decembrī, apstiprināja Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP2020) galīgo redakciju.
Par NAP2020 apstiprināšanu balsoja 81 deputāts, bet atturējās 7 deputāti.
Par NAP2020 virzību Saeimā atbildīgās Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis iepriekš atzīmēja, ka „NAP izstrādē, apspriešanā un uzlabošanā ir ieguldīts milzīgs darbs un šis ir pirmais plānošanas dokuments, kas sasaistīts ar valsts budžeta finansējumu. Lai dokumentā izvirzītos mērķus sasniegtu, ir būtiski šo sasaisti turpināt arī nākamajās finanšu plānošanās”.
Nacionālais attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikti valsts attīstības mērķi, prioritātes un rīcības virzieni katrā no tām, kā arī sasniedzamie rezultāti un atbildīgās institūcijas.
NAP2020 ir kā valsts attīstības redzējums vidējam termiņam, kas iezīmē nacionāla līmeņa prioritātes - tautsaimniecības izaugsmi, cilvēka drošumspēju un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Īstenojot šīs prioritātes, Latvijai prognozēts ekonomikas izrāviens, sasniedzot galveno mērķi – iedzīvotāju labklājības pieaugumu.
Tautsaimniecības izaugsmes stimulēšanai plānots orientēties uz uzņēmējdarbības veicināšanu, investīciju piesaisti un produktivitātes pieaugumu, ņemot vērā sociālās atbildības principus. Galvenie darbības virzieni – ražojošais sektors, loģistikas un tranzīta pakalpojumi, uzņēmējdarbības vide, ražošanu atbalstoša publiskā infrastruktūra, radošās industrijas, publiskā pārvaldība un sabiedrības līdzdalība, kā arī droša un konkurētspējīga enerģija.
Cilvēka drošumspējas prioritāte paredz paaugstināt Latvijas iedzīvotāju spēju adaptēties strauji mainīgajā ārējā vidē, lai gūtu pārliecību par savām spējām gūt pietiekamus ienākumus, tādējādi nodrošinot savu un sabiedrības attīstību. Būtiskākie virzieni - nodarbinātība, veselība, izglītība, nevienlīdzības mazināšana, demogrāfija, saliedētība, radošums un citas vērtības.
Savukārt īstenojot izaugsmi atbalstošu teritoriju prioritāti, kā galvenie darbības virzieni noteikti - pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra, pilsētu un lauku mijiedarbība, nelauksaimnieciskā ražošana, lauku saimniecību attīstība, kooperācija un pārstrāde, dabas kapitāla pilnvērtīga un ilgtspējīga izmantošana.
NAP2020 kalpos par pamatu valsts budžeta un Eiropas Savienības strukturālo fondu, citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ieguldījumu, kā arī vidēja termiņa un ikgadējo budžetu plānošanai.
Nacionālā attīstības plāna uzraudzības un novērtēšanas procesā būtiska loma būs Saeimai un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijai, izvērtējot Ministru kabineta paveikto Nacionālā attīstības plāna īstenošanā.
Saeimas Preses dienests