Frakciju viedokļi 2013.gada 19.decembrī

(02.01.2014.)

Vadītāja. Cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”.

Pirms brīža noslēgusies šī gada rudens sesijas pēdējā Saeimas sēde, un par tās aktualitātēm jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Pirmajam šodien vārdu dodu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, tiešām atkal kāds darba cēliens noslēdzies. Un jāsaka tiešām, ka tas bija gana interesants, pilns dažādiem notikumiem, spraigs, un, protams, visu to vainagoja Ministru prezidenta Valda Dombrovska demisija.

Gribu pateikt to, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava pragmatiski un principiāli strādāt arī, ja tas būs iespējams, nākošajā valdībā. Šis process pašreiz ir diezgan sarežģīts – vairāki premjera amata kandidāti ir izsijāti, neviens no viņiem pašreiz nav izrādījies pienācīgi... līdz galam cienīgs... Prezidents nevienu no viņiem nav akceptējis. Bet ļoti ceru, ka līdz šā gada beigām vismaz parādīsies kāds jauns kandidāts. Mēs esam gatavi kandidātus apspriest un tālāk arī diskutēt, un tālāk arī spriest par nākošajām mūsu atbildības sfērām.

Gribu pateikt to, ka Saeimas šīsdienas sēde bija gana bagāta ar dažādām likumdošanas iniciatīvām. Un viens no šiem jautājumiem, par ko deputāti ļoti diskutēja, bija likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”; tas ir dziļi emocionāls un tajā pašā laikā arī darbietilpīgs jautājums.

Gribu vēl pateikt, ka mums stāv priekšā atbildīgs darba cēliens starptautiskajā jomā – Eiropas prezidentūra. Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava parakstīt tādu sadarbības memorandu starp Saeimas frakcijām, kurš skar kopīgu darbu, lai mēs šo atbildīgo cēlienu sagaidītu, visi būdami tomēr zināmā mērā vienoti.

Un nobeigumā gribu visiem novēlēt tiešām priecīgu Jauno gadu, skaistus Ziemassvētkus, lai miers un prieks valda jūsu mājās! Paldies jums!

Vadītāja. Paldies Brigmaņa kungam.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mēs atveram grāmatu. Tai ir baltas lapas. Mēs paši tajā rakstām vārdus, kas veidos mūsu veiksmes stāstu. Grāmatas nosaukums ir „Iespējas”. Jaunais gads būs pirmajā lapaspusē.

2013.gadā ir aizritējuši jau gandrīz pilni 12 mēneši, un „Saskaņas Centra” frakcijas deputātiem ir, ko pateikt, analizējot savu darbu parlamentā. Jāatzīst, ka, strādājot opozīcijā, nav tik vienkārši ietekmēt vairākuma lēmumu pieņemšanu, jo diemžēl, neraugoties uz pamatotiem un loģiskiem mūsu priekšlikumiem, Saeimā nereti nostrādā tā sauktā balsošanas mašīna. Neskatoties uz to, šogad mūsu frakcija Saeimā iesniedza vairāk nekā 50 likumprojektu, un daži no tiem tomēr tika nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām, bet diemžēl tālāk netika virzīti. Tas nozīmē, ka koalīcija ne vienmēr uzdrošinās publiski iebilst pret veselu virkni mūsu sociāli ekonomisko ideju, taču vēlāk nevirza tās pieņemšanai.

Mūsu darba kārtībā bijuši daudzi jautājumi, kas saistīti ar cilvēku elementāru izdzīvošanu. Kaut arī esam opozīcija valdībai, mēs neesam opozīcija Latvijas tautai, un mums arī šogad ir izdevies panākt konkrētus pozitīvus rezultātus, piemēram, nodrošināt, lai invalīdiem, kas dodas vecuma pensijā, tiktu saglabāta piemaksa par darba stāža gadiem. Tieši pēc mūsu iniciatīvas valsts beidzot pievērsa uzmanību jēdzienam „bezmaksas izglītība”, un vecākiem tagad ir vairāk skaidrības jautājumā par mācību līdzekļu iegādi salīdzinājumā ar to, kā tas bija iepriekšējos gados.

Mēs aktīvi strādājām arī, iesniedzot priekšlikumus Saeimā skatāmajiem likumprojektiem, un kopējais šo priekšlikumu skaits šogad sasniedzis divus simtus. No šiem 200 mūsu priekšlikumiem īpaši būtu jāatzīmē vairāk par 80 priekšlikumiem likumprojektam „Par valsts budžetu 2014.gadam” un to pavadošajiem likumprojektiem, jo mums patiesi rūp, kā cilvēki izdzīvos, kad saistībā ar pāreju uz eiro jau tā nebūs viegli. Ir izčibējuši koalīcijas solījumi samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 24 procentiem uz 22 procentiem. Mēs savukārt uzskatām, ka 2014.gadā jāpaaugstina ar nodokļiem neapliekamie ienākumi, kā arī jāpalielina attaisnoto izdevumu summa par medicīniskajiem un izglītības pakalpojumiem, kuru valsts atmaksā iedzīvotājiem; jāsamazina PVN apkurei no 12 procentiem uz 5 procentiem, jāpārdala iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par labu pašvaldībām, kā arī jāpilda saistības pret pedagogiem. Uzskatām, ka nepieciešams lielāks minimālās darba algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma pieaugums, kas varētu mazināt pašlaik esošo sociālo nevienlīdzību.

Ilūziju par to, ka mūsu priekšlikumos kāds no koalīcijas iedziļināsies, diemžēl nav, bet tāda ir mūsu nostāja, kuru gatavojamies aizstāvēt 11.Saeimā un īstenot reālajā dzīvē 12.Saeimā.

Šogad mēs ļoti aktīvi izmantojām vēl vienu no mūsu rīcībā esošajām iespējām – iesniegt deputātu jautājumus ministriem, lai atbilstoši Saeimas kārtības rullī paredzētajai procedūrai saņemtu atbildes pēc būtības. Esam uzdevuši valdībai virkni neērtu jautājumu un savlaicīgi izgaismojuši lietas, kuras tiek slēptas sabiedrībai. Šogad šādu jautājumu bijis īpaši daudz – vairāki desmiti jautājumu bloku, turklāt vairāki no tiem par „Liepājas metalurgu” un Finanšu ministrijas kliedzošo bezatbildību šajā lietā.

Esmu pārliecināts, ka sabiedrības vairākums daudz augstāk vērtē sociālo taisnīgumu, nevis „tiesiskuma koalīcijas” abstraktos principus un saukļus, kas paši par sevi nenodrošina nekādu vispārēju labklājību. Domāju, ka tieši sociālais taisnīgums un iedzīvotāju labklājība ir galvenais mērķis lielākajai sabiedrības daļai, kuras prāti vēl nav pilnībā nomākti ar lozungiem par etnisko identitāti un oligarhiem. Uzskatu, ka Latvijā dzīvo gudri cilvēki, kuri spēs novērtēt mūsu reālos darbus.

Ar gaismu un ticību lai jūsu mājās atnāk Ziemassvētki, ar laimi un panākumiem – Jaunais 2014.gads! Lai izdodas!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

„Frakciju viedokļus” turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labdien, radioklausītāji! Ņemot vērā, ka šī bija pēdējā Saeimas šī gada sēde, gribu sveikt visus iedzīvotājus ar nākamo – 2014.gadu, novēlēt laimi, saticību.

Savā darbā esam cīnījušies par to, lai varētu katrs iedzīvotājs, katrs Latvijas iedzīvotājs, just to, ka ekonomika veseļojas, ka budžeta līdzekļi pieaug. Un praktiski, analizējot tos likumprojektus un tos lēmumus, ko esam pieņēmuši, un arī budžetu, mēs varam apliecināt, ka 2014.gada budžets... budžetu sajutīs katrs iedzīvotājs, šo pozitīvo ietekmi varēs just katra iedzīvotāja maciņā: gan algu pielikums skolotājiem, gan algu pielikums mediķiem, gan algu pielikums iekšlietu sistēmā strādājošajiem, gan nodokļu atlaides, nodokļu samazinājums. Sociālais nodoklis visiem darbiniekiem tiek samazināts par 1 procentu (pusprocents – darba ņēmēja pusē, un pusprocents – darbinieka pusē). Neapliekamais minimums strādājošajiem tiek celts no 45 uz 53 latiem, par apgādībā esošām personām – no 80 uz 116 latiem. Lielākā daļa pensionāru jau šī gada septembrī ir izjutuši pensiju indeksāciju. Tātad tika indeksētas mazās pensijas, un vidējais pensijas apjoms gadā pieauga par 80 latiem jeb 115 eiro. Ir arī paredzēts – un jau ir sarunas ar nevalstiskajām organizācijām par to –, ka 2014.gada budžetā tiks atjaunota visu pensiju indeksācija neatkarīgi no pensijas apjoma.

Gribu atgādināt, ka, piemēram, Lietuva saviem pensionāriem vēl pat nav atjaunojusi agrākajā līmenī pensijas, ko viņa nogrieza 10 procentu apmērā. Tā ka mūsu budžeta atveseļošanās, es domāju, ir straujāka, un to mēs varam izjust.

Nākamgad pieaugs atbalsts arī invalīdiem. Pieaugs atbalsts jaunajiem vecākiem un atbalsts bērniem, kuru vecāki izvairās maksāt uzturlīdzekļus. Šiem mērķiem ir atvēlētas... veltītas prāvas summas. Saistībā ar tā saukto demogrāfijas vienošanos panākts, ka no nākamā gada 1.septembra brīvpusdienas pienāksies jau pirmo trīs klašu skolēniem. Tagad, šogad, ir 1.–2.klasēm, bet no nākamā gada 1.septembra būs arī 3.klasēm.

Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēts papildus piešķirt 6,7 miljonus latu zinātnes bāzes risinājumiem, pedagogu darba algu samaksas nodrošināšanai un citām programmām.

Kultūras ministrijai plānots atvēlēt papildus 12,3 miljonus latu, 4,4 miljonus piešķirot papildus pašvaldību mērķdotācijām kultūras jomā.

Papildus paredzēti 28 miljoni veselības aprūpei, ārstniecības personāla darba samaksai, lai, kā es jau teicu, nodrošinātu ambulatoro ārstniecību, zāļu iegādi, medikamentu centralizēto piegādi.

Aizsardzības ministrijai ir līdzekļu palielinājums par 11 miljoniem latu.

Uz vienlīdzības principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai iekšlietu sistēmā strādājošajiem, speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai amatpersonām iekšlietu sistēmā ir paredzēti 9,7 miljoni latu.

Papildus jau esošajai palīdzībai Zemkopības ministrijai papildu finansējums ir 2,8 miljoni latu.

Labklājības ministrijas programmām finansējums ir vairāk nekā 9 miljoni latu.

Tas viss pierāda, ka mēs esam pieņēmuši budžetu ar izaugsmi, mēs esam domājuši par to, lai mazinātu ieņēmumu nevienlīdzību, jo šis līdzekļu pieaugums ir straujāks cilvēkiem ar mazām algām, mazu atalgojumu. Tātad arī šis budžets un 2013.gada nogalē pieņemtie lēmumi veicinās valsts ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu.

Vēlreiz gribu sveikt visus ar nākamo – 2014.gadu un novēlēt mums visiem veiksmi. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram.

Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Romualdam Ražukam. Lūdzu!

R.Ražuks (RP).

Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji, šajā laikā pirms Ziemassvētkiem! Un, tuvojoties Jaunajam gadam, atļaujiet novēlēt visu mūsu partijas deputātu vārdā gaišus, priecīgus, mājīgus Ziemassvētkus un Jauno gadu, kas piepildīs tās mūsu un jūsu cerības, kam varbūt nebija lemts piepildīties šajā gadā.

Šodien, kā jau parasti ceturtdienās Saeimas sēžu laikā, noritēja diezgan intensīvs darbs – dažādos lasījumos pieņēmām dažādus svarīgus likumprojektus, un daļu no tiem pat varētu uzskaitīt starp svarīgākajiem šajā rudens sesijā.

Ārkārtīgi svarīgs ir likumprojekts „Veselības aprūpes finansēšanas likums”; tas pat Veselības ministrijā tiek dēvēts par reformu veselības aprūpē, jo tas paredz sasaistīt veselības apdrošināšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanu. Tātad principā tie, kas nemaksā šo nodokli, nevarēs saņemt... Grupa iedzīvotāju (pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, apmēram 9 procenti no darbspējas vecuma iedzīvotājiem) nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Notika diezgan vētrainas debates, taču te ir jāsaka, ka nepieciešams ievērot sociālā taisnīguma principu: kas nemaksā nodokļus, tas plānveida palīdzību saņemt nevarēs. Un, no otras puses, tas arī varbūt dotu nelielu... nu, samērā nelielu (ja aptuveni 700 miljoni eiro ir veselības aprūpes jomas gada budžets, tad te varētu būt runa par apmēram 10 miljoniem eiro) pienesumu veselības aprūpei.

Šis likums noteiks ne tikai to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksātāji nesaņems plānveida veselības aprūpi par brīvu, bet arī to, kādā veidā tiks finansēta veselības aprūpe, no kādiem avotiem, kam kas pienākas, kādas sociālās grupas tiks apdrošinātas no valsts. Proti, pensionāri, bērni, studenti, tie, kuri kopj bērnus invalīdus, un vēl vesela rinda sociāli jutīgu grupu tiks apdrošinātas no valsts. Protams, šeit nepieciešams vēl daudz precizējumu, jo vēl ir daudz neskaidrību, bet tas ir noteikts solis uz mūsu veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu.

Otrs tāds svarīgs likumprojekts šodien bija likumprojekts „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”. Jāsaka, tas ir ļoti svarīgs līgums, kam mēs sākam pievienoties ar šodienas balsojumu. Eirosistēmas valstis, Eiropas Savienības valstis, no Eiropas Stabilitātes mehānisma krīzes gadījumā var saņemt ātru un izdevīgu palīdzību. Un ar šo Latvija apņemas gan iemaksāt savu daļu, gan arī piedalīties lēmumu pieņemšanā par to, kādas valstis saņems un cik lielu šo palīdzību. Tātad tas ir vēl viens panākums, vēl viens ieguvums no eiro ieviešanas.

Kopumā Reformu partijas frakcija atzīmē šo rudens sesiju kā rezultātiem ļoti bagātu: daudz tiešām svarīgu likumu un lēmumu tika pieņemts. Kā galvenos es uzskaitītu tos, kuri saistīti ar iedzīvotāju labklājības celšanu, un šajā ziņā galvenie likumi un lēmumi tika pieņemti budžeta ietvaros. Vairākām iedzīvotāju kategorijām – skolotājiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem, mediķiem – atsākta algu celšana; tas tuvina mūs tai situācijai, kas bija pirms 2009.gada krīzes.

Runājot par nākamo ļoti svarīgo aspektu – tā saukto demogrāfijas paketi –, šeit ir jāmin vesela virkne pabalstu, palielināts neapliekamais minimums, kā arī pārējā valsts palīdzība.

Nu, un trešais, manuprāt, svarīgākais likumprojekts, kas tika pieņemts, ir par dubultpilsonību; tas atļaus daudziem dažādu iemeslu dēļ no Latvijas aizbraukušajiem Latvijas pilsoņiem savus bērnus... un arī citu kategoriju cilvēkiem būs pieejama šī iespēja – reģistrēties par Latvijas Republikas pilsoņiem.

Arī Reformu partija ir gatava parakstīt šo memorandu, kopīgu vairākām partijām, kuras to vēlas, par Eiropas Padomes prezidēšanu, kas tuvojas Latvijai, kā arī intensīvi strādāt, izveidojot vienotu bloku ar labēji centriskajām Saeimā pārstāvētajām partijām, lai virzītu savu premjera amata kandidātu, ko, cik saprotams, mūsu kolēģi no VIENOTĪBAS tuvākajā laikā nosauks.

Visu to labāko jums! Sagaidīsim Ziemassvētkus, nosvinēsim Jauno gadu un ar jaunu spēku atsāksim darbu likumdošanas jomā!

Vadītāja. Paldies deputātam Romualdam Ražukam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Vineta Poriņa. Lūdzu!

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Nacionālās apvienības vārdā es gribu jums novēlēt ģimeniskus, gaišus un mierīgus Ziemassvētkus un pārtikušu un veiksmīgu Jauno gadu. Gribu likt uzsvaru tieši uz vārdu „ģimeniskums”, kas savā ziņā ir bijis ļoti aktuāls dažādu Saeimas komisiju darbā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un it īpaši Demogrāfijas lietu apakškomisijas vārdā gribu teikt, ka ģimeniskums ir galvenā pamatvērtība. Un, kā es arī vakar teicu, viesojoties Zemgalē, Skaistkalnē, – ja ģimenē cilvēki jūtas labi, tad tas jau ir sava veida... neliels paradīzes modelis šeit, virs zemes. To es arī novēlu visiem.

Šodien Saeimas sēdē bija 36 darba kārtības jautājumi. Pievērsīšos tikai dažiem no likumprojektiem, kuri tika atbalstīti un par kuriem tika diskutēts.

Vispirms es gribu atzīmēt to, ka Saeima atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Ir paredzēts, ka, ja tādās starptautiskās institūcijās kā TOEFL, IELTS un citas, kas nodarbojas ar svešvalodu prasmes testēšanu, skolēns būs veicis šādu pārbaudījumu, viņam nevajadzēs atkārtoti kārtot skolā šādu eksāmenu. Tātad būs vieglāka pārbaudes kārtība.

Otrais ir likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”. Ir priekšlikums, ka, līdzīgi kā citas institūcijas, piemēram, kā Tiesībsarga birojs un kā Ārlietu ministrija, kas sniedz ik gadus pārskatu par Latvijas ārpolitiku, arī Augstākās izglītības padome, kuru Saeima apstiprina, reizi 12 mēnešos sniegs pārskatu par savu darbību un, protams, kopumā sniegs pārskatu par Latvijas augstāko izglītību.

Tā kā izglītība ir valsts prioritāte (es ceru, ka ne tikai formāli, bet arī faktiski), gan politiķi, gan visi Latvijas iedzīvotāji sapratīs, ka šai prioritātei ir jābūt arī darbos, ne tikai vārdos. Manuprāt, diskusijas par Augstākās izglītības padomes darbu ir vajadzīgas tik augstā līmenī kā Saeima. Tas lieku reizi atgādinātu par to, kāda ir augstākās izglītības virzība Latvijā, un katrā ziņā tas visu šo procesu tikai uzlabotu.

Trešais, ko es gribu teikt. Kā vienai no Latvijas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu autoriem man personīgi šodien ļoti būtisks šķiet likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kas, kā zināms, ir likumprojekts, ko „Saskaņas Centrs” virza ik gadu pirms Ziemassvētkiem. Šajā likumprojektā „Saskaņas Centra” deputāti paredz, ka ir vajadzīgs arī... ka pareizticīgo Ziemassvētkiem ir jābūt papildu brīvdienai visiem. Kā viena no Latvijas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu autoriem es tomēr uzskatu, ka integrāciju šāds priekšlikums neveicinās. Es ļoti dziļi cienu jebkuras reliģijas pārstāvjus gan Latvijā, gan ārpus Latvijas robežām, bet tomēr, tā kā vēsturiski mēs esam valsts, kur tāpat kā pārējā Eiropā Ziemassvētki tiek atzīmēti konkrētos datumos, es neredzu vajadzību savā ziņā sadalīt Latvijas sabiedrību vēl ar svinamām dienām. Un, iespējams, zināma integrācija gan notiktu, bet tad tā, manuprāt, būtu integrācija kādā citā kaimiņvalstī. Tā vairs nebūtu latviska Latvija, ja mēs vēl arī šādu papildu brīvdienu atbalstītu.

Zīmīgs ir Saeimas balsojums par šo likumprojektu: 43 bija par to, ka vajadzētu papildu brīvdienu – brīvdienu arī pareizticīgo Ziemassvētkos, 42 bija pret un 3 atturējās. Kopumā likumprojekts netika atbalstīts, bet, kā jūs, cienījamie radioklausītāji, jūtat, patiesībā balsojums ir ļoti kritisks, un laiks rādīs, kāds šajā jautājumā balsojums būs turpmāk.

Ceturtais, ko es gribu šodien īpaši izcelt, ir likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Tas tika nodots darbam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, lai strādātu pie tā, lai mikrouzņēmumu nodoklis, kas ir 9 procenti, netiktu paaugstināts.

Un, protams, ļoti sasāpējis, daudz diskutēts jautājums ir saistībā ar bāriņtiesu darbību Latvijā. Šodien tika atbalstīts likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” otrajā lasījumā, un es ceru, ka trešajam lasījumam priekšlikumi būs konstruktīvi un ka šis likums kopumā tiks uzskatīts par apmierinošu un veiksmīgu. Pašreiz ir ārkārtīgi daudz diskutablu situāciju, jo bāriņtiesas ne vienmēr veic savu darbu tādā līmenī, kādā tām tas būtu jādara, un ir gadījumi, ka cieš gan mazi bērni, gan ģimenes, iespējams, tieši bāriņtiesu nekompetences dēļ. Es ceru, ka ar šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā šādu situāciju skaits Latvijā mazināsies vai to nebūs nemaz.

Vēl kā īpaši uzsveramu gribu cildināt Latvijas tiesībsarga rīcību. Diemžēl diskusijā Tiesībsarga birojā nevarēju piedalīties, kad bija runa par izglītības pāreju uz latviešu valodu: arī tiesībsargs veicināja un rosināja, lai sāktos sabiedriska diskusija gan par bērnudārzu, gan par skolu pāreju uz latviešu valodu. Es tajā laikā atrados Sociālo un darba lietu komisijā un strādāju pie Darba likuma grozījumiem saistībā ar dažādu svešvalodu prasmes nepamatotu pieprasīšanu Latvijā. Un, runājot par tiesībsargu, jāteic, ka... ir arī medijos lasīts, ka pret viņu ir vērsti daudzi un dažādi uzbrukumi pēc viņa paziņojuma. Kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja gribu teikt, ka šie uzbrukumi nāk no tiem pašiem cilvēkiem, kuri starptautiski Latvijas valsti diskreditē, kuri savā ziņā sabiezina krāsas, sacīdami, ka nepilsoņiem nav vajadzīgo tiesību Latvijā; tie paši ir arī tie, kuri šobrīd ļoti kritizē tiesībsargu par viņa objektīvo lēmumu veicināt sabiedrisku diskusiju par to, lai visa izglītība Latvijā būtu vienota, nevis sadalīta.

Tas īsumā būtu viss. Es gribu vēlreiz novēlēt gaišus, ģimeniskus Ziemassvētkus un lai nākamais gads ir daudz veiksmīgāks nekā šis.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Vinetai Poriņai.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Vēlot visiem jaukus Ziemassvētkus un visu to labāko Jaunajā gadā, saku paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Trešdien, 17.jūlijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf