Frakciju viedokļi 2014.gada 13.martā

(14.03.2014.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai „Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles. Raidījumā deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Strazdiņam. Lūdzu!

J.Strazdiņš (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man ir zināms gandarījums, ka beidzot Saeima ir sagatavojusi likumprojektu par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kartību un likumprojektu par administratīvajiem sodiem par šādu vielu izplatīšanu, un likumprojektu par kriminālatbildību par šo vielu izplatīšanu.

Tas ir tiešām lāsts mūsu sabiedrībai; tas mūs zināmā mērā pārsteidzis nesagatavotus, jo pasaulē... daudzās valstīs ieplūst, pēc mūsu rīcībā esošām ziņām, no Ķīnas sintezētas izejvielas, no kurām var izgatavot dažādus narkotisko vielu kokteiļus, kurus var piejaukt jebkuriem... vai nu kaut kādiem augu maisījumiem, vai pat akmens vatei, jebkuram attiecīgam materiālam un kurus pēc tam var pīpēt, un kuri kaut kādā veidā tiek aromatizēti ar dažādiem vannas šķīdumiem vai kaut ko citu un tādā veidā ir kļuvuši ļoti populāri jauniešu vidū. Un tā ir tā nelaime! Šo vielu ietekme jau mums ir pazīstama, un mēs jau tagad varam pateikt, ka tās ir halucinogēnās vielas ar stimulējošu iedarbību, ar stipru atkarību radošu iedarbību, un ar psihiskiem traucējumiem šie cilvēki lielā skaitā nonāk psihiatriskajās slimnīcās. Citi nonāk neatliekamās palīdzības nodaļās ar sirdsdarbības traucējumiem, ar sirds mazspēju; ir viens nāves gadījums (skolēns bija no 49.skolas), un viens cilvēks gandrīz aizgāja bojā, bet viņu izdevās izglābt. Un ir zināma viena slepkavība – viena meitene alkohola reibumā šo vielu ietekmē nogalināja savu draugu.

Tā ka nevajadzētu priekšlaicīgi priecāties, ka likumi būs un ka tie tagad visu glābs. Ir tomēr jāsaprot, ka galvenais ir profilakse. Galvenais ir, ko katrs vecāks, katra ģimene, skolotājs, audzinātājs, sabiedrība kopumā, arī mūsu plašsaziņas līdzekļu pārstāvji... kādā veidā uzvedīsies. Mani ļoti satrauc pēdējais... priekšpēdējais žurnāls „Privātā Dzīve”, kurš apraksta narkotiku lietošanu VIP aprindās. Tas ir nožēlojams izdevums. Kā var popularizēt šo vielu lietošanu pazīstamu cilvēku vidū un šeit izcelt bēdīgi slaveno Liepnieka kungu, kurš jau vairāk nekā četrus gadus nodarbojas ar šo vielu propagandu, kurš visu laiku propagandē marihuānas legalizāciju?!

Zināmā mērā var teikt, ka šāds uzbrukums mūsu tautai ar tādām vielām ir atbildes reakcija par to, ka mēs neesam piekrituši legalizēt marihuānu. Būtībā tā ir tā kā atriebība par to, ka šī viela – marihuāna – nav legalizēta, kad var pārdot vēl briesmīgākas vielas.

Un jāsaka, ka, arī pēc policijas datiem, nelegālo narkotiku izplatība Latvijā nav samazinājusies. Gluži otrādi! Tiek aizturēts aizvien vairāk... Tā ka būtībā Latvijā atkal ir sākusies narkomānijas epidēmija un ir steidzīgi jādomā gan par to ārstniecības iestāžu paplašināšanu, kuras ārstē šos slimniekus, gan par profilaktisko iestāžu darbības atjaunošanu. Savulaik Rīgas dome bija nodibinājusi atkarības profilakses centru. Mēs ar lielām cerībām skatāmies uz Rīgas domi, ka tā varētu atkal atgriezt darba vietās atbrīvotos mūsu sagatavotos darbiniekus, kas varētu veiksmīgi strādāt šajā jomā, jo profilakse ir galvenā.

Atcerieties vienu: var desmit narkotiku izplatītājus iesēdināt cietumā, bet simti nāks viņu vietā! Tā ka tikai represīvie pasākumi šeit nepalīdzēs.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Strazdiņa kungam.

Nākamajai vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai. Lūdzu!

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Labdien! Vēl viena tēma, kas Saeimas šodienas sēdē bija ļoti nozīmīga, ir saistīta ar enerģētiku, un bija divi likumprojekti.

Pirmais. Mēs pirmajā lasījumā apstiprinājām likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, nosakot, ka elektroenerģijas tirgus liberalizācija tiek atcelta līdz 1.janvārim. Kas ir būtiski – šīs normas ir izstrādātas tādā veidā, lai līdz 1.janvārim mājsaimniecībām paliktu spēkā šobrīd, šodien esošie tarifi, tādējādi izslēdzot iespēju, ka, arī atliekot liberalizāciju, tarifi varētu kāpt atlikušajā gada laikā. Un, otrkārt, tādā veidā tiek iegūts laiks, lai visas mājsaimniecības, visi iedzīvotāji iepazītos ar noteikumiem un uzzinātu, kādā veidā būs pieejama un saņemama sociālā palīdzība, jo noteikumus par sociālās palīdzības piešķiršanu saistībā ar elektrības cenu kāpumu Ministru kabinets pagājušajā nedēļā ir apstiprinājis, bet ir svarīgi, lai visiem, kam tas ir nepieciešams, būtu iespēja laikus iepazīties ar tiem un izprast, kā šī palīdzība būs saņemama. Papildus līdz 1.janvārim, es domāju, valdībai ir jāstrādā un jādomā, kā šādu atbalstu sniegt arī atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem. Šobrīd atbalsts ir paredzēts trūcīgām, mazturīgām ģimenēm un daudzbērnu ģimenēm. Mēs plānojam nākamajā ceturtdienā šo likumprojektu apstiprināt jau galīgajā lasījumā, un tas likums tad uzreiz arī stātos spēkā. Domāju, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, un tātad koalīcija, uzņemoties politisko atbildību arī par to, ka tas, protams, radīs izmaksas, ir izšķīrusies par šādu soli.

Otrs ar enerģētiku saistītais jautājums šodien bija gāzes tirgus liberalizācija. Jau trešajā, galīgajā, lasījumā tika apstiprināts likumprojekts, kurš nosaka, kādā veidā un kādos termiņos tiks veikta gāzes tirgus liberalizācija, – nosaka, ka pārvade un uzglabāšana ir jānodala viena no otras līdz 2017.gada 1.aprīlim.

Es domāju, ka arī Ukrainas notikumu gaismā mēs redzam, cik svarīgi ir, ka valsts nav atkarīga tikai no viena gāzes piegādātāja, nav atkarīga tikai no viena uzņēmuma. Šodien pieņemtais likums dos skaidru signālu arī potenciālajiem investoriem, ka 2017.gadā būs pieejami šie pārdales tīkli. Un mēs zinām, ka jau šobrīd ir vismaz viens... tiek apspriesti pat divi projekti par iespējamo gāzes, sašķidrinātās gāzes, termināļa būvniecību. Viens projekts, kas arī prezentēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un pieminēts, paredz, ka Vidzemē, Skultes ostā, ir iespēja izbūvēt šādu termināli. Es ceru, ka likums palīdzēs investoriem izšķirties par tā izbūvi un tādējādi nodrošināt mums vēl vienu ceļu gāzes piegādei Latvijai.

Un līdz ar to šie ir divi ar enerģētiku saistītie jautājumi. Var būt atšķirīgi lēmumi, vienā atliekot liberalizāciju, otrā pasakot tātad konkrētu termiņu – 2017.gada 1.aprīli – , kad tā būs jāīsteno.

Un noslēgumā gribu pateikt arī paldies kolēģiem, kas ir izstrādājuši priekšlikumu par šo nelegālo psihotropo vielu izplatības ierobežošanu, par ko arī tikko runāja jau profesors Strazdiņš, un es domāju, ka, apakškomisijā un darba grupā pie tā strādājot, tiks atrasts veids, kā ierobežot šo ļoti bīstamo vielu izplatību Latvijā, kā tiešām pasargāt mūsu jauniešus, kas, varbūt neapzināti uzsākdami tās lietot, sabendē savu veselību uz ļoti ilgu laiku.

Es ceru, ka drīzumā nonāksim pie konkrētākiem risinājumiem, lai arī jāatzīmē, ka jau šobrīd Latvijā regulējums ir krietnus soļus uz priekšu daudzām Eiropas Savienības valstīm. Iekšlietu ministrija jau ir ļoti daudz darījusi, bet tas nozīmē, ka mums ir jāspēj darīt vēl vairāk un vēl ātrāk izdarīt, lai šīs kaitīgās vielas nebūtu pieejamas tādā veidā kā šobrīd.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zandai Kalniņai-Lukaševicai no Reformu partijas frakcijas.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” frakcijas viedokli par ierosinātajiem trim likumprojektiem, kuru mērķis ir ierobežot narkotisko maisījumu izplatību Latvijā. Un šie trīs likumprojekti ir: „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, „Grozījumi Krimināllikumā” un „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Lai arī eksperti atzīst, ka narkotisko maisījumu problēma ir grūti atrisināma, esmu pārliecināts, ka likumdevējs var panākt, ka šo vielu izplatība mazinās, un pasargās bērnus no šīs sērgas. Lai apturētu narkotisko maisījumu izplatību, nepietiek ar jau esošajām likuma prasībām un aizliegto vielu sarakstiem, jo pēc vielu iekļaušanas sarakstos tirgū parādās aizvien jaunas psihoaktīvās vielas, kas ir atvasinājumi vai pieder radniecīgai ķīmiskajai grupai. Nereti šīs vielas ir vēl toksiskākas un veselībai bīstamākas ne kā jau aizliegtās. Lielāko daļu psihoaktīvo vielu nevar viegli konstatēt krimināltiesiskajās laboratorijās; to pārbaude un riska novērtējums ir ilgstošs process. Ātrums, kādā jaunas psihoaktīvās vielas tiek izplatītas, ir izaicinājums likumdošanas varai, jo notiek nepārtraukta jaunu vielu sintezēšana.

Likuma grozījumu mērķis – papildus jau esošajiem ierobežojumiem – ir noteikt sintezētas psihoaktīvas vielas definīciju, kā arī paredzēt pirms šādas vielas saturošu preču laišanas publiskajā apritē to iesniegšanu Veselības ministrijas Veselības inspekcijai, kas nodrošinās sintezētu psihoaktīvo vielu un tās saturošu izstrādājumu reģistra izveidošanu, uzraudzīs un kontrolēs normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz reģistrā iekļautajām sintezētajām psihoaktīvajām vielām un tās saturošajiem izstrādājumiem, paredzot pakļaut konkrētas preces un ražojumus sertifikācijas procesam. Grozījumu būtība: ja kāds vēlas pārdot kādu maisījumu, pulveri vai citas substances, tam ir jāpierāda, ka šī viela ir nekaitīga. Pašam tirgotājam būtu jāvēršas Veselības inspekcijā un jāsaņem apliecinājums, ka tas, ko viņš plāno tirgot, nav kaitīgs. Savukārt visas vielas, kuras tiek tirgotas bez šādiem apliecinājumiem, drīkst izņemt un iznīcināt.

Lai realizētu piedāvāto likuma grozījuma darbību, Ministru kabinetam būs nepieciešams noteikt kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas var saņemt sertifikātu sintezētu psihoaktīvu vielu un tās saturošu izstrādājumu izgatavošanai, iegādei, glabāšanai, pārvadāšanai, pārsūtīšanai vai izplatīšanai. Būs arī nepieciešams paplašināt Veselības ministrijas Veselības inspekcijas funkcijas.

Liels prieks par to, ka šodien visi trīs „Saskaņas Centra” ierosinātie likumprojekti vienbalsīgi tika nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārdu dodu Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Romānam Naudiņam.

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējie kolēģi minēja, būtiskākie likumprojekti, ko mēs šodien izskatījām un nodevām komisijām, ir tie, kas ierobežotu tā saukto legālo narkotiku izplatību. Šie likumprojekti paredz reālu cīņu pret narkotikām. Pieņemot un ieviešot šos likumus (par šiem likumprojektiem notiks, protams, vēl debates komisijās), zināmā mērā mēs varēsim arī ierobežot to tirdzniecību, glabāšanu, pārvadāšanu, izgatavošanu un izplatīšanu.

Jāsaka, ka vakardien arī es piedalījos vienā no pasākumiem kopā ar brīvprātīgajiem, kuri cīnās pret šo narkotiku izplatīšanu Rīgā, un kopā ar deputātu Elksniņu. Mēs ar Saeimas deputātu Elksniņu apbraukājām vairākas iespējamās tirdzniecības vietas, kurās tiek tirgotas šīs legālās narkotikas. Skats pie šīm tirdzniecības vietām ir visnotaļ šaušalīgs – bērni, gados jauni cilvēki stāv rindā pēc šīm narkotikām. Un līdz ar to es domāju, ka mums, Saeimas deputātiem, svēts pienākums ir rīkoties pēc iespējas ātrāk un precīzi rīkoties, lai šo narkotisko vielu, tā saukto legālo narkotisko vielu, izplatība tiktu pārtraukta.

Kas mani arī pārsteidza vakardien, apsekojot šīs iespējamās tirdzniecības vietas – ka šajā rūpalā tiek iesaistīti arī bērni ar invaliditāti, kuri ir kā ziņneši gadījumā, ja ierodas policijas darbinieki. Šie cilvēki ir jaunieši (var teikt arī – bērni!), kuri ir aprīkoti ar zināmām elektroniskām tehnoloģijām vai rācijām, kuri uzreiz paziņo, ka ir kādi aizdomīgi cilvēki – policija vai kādi citi drošības dienesti –, kas gribētu šo narkotisko vielu tirdzniecības vietu slēgt. Uzreiz šīs ziņas tiek nodotas jau savlaicīgi, un līdz ar to šajā tirdzniecības vietā vairs neviena nav, tā ir slēgta, un, iespējams, pa citiem ceļiem jau cilvēki ir pametuši šo vietu.

Šis likumprojekts, ko mēs esam iesnieguši šodien nodošanai komisijām, paredz kriminālatbildību par tā saukto legālo narkotiku tirdzniecību. Likumprojektā mēs nosakām, ka par neievērošanu... par psihotropo vielu tirdzniecību, tās saturošu izstrādājumu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai izplatīšanu, izvairoties no sertificēšanas procesa Veselības ministrijas Veselības inspekcijā, ja ar to nodarīts būtisks kaitējums vai iestājušās smagas sekas, tiek paredzēta kriminālatbildība, un tā būtu līdz pat četriem gadiem. Bet, kā jau es teicu, komisijās mēs vēl debatēsim, un, ja ir iestājušās smagas sekas un cilvēka nāve, tad, es domāju, šai atbildībai jābūt vēl nopietnākai – ar brīvības atņemšanu.

Es gribētu arī pateikt paldies visiem tiem cilvēkiem, kas strādāja ar šo jautājumu, pateikt paldies arī saviem bijušajiem kolēģiem no Valsts policijas, kuri mani detalizēti informēja par šo problēmu, par tās izplatību gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, par to, ka situācija ir dramatiska. Un arī pašvaldības un Valsts policijas darbinieki iesaistījās šī likumprojekta izstrādē. Paldies par aktīvo darbību arī Saeimas deputātam Elksniņam un visiem tiem – arī brīvprātīgajiem –, kuri cīnās pret šo vielu izplatību, kuri arī nāca talkā ar saviem padomiem un priekšlikumiem, kādā veidā šo likumprojektu izveidot un virzīt Saeimas deputātiem pieņemšanai. Paldies.

Šis bija pats svarīgākais jautājums, ko gribēju pavēstīt. Un novēlu jums beidzamo darba nedēļas dienu – piektdienu – skaistu, dzīvespriecīgu. Un lai jums jauka nedēļas nogale!

Paldies. Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Romānam Naudiņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē faktiski tika skarti un izskatīti jautājumi, kas ir ārkārtīgi komplicēti, bet tajā pašā laikā Latvijai un mūsu sabiedrībai ārkārtīgi nozīmīgi.

Protams, pirmais, par ko mēs nobalsojām, bija triju likumprojektu pakete, kas faktiski rada vēl vienu alternatīvu piedāvājumu tam, kā cīnīties pret... es pat negribētu tās saukt par legālajām narkotikām, bet vienkārši šīm... nu, narkotiskajām vielām, kas tiek izplatītas un apdraud it sevišķi mūsu jaunatnes veselību un, kā mēs zinām, pat dzīvību. Šodien Saeimas sēdē arī šie priekšlikumi guva vienbalsīgu mūsu visu kolēģu atbalstu. Un tālāk komisijā šos dažādos priekšlikumus (citi ir iesniegti arī no nevalstiskajām organizācijām) apkopos un mēģinās izstrādāt regulējumu – tādu, lai šo problēmu risinātu.

Bet, ja mēs skatāmies uz pārējiem likumprojektiem, par kuriem šodien mēs runājām un lēmām, tad redzam, ka tie ir visciešāk saistīti ar ekonomikas tēmām un ar enerģētiku. Mēs esam ļoti platu un svarīgu soli spēruši gāzes tirgus atvēršanas jautājumā, proti, pakāpeniski mēs šo tirgu atvērsim līdz 2017.gada aprīlim ar nosacījumu: ja mums rastos iespējas iegūt alternatīvus gāzes piegādes avotus, tad, iespējams, tas varētu notikt arī ātrāk. Bet, kā zināms, šī problēma ir ārkārtīgi sarežģīta, jo mēs esam pilnībā atkarīgi no Krievijas dabasgāzes piegādēm tikai tā iemesla dēļ, ka mums šobrīd nav citu piegāžu avotu. Mēs nevaram iegūt gāzi, mums nav starpsavienojuma ar Poliju,

un Baltijas valstis faktiski ir izolētas. Un vienīgais piegādātājs, kas ir iespējams, – tā ir Krievijas Federācija. Līdz ar to šis jautājums ir aktīvi jārisina, un ir dots šis pirmais signāls, ka mēs šo tirgu atveram jau no 2017.gada. Protams, arī mēģināsim mazināt tos riskus, kas ir saistīti ar „Latvijas Gāzes” privatizācijas līgumu un iespējām uzsākt pret valsti tiesvedību. Šie jautājumi arī turpmāk tiks skatīti.

Otrs nozīmīgākais, manuprāt, ir elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanas jautājums, jo – līdzīgi kā stāstā par gāzi – mums faktiski... mēs esam arī izolēti... mēs, Baltijas valstis, esam izolētas, un mēs redzam, ka Skandināvijā... ja mēs biržā skatāmies cenas, tad redzam, ka Skandināvijā elektroenerģijas cenas ir zemākas, bet mums nav starpsavienojumu ar Skandināvijas valstīm – tādu, lai mēs spētu brīvi iegādāties nepieciešamajā apjomā šo elektroenerģiju. Un mums arī Eiropas regulas pieļauj to, ka mēs tirgu varam atvērt līdz 2015.gada, tātad nākamā gada, vidum. Mums šobrīd tā situācija arī ir tāda, ka juridiskajām personām tirgus ir atvērts. Bet, kā mēs faktiski redzam, tad nekas daudz arī cenās nav mainījies, jo šo piegāžu avotu... citu piegāžu avotu vienkārši nav. Tāpēc, mūsu ieskatā, ir arī svarīgi šobrīd novērst visas iespējamās versijas, lai patērētājiem nekāptu elektroenerģijas cenas, un tāpēc mēs tirgus liberalizāciju atliekam, lai kvalitatīvi izstrādātu šo sociālo paketi, piedāvātu kompensāciju mehānismu attiecībā uz tiem, kuri par elektroenerģijas cenu iespējamo kāpumu nevarētu samaksāt vai kuriem tas būtu ārkārtīgi apgrūtinoši. Tātad ir runa par personām, kurām nav lielu ienākumu.

Un, protams, arī intensīvi jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu iespēju piegādāt elektroenerģiju no citiem tirgiem.

Un visbeidzot. Ļoti dinamiskas diskusijas ir paredzamas arī saistībā ar zemes tirgu. Un tas ir vēl viens liberalizācijas stāsts, jo šī gada 1.maijā faktiski beidzas 10 gadu periods... Ārzemniekiem faktiski šo 10 gadu laikā bija ar likumu ierobežotas tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi un mežus. Manuprāt, lauksaimniecības zeme un meži – tie ir nozīmīgākie Latvijas ražošanas resursi, stratēģiskie resursi, kuri Latvijas valstij ir jāaizsargā. Un šis periods beidzas 1.maijā, un šobrīd mēs strādājam pie regulējuma, kas faktiski aizstās šo aizliegumu. Ir mēģinājumi... ir bijuši arī priekšlikumi par to, ka vajadzētu pagarināt šo aizliegumu vai rīkot pat referendumu un līdzīgas lietas. Bet mēs skaidri zinām, ka, lai mēs reāli šīs lietas ieviestu... To nevar izdarīt. Un tāpēc mēs esam strādājuši vairāk nekā divus gadus arī kopā ar Straujumas kundzi, kas savulaik bija zemkopības ministre, esam strādājuši kopā ar nevalstiskajām organizācijām, ar lauksaimniekiem pie likumu grozījumiem, lai ierobežotu Latvijā zemes tirgu. Un šodien būs darba grupas pirmā sēde. Mēs plānojam vairāku stundu garumā arī iziet cauri priekšlikumiem, kas ir iesniegti uz otro lasījumu. Kopā to ir vairāk nekā sešdesmit. Un Zemkopības ministrija arī prezentēs savu redzējumu par to, kā šis zemes tirgus varētu attīstīties. Mēs ceram, ka pāris nedēļu laikā mums būs iespēja apspriest šos priekšlikumus, pieņemt lēmumus un virzīties tālāk – jau uz trešo lasījumu. Un ļoti ceram, ka mums būs reāla alternatīva, reāls piedāvājums, kādā veidā nodrošināt to, lai, pirmkārt, šie mūsu stratēģiskie resursi... lai tie ražotu, lai mēs izmantotu šo snaudošo potenciālu un lai tas dotu papildu ienākumus Latvijas valsts iedzīvotājiem un arī Latvijas valsts budžetam, kuram šī nauda ir ļoti nepieciešama. Un, protams, otrs mērķis ir tas, lai šī zeme tomēr paliktu Latvijas ražotāju, vietējo ražotāju, rokās, nevis nonāktu dažādos fondos, kur pastāv risks, ka šī zeme... ka šīs zemes milzu apmēros tiktu konsolidētas un varētu nonākt nezināmas izcelsmes kapitāla rokās.

Tas arī būtu par šīsdienas svarīgākajiem jautājumiem viss. Un es novēlu jums ļoti patīkamu šo pavasara nedēļas nogali.

Vadītāja. Paldies Edvardam Smiltēnam no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Otrdien, 16.jūlijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf