Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 4.oktobrī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Teritorijas attīstības plānošanas likumprojektu, kas noteiks tiesisko pamatu jaunai sistēmai, plānojot teritorijas attīstību.

Likumprojektā definēti visu līmeņu - nacionālā, reģionālā un vietējo pašvaldību - teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, noteikta institūciju kompetence attīstības plānošanas jomā un sabiedrības līdzdalība plānošanas procesā. Likums paredzēs vietējā līmeņa teritorijas plānojumu apstiprināšanas un spēkā stāšanās, kā arī darbības apturēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Jaunais likumprojekts paredz ieviest lokālplānojumu, ko pašvaldība pēc savas iniciatīvas varēs izstrādāt kādas savas administratīvās teritorijas daļai, piemēram, ciemam vai lauku teritorijai. Lokālplānojumu vietējā pašvaldība apstiprinās ar saistošajiem noteikumiem, un to varēs izmantot par pamatu turpmākai plānošanai, kā arī būvprojektēšanai. Likumprojektā noteikta lokālplānojuma, kā arī teritorijas plānojuma darbības apturēšanas kārtība pēc atbildīgā ministra iniciatīvas un pārsūdzēšana, tostarp konstitucionālās sūdzības iesniegšanas kārtība Satversmes tiesā.

Paredzēts, ka pašvaldībām teritorijas detālplānojums būs jāapstiprina kā administratīvais akts, nevis kā saistošie noteikumi, kā tas ir līdz šim. Tas dos iespēju privātpersonai vērsties tiesā un aizstāvēt savas intereses jau detālplānojuma izstrādes procesā. Detālplānojuma darbība līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai būs jāaptur. Tādējādi būs nodrošināta plānojumu tiesiskuma kontrole.

Tiek ieviests jauns teritorijas attīstības plānošanas dokuments – tematiskais plānojums, ko varēs izstrādāt visos plānošanas līmeņos, risinot specifiskus jautājumus, piemēram, par transporta infrastruktūru, veselības aprūpes vai izglītības iestāžu izvietojumu reģionā vai inženierkomunikāciju izvietojumu pašvaldībā. Tematiskie plānojumi būs jāņem vērā, izstrādājot citus teritorijas plānošanas dokumentus.

Attiecībā uz plānošanas reģioniem jaunais regulējums nosaka to kompetenci reģionālajā līmenī, kā arī paredz, ka plānošanas reģioni izstrādās nevis teritorijas plānojumu, kā tas ir patlaban, bet gan ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Tas būs dokuments, kurā noteiks reģiona ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu rakstiskā un grafiskā veidā.

Ņemot vērā nevalstisko organizāciju priekšlikumus, jaunajā regulējumā arī noteikta sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstības plānošanā un institūciju pienākumi atklātuma nodrošināšanā, organizējot sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, kā arī līdzsvarojot privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām.

Jauns likums bija nepieciešams, jo patlaban vienus un tos pašus attīstības plānošanas jautājumus regulē trīs atsevišķi likumi, kā arī līdzšinējie teritorijas plānojumi ir pārāk detalizēti. Tas mazajām pašvaldībām rada papildu izdevumus un resursu patēriņu, norāda likumprojekta autori.

Plānots, ka Saeima galīgajā lasījumā par Teritorijas attīstības plānošanas likumprojektu lems 13.oktobrī, un likums stāsies spēkā šī gada 1.decembrī.

Saeimas Preses dienests