Saeima ceturtdien, 4.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotos grozījumus Izglītības likumā.

Likumā paplašinātas tiesības uz izglītību, nosakot, ka tādas tiesības ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, Eiropas Savienības pilsoņiem, Eiropas Kopienas un citu valstu iedzīvotājiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja Latvijā. Tāpat šādas tiesības būs bezvalstniekiem ar derīgu ceļošanas dokumentu, bēgļiem un patvēruma meklētāju bērniem. Uz laiku līdz izceļošanai mācīties varēs arī to personu bērni, kuriem nav likumīga pamata uzturēties Latvijā.

Atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām likumā ietverts atšķirīgas attieksmes aizliegums. Tiesības iegūt izglītību ir neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas. Atšķirīga attieksme pieļaujama tikai tiesisku mērķu dēļ. Personai, kura aizstāv savas tiesības, nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas.

Likums paplašina pedagoga tiesības, nosakot iespējas piedalīties izglītības procesa pilnveidē. Papildināti arī skolēnu un vecāku pienākumi. Skolēns ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt izglītības iestādi, un viņa pienākums ir neapdraudēt savu un citu personu veselību un dzīvību. Tāpat skolēnam ir pienākums piedalīties izglītības iestādes apkārtējās vides sakopšanā. Savukārt vecāku pienākums ievērot ne tikai sava bērna tiesības, bet arī pārējo bērnu, pedagogu un citu personu tiesības un intereses.

Likuma grozījumi nosaka, ka valsts dibinātas augstskolas studiju programmas īsteno valsts valodā. Eiropas Savienības oficiālajās valodās pieļaujams īstenot studiju programmas, kuras Latvijā apgūst ārvalstu studējošie, kā arī studiju programmas, kas tiek īstenotas starptautiskas sadarbības ietvaros. Ja studijas Latvijā būs ilgākas par sešiem mēnešiem vai pārsniegs divdesmit kredītpunktu apjomu, ārvalstu studentam būs jāapgūst arī valsts valoda. Svešvalodā varēs īstenot ne vairāk par piekto daļu no studiju programmas. Izņēmums būs valodu un kultūras studijas un valodu programmas. Šādu regulējumu jau nosaka Augstskolu likums, taču atbildīgā komisija lēma valodu lietošanas nosacījumus ietvert arī likumā, kas kopumā regulē visu izglītības jomu.

Turpmāk izglītības iestādes bez licences saņemšanas varēs īstenot pieaugušo neformālās izglītības un interešu izglītības programmas. To pēc licences saņemšanas pašvaldībā varēs darīt arī citas fiziskas un juridiskas personas, kuras nav ietvertas Izglītības iestāžu reģistrā.

Grozījumi likumā skar arī izglītības finansēšanu. Likums paredz valstij un pašvaldībai iespēju atbalstīt pieaugušo neformālās izglītības programmas. Tāpat tiek precizēts izglītības iestāžu no maksas pakalpojumiem gūtu ieņēmumu izlietojums. Pašvaldība varēs arī ieviest daļēju maksu par izglītības ieguvi pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.

Tāpat mainīta skolu akreditēšanas un likvidācijas kārtība. Turpmāk par izglītības iestādes reorganizāciju vai likvidāciju audzēkņi būs jāinformē vismaz sešus mēnešus iepriekš. Likums nosaka, ka pamatskolas un vidusskolas turpmāk tiks akreditētas uz sešiem gadiem.

Likums paredz izveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu, kurā būs pieejama informācija par izglītības iestādēm, licencētām un akreditētām izglītības programmām, izglītojamiem, pedagogiem, augstskolu un koledžu akadēmisko personālu, izglītības dokumentiem un valsts statistiku. Sistēmu uzturēs Izglītības un zinātnes ministrija.

Tagad likumā nostiprināta bibliotekāro un informācijas pakalpojumu pieejamība skolās. Ministru kabinets noteiks kārtību, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija pārraudzīs pakalpojumu nodrošināšanu. Bet pašvaldību kompetencē būs veicināt iespēju izglītības iestādēm izmantot vienoto bibliotēku informācijas sistēmu.

Likums stāsies spēkā 2010.gada 26.martā.



Saeimas Preses dienests