Lai arī pēdējo gadu laikā būtiski pieaudzis gadījumu skaits, kad par hipotekāro kredītu izkrāpšanu sākta kriminālvajāšana, nav sagaidāms šādu gadījumu straujš pieaugums, jo veikti nepieciešamie preventīvie pasākumi. To otrdien, 9.februārī, uzklausot informāciju par izmeklēšanas un tiesu praksi saistībā ar kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu, secināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.
„Šodienas sēdē konstatējām, ka situācija šobrīd sāk stabilizēties un iespēja saņemt kredītu, sniedzot nepatiesu informāciju par savu finanšu stāvokli, būtiski samazinājusies,” norādīja komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš. Viņš atzīmēja, ka to veicinājusi vienota Latvijas Bankas Kredītu reģistra izveide, kā arī prasība hipotekāro kredītu saņemšanai iesniegt izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta. Tāpat atzinīgi vērtējams prokuratūras un policijas darbs, izmeklējot šādus noziedzīgus nodarījumus, piebilda komisijas priekšsēdētājs.
Kā noskaidroja deputāti, pēdējo trīs gadu laikā teju trīskāršojies kriminālprocesu skaits, kuros par kredītu izkrāpšanu uzsākta kriminālvajāšana. Ja 2007.gadā prokuratūras iestādēs kriminālvajāšana uzsākta 39 šādās krimināllietās, tad 2009.gadā jau 107 krimināllietās. Kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, saņemot kredītus, paredz Krimināllikuma 210.pants.
Bankām vislielākās problēmas radušās ar tiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri ņēmuši kredītus vairākās bankās, lai spekulācijas nolūkos iegādātos vairākus nekustamos īpašumus, informēja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. Par šādiem negodprātīgiem kredītņēmējiem tad arī visbiežāk bankas vēršas tiesībsargājošajās iestādēs.
„Bankām nav problēmu ar cilvēkiem, kuri ņēmuši kredītus vienīgā dzīvokļa iegādei vai remontam. Tie ir vislabākie klienti, ar kuriem bankas rod kopēju valodu. Lielākās problēmas ir ar tiem bāleliņiem, kuri, metoties nekustamo īpašumu spekulāciju biznesā, pirka un tālāk pārdeva jau daudzus nekustamos īpašumus,” teica T.Tverijons.
Lielākās problēmas radās no tā, ka, ņemot kredītu, šie cilvēki noklusēja, ka tiem nereti ir pat vairāki kredīti citās bankās, skaidroja Komercbanku asociācijas prezidents. Tāpat problemātiski esot arī tie kredīti, kuri negodprātīgi tikuši izmantoti citiem mērķiem. Piemēram, kredīts ņemts dzīvokļa remontam, bet patiesībā šī nauda ieguldīta dažādās kredītiestādēs, cerot uz vieglu un ātru peļņu, teica T.Tverijons.
Saeimas Preses dienests