Frakciju viedokļi 2014.gada 13.februārī

(17.02.2014.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un raidījumā „Frakciju viedokļi” deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Viens no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem bija jautājums saistībā ar grozījumu Saeimas kārtības rullī, jo paredzēts Saeimā izveidot Ilgtspējīgas attīstības komisiju.

Neapšaubot šādas komisijas izveides nepieciešamību, „Saskaņas Centrs” uzskata, ka tomēr ir jāņem vērā tas, ka līdz parlamenta vēlēšanām ir atlikuši nepilni astoņi mēneši. Absolūti nav skaidrs, kāpēc šāda komisija netika izveidota savlaicīgi – 2011.gadā vai 2012.gadā. Manuprāt, Saeima varētu vienoties par to, lai šī komisija tiktu izveidota vienlaikus ar jaunās Saeimas – 12.Saeimas – sanākšanu. Pretējā gadījumā lielai sabiedrības daļai var rasties iespaids, ka kādam ir vienkārši nepieciešams amats, ka koalīcija vēlas kādai personai piemeklēt jaunu amatu. Es uzskatu, ka tas nav pieņemami un tas nedara godu Saeimai.

Mēs frakcijā uzskatām, ka amati nevar būt svarīgāki par ilgtspējīgu valsts attīstību. Līdz ar to šodien mēs neatbalstījām šādu grozījumu un pilnīgi noteikti iesniegsim savus priekšlikumus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē mēs uzsākām ļoti svarīga likumprojekta virzīšanu. Proti, ir runa par Satversmes preambulu.

Preambula – faktiski tas ir Satversmes ievads, kurā mēs īsi formulējam jeb pasakām to, kas ir Latvijas valsts un Latvijas tautas svarīgākās vērtības, kā arī nostiprinām latviešu valodu, Latvijas teritorijas negrozāmību un paskaidrojam valsts radīšanas jeb izveidošanas mērķus.

Ņemot vērā pat atsevišķu Saeimas deputātu mēģinājumus vērsties pret šīm vērtībām, kā to savulaik izdarīja Kabanova kungs, un to, ka arvien vairāk ir jūtama tā sauktā maigās varas renesanse Krievijā, kur notiek arī vēršanās pret Latviju, preambulas pieņemšana aizsargās mūsu pamatvērtības un padarīs to grozīšanu faktiski neiespējamu. Protams, darbs pie tās teksta vēl turpināsies komisijā, un iespējams, ka nianses būs. Bet pamats ir ielikts labs.

Otra lieta, ko gribu paskaidrot. Šonedēļ Juridiskās komisijas sēdē deputāti diskutēja un akceptēja sākotnējai virzīšanai likumprojektu, kurš paredz, ka par PSRS vai Vācijas īstenotās agresijas, okupācijas, genocīda pret Latvijas tautu noliegšanu, kas notiek aizvainojošā formā... ka pret šādu uzskatu paudēju būs iespējams vērsties ar Krimināllikuma bardzību un iespējamais sods būs līdz pat trim gadiem cietumā.

Uz reakciju nebija ilgi jāgaida, un viens no Krievijas visreakcionārākajiem politiķiem – Žirinovskis – jau ir publiski vērsies pret šo likumprojektu un pat aicinājis atsaukt Krievijas vēstnieku.

Man vakar iznāca diskutēt ar vairākiem Krievijas masu medijiem, un centos tomēr viņiem paskaidrot: ja kāds cilvēks, piemēram, uzskata, ka viņam personīgi Staļina laikā bijusi labāka dzīve nekā tagad, tad tas, protams, ir viņa subjektīvais viedoklis, bet, ja ir tāda situācija kā šī – ka Alfrēds Rubiks atļaujas pateikt, ka 43 tūkstoši izsūtīto – un to skaitā bija 10 tūkstoši bērnu! – esot bijuši padomju varas ienaidnieki un izsūtījumu pelnījuši –, nu tad par tādām lietām, protams, krimināllieta ir jārosina un ir par šādiem vārdiem jāatbild.

Un es arī tviterī sastapos ar Žirinovska kungu un ieteicu viņam pašam pievērsties vairāk Krievijai, kur darbojas vairāk nekā 200 organizāciju ar klaji fašistisku ideoloģiju un kur cilvēkus Maskavā gaišā dienas laikā arestē par to, ka viņi, atvērdami lietussargus, atbalsta televīzijas kanāla slēgšanu. Tad nu Krievija varētu nodarboties ar demokrātijas ieviešanu pati savā valstī!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Seržanta kungam.

Nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Es gribu runāt par divām lietām.

Par pirmo jau nedaudz runāja, pirmajai jau nedaudz pieskārās mans kolēģis Seržanta kungs, kurš tagad strādā Juridiskajā komisijā. Proti, tas ir jautājums par Satversmes ievaddaļu. Es gribu uzsvērt, ka ievaddaļā jeb ievadā tiek atgādināts, ka Latvijas valsts ir latviešu nācijas, valstsgribas un pašnoteikšanās tiesību īstenojums, un tiek apstiprināti Latvijas valsts galvenie mērķi. Un ievaddaļā ir arī norādīts, ka Latvijas valsts mērķis ir garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras ilglaicīgumu, pastāvēšanu cauri gadsimtiem, – līdzīgi, kā tas ir, piemēram, Igaunijas konstitūcijā, kur tiek runāts par igauņu tautu. Tātad tā ir valstsnācijas būtība.

Es gribu atgādināt, ka plašsaziņas līdzekļos dažkārt tiek nepamatoti norādīts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo projektu, kuru prezentēja godātais Levita kungs, šeit nu esot pazudis šis vārds – „valstsnācija”. Tā tas absolūti nav! Šis jaunais projekts ir pilnībā arī saskaņots ar Levita kungu, un šajā preambulā valstsnācijas jēga un būtība, manuprāt, ir izteikta vēl pamatotāk.

Bez tam šeit ir uzsvērts, ka Latvijas valsts mērķis ir nodrošināt ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicināt labklājību. Un valsts īsteno šos mērķus ar demokrātiskiem un tiesiskiem līdzekļiem.

Bez tam ievads pauž arī attieksmi pret lielajiem Latvijas vēstures notikumiem un samezglojumiem kopš valsts dibināšanas. Proti, ievadā tiek runāts par Brīvības cīņām, par nacistu un padomju okupācijām, par pretošanos un brīvības atgūšanu uz valsts nepārtrauktības pamata. Pēc 1990.gada tātad nav izveidota jauna valsts, bet faktiski mēs šeit runājam par 1918.gada republikas pēctecību. Tātad šī ievaddaļa atklāj arī valsts darbības virsprincipus, kas tiešām atbilst modernai, demokrātiskai, nacionālai valstij, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, lielākajā daļā attīstīto valstu, kuru konstitūcijās šādas ievaddaļas pastāv.

Otra lieta. Es nepiekrītu kolēģim Agešina kungam, kas mēģina pasniegt, ka Saeimas kārtības ruļļa grozījums, kurš paredz Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidi, ir vērsts galvenokārt tikai uz to, lai kādai personai nodrošinātu kādu amatu. Jau kopš 2011.gada Saeimā tiek runāts par to, ka šāda komisija ir nepieciešama.

Es vairākkārt esmu uzsvērusi, ka dažkārt deputāti neapzinās to, ka, runājot par ilgtspējīgu attīstību, jādomā ne tikai par ekonomisko attīstību, par ekonomisko izrāvienu, bet jārisina arī pārējās problēmas, proti, sociālās problēmas, kultūras problēmas un vides problēmas. Manuprāt, tieši tas, ka šī Saeima ieliek pamatus šādas komisijas izveidei, varētu kalpot nākošajai Saeimai – 12.Saeimai – kā ceļamaize, lai šie ilgtspējīgas attīstības jautājumi tiktu risināti kompleksi.

Juridiskās komisijas sēdē šādas komisijas izveidi atbalstīja arī eksperti un valsts amatpersonas, kas tika uzaicinātas uz komisijas sēdi.

Tās, manuprāt, ir divas galvenās lietas, par kurām es gribēju runāt.

Paldies jums par uzmanību. Un novēlu jaukas brīvdienas!

Vadītāja. Paldies Čepānes kundzei.

Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs. (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau mana kolēģe nupat teica, šīsdienas sēdes galvenais notikums, protams, ir Satversmes ievada projekta nodošana Saeimas komisijām. Jāpiebilst, ka tas tika izdarīts ar balsu vairākumu – divām trešdaļām. Tas ir labs signāls, ka divas trešdaļas būs arī turpmāk.

Jāsaka, milzīgs gandarījums tiešām ir par šī darba turpinājumu. Egila Levita izstrādātā redakcija būtībā tiek saglabāta, un ir lielas cerības, ka konkrēto priekšlikumu šī Saeima pieņems visos trijos lasījumos.

Par tā nozīmi jau iepriekš runāja mani kolēģi. Vēlos tikai piebilst, ka, manuprāt (es domāju, arī Nacionālās apvienības vairākums tā domās), tas būs nozīmīgākais darbs šīs Saeimas – 11.Saeimas – laikā. Jāpiebilst, ka 6.Saeimas darbības laika noslēgumā tika pieņemts – vēsturiski tika pieņemts! – Satversmes 4.panta papildinājums, kas nosaka, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Cerēsim, ka mūsu vērtību nostiprināšana turpināsies arī šīs Saeimas darba noslēgumā.

Otrs notikums, ko noteikti vēlos minēt, ir tas, ka Nacionālā apvienība Koalīcijas padomē rosināja pēc iespējas ātrāk skatīt grozījumus Imigrācijas likumā, kurus bija otrreizējai caurlūkošanai atdevis Valsts prezidents. Un jāsaka, ka mēs saņēmām koalīcijas, visu koalīcijas kolēģu atbalstu un nākampirmdien jau skatīsim konkrēto redakciju un virzīsim šī jautājuma risinājumu uz priekšu.

Trešais, ko šodien noteikti vēlos minēt. Nacionālā apvienība pauž gandarījumu par Ģenerālprokuratūras lēmumu atjaunot pārbaudi Alfrēda Rubika izteikumu sakarā. Saistībā ar viņa izteikumiem tiešām ir sabiedrībā ļoti, ļoti liels sašutums, un, protams, šeit mēs nekādā veidā nevaram palikt vienaldzīgi. Taisnīgumam ir jābūt, un tiesiskam risinājumam ir jābūt.

Ceturtais, ko noteikti vēlos minēt. Nacionālā apvienība ir beidzot reģistrēta kā vienota politiska organizācija. Līdz ar to mūsu darbs turpmāk būs vēl labāk organizēts, vēl mērķtiecīgāks un, es ceru, arī vēl rezultatīvāks.

Un, noslēdzot savu runu, es Nacionālās apvienības – un ne tikai Nacionālās apvienības – vārdā apsveicu visu Latvijas tautu ar milzīgo panākumu Olimpiskajās spēlēs: mums ir pirmās medaļas. Paldies siguldiešiem! Paldies brāļiem Šiciem! Paldies viņu ģimenēm, radiniekiem! Tas ir panākums, kuram, mēs ļoti ceram, sekos vēl vairāki mūsu sportisti. Veiksmi Olimpiskajās spēlēs mūsu sportistiem!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rasnača kungam.

„Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās Reformu partijas frakcijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (RP).

 

Labdien, godātie klausītāji! Šodien Saeimas sēde nebija gara, bet no satura viedokļa tā, manuprāt, bija ļoti bagāta, jo mēs ielikām, varētu pat dēvēt to tā, pamatakmeni turpmākam Saeimas darbam gan pie Satversmes ievaddaļas, gan arī pie tā, ka Saeimā varētu tikt veidota jauna komisija – Ilgtspējīgas attīstības komisija.

Es esmu patiesi gandarīta, ka šodien jums, klausītāji, bija iespēja Saeimas sēdes norisei sekot līdzi ar Latvijas Radio starpniecību. Manuprāt, tas, ka klausītāji var nepastarpināti izmantot šo iespēju – klausīties un dzirdēt, kā parlamentārajās debatēs tiek argumentēts viens vai otrs lēmums, – tas ir tiešām katrai demokrātiskai sabiedrībai ļoti, ļoti nozīmīgi. Tāpēc arī šo laiku šodien vēlos izmantot, runājot tieši par to, ka mēs vēlētos no Saeimas puses šo sadarbību ar Latvijas Radio turpināt. Esam gandarīti, ka Latvijas Radio nav gājis to ceļu, kāds sākotnēji tika paziņots, – ka jau no 10.februāra translācijas tikšot pārtrauktas. Tā ka galvenokārt tiešām paldies tiem klausītājiem, kuri ir vairākkārt teikuši un apliecinājuši, ka šādas pārraides ir nepieciešamas, un paldies Latvijas Radio vadībai, ka tā ir ieklausījusies.

Arī raidījums „Frakciju viedokļi”, kuru mēs šodien šeit visi kopā veidojam un klausāmies, ir apliecinājums tam, ka gan Saeimas deputātiem, gan arī klausītājiem ir svarīgs šis dialogs, kas notiek nepastarpināti, – tas, ka mēs varam jums izklāstīt savus apsvērumus un viedokļus un jūs, klausītāji, varat tos no mums dzirdēt bez žurnālistu klātbūtnes. Tā bieži vien ir vēl vairāk uzteicama, jo ir svarīgi, ka mēs varam saklausīt arī profesionālu žurnālistu viedokli par problēmām, bet dialogs starp Saeimas deputātu un klausītāju ir tiešām apsveicama lieta; nav nepieciešams domāt, ka ir iespējams tikai dialogs starp Saeimas deputātu un vēlētāju. Katrs Latvijas iedzīvotājs ir tas, kurš bauda visus – gan uzteicamos, gan mazāk uzteicamos – Saeimas lēmumus. Pelnīta kritika ir svarīga. Un tieši šo pelnīto kritiku jūs, klausītāji, varat paust, kad jūs paši esat dzirdējuši Saeimas sēdes norisi, ko translējis Latvijas Radio.

Es vēlos izteikt cerību, ka mēs arī turpmāk varēsim šādi viens otru informēt: mēs, Saeimas deputāti, tādējādi informēsim par savu darbu Saeimas sēdēs, un jūs, klausītāji, tiešām sekodami līdzi Saeimas sēdēm, izteiksiet savu viedokli un novērtējumu par Saeimā pieņemtajiem lēmumiem.

Ceru, ka mēs arī turpmāk... ne tikai, kā šobrīd Latvijas Radio ir apsolījis, līdz martam, bet arī turpmāk, kā to noteic likums „Saeimas kārtības rullis”, – ka Latvijas Republikā, parlamentārā valstī, Saeimas sēdes, atklātas Saeimas sēdes, tiek translētas Latvijas Radio... Ceru, ka mēs tik tiešām arī turpmāk šo likumu varēsim pildīt un tādējādi nodrošināt šo parlamentāras republikas vienu no virsuzdevumiem, ka katrs zina savas tiesības.

Mums ir zinoši pilsoņi, aktīvi pilsoņi, un mēs tādējādi arī veidojam savu valsti un esam gandarīti par katru uz augšu vērstu soli un informācijas nodrošināšanu.

Paldies. Un lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no Reformu partijas frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Trešdien, 17.jūlijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf