Augstākās izglītības iestādēs primāri jānodrošina atbalsts tām mācību programmām, kas ir būtiskas tautsaimniecībai un veicina valsts konkurētspēju. To otrdien, 19.janvārī, uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu ziņojumu par situāciju augstākās izglītības sistēmā, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

„No augstākās izglītības politikas ir atkarīga gan uzņēmējdarbības vide, gan valsts konkurētspēja kopumā. Tādēļ augstākās izglītības saturs jāveido tā, lai valsts nesubsidētu tās mācību programmas, kas nav nepieciešamas tautsaimniecībai,” atzina komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.

„Mūsu komisijas darba kārtībā ir jauns Augstākās izglītības likums, kas ieviesīs būtiskas reformas augstākajā izglītībā. Par nepieciešamajiem jauninājumiem komisiju jau 2.februārī informēs Ekonomikas ministra vadītā darba grupa. Atbildīgo amatpersonu ziņojumi dos pamatu veidot nozarei ārkārtīgi būtisko likumu, kas sabalansēs gan izglītības politikas, gan ekonomikas intereses,” pauda J.Strazdiņš.

Deputāti komisijas sēdē noskaidroja, ka, lai gan arī šajā akadēmiskajā gadā joprojām populārākās mācību programmas ir informācijas un komunikācijas zinātne, tiesību un vadības zinātnes, kā arī vides aizsardzība, arhitektūra un būvniecība, visstraujāk samazinājies ir tieši sociālajās zinātnēs studējošo skaits.

Šajā akadēmiskajā gadā studējošo skaits 54 Latvijas augstākās izglītības iestādēs ir samazinājies par 10,2 procentiem un patlaban ir 122,5 tūkstoši. Visstraujāk samazinājies studējošo skaits maksas studijās valsts augstskolās un koledžās, kā arī to studentu skaits, kas mācās privātās augstskolās. 



Saeimas Preses dienests