Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi” tiešraidē no Saeimas nama Rīgā. Tūlīt deputāti pastāstīs par šodien svarīgāko.

Pirmajai vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika pieņemta virkne ļoti būtisku likumprojektu dažādos lasījumos, un es vēlos dažiem pieskarties.

Šodien tika pieņemti grozījumi Saeimas kārtības rullī. Ļoti būtiski ir tas, ka deputāti ir vienojušies, ka tad, ja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atzīs, ka deputāts ir pārkāpis ētiskas dabas vai vēl kādus noteikumus, turpmāk viņam varēs tikt liegta iespēja piedalīties Saeimas sēdēs un uzstāties Saeimas sēdēs. Turklāt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tiks palielināts deputātu sastāvs, un tas noteikti garantēs, ka šī komisija varēs strādāt efektīvāk.

Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums”, un bija ļoti daudz priekšlikumu – 277 priekšlikumi. Būtiskākais ir tas, ka šis likums nosaka ierobežojumus padomē strādājošo prēmijām, algām, kā arī to, ka padomes locekļi tiek pieņemti darbā konkursa kārtībā.

Otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Arī šis likumprojekts mūsu sabiedrībai ir ļoti būtisks: tas paredz, ka uzturlīdzekļu nemaksātāji tiks publiskoti “Latvijas Vēstnesī”, bet – tas ir ļoti, ļoti būtiski! – ievērojot bērna intereses, tātad nodrošinot, ka dati tiek publiskoti tikai tad, ja nav saņemta informācija, ka publiskošana var kaitēt bērna interesēm. Tiek nosaukts to personu loks, kuras dažādu iemeslu dēļ nav spējīgas maksāt uzturlīdzekļus, – personas ar invaliditāti, personas, kurām ilgstoša darbnespēja. Turklāt šie grozījumi definē, kā informācija par publiskošanu sasniegs parādnieku, tātad – kāda ir kārtība un kādas ir sekas, ja parādnieks nemaksā uzturlīdzekļus.

Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, un mēs ļoti ceram, ka iesniegtie priekšlikumi būs ļoti kvalitatīvi un ka šo jomu patiešām varēs sakārtot.

Šodien tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kuri paredz elektronisko uzraudzību noziegumus izdarījušām personām, un grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kura virsmērķis ir stiprināt Latvijas informatīvo telpu. Tātad mēs varam cerēt, ka nākotnē mums bez pieciem kanāliem, kas pašlaik ir obligāti, būs vēl arī četras programmas. Un šie noteikumi attiecas kā uz kabeļoperatoriem, tā arī uz citiem informatīvajiem izplatītājiem un arī uz satelītapraidēm.

Un noslēgumā gribu teikt, ka šodien 150.dzimšanas diena ir izcilam Latgales politiķim, literātam, garīdzniekam Francim Trasunam. Pateicoties Franča Trasuna aktivitātēm, 1917.gadā Latgales kongress pieņēma liktenīgu un būtisku lēmumu – būt kopā ar Latviju, un tas būtiski ietekmēja to, ka 1918.gadā mēs ieguvām savu valsti. Svinam šodien Franča Trasuna jubileju, līdzināmies viņam, paļaujamies, ka mūsu tautas saknēs ir šo stipro cilvēku gēni, un esam droši, ka mūsu valsts pastāvēs mūžīgi!

Lai jums jauka nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas nostāju pret likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kuru mūsu frakcija neatbalsta.

Bez šaubām, likumprojekts satur virkni grozījumu, kuriem zināmā mērā var piekrist. Tomēr dažus piedāvātos grozījumus nekādas redakcionālas izmaiņas neuzlabos, jo tie ir... principiāli nav pieņemami, un tāpēc mūsu partijas frakcija iebilst pret likumprojekta skatīšanu... izskatīšanu kopumā.

Problēma ir tajā, ka likumprojekta tekstā valdība ierosina noteikt, ka turpmāk nodokļa likmi varēs grozīt ne biežāk kā reizi gadā un ka grozījumi nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos stājas spēkā ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no normatīvā akta pieņemšanas dienas, ja šie grozījumi nosaka jaunu nodokļa objektu vai ietekmē nodokļa objektu vai likmi, vai būtiski ietekmē nodokļu administrēšanas procedūras vai piemērošanu. Tādējādi šī likumprojekta norma pieņemšanas gadījumā nepārprotami ierobežos Satversmes 65.pantā noteiktās Saeimas deputātu tiesības, kā arī Satversmes 65.pantā noteiktās vēlētāju tiesības, ka Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt likumprojektus.

Minētās normas ierobežojošais spēks būs vēl lielāks, jo tās piemērošana būs lielā mērā atkarīga no normas interpretācijas.

Protams, mēs visnotaļ atbalstām nodokļu sistēmas stabilitātes pastiprināšanu un uzskatām stabilus nodokļus par noteicošu priekšnosacījumu uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides izveidošanai, bet iesniegtais likumprojekts faktiski sašaurina nodokļu sistēmas tālākas pilnveidošanas iniciatīvu autoru loku līdz Ministru kabinetam un faktiski līdz Finanšu ministrijai. Sanāk tā: ja šo likumprojektu Saeimā atbalstīs galīgajā lasījumā, tad turpmāk Saeimas deputātiem vairs nebūs un arī nevalstiskajam sektoram vairs nebūs iespēju iesniegt grozījumus likumiem par nodokļiem, piemēram, nebūs iespējas samazināt PVN likmi veselīgai pārtikai vai siltumam.

Šādu pieeju “Saskaņa” nevar atbalstīt. Uzskatām, ka iesniegtā norma ir pretrunā ar Satversmi. Šodien aicinājām un arī turpmāk aicināsim likumprojekta izskatīšanu neturpināt.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mani kolēģi diezgan detalizēti izstāstīja par Saeimas šodienas sēdes darba kārtību, tāpēc es vairāk pakavēšos pie cita, manuprāt, ļoti aktuāla jautājuma – jaunās valdības veidošanas –, jo šajās sarunās es piedalos.

Jauno koalīciju pašreiz plāno veidot trīs politiskie spēki – Zaļo un Zemnieku savienība, VIENOTĪBA un “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Esošā premjerministre un premjerministra amata kandidāte Laimdota Straujuma vakar mums prezentēja savu skatījumu uz nākošā gada aktualitātēm, un viena no tām neapšaubāmi ir nākošā gada budžets, kas, kā rādās, būs diezgan smags, jo prasīs zināmu konsolidāciju.

Jautājums, kas skar nākošo būtisko periodu Latvijas dzīvē – Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā: nepieciešams, lai mums būtu ļoti kompetenta valdība – ar profesionāliem politiķiem ministru amatos –, kas spētu rādīt Latvijas darbus un arī prastu varbūt aktualizēt tās problēmas, kurās, mūsuprāt, būtu nepieciešama palīdzība no mūsu kolēģu puses – no Eiropas Savienības valstu puses.

Tika runāts par jautājumiem katrā no konkrētām nozarēm. Zaļo un Zemnieku savienību visvairāk interesē, protams, tās sfēras, kurās mēs vēlamies deleģēt savus ministrus, un ir panākta vienošanās par darbu zemkopības jomā, kurā mēs deleģējam Jāni Dūklavu, labklājības jomā, kurā deleģējam Uldi Auguli, un arī aizsardzības jomā, kurā deleģējam Raimondu Vējoni.

Noris diskusijas arī par citām atbildības sfērām. Zaļo un Zemnieku savienībai ir ministru amata kandidāti jebkurai no šīm jomām, tajā skaitā arī Saeimas spīkera amatam, bet tas ir pašreiz diskusiju objekts, un sarunu mēs turpināsim nākošajā dienā, tātad rītdien, jau ar konkrētu jaunu dienas kārtību un varbūt ar jauniem izaicinājumiem.

Mēs redzam, kas tajās jomās, kuras varbūt ir gribēts šodien aktualizēt, ir svarīgākais. Lauksaimniekiem tie, protams, ir jautājumi, kas skar atbalstu Latvijas zemniekiem tiešo maksājumu jomā, un šeit Straujumas kundze apstiprināja, ka plānotie 50 miljoni ir – ir doma tos virzīt nākošā gada budžetā; tie būtu nepieciešami kā valsts atbalsta maksājumi. Piena lopkopjiem un cūkkopjiem, protams, ir jautājumi, kas skar gan krīzi, gan cūku mēra apkarošanas kompensācijas. Par šo lietu šodien arī runāja Jānis Dūklavs. Un, protams, pensionāriem un visiem tiem cilvēkiem, kas ir saistīti ar sociālo sfēru, aktuāli jautājumi ir tie, kas skar pensiju indeksāciju, kā arī, teiksim, dažādu pabalstu sakārtošanas sistēmu pārskatīšanu.

Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava atbildīgi pieiet nākošās valdības veidošanas procesam. Nu, man šķiet, ka mēs esam pārliecināti, ka tomēr visdrīzākajā laikā mēs nonāksim pie kopsaucēja un jaunā valdība varēs ar pilnu atbildību ķerties klāt pie šo nosprausto uzdevumu risināšanas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Augustam Brigmanim.

Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tālāk vārds Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājai Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē tika pieņemta virkne ļoti būtisku likumu un lēmumu.

Kā pirmo un nozīmīgāko es vēlētos izcelt trešajā, tātad galīgajā, lasījumā pieņemto likumprojektu “Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums”. Tātad ir jauns likums, kas regulē to, kādā veidā ir jāvada... labāk, efektīvāk un caurspīdīgāk jāvada, jāpārvalda un jāuzrauga valsts uzņēmumi.

Jaunais likums ievieš virkni jaunu prasību. Tā ka, piemēram, katru ceturksni valsts uzņēmumiem būs jāpublisko savi finanšu rādītāji un pārskati par savu finanšu situāciju, ko būs iespējams ekspertiem vērtēt, publiski komentēt.

Tiek ieviesta arī tāda vienota amatpersonu apstiprināšanas kārtība, ka ir jābūt pilnīgi skaidrai, atklātai, noteiktiem kritērijiem atbilstošai uzņēmumu vadības pārstāvju izvirzīšanai. Šajā nominācijas komisijā jābūt sabiedrības pārstāvjiem un neatkarīgiem ekspertiem. Valsts uzņēmumu vadītājiem ir jāatbilst profesionalitātes kritērijiem, kas arī ir noteikti likumā ļoti stingri.

Iepriekš šāda vienota un atklāta nominēšanas kārtība, kas ir pielīdzināma atklātam konkursam, nav bijusi.

Visiem valsts uzņēmumiem būs jāveido stratēģijas trim gadiem pēc vienota principa. Tātad tas būs jāievēro, plānojot investīcijas, kā arī plānojot, kāda būs peļņa. Un būs arī vienoti noteikumi un principi, kā aprēķinās, cik daudz valsts uzņēmumiem ir jāiemaksā... cik liela daļa no savas peļņas ir jāiemaksā valsts budžetā, tātad valsts kopējām finanšu vajadzībām.

Šajā jomā līdz šim nebija vienota un skaidra regulējuma, un bieži vien katrā individuālā gadījumā katram uzņēmumam tika pieņemti atsevišķi lēmumi un ļoti bieži pat varbūt ne gluži pamatoti sniegtas atlaides, atļaujot neiemaksāt valsts budžetā kādu daļu no peļņas.

Likums paredzēs arī to, ka pašvaldībām būs iespēja izmantot valsts institūciju konsultācijas un palīdzību, lūgt tām padomu pašvaldību uzņēmumu pārvaldības jautājumos.

Un, kā jau ir daudz diskutēts, šis likums paredz arī, ka tiks izveidota otra līmeņa pārraudzība pār valdēm. Respektīvi, valdes locekļiem, uzņēmumu direktoriem būs uzraugi, ko dēvē par padomes locekļiem. Un šiem uzraugiem būs pienākums sekot, vai valsts uzņēmumi tiek labi pārvaldīti, vai tiek sasniegti visi stratēģiskie mērķi un finanšu mērķi un vai valsts uzņēmumu aktīvi tiek izmantoti godprātīgi un efektīvi.

Pieņemot šo likumu tieši šodien, mēs radām iespēju, ka nākamajā nedēļā, 22. un 23.oktobrī, Parīzē notiks OECD darba grupas sanāksme uzņēmējdarbības jautājumos, un minētajā darba grupā Latvija varēs tikt atzīta par ļoti augstajiem OECD starptautiskajiem kritērijiem atbilstošu valsti, kurā uzņēmumu pārvaldība ir moderni un efektīvi regulēta. Un tādējādi šobrīd mēs esam pieņēmuši vajadzīgos lēmumus, lai Latvija varētu tikt uzaicināta dalībai OECD, kas ir ļoti būtiski.

Bet kopumā šis likums ir vajadzīgs tieši Latvijas uzņēmumu labākai pārvaldībai. Kā mēs redzam no sabiedriskās domas aptaujām, tas atbilst arī iedzīvotāju viedoklim. Aptauju dati skaidri liecina, ka, piemēram, 46 procenti iedzīvotāju norāda, ka vēlas valsts uzņēmumu pārvaldībā lielāku kontroli un skaidrāku atbildību iesaistītajām amatpersonām par pieņemtajiem lēmumiem. Un šis likums to paredz! Un 36 procenti iedzīvotāju ir teikuši, ka vēlas, lai valsts uzņēmumiem būtu skaidri mērķi un rezultātu novērtēšanas sistēma un lai tiktu veikta uzņēmumu vadības nomaiņa gadījumos, ja netiek sasniegti ilgtermiņa mērķi. Un 32 procentiem iedzīvotāju ir viedoklis, ka ir nepieciešama atklāta valžu un citu valsts pārstāvju iecelšanas procedūra un kvalitatīvāki kadri valsts uzņēmumos. Un šis likums tiešā veidā atbild uz šo sabiedrības prasību jeb viedokli.

Bez šī likuma es gribētu pieminēt vēl divus citus šodien pieņemtus likumus.

Ir pieņemts likums “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kur ir paredzēts, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā strādās divi pārstāvji no katras frakcijas. Tas ir būtiski, jo iedzīvotājiem ir tiesības iesniegt kolektīvos iesniegumus, un viņi to pārsvarā veic ar portāla manabalss.lv starpniecību. Un ir būtiski, lai Mandātu ētikas un iesniegumu komisija, kas saņem šos kolektīvos iesniegumus un par to izskatīšanu ir atbildīga, būtu stiprāka un ar lielāku kapacitāti. Tādēļ šis lēmums – uzdot šajā komisijā strādāt no katras frakcijas diviem pārstāvjiem – ir vērtējams kā būtisks solis, lai Saeima labāk, pilnvērtīgāk un ātrāk varētu izskatīt un ņemt vērā iedzīvotāju kolektīvos iesniegumus.

Un trešais šodien pieņemtais likums, ko es gribētu izcelt un ko noteikti pieminēs arī mans kolēģis Judina kungs, ir likums “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas paredz iespēju turpmāk būtiski saīsināt tiesas procesus, atļaujot tiesnešiem nelasīt pilnīgi visus dokumentus. Līdz šim bieži vien tika pat par pusgadu vai gadu kavēti tiesas procesi, jo tajos iesaistītie cilvēki lūdza, lai tiesneši lasa, piemēram, katru degvielas čeku un maizes iegādes čeku, lasa tajos katru burtu. Šodien pieņemtais likums ļaus to turpmāk nedarīt, tādējādi paātrinot tiesas procesus. Tiesas procesu paildzināšana ir bijusi ļoti būtiska problēma mūsu tiesu sistēmā līdz šim, gan kopumā raugoties no sabiedrības skatupunkta, gan arī lūkojoties uz uzņēmējdarbības vidi.

Līdz ar to jāteic, ka Saeimas sēde šodien ir bijusi ļoti ražīga, bagāta ar tādiem būtiskiem lēmumiem, kuri ļaus arvien labāk pārvaldīt Latviju un valsts uzņēmumus, kā arī uzlabos tiesu sistēmu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kaut gan pirms divām nedēļām Latvijas tauta ievēlēja jaunu Saeimu un patlaban notiek darbs, lai izveidotu valdību un lai labi organizētu darbu turpmākajos četros gados, 11.Saeima vēl turpina strādāt. Un tiešām šodien bija ļoti ražīga diena: mēs pieņēmām vairākus būtiskus, svarīgus likumus. Nav iespējams informēt par visiem, bet man gribētos izcelt jeb atzīmēt dažus no svarīgajiem likumiem, par kuriem mēs šodien diskutējām.

Kā jau nupat tika minēts, viens no tiem ir likums “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Saeimas kārtības rullis faktiski ir mūsu reglaments – dokuments, kas nosaka, kā Saeimai ir jāstrādā. Un viens no jautājumiem, par kuru mēs šodien daudz diskutējam Saeimā, 11.Saeimā, ir jautājums, ko darīt ar deputātiem, kuri pārkāpj ētikas normas, kuri uzvedas, nu, teiksim, neatbilstoši savam amatam. Protams, dažiem šķiet, ka šos cilvēkus var atsaukt, var atņemt viņiem mandātu. Bet tas pilnīgi nevar tikt atbalstīts, jo skaidrs, ka šie cilvēki ir ievēlēti un viņiem ir mandāts, kuru viņiem tauta uzticēja, viņiem ir iespēja pārstāvēt tautas intereses Saeimā. Bet tomēr mēs uzskatām, ka atbildībai ir jābūt nopietnai un ka papildus jau patlaban paredzētajai iespējai, piemēram, sodīt ar 20 procentu algas ieturējumu gadījumā, ja cilvēks nepiedalās sēdē, un papildus iespējai izteikt rājienu un tad publicēt rājienu “Latvijas Vēstnesī”... Ir nolemts, ka atsevišķos gadījumos var būt arī nopietnāka atbildība – var tikt ierobežotas deputāta iespējas aktīvi strādāt Saeimā. Nav noslēpums, ka ir deputāti, kuriem varbūt tas nebūs tik būtiski, jo varbūt viņi aktīvi nestrādā. Bet mēs tomēr saprotam – deputāti ir ievēlēti, lai strādātu, un, ja viņi pieļauj pārkāpumus – būtiskus, nopietnus! –, izdara nopietnus pārkāpumus, tad var būt arī stingrāka, lielāka atbildība.

Mēs šodien arī pieņēmām pirmajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā.

Droši vien vairāki radioklausītāji zina, ka 25.septembrī Maksātnespējas likumā tika ierakstīts, ka maksātnespējas procesa administratoriem būs jauns statuss, ka viņi tiks pielīdzināti amatpersonām. Lai nodrošinātu attiecīgās normas praktisku piemērošanu, ir jāveic grozījumi atsevišķos likumos. Proti, viens no likumiem ir likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kur vienkārši būs iekļauta norma, ka maksātnespējas procesa administratoriem ir amatpersonas statuss. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi arī noteikt pārejas posmu, proti, noteikt laiku, kurā personas, kas līdz šim strādāja, nebūdamas amatpersonas, var izvēlēties – vai nu turpināt attiecīgo darbu, vai tomēr strādāt citā jomā. Un, kaut gan visi saprot, ka šādiem pārejas noteikumiem ir jābūt, jo, ja nepieņem šādus pārejas noteikumus, tad ir pamats pat iet uz Satversmes tiesu un apšaubīt attiecīgās normas, teiksim, pamatotību, es jūtu, ka Saeimā ir arī tāds spiediens... teiksim, tāda interese tomēr – rīkoties citādāk un šādus grozījumus nepieņemt. Kaut gan, protams, pēc lasījuma... pēc balsošanas rezultāta mēs redzam, ka absolūtais vairākums atbalsta attiecīgo virzību, bet nu... Es saprotu, ka darbs būs jāturpina un droši vien nākamajā nedēļā mēs saņemsim visdažādākos priekšlikumus par attiecīgo normu. Nākamajā nedēļā mēs turpināsim strādāt, un ir paredzēts, ka 30.oktobrī galīgajā lasījumā mēs pieņemsim attiecīgos grozījumus.

Šodien otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, un, protams, priekšā ir vēl trešais lasījums. Ir paredzēts ierobežot iespēju tiem cilvēkiem, kas reibumā izdarījuši darbības, kuru rezultātā notika avārijas, ceļu satiksmes negadījumi, gāja bojā cilvēki vai cilvēki smagi ievainoti... Ja tas viss noticis, lietojot narkotikas vai alkoholu, tad, kā tas ir paredzēts, šiem cilvēkiem nebūs iespējas tik vienkārši atjaunot tiesības kā līdz šim. Patlaban šie cilvēki pēc soda izciešanas kārto eksāmenus un var atkal vadīt transportlīdzekli. Mēs paredzam, ka turpmāk tomēr būs cita kārtība un tādu tehnisko, formālo prasību izpilde nebūs pietiekama. Darbs ar šo likumprojektu tiks turpināts, bet uz šo brīdi likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Ļoti svarīgi grozījumi ir pieņemti Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. No 1.februāra Latvijā būs iespēja piemērot elektronisko uzraudzību. Proti, ir runa par to, ko mediji ļoti bieži sauc par elektroniskajām aprocēm, un šis instruments nozīmē, ka cilvēkus, kurus pirms termiņa atbrīvo no cietuma... Viņi arī tagad atrodas kontrolē, viņu uzvedība tiek kontrolēta no Valsts probācijas dienesta puses, bet papildus tam būs paredzēta iespēja piemērot elektronisko aproci, kas nodrošinās iespēju daudz efektīvāk kontrolēt šo cilvēku uzvedību. No vienas puses, tas mums nodrošinās iespēju sekot līdzi šo cilvēku uzvedībai, novērst jaunu pārkāpumu izdarīšanu, bet, no otras puses, arī svarīgi, ka būtībā tā būs iespēja samazināt ieslodzīto skaitu un Latvijas iedzīvotājiem nebūs jāuztur tik daudz ieslodzītu personu. Manuprāt, tas ir tiešām ļoti pozitīvs lēmums, un es ļoti ceru, ka no 1.februāra Valsts probācijas dienests sāks aktīvi šo instrumentu piemērot.

Paldies par uzmanību. Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!