Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 16.martā, pauda konceptuālu atbalstu grozījumiem Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts atteikties no privātās apsūdzības institūta, saglabājot tikai publiskās apsūdzības kriminālprocesu.  

Privātās apsūdzības process tiek pielietots gadījumos, kad tiek aizskarts personas gods, celta neslava, tostarp masu saziņas līdzeklī, kā arī nodarīts tīšs viegls miesas bojājums (izņemot ar vardarbību ģimenē saistītus gadījumus).

Lielākās problēmas praksē radušās tieši saistībā ar miesas bojājumu nodarīšanu, nespējot nošķirt, kad pārkāpums traktējams kā vardarbība ģimenē. Nereti praksē par vardarbību ģimenē publiskās apsūdzības process tiek atteikts, pamatojot, ka par to veicams privātās apsūdzības process.

Privātās apsūdzības procesā apsūdzību uztur pats cietušais, tajā nenotiek pirmstiesas process un nevar iesaistīties prokurors, tādēļ cietušajam netiek garantēta pilnvērtīga tiesiskā aizsardzība, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Turklāt privātās apsūdzības procesu var uzsākt tikai tad, ja cietušais iesniedz tiesai sūdzību par konkrētu personu, kas izdarījusi noziegumu. Ja potenciālais apsūdzētais nav zināms vai privātpersonai to nav iespējams noskaidrot, cietušajam faktiski ir liegta iespēja aizstāvēt savas tiesības.

Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem no 2011.gada 1.janvāra privātās apsūdzības process vairs netiks īstenots un cietušās personas savas intereses varēs aizstāvēt publiskās apsūdzības ceļā. Lai uzsāktu kriminālprocesu, būs nepieciešams cietušās personas pieteikums.

Likumprojekta autori norāda, ka tādējādi tiks nodrošināta efektīvāka cietušo personu tiesību realizācija un aizsardzība.



Saeimas Preses dienests