Eiropas Savienības (ES) cīņa ar eirozonas finanšu krīzi un notikumi Vidusjūras dienvidu krasta valstīs bija galvenie jautājumi, kuriem uzmanību aizvadītajā Saeimas pavasara sesijā veltīja Saeimas Ārlietu komisija. Komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš uzsver, ka eirozonas finanšu krīze vistiešākajā veidā ietekmē arī Latvijas ekonomiku, savukārt notikumi Sīrijā, Ēģiptē un Lībijā var atstāt ietekmi uz visu ES dalībvalstu, tostarp Latvijas drošību.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs kā vienus no būtiskākajiem komisijas uzdevumiem pavasara sesijā min darbu pie Lisabonas līguma 136.panta grozījumiem par Stabilizācijas mehānisma izveidi, kā arī ES fiskālās disciplīnas līguma.

„Stabilizācijas mehānisms tiek veidots, lai nākotnē glābtu eirozonas valstis, kuras nonāks finansiālās problēmās. Tas ir kā glābšanas mehānisms, kas varbūt netiks lietots, bet būs gatavībā, ja būs vajadzīgs. Savukārt Fiskālās disciplīnas līguma ratifikācija nosaka, ka arī eirozonas valstīm jāievēro fiskālā disciplīna. Stabilizācijas mehānisms ir kā glābšanas rīks, bet Fiskālās disciplīnas līgums - kontroles mehānisms. Ja tas pareizi darbojas, tad glābšanas mehānismu nebūs jālieto,” norāda O.Kalniņš.

„Vēl viens ļoti aktuāls jautājums Eiropas Savienības ārpolitikā ir notikumi Ziemeļāfrikā – tā saucamais arābu pavasaris. Kaut gan Latvijā bieži uzskata, ka tas tieši mūs neietekmē, visos starptautiskajos pasākumos, kuros esmu piedalījies kā Ārlietu komisijas vadītājs un arī kā NATO Parlamentārās asamblejas delegācijas vadītājs, mēs esam apsprieduši notiekošo Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā, Sīrijā, kā tas var ietekmēt mūsu valstis,” norāda komisijas priekšsēdētājs.

O.Kalniņš arī atzīmē, ka Ārlietu komisija pavasara sesijā bija atbildīga par likumprojektu virzību, ar kuriem Saeima atbalstīja izmaiņas Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūtos, ļaujot šīm bankām paplašināt darbību arī Ziemeļāfrikā. „Tas ir kaut kas jauns un liecina par to, ka Eiropas Savienība domā par Ziemeļāfrikas nākotni, kā tur veicināt attīstību, lai būtu pēc iespējas mazāka negatīva ietekme uz Eiropu,” pauž O.Kalniņš.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka parlamenta darbā būtiski uzklausīt ne tikai politologus un diplomātus, bet arī cilvēkus, kuri paši bijuši dažādās krīzes un konflikta zonās, tā gūstot nepastarpinātu informāciju par tur notiekošo. Tieši tādēļ, pārrunājot notikumus Sīrijā, komisija uz sēdi bija aicinājusi ne tikai Ārlietu ministrijas pārstāvjus, bet arī žurnālisti Zani Penezi. Žurnāliste ir viena no retajām, kurai izdevies iekļūt Sīrijā, lai uz vietas iepazītos ar situāciju šajā vardarbības pārņemtajā valstī un veidotu vairākas reportāžas par tur notiekošo. „Patlaban ir skaidrs, ka neviens ne Eiropas Savienībā, ne NATO nevēlas iesaistīties Sīrijā. Nebūs tāda situācija kā Lībijā,” prognozē O.Kalniņš. 

Tomēr aizvien aktīvāk runājot par Ziemeļāfriku, ES nedrīkst aizmirst Austrumu partnerību, uzskata komisijas priekšsēdētājs. Tā ir ļoti svarīga ES kaimiņattiecību politikas sastāvdaļa un Latvijai attiecību veidošana ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu ir īpaši būtiska, atzīmē O.Kalniņš.

Pilna video intervija pieejama: https://www.youtube.com/watch?v=O4JAoc4unv0
Izmantojot video, atsauce uz Saeimas kanceleju obligāta

Saeimas Preses dienests