Cilvēktiesību komisija iepazīstas ar jaunā sabiedriskā medija izveides plāniem

(25.04.2012.)

Jaunā sabiedriskā medijam saturam jābūt kvalitatīvam, daudzveidīgam, atbilstošam sabiedrības interesēm un vajadzībām, un pārmaiņas sabiedrisko mediju nozarē nepieciešamas steidzami. Par to trešdien, 25.aprīlī, iepazīstoties ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sagatavoto jauna sabiedriskā medija koncepta projektu, vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.

NEPLP loceklis Gints Grūbe iepazīstināja komisijas deputātus ar pašreizējo sabiedrisko mediju situācijas izvērtējumu un problēmām, īpaši uzsverot auditorijas fragmentāciju - vidējais Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas auditorijas vecums ir virs 55 gadiem, un to veicina arī zemā mediju aktivitāte sociālajos tīklos un nepilnīga dažādu komunikācijas kanālu izmantošana. Tāpat jārisina ir Latvijas Televīzijas raidījumu satura zemās kvalitātes un vienveidības problēmas.

G.Grūbe komisijas deputātiem prezentēja trīs iespējamos jauna sabiedriskā medija attīstības modeļus. Katrā no tiem tika ietverti būtiskākie jaunā sabiedriskā medija pamatprincipi un mērķi – sabiedrisko mediju finansiālā neatkarība, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sadarbība, satura kvalitāte, pieejamība, dažādība un atbilstība sabiedrības interesēm, vienlaikus nodrošinot nacionālās kultūras, izglītības, ekonomiskās un integrācijas intereses. Jaunā sabiedriskā medija izveide varētu būt pabeigta 2018.gadā, informēja G.Grūbe.

Latvijas Ziņu, informatīvo un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrības valdes loceklis Arnis Krauze vērsa klātesošo uzmanību, ka ne visu var atrisināt ar naudas piešķiršanu vai plānu izstrādi – mediju darbā svarīga ir žurnālistu iniciatīva, motivācija un ieinteresētība, uz kuras pamata jau pašlaik notiek gan Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sadarbība, gan tiek izmantoti sociālie tīkli.

Komisijas deputāts Ingmārs Čaklais (Vienotība) uzsvēra, ka sabiedriskajam medijam jākļūst pieprasītam un vajadzīgam, un jau tagad, negaidot 2018.gadu, ir nepieciešamas pārmaiņas sabiedrisko mediju darbā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka NEPLP jācenšas atrast līdzekļus detalizētai izpētei par katra iespējamā jaunā medija modeļa plusiem un mīnusiem.

Savukārt Augusts Brigmanis (ZZS) pauda viedokli, ka jaunajam sabiedriskajam medijam jādarbojas tā, lai netiktu pazaudēts būtiskākais – mediju un vārda brīvība. Tādēļ sabiedrisko mediju reformu soļiem jābūt pamatotiem un izsvērtiem.

Komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis akcentēja, ka nedrīkst aizmirst sabiedrisko mediju izglītošanas lomu – to saturam jābūt alternatīvam komerckanālu saturam, kuri piedāvā galvenokārt izklaidējoša satura programmas. Vienlaikus sabiedriskajam medijam jāaizsniedz arī jaunās paaudzes auditorija un jāpielāgojas tehnoloģiju pārmaiņām.

Koncepcijas izstrādes gaitā jārūpējas par vienotas informatīvās telpas veidošanu, integrējot tajā arī krievvalodīgo auditoriju, atgādināja komisijas deputāte Daina Kazāka (ZRP). Tāpat ir būtiski pasteidzināt koncepcijas izstrādi, lai jaunā sabiedriskā medija projekts tiktu iekļauta pašreiz izstrādē esošā Nacionālajā attīstības plānā, tādējādi sabiedriskajam medijam ļaujot pretendēt uz lielāku valsts finansējumu.

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 25.jūnijā
16:00  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības Valsts departamenta, Finanšu departamenta un Tieslietu departamenta pārstāvju delegāciju

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196