Frakciju viedokļi 2014.gada 16.janvārī

(17.01.2014.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Pirmajam šodien vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas viedokli par diviem jautājumiem – par Imigrācijas likuma grozījumiem un par grozījumiem ceļu satiksmes pārkāpumu uzskaites punktu sistēmā.

Otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidenta nodotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem saņemtos priekšlikumus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pēc būtības sāks skatīt tikai pēc tam, kad būs ieguvusi papildu informāciju par termiņuzturēšanās atļauju programmas ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, valsts drošību, kā arī tautsaimniecību kopumā. To otrdien pēc iepazīšanās ar Imigrācijas likuma grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem nolēma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas ar reālu darbu pie grozījumu sagatavošanas otrreizējai caurlūkošanai plāno sākt pēc apmēram divām nedēļām.

Savukārt gan Saeimas komisijas, gan valdība debatē par pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā. Šonedēļ valdība atbalstīja grozījumus pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumos, tostarp jauna agresīvu autovadītāju braukšanas veida uzlabošanas ieviešanu. Proti, notiks uzvedības korekcijas grupu nodarbības, un maksa par šīm nodarbībām būs jāsedz pašam agresīvajam braucējam. Noteikumos iekļauta arī tāda jauna norma, kas paredz iespēju brīvprātīgi apmeklēt ceļu satiksmes un drošas transportlīdzekļa vadīšanas kursus; tas ļaus dzēst divus soda punktus. Savukārt, sasniedzot astoņu punktu atzīmi, tāpat kā līdz šim vadītājam tiks izsūtīts paziņojums – paziņojums par pienākumu obligāti apmeklēt kursus vai doties uz jaunieviestajām nodarbībām pie psihologa. Vēl noteikumu grozījumos ir paredzēti punkti par tādiem pārkāpumiem, par kuriem līdz šim tie netika piešķirti. Proti, piemēram, par braukšanu ar transportlīdzekli, kura stikli pārklāti ar pārklājumu, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām, tiks piešķirts viens soda punkts.

Kopumā pārkāpumu uzskaites sistēma mūsu valstī darbojas kopš 2004.gada, un pēdējās izmaiņas noteikumos veiktas pirms pieciem gadiem – 2009.gadā. Šīs sistēmas mērķis ideālajā gadījumā, protams, ir nodalīt ļaunprātīgos un regulāros ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus no tiem, kas brauc saskaņā ar noteikumiem un tos pārkāpj samērā reti. Un Saeima pie šīm vadlīnijām strādā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

 

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, godātie radioklausītāji! Es savukārt vēlos jūs sveikt arī šajā politiski ļoti saspringtajā brīdī, kad vairākas partijas vienojas par sadarbību nākamajiem deviņiem mēnešiem, un vēlos mazliet vairāk pastāstīt par to, kādas ir bijušas Zaļo un Zemnieku savienības prioritātes, strādājot pie Valdības deklarācijas.

Kā jau jūs varat iedomāties, ja ir tik daudz partneru, kuriem ir jāatrod kopsaucējs darāmo darbu sarakstā, tad tā vienmēr ir tāda kompromisu rašanas paraugstunda, bet ir daži jautājumi, kuros mēs esam bijuši principiāli, un ir prieks, ka ir izdevies arī šajā procesā panākt labus rezultātus.

Pirmais uzdevums, ko mēs redzam šajā deviņu mēnešu periodā un kas nedrīkst tikt atlikts un faktiski ir pats svarīgākais, ir kvalitatīvi saplānot Eiropas fondu naudas tērēšanu nākamajiem gadiem. Un kāpēc tas ir svarīgi? Svarīgi tas ir tādēļ, lai jau šī gada otrajā pusē tās nozares, kurām pietrūkst finansējuma no valsts budžeta, varētu šo iztrūkumu aizvietot ar finansējumu no Eiropas fondiem. Īpaši vēlos uzsvērt izglītību un zinātni; zinātnieki jau ilgāku laiku gaida uz jaunu programmu sākšanu, ņemot vērā, ka iepriekšējās ir beigušās. Un, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi to darbu, kas ir jāizdara no valdības puses, darīt laicīgi, ātri un kvalitatīvi, lai zinātnieki neaizbrauktu no valsts, bet atrastu iespēju darbam šeit.

Plānojot šo fondu apguvi un arī kopumā domājot par valsts attīstību, mēs vienmēr esam uzsvēruši un arī šajās sarunās uzsvērām, ka Latvijā ir ne tikai Rīga, bet arī reģioni un, domājot par investīcijām, ir jādomā, kā attīstīt reģionus un valsts attīstības centrus.

Respektīvi, policentriska attīstība jeb līdzsvarota attīstība bija tas princips, kuru mēs lūdzām iestrādāt Valdības deklarācijā, un jāpriecājas, ka tas arī ir izdarīts. Tas nozīmē, ka, domājot par ieguldījumiem sporta zāļu celtniecībā, kultūras ēkās, kā arī uzņēmējdarbības infrastruktūrā, liels atbalsts tiks novirzīts arī reģioniem.

Runājot par reģionu attīstību, mēs vienmēr esam uzsvēruši arī pašvaldību lomu. Un te ir jāsaka, ka vienmēr ir tādas „milžu cīņas” saistībā ar to, kādi pienākumi un kāds budžeta finansējums ir valsts centrālajai valdībai un pašvaldībām. Jāņem vērā, ka pēdējos gadus ir vairāku desmitu miljonu iztrūkums pašvaldību budžetā, jo finansējums dažādu valdības pieņemto lēmumu dēļ nav nācis līdzi papildfunkcijām.

Šobrīd ir panākta vienošanās ar kolēģiem, ka šogad netiks veikti nekādi nodokļu grozījumi, kuri varētu negatīvi ietekmēt pašvaldību (un tas nozīmē – arī vietējo iedzīvotāju) maciņus un dzīves kvalitāti. Un arī turpmāk, domājot par darbaspēka nodokļu vai citu nodokļu samazinājumu, tiks meklēts risinājums, lai pašvaldībām šo iespējamo iztrūkumu kompensētu. Te ir vēl daži jautājumi, par kuriem ir jāvienojas līdz galam, bet mēs savu pozīciju esam skaidri pateikuši un ceram, ka tā tiks ņemta vērā.

Runājot par nodokļiem, jāteic, ka viena svarīga joma ir uzņēmējdarbība, un, ja ir tāds konceptuāls priekšlikums no kolēģu puses šogad būtiski nodokļus nemainīt, tad viens principiāls jautājums, uz kura risināšanu uzstājām kopā ar Nacionālo apvienību, ir jautājums par mikrouzņēmumu nodokli.

Kā jūs, iespējams, zināt, ir paredzēts, ka no nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa likme tiek palielināta no 9 procentiem uz 15 procentiem. Mūsuprāt, tas ir uzņēmējiem kaitīgs pasākums un faktiski var novest pie tā, ka liela daļa jauno uzņēmēju tiek piespiesti vai nu atgriezties ēnu ekonomikā, vai beigt savu darbību, un tādēļ mēs uzskatām, ka pie šī jautājuma ir jāatgriežas un ka nevis pēc gada, bet jau šogad jāstrādā pie tā, lai šī nodokļa likme tiktu atkal atjaunota 9 procentu apmērā. Iespējams, var būt runa par kādu gradāciju atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma vai uzņēmuma vecuma, bet tas jau tad ir tālāka valdības un Saeimas darba jautājums.

Atgādināšu, ka gada sākumā (pareizāk sakot, jau pagājušā gada beigās) kopā ar kolēģiem no Nacionālās apvienības un „Saskaņas Centra” iesniedzām likumprojektu par nodokļa likmes samazināšanu 9 procentu apmērā. Tā ka nu turēsim roku uz pulsa un virzīsim šo jautājumu arī tālāk, lai neaizmirstu uzņēmējus, kas galu galā ir galvenie darba vietu radītāji un nodokļu maksātāji valstī.

Tā ka, protams, vēl ir darāms liels darbs ne tikai darba plānošanā, bet arī darīšanā. Līdz vēlēšanām ir atlikuši 9 mēneši, kas nav pārāk ilgs laiks, bet tomēr pietiekami ilgs, lai to nepavadītu tādā sastinguma stāvoklī, gaidot jauno valdību, bet turpinātu darbu pie labām iestrādēm, kas būtu jāturpina mūsu sekotājiem nākamajā gadā.

Paldies par uzmanību. Un vēlu jauku dienu!

 

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai.

„Frakciju viedokļus” turpina Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Romāns Naudiņš. Lūdzu!

 

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji!

Vēlos atskatīties uz to, kādi jaunumi šonedēļ un pagājušās nedēļas nogalē notikuši politikā. Var teikt, ka šī nedēļa ir pagājusi zem valdības veidošanas zīmes un ka šonedēļ arī noritējis intensīvs darbs pie Valdības deklarācijas sastādīšanas.

Šodien ir ceturtdiena, un esam nonākuši līdz tam, ka ministriju sadalījums pa politiskajām partijām ir skaidri zināms. Nacionālā apvienība jaunveidojamā valdībā strādās un rūpēsies par Kultūras ministriju, Tieslietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Par kultūras ministra amata kandidatūru mums, Nacionālajai apvienībai, ir skaidrība – tā ir līdzšinējā kultūras ministre Dace Melbārde, bet par tieslietu ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidātiem mēs runāsim šodien frakcijas sēdē, kurā izskatīsim kandidatūras šiem amatiem.

Runājot par Valdības deklarāciju, jāteic, ka ir panāktas vairākas pozitīvas lietas, kas ietvertas arī deklarācijā. Proti, valdība ir apņēmusies līdz šā gada 1.aprīlim izstrādāt noteikumus par pensiju indeksāciju, un pensiju indeksācija varētu notikt šā gada 1.oktobrī. Ir apskatīts arī jautājums par sociālo uzņēmumu veidošanu Latvijā, par šīs programmas izstrādi. Respektīvi, ir runa par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Manuprāt, šo darbu, ko jau iesākusi Labklājības ministrija, turpinās nākošais ministrs, lai cilvēki, kuriem ir invaliditāte, cilvēki ar īpašām vajadzībām, tiktu vēl sekmīgāk iekļauti darba tirgū. Šobrīd Latvijā ir apmēram 10 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, kuri ir bezdarbnieki, un, protams, valsts pienākums ir rūpēties arī par šiem cilvēkiem, lai viņi tiktu veiksmīgi iekļauti darba tirgū, un par cilvēkiem, kurus ir piemeklējusi nelaime.

Nacionālās apvienības frakcijā mēs esam jau ķērušies pie darba saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nākotnes darba prioritātēm. Vakar mums jau bija tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Jaunsleiņa kungu, pārrunājām jautājumus par tiem darbiem, kas būtu darāmi reģionālās attīstības virzienā. Tas vairāk saistīts ar Eiropas struktūrfondu nākošo plānošanas periodu – no 2014.gada līdz 2020.gadam. Un tiešām prieks bija dzirdēt pašvaldību viedokli, ka pirmais uzstādījums attiecībā uz to, kādā veidā tiek izlietoti šie finanšu līdzekļi, ir tas, kādu atdevi tie sniegs uzņēmējdarbības sektoram, ja tie tiek ieguldīti izglītībā, lai šī izglītības politika palīdzētu uzņēmējdarbības sektoram nākotnē. Tātad programmas tiks veidotas, lai veidotos konkurētspējīgi uzņēmumi reģionos. Svarīgi palīdzēt esošajiem uzņēmumiem, kuri ir jau pierādījuši sevi darbā kā eksportspējīgi uzņēmumi, uzņēmumi jaunu iekārtu piegādei. Un ne mazāk svarīga, protams, ir šo uzņēmumu konkurētspēja, lai cilvēkiem reģionos būtu ne tikai darbs, bet arī pienācīgs atalgojums, un to ir iespējams panākt ar uzņēmumu konkurētspēju, izmaksu samazināšanu un tā tālāk. Kā piemēru varu minēt arī, protams, tos jautājumus, kuros mēs varbūt... mūsu domas dalās attiecībā uz nākošo struktūrfondu politiku. Mēs piekrītam Latvijas Pašvaldību savienībai, ka ir programmas, kuras varbūt vajadzētu pārskatīt tomēr un šos naudas līdzekļus novirzīt citiem pasākumiem. Tā, piemēram, paredzēts ir visā Latvijā izveidot elektromobiļu uzlādes stacijas, un tam paredzētā summa ir 20 miljoni eiro. Mūsuprāt, šobrīd par elektromobiļiem Latvijā vēl nevajadzētu īpaši sapņot, jo daudzi cilvēki reģionos pat nezina, kas tas tāds ir par brīnumu. Un es domāju, tas tuvākajos gados Latvijā varbūt nebūtu tik aktuāls jautājums, un šo naudu, kas ir paredzēta elektromobiļu uzlādes stacijām, šos 20 miljonus eiro, varbūt varētu tomēr novirzīt citiem pasākumiem, kas būtu cilvēkiem saprotami un kas tiešām dotu atdevi jau īsākā termiņā. Un, protams, viens no tādiem instrumentiem varētu būt uzņēmējdarbības veicināšana, konkurētspēja, ko jau iepriekš pieminēju.

Tāpat prieks, ka jaunveidojamās valdības deklarācijā mēs esam panākuši vienošanos par to, ka pārskatīsim mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšanu, šo pakāpenisko paaugstināšanu, kas norisināsies no 2015.gada. Pakāpeniski tas tiktu paaugstināts līdz 15 procentiem. Nacionālā apvienība bija pret šādu paaugstinājumu. Mēs uzskatām, ka 9 procentu likme ir jāsaglabā arī turpmākajos gados, vismaz 7–10 gadus, lai varētu plānot biznesa vidi, prognozējamu un stabilu nodokļu politiku. Valdības deklarācijā esam vienojušies, ka diskutēsim par šo jautājumu. Meklēsim kompromisus, skatīsimies, kuri ir, teiksim, tie ēnu ekonomikas punkti, kurus vajadzētu novērst, lai šo nodokli varētu 9 procentu līmenī saglabāt un savukārt varbūt iegūt līdzekļus no ēnu ekonomikas tur, kur tiešām netiek maksāti nodokļi un ir necaurspīdīga biznesa vide. Tātad prieks, ka tiešām varbūt, iespējams, atgriezīsimies pie 9 procentu likmes un nodokļa paaugstināšana nenotiks.

Tas īsumā viss.

Paldies jums par uzmanību. Vēlu jums jauku nedēļas nogali!

 

Vadītāja. Paldies Romānam Naudiņam.

Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam. Lūdzu!

 

J.Ozoliņš (RP).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Es mazlietiņ par Saeimas šīsdienas sēdi pastāstīšu.

Faktiski esam pabeiguši likumprojektu paketi attiecībā uz Hipotēku un zemes bankas darbības atsākšanu (varētu tā to nosaukt) zem cita nosaukuma: tā būs Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum, kura, es ceru, sāks sekmīgi strādāt jau ar 2014.gada 1.martu. Plānots, ka tā palīdzēs uzņēmējiem tanīs sektoros, kuros uzņēmēji vai iedzīvotāji nevar savas biznesa idejas īstenot vai uzņēmējdarbību veikt dēļ tā, ka ir finanšu resursu iztrūkums. Ir paredzēts apvienot Hipotēku un zemes banku, Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku attīstības fondu zem viena nosaukuma, zem vienas struktūras. Un šai struktūrai būs arī pietiekoši daudz līdzekļu, lai uzņēmējdarbību varētu atbalstīt un sekmīgi attīstīt.

Kopumā skatoties, tas ir ļoti liels solis uz priekšu, jo faktiski ekonomiskā attīstība nav iespējama bez divām lietām – bez finanšu līdzekļiem un bez iedzīvotājiem. Un mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā faktiski visus jautājumus caur šo prizmu arī skatām.

Saeimas šīsdienas sēdes otrs svarīgākais jautājums bija likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Mēs skatījām visus jautājumus, kas saistīti ar tā sauktajiem mazajiem kredītiem, grozījumus par aizņemšanos. Cilvēki dažreiz ir uzņēmušies saistības par ļoti lielām procentu likmēm, un, šos kredītus izsniedzot, faktiski nav bijis nekāda izvērtējuma, vai šie cilvēki spēj tos atmaksāt, spēj pildīt savas saistības vai nespēj. Lai turpmāk izvairītos no gadījumiem, ka šie komersanti, šie uzņēmēji izsniedz kredītus, nepietiekami izvērtēdami klientu, iedzīvotāju maksātspēju, šis likumprojekts paredz skaidrākus nosacījumus attiecībā uz to, kāda informācija gan tai personai, kas iet aizņemties, gan tam, kurš aizdod, ir jāapskata, jāprasa. Jāizvērtē, kāda ir šīs personas spēja atmaksāt šo kredītu. Un likumprojekts... šie grozījumi paredz arī to, ka gadījumos, kad atmaksāšanas spēja patēriņa kredītiem nav tikusi izvērtēta, šim klientam vai iedzīvotājam ir tiesības maksāt par šīs naudas lietošanu tikai likumiskos procentus, tas ir, 6 procentus gadā. Un attiecībā uz mazajiem kredītiem jeb uz tādiem kredītiem, kas ir 100 latu vai mazāki jeb 142 eiro šodien, ir noteikta vienkāršāka šī maksātspējas vērtēšanas procedūra. Citiem vārdiem sakot, ja tiešām būs vajadzība pēc naudas, lai, teiksim, mašīnā benzīnu ielietu vai nopirktu pārtiku, tad, protams, aizņemšanās nebūs dikti sarežģīta, to būs iespējams izdarīt.

Tāpat šie grozījumi paredz lielākām summām obligātu pirmo iemaksu jeb attiecībā uz līgumiem, kas pārsniedz 1420 eiro jeb 1000 latu, paredz, ka kredīts izsniedzams ne vairāk kā 90 procentu apmērā (jeb, citiem vārdiem sakot, ir jābūt 10 procentu līdzmaksājumam). Tas ir nepieciešams, lai tā iedzīvotāju kategorija... pirmām kārtām, lai būtu pārdomāti lēmumi attiecībā uz aizņemšanos, lai nebūtu vilinājuma „iekrist” mārketinga akcijā un tad parakstīt kaut kādus dokumentus un aizņemties, un tad beigu beigās cilvēks saprot, ka tomēr atdot nevar, un tad ir visas nepatīkamās juridiskās procedūras, kuras neviens no tādiem labticīgiem cilvēkiem īstenībā negrib, nevēlas tanīs piedalīties.

Lai būtu šī patērētāju tiesību aizsardzība, mēs šādus likuma grozījumus esam pieņēmuši.

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā izdarīti arī grozījumi, kas attiecas uz kvalitātes nodrošināšanu ne tikai precēm, bet arī pakalpojumiem, jo ir ļoti daudz pakalpojumu sniedzēju, kas nespēj nodrošināt pakalpojumu kvalitāti. Un kā piemērs šeit jāmin ķīmiskās tīrītavas, kur ir problēmas ar to, kā serviss ir sniegts. Klients un pakalpojuma sniedzējs viens uz otru skatās: kāpēc krekls kopā neturas? Viens saka, ka tāds tas jau bija, bet otrs saka: „Nē, tas pie jums notika!” Līdz ar to tur skaidrība vajadzīga. Mēs esam šo regulējumu izstrādājuši, balstoties uz to, kā tas notiek citās valstīs, kā tas notiek citur Eiropas Savienībā, un šis regulējums būs stingrāks pret pakalpojumu sniedzējiem. Tas attiecas, starp citu, arī uz... kaut vai uz frizētavām un frizieriem. Kādā veidā tas praksē, reālajā dzīvē strādās? Es domāju, ka, visticamāk, būs piemērošanās laiks, kurā primāri tad... visi, sākot gan ar telpu uzkopējiem, gan ar ķīmiskajām tīrītavām... Redzam to, ka šāds regulējums ir nepieciešams, kvalitāte pakalpojumiem ir jāpaaugstina.

Tas īsumā viss par šodienas sēdi.

Par valdības veidošanas procesu. Straujumas kundzes piedāvātais ministru amatu sadalījums Reformu partiju pilnībā apmierina. Tas nozīmē – Iekšlietu ministrijas kompetence, Ārlietu ministrijas kompetence un Ekonomikas ministrijas kompetence paliks Reformu partijas pārraudzībā, un mēs arī turpmāk strādāsim, lai būtu mums gan labi ārējie ekonomiskie sakari, gan kārtība valstī, gan arī ekonomiskā izaugsme jeb, citiem vārdiem sakot, vairāk naudas iedzīvotājiem arī kabatās.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

 

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau mani kolēģi teica, Saeimas šodienas sēde notika valdības veidošanas zīmē, un liekas, ka jaunā premjerministra amata kandidāte atbilstoši savam uzvārdam diezgan sekmīgi un ātri, un efektīvi virzās uz priekšu šajā jautājumā. Mēs ceram, ka jau nākamajā nedēļā varēsim balsot par jauno valdību un jaunie ministri varēs stāties savos amatos.

Jāsaka, ka, raugoties no Saeimas politikas viedokļa... no politikas veidotāju viedokļa, šī ir plaša nacionālo spēku koalīcija, kam vajadzētu nākamajos deviņos mēnešos un arī turpmāk politiskajā procesā nodrošināt stabilitāti valstī, un liekas, ka tā dodas šajā virzienā. Liekas, ka, protams, šāda politisko spēku līdzdalības paplašināšana valdībā varētu būt sarežģījusi politisko procesu, bet vienošanās par Valdības deklarācijas galvenajiem punktiem rāda, ka tas nebūt tā nav. Diezgan viegli ir atrasti kopsaucēji daudzos jautājumos, kā jūs jau dzirdējāt no iepriekšējo kolēģu runātā, un Valdības deklarācija ir sekmīgi sastādīta. Tātad atliek tikai vienoties par Ministru kabineta sastāvu. Atbildības jomas ir sadalītas. Tagad jāvienojas par ministriem, un tad varēs, tā teikt, balsot par jauno valdību.

Man liekas, viens no tādiem steidzīgiem, tādiem svarīgākiem jautājumiem, kas būtu jālemj jaunajai valdībai, ir pensiju indeksācija. Pensiju indeksācija, protams, likumā ir paredzēta, taču Labklājības ministrija ir izstrādājusi jaunu indeksācijas modeli: pensijas vairs netiktu indeksētas tikai pēc patēriņa cenu indeksa, bet tiktu indeksētas kombinēti ar darba algas nodokļu pieaugumu. Manuprāt, šī ir laba ziņa pensiju saņēmējiem, jo, kā mēs zinām, valstī patēriņa cenu indekss nav īpaši augsts. Tas nozīmētu: ja mēs paliktu pie līdzšinējās shēmas, tad pensijas tiktu indeksētas ar relatīvi nelielu skaitli. Taču savukārt, kā mēs zinām, aug darba algas. Un, kombinējot šos abus indeksus, šāds mehānisms ļautu indeksēt pensijas līdzšinējā pensiju indeksācijas līmenī, kā tas bija iepriekšējā gadā.

Tā ka es ļoti ceru, ka valdībai izdosies vienoties par šo modeli un tas nonāks pietiekami ātri Saeimā. Un, protams, būtu ļoti svarīgi to izdarīt, līdz sākas abas vēlēšanu kampaņas, jo, teiksim, tāda pensiju indeksācijas modeļa „saplosīšanas” riska gaismā varētu arī, protams, šis process apstāties. Tā ka es ceru, ka jaunā valdība strādās konstruktīvi un arī Saeima izdarīs to konstruktīvi, šo lēmumu pieņems pēc iespējas ātrāk.

Vēl viens likumprojekts, par kuru es gribu runāt, atsaucoties uz Saeimas šodienas sēdi, ir likumprojekts „Arodbiedrību likums”. Likumprojekts „Arodbiedrību likums” pietiekami ātri virzās cauri Saeimas komisijas sēdēm, un es gribu teikt, ka tā ir varbūt tāda Saeimas... tāda kā parāda atdošana sabiedrībai par to, ka likums „Par arodbiedrībām” nebija mainīts kopš 1990.gada; tajā bija izdarītas tikai dažas nelielas izmaiņas. Bet jāsaka, ka šis ir fundamentāls likums, kas sabiedrībā regulē ļoti, ļoti svarīgas attiecības – darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Un šis likums aizstāv darba ņēmēju tiesības.

Jāsaka, ka viss likums ir izstrādāts ļoti sarežģītā kontekstā.

Arodbiedrību tiesības aizstāv konstitūcija – tas ir viens aspekts.

Otrs ir tas, ka starptautiski tiek pievērsta ļoti liela uzmanība arodbiedrību tiesību aizsardzībai. Un, protams, arī katrā valstī atsevišķi tiek ļoti rūpīgi izstrādāti arodbiedrību likumi, jo, protams, tie paredz īpašas, atsevišķas privilēģijas arodbiedrību biedriem, lai arodbiedrību biedri varētu sekmīgi piedalīties sociālajā dialogā.

Jāsaka, ka šobrīd Latvijā arodbiedrības nav īpaši... arodbiedrību kustība nav īpaši plaša. Valdības un Saeimas viedoklis ir tāds, ka, cerams, šis jaunais likums, kas tiks pieņemts, kļūs par instrumentu arodbiedrību attīstībai. Mēs redzam, ka tas ir ļoti svarīgi. Īpaši redzam to, ka, lai arī darba ņēmēju tiesības aizstāv likums, paši darba ņēmēji bieži vien nestāv savu interešu sardzē, kā mēs to redzam, piemēram, debatēs par sociālā nodokļa iemaksām. Piemēram, attiecībā uz radošajiem darbiniekiem redzam darba ņēmēju interešu ļoti vāju aizsardzību. Ir arī daudzas citas nozares jāpiemin šajā sakarā. Ja mēs skatāmies kaut vai no sociālo iemaksu, algu viedokļa, mēs redzam, ka milzīgs skaits valsts iedzīvotāju – vairāk nekā trešdaļa! – maksā nodokļus no minimālās algas. Tas ir vērtējams kā ļoti slikts stāvoklis, un šinī ziņā ir daudz darāmā.

Tā ka mēs ceram, ka šis likumprojekts drīz tiks pieņemts arī trešajā lasījumā un ka šis likums būs spēcīgs impulss arodbiedrību attīstībai Latvijā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Arvilam Ašeradenam no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 20.septembrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196