Frakciju viedokļi 2014.gada 20.februārī

(24.02.2014.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un deputāti jums pastāstīs par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārdu dodu frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam. Lūdzu!

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Labdien, klausītāji! Saeimā mēs šorīt ieturējām klusuma brīdi par cilvēkiem, kas ir krituši un ievainoti Ukrainā. Ir grūti ticēt, ka vienā Eiropas valstī var mirt tik daudz cilvēku demonstrējot.

Es tikai gribu klausītājiem atgādināt, kā tas viss sākās. Novembrī, kad Janukoviča kungs neparakstīja ar Eiropas Savienību brīvās tirdzniecības līgumu un asociācijas līgumu, daži studenti izgāja ielās un tika apsisti, un tas nebija pieņemams Ukrainas tautai, un tās šausmīgās sekas mēs tagad, šodien, redzam.

Gribu pateikt vēl arī to, ka šodien bija debates par to, ka mēs liberalizējam gāzes tirgu, un arī mani kolēģi par to runās. Es tikai gribu pateikt to, ko es šodien savā runā Saeimas sēdē teicu, – ka notiek dramatiskas izmaiņas pasaules tirgū: Amerika vairs neimportē gāzi, viņa sāk eksportēt gāzi. Gāzes cenas krītas – Vācijā krītas, Anglijā kritīsies, un mums ir jābūt gataviem tam brīdim, kad mēs 2017.gada 3.aprīlī beigsim „Latvijas Gāzes” monopolu Latvijā. Jau nākamgad to izdarīs Igaunija un Lietuva, un mēs nedrīkstam palikt iepakaļ. Jo lielāka konkurence, jo zemākas būs cenas, kā mēs jau tagad redzam Eiropā un cituviet pasaulē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam.

Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam. Lūdzu!

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien viena no būtiskākajām lietām bija grozījumi Enerģētikas likumā, kuri pēc savas būtības paredz pakāpenisku gāzes sektora sakārtošanu saistībā ar Eiropas Savienības direktīvām. Lai nebūtu tāda situācija, ka mēs šo trešo pušu pieeju... šo gāzes tirgu atveram ļoti ātri un nepārdomāti, mēs esam nolēmuši to darīt ar 2017.gada 4.aprīli. Un pakāpeniski, pa posmiem, izdarīsim mājasdarbu, kas mums ir jāizdara līdz tam. No 2014.gada jeb šī gada 1.aprīļa notiks grāmatvediska rakstura darbs – grāmatvedības nodalīšana pa darbības veidiem „Latvijas Gāzei”. Būs atsevišķa grāmatvedība attiecībā uz maģistrālajiem vadiem, pārvadi, glabāšanu, sadali un tirdzniecību – tā, lai iedzīvotāji redzētu un saprastu, cik daudz katrs no šiem posmiem maksā. Būs arī trešās puses pieeja attiecībā uz pārvades sistēmu, kā arī attiecībā uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Šī gada laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai būs jāizstrādā noteikumi, uz kādiem biogāzes ražotāji vai biogāzes tirgotāji varēs tirgot biogāzi. Kaut arī īpatsvars nav ļoti liels, biogāzes ražotāji mums ir, un viņiem šī iespēja ir jādod.

Ir paredzēti arī grozījumi, kas aizliedz tā sauktās šķērssubsīdijas. Respektīvi, lai nenotiktu tā, ka no viena veida vai no krātuves finansē patēriņu vai no patēriņa finansē krātuvi vai infrastruktūru, jābūt ir tā, ka mēs zinām precīzi, cik kas maksā.

Attiecībā uz pārvades un starpvalstu savienojumiem jāteic, ka tie apjomi ir ļoti lieli, milzīgi lieli: vairāk nekā 20 miljardu – šis ir kopējais naudas apmērs, kas nākošajā struktūrfondu plānošanas periodā enerģētikas infrastruktūrai būs pieejams starpvalstu līmenī. Projekti, kuri nenotiks ātri... Tad, ja mēs šodien sākam par to runāt, 2017., 2018., 2019.gads ir ātrākais laiks, kad tie var reāli būt. Bet jāsāk ir tagad, un jādod ir signāli gan Eiropas Savienībai, gan kaimiņvalstīm, ka mēs to darām, ka mēs piekrītam tam, ka mūsu gāzes sistēmu savieno ar kaimiņvalstīm, un ka attiecībā uz kaimiņvalstīm mēs esam gatavi piedalīties gāzes drošības nodrošināšanā tranzītā, uzglabāšanā. Un kāpēc gan no tā nepelnīt?

Īsumā tas ir viss. Paldies jums liels!

Vadītāja. Paldies Ozoliņa kungam.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien! Šodien es vēlos informēt par to, ka „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti šonedēļ iesnieguši grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuri paredz palielināt summu tā sauktajiem attaisnotajiem izdevumiem par mācībām un ārstēšanos, kuru nodokļu maksātājs var atgūt, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka attaisnoto izdevumu summa jānosaka ne mazāka par minimālās algas apmēru. Problēma ir tā, ka 2009.gadā valdība taupības režīma ietvaros grozīja Ministru kabineta noteikumus, samazinot attaisnoto izdevumu apmēru par izglītību un medicīnu no 300 uz 150 latiem. Šādu summu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs arī tagad var saņemt atpakaļ, Valsts ieņēmumu dienestā aizpildot atbilstošu deklarāciju un iesniedzot čekus par saņemtajiem pakalpojumiem. Mēs uzskatām, ka attaisnoto izdevumu summa ir jāpaaugstina līdz 320 eiro, tas ir, līdz valstī noteiktajam minimālās algas līmenim. Attaisnoto izdevumu summas paaugstināšana ir pašai valstij izdevīga investīcija. Iespēja atgūt daļu ieguldīto līdzekļu motivē cilvēkus iegūt izglītību un ārstēties. Tādējādi valsts netieši veicinātu investēšanu iedzīvotāju veselībā un izglītībā, un tas ir ārkārtīgi svarīgi pašreizējā sociālekonomiskajā situācijā.

Es varu atgādināt, ka Laimdotas Straujumas Ministru kabineta deklarācijas ievadā ir uzsvērts: „Mums visiem kopīgi un ikkatram jāspēj atbildēt, kādas papildu kompetences apgūsim, kā uzlabosim sava veikuma produktivitāti, vai skolosim bērnus par prasmīgiem profesionāļiem izvēlētajā nozarē, kā mainīsim ieradumus un uzturēsim veselīgāku dzīvesveidu [..].” Citāta beigas.

Tāpēc „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti uzskata, ka attaisnoto izdevumu summas palielināšana ir solis ceļā uz izvirzīto mērķu sasniegšanu, mudinot iedzīvotājus papildus mācīties, iegūt jaunas zināšanas un prasmes, kā arī rūpēties par savu veselību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Ja mēs lūkojamies uz to, kādi ir mājsaimniecību izdevumi, tad redzam, ka viena ļoti liela daļa mūsu ikdienas tēriņu aiziet enerģijai, tātad arī gāzei un elektrībai. Un tādēļ jāsaka, ka jebkuri lēmumi, kas ir saistīti ar gāzi un ar elektrību, ir ļoti atbildīgi un politiķiem ir ļoti uzmanīgi jāapsver, kādus risinājumus piedāvāt šī tirgus regulējumā.

Šodien mēs Saeimas sēdē skatījām Enerģētikas likumu. Mēs šobrīd iezīmējam savus plānus attiecībā uz to, ko mēs darām ar gāzes tirgu Latvijā. Šobrīd skaidri zinām, ka mēs esam atkarīgi no galvenā sava gāzes piegādātāja – Krievijas –, un šeit ir diskutējams jautājums par to, cik lielā mērā un kurā brīdī mums savu gāzes tirgu atvērt arī citiem iespējamiem piegādātājiem bez „Latvijas Gāzes” piedāvājuma.

Zaļo un Zemnieku savienības uzskats ir tāds, ka līdz 2017.gadam, kad beigsies privatizācijas līgums, gāzes tirgus Latvijā nebūtu jāatver, un tas ir skaidri arī šajā likumā jāparedz. Kādēļ? Tādēļ, ka šobrīd mēs redzam: pat tad, ja mēs gāzes tirgu atvērtu, nopietnas konkurences tirgū nav, un visas šīs formālās prasības, kas ir saistītas ar gāzes tirgus atvēršanu, ja mēs šādu lēmumu pieņemam, ir saistītas arī ar praktiskām darbībām un izmaksām, kas savukārt atkal gultos uz patērētājiem jeb mājsaimniecībām.

Ļoti labu pieredzi sasteigtu lēmumu pieņemšanā, šādus jautājumus risinot, mums rāda elektrības tirgus: jau šobrīd visi esam apzinājušies, ka lēmums atvērt tirgu no šā gada 1.aprīļa ļoti nopietni ietekmēs iedzīvotāju maciņu un elektroenerģijas tarifs būtiski pieaugs. 16,9 centi par megavatstundu... par kilovatstundu, es atvainojos, – tas salīdzinājumā ar citās Eiropas Savienības valstīs esošajiem tarifiem varbūt nav pārāk liels tarifs, bet, ja mēs ņemam vērā, kāda ir mūsu iedzīvotāju pirktspēja un cik liels ir tās summas īpatsvars, kura no iedzīvotāju ieņēmumiem ir jāatdod par elektrību, tad redzam, ka mums tas ir viens no lielākajiem Eiropā. Līdzvērtīgas izmaksas ir redzamas tikai Lietuvā un Bulgārijā.

Mūsuprāt, šāda situācija nav pieļaujama. Un tas risinājums, kuru šobrīd valdība piedāvā, nav adekvāts. Piedāvātais risinājums ir kompensēt trūcīgām ģimenēm elektrības cenas pieaugumu, izmantojot elektrības cenas pieauguma kompensācijas mehānismu, iesaistot pašvaldības un iesaistot Labklājības ministriju, bet šim finansējumam novirzot tikai 3,8 miljonus eiro. Jau šobrīd ir zināms, ka visiem patērētājiem, kam šāds atbalsts būtu nepieciešams, nepietiek šī finansējuma. Un, no otras puses, šī finansējuma administrēšana ir sarežģīta, dārga un neefektīva.

Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība atgriežas pie sava priekšlikuma. Mēs jau toreiz, kad diskutējām par 2014.gada budžetu, uzsvērām: ja šobrīd elektroenerģijas tirgu atver, tad ir īpaši jāvērš uzmanība uz to, lai no tā neciestu trūcīgās un mazturīgās mājsaimniecības.

Tas, ko mēs piedāvājam: mēs piedāvājam ieviest aizsargātā lietotāja jēdzienu un saglabāt trūcīgajām un mazturīgajām ģimenēm – tie ir apmēram 200 tūkstoši cilvēku – regulētu tarifu. Tas nozīmē, ka šīm ģimenēm saglabātos elektrības cena tādā apmērā, kādā tā ir bijusi līdz šim. Mēs esam sagatavojuši likumprojektu un nākamajā nedēļā virzīsim to koalīcijas sanāksmē skatīšanai, un es ceru, ka valdība ieklausīsies un nemēģinās izdomāt kādus sarežģītus, neefektīvus risinājumus, bet parūpēsies par, kā lai saka, jutīgāko mūsu iedzīvotāju daļu – par trūcīgajām, mazturīgajām ģimenēm.

Tā ka tas ir tāds konkrēts pasākums no Zaļo un Zemnieku savienības puses.

Paldies par uzmanību. Apsveicu visus ar lieliskajiem mūsu sportistu panākumiem Soču olimpiskajās spēlēs, un vēlu jauku nedēļas otru pusi!

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai.

Frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos runāt par vienu Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumu, kurš gan diemžēl tika izslēgts no šīs sēdes darba kārtības. Tie ir grozījumi Krimināllikumā, kuri tika virzīti izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā. Galvenie grozījumi ir saistīti ar kriminālatbildības noteikšanu par PSRS un nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku izraisītās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai apšaubīšanu.

Šādi grozījumi ir vairākkārt tikuši skatīti Saeimas Juridiskajā komisijā, kā arī Krimināltiesību politikas apakškomisijā. Līdz ar to Nacionālajai apvienībai nav izprotami pārmetumi par to, ka nav ievērota attiecīgā procedūra, – proti, pārmetumi, ka par likumprojektu nav bijušas pietiekošas diskusijas.

Vēlos norādīt, ka jau 2008.gadā Eiropas Padome pieņēma pamatlēmumu par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm; pēc tam arī vairāku valstu normatīvajā regulējumā tika ieviesta atbildība par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Tā, piemēram, Lietuvā starptautisko noziegumu un noziegumu, kurus PSRS vai nacistiskā Vācija ir pastrādājusi pret Lietuvas Republiku vai tās iedzīvotājiem, publiska attaisnošana, noliegšana vai rupja banalizēšana ir kriminālnoziegums. Čehijas Kriminālkodeksā, piemēram, ir ietverts īpašs noziedzīgs nodarījums, ko izdara persona, ja tā publiski noliedz, apšauba, atbalsta vai mēģina attaisnot nacistu vai komunistu veikto genocīdu vai citus nacistu vai komunistu noziegumus pret cilvēci.

Šobrīd šis likumprojekts – pretēji tam, kā uzskatīja Nacionālā apvienība, – tika nodots atpakaļ Saeimas Juridiskajai komisijai. Mēs ļoti ceram, ka deputāti tomēr izvērtēs arī šīs starptautiskās apņemšanās un izrādīs cieņu mūsu tautai, mūsu sabiedrības pārstāvjiem, kas cieta no totalitārajiem režīmiem. Man šķiet, tas ir mūsu goda pienākums – šobrīd šādus grozījumus Krimināllikumā pieņemt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Gaidim Bērziņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 20.septembrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196