Frakciju viedokļi 2013.gada 12.decembrī

(17.12.2013.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļu” laikā tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajai šodien vārds frakcijas „VIENOTĪBA” deputātei Rasmai Kārkliņai. Lūdzu!

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas sēdē galvenais lēmums bija par to, kā mēs varētu uzlabot Saeimas vēlēšanu likumu. Bija iesniegti vairāki priekšlikumi, vairākas jaunas pieejas, un, man jāsaka, tas sevišķi varētu interesēt tieši jūs, kas esat vēlētāji.

Galvenais jautājums, ko mēs jau bieži bijām dzirdējuši no vēlētājiem, ir tas, kā rīkoties, ja pašā Saeimas vēlēšanu dienā kaut kādu iemeslu dēļ viņi nevar būt uz vietas, kur viņi parasti balso (piemēram, vai nu kopā ar kādu kori viņi izbrauc uz kādu ārzemju konkursu, vai arī zinātniekam jāpiedalās konferencē ārzemēs, kur nebūs iespējams nobalsot). Tagad beidzot būs iespēja līdzīgi, kā tas jau tagad ir pašvaldību vēlēšanās un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, – ka vēlētājs jau iepriekš var nodot savu balsi. Un tas būs iespējams visas trīs dienas pirms tās sestdienas, kurā patiešām notiks Saeimas vēlēšanas.

Mēs to ieviesām ar tādu mazu, varētu teikt, tehnisku papildinājumu, jo bija jāņem vērā tas, ka Satversmē ir noteikts, ka Saeimas vēlēšanas notiek pirmajā oktobra sestdienā. Tāpēc šī iepriekšējā balss nodošanas iespēja būs drusku sarežģītāka nekā parasti. Proti, cilvēki varēs nodot savu balsi glabāšanā. Tas nozīmē, ka būtībā... praktiski būs iespēja, ja kāds to ļoti gribētu, pašā vēlēšanu dienā vēl balsojumu mainīt. Tas būs tehniski iespējams. Mēs nospriedām ilgās sarunās ar Centrālo vēlēšanu komisiju, ka tas būs droši. Tā ka iznākums ir ļoti labs. Mēs zinām, ka pašvaldību vēlēšanās gandrīz 10 procenti vēlētāju nobalso pirms galvenās vēlēšanu dienas. Ir aprēķini, ka arī Saeimas vēlēšanās nākošā gada oktobrī līdzdalība varētu pieaugt par vairākiem procentiem.

Vēl gribu pieminēt vienu citu jauninājumu Saeimas vēlēšanu likumā. Es to virzīju tādēļ, lai tiem mūsu vēlētājiem, kas dzīvo ārzemēs, būtu iespējams vienā īpašā veidā izvēlēties vēlēšanu apgabalu. Pašlaik ir tāda kārtība, ka tie vēlētāji, kas dzīvo ārzemēs, var balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu. Mums likās, ka tas nav īsti piemēroti no tāda viedokļa: ja, piemēram, kāds... Es minēju piemēru par kādu Latgales studentu: ja viņš studē Vidzemes augstskolā, viņam ir iespēja aizbraukt uz Latgali un nobalsot, kur viņš kā vēlētājs jūtas piesaistīts. Tagad būs iespēja šim pašam studentam, ja viņš, piemēram, dzīvo Anglijā vai kur citur, balsot pa pastu. Pasta balsojumi jau tagad pastāv, bet arī ar tiem bija tā, ka līdz šim varēja balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu. Turpmāk tādi vēlētāji, kuri dzīvo ārzemēs, bet kuri ir ļoti tuvu saistīti ar kādu citu apgabalu, pasta balsojumā varēs savu balsi nodot arī par Latgali, Kurzemi, Zemgali vai Vidzemi. Tas ir tāds drusku sarežģīts veids, kā to tehniski izdarīt. Tomēr mūsu mērķis ir īstenojies – mēs dodam vēlētājiem daudz dažādu iespēju izteikt savu vēlmi attiecībā uz to, kādi deputāti viņus pārstāv Saeimā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kārkliņas kundzei no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Godātie radioklausītāji! Rasma Kārkliņas kundze jau minēja šīs būtiskās izmaiņas, kas ir izdarītas Saeimas vēlēšanu likumā. Arī Nacionālā apvienība atbalstīja principu, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši var izvēlēties reģionu, par kuru viņi vēlas balsot Saeimas vēlēšanās, izmantojot pasta pakalpojumus.

Dažādi viedokļi mums bija jautājumā par iespēju trīs dienas iepriekš balsot, atstāt savu balsojumu glabāšanā. Un galvenais iemesls bija tieši norma par to, ka balsošanas iecirkņi var būt novados, kur ir virs 7,5 tūkstošiem iedzīvotāju; tas vairākos reģionos sašaurina balsošanas iespēju. Protams, kopumā šāda norma ir iespējama, bet varbūt vēl līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām būs jāveic grozījumi, lai paredzētu zemāku šo slieksni un lai, piemēram, Ziemeļvidzemes koriem, kas dodas turnejā uz Igauniju, būtu iespēja iepriekš nobalsot un nebūtu jāmet liels līkums līdz kādai lielai Vidzemes pilsētai.

Šodien, manuprāt, viens no būtiskākajiem jautājumiem bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, kas pamatu pamatos ir jautājums, vai no nākamā gada maija tiks atvērti tā sauktie čekas maisi. Nacionālās apvienības vairākuma pozīcija bija, ka čekas maisi būtu jāatver un ka pamatu pamatos tie bija jāatver jau pirms 20 gadiem.

Šobrīd ir radīts mīts, ka čekas maisos ir iekšā ļoti vērtīga, neapstrīdama informācija par visiem čekas darbiniekiem. Bet patiesībā šī informācija ir samērā vāja. Un diemžēl Latvijas valsts nav radījusi to reālo čekistu reģistru, kuri veica represijas pret civiliedzīvotājiem – noklausīšanos, izsekošanu, spīdzināšanas. Valsts nav izveidojusi šādu reģistru, tā vietā ir atsevišķas kartītes, ir vēl arī citi dokumenti, kas neveido pilnīgu ainu par šo čekistu darbību Latvijā.

Manuprāt, vajadzētu atvērt čekas maisus un, protams, noteikt precīzāku atvēršanas kārtību, lai netiktu nepamatoti apsūdzēti tie, kas čekas maisos ir nonākuši tāpēc, ka viņi ir strādājuši kādās iekšlietu struktūrās saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu vai arī ir ierakstīti šajā kartotēkā tādēļ, lai kāds čekas darbinieks izpildītu savu kvotu.

Un trešā lieta, ko es vēlētos pieminēt, – līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji, arī Nacionālā apvienība aktīvi seko līdzi notikumiem Ukrainā. Proti, ir runa par tur notiekošo cīņu par Ukrainas neatkarību no citu valstu ietekmes un pārmērīgo spēka pielietošanu, ko esošā vara vērš pret civiliedzīvotājiem, kuri piedalās miermīlīgos protestos. Un jau šajā svētdienā arī Nacionālās apvienības pārstāvis pēc Ukrainas opozīcijas partiju ielūguma dosies uz Ukrainu, lai iepazītos ar situāciju uz vietas. Un ceru, ka nākamajā nedēļā Saeima varētu paust savu attieksmi pret šiem notikumiem Ukrainā, kuri atstāj zināmu ietekmi arī uz notikumiem Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Dombravam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās klausītājas un godātie klausītāji! Sākšu ar labu ziņu Kurzemes lielākajai augstskolai – Liepājas Universitātei. Saeima šodien steidzamības kārtībā pieņēma likumprojektu „Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem. Man tas ir sevišķi patīkami kā ZZS deputātam, kas ievēlēts no Kurzemes. Šeit gan jāsaka, ka šie Liepājas Universitātes Satversmes grozījumi pašā augstskolā tika pieņemti jau pirms gada. Veselu gadu tie bija virzījušies caur Izglītības un zinātnes ministriju, Ministru kabinetu, līdz nonāca Saeimā. Un Saeima uzskatīja par nepieciešamu pēc iespējas ātrāk padarīt Liepājas Universitātes Satversmi atbilstošu spēkā esošajiem likumiem, tāpēc steidzamības kārtībā likumprojekts tika pieņemts. Tas paredz to, ka no šī brīža arī nepilna laika studējošie Liepājas Universitātē ir augstskolas personāls, ka augstskolā tiks ieviesta kvalitātes vadības sistēma, ka augstskolai nebūs vairs jāveido tāda institūcija kā Revīzijas komisija, bet vienkārši pietiks ar auditoru izmantošanu, sertificētu auditoru izmantošanu.

Šeit jau nupat kolēģi stāstīja par vairākiem tiešām nozīmīgiem likumprojektiem, kuri šodien tika skatīti Saeimas sēdē. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja to, ka Saeima sāka skatīt grozījumus likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. „Atslēgas jautājums” šajā likumprojektā bija tas, vai pagarināt vēl uz 30 gadiem šajā likumā paredzēto noilguma termiņu personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai. Kā es jau minēju, šo likumprojektu bija virzījusi skatīšanai Saeimas sēdē Nacionālās drošības komisija. Šīs komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers informēja deputātus, ka tā informācija, kas ir pieejama tā sauktajos čekas maisos, ir nepilnīga, un, balstoties uz to, arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti uzskatīja, ka tas apdraudējums, kas varētu rasties atsevišķu personu, par kurām dati tiks publicēti, personiskajai drošībai... un tātad arī šīs informācijas nepilnīgums nebūtu samērojams ar tiem guvumiem sabiedrībai, kas rastos no čekas maisu tūlītējas atvēršanas, jo tātad šobrīd likums paredz, ka to varētu darīt jau nākošā gada vidū. Un tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja šī termiņa pagarināšanu.

Gribu pieminēt arī to, ka mēs atbalstījām grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā. Šeit jau tika minēti šie būtiskākie grozījumi. Mūsu skatījumā... Tā kā daudzi Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, vairums no mums, ir ievēlēti no Latvijas reģioniem... domājot par tiem Latvijas pilsoņiem, kas šobrīd atrodas ārzemēs, mums simpatizēja tas, ka... mums izdevās ar savām balsīm panākt, ka Saeimas sēdē tika atbalstīts iepriekš atbildīgajā komisijā neatbalstīts priekšlikums, ka tie Latvijas pilsoņi, kas atrodas ārzemēs, ja viņi izvēlas balsošanu pa pastu, viņi var nodot savas balsis ne tikai par Rīgas apgabalu, kā tas bija līdz šim, bet par jebkuru – jebkuru! – deputātu kandidātu sarakstu jebkurā no citiem Latvijas vēlēšanu apgabaliem: Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē vai Latgalē.

Tas šodien būtiskākais.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Vucāna kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Liepiņš. Lūdzu!

V.Liepiņš (RP).

Labdien, cienījamie klausītāji un klausītājas! Es arī uzskatu, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem šodien bija grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Man jāsaka paldies iepriekšējiem runātājiem par to, ko viņi ir teikuši, jo tagad man dažas lietas nav jāatkārto. Vienkārši es esmu ļoti gandarīts, ka mēs pieņēmām to grozījumu, ka balsis varēs nodot glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas. Tas nav nekāds jauninājums – šie grozījumi, jo tas jau bija iekļauts grozījumos, kurus iesniedza Reformu partija. Tas ir vienkārši pārņemts no tā, un par to es esmu ļoti priecīgs, ka tas tā ir noticis.

Es tomēr saklausīju zināmu divkosību un liekulību. Vairāki deputāti runāja, ka mums vajadzētu darīt visu, lai paaugstinātu līdzdalību vēlēšanās, tam es piekrītu, tas būtu jādara. Bet tas priekšlikums, ko mēs pieņēmām, par balsošanu pa pastu no ārzemēm – nu, tas ir skaidrā pretrunā ar Satversmi. Mums ir jādara tā, lai ir vienlīdzīgas tiesības visiem vēlētājiem, bet šeit tas tā nav: tie, kas balsos pa pastu no ārzemēm, tie varēs izvēlēties apgabalu, sarakstu, par kuru balsot, bet tie, kas ārzemēs balsos iecirkņos, to nevarēs.

Otra lieta. Tiem, kas balsos pa pastu, būs jāizšķiras jau krietni pirms vēlēšanu dienas, un viņi nevarēs mainīt savu izvēli, turpretim tie vēlētāji, kas balsos Latvijā, varēs tā darīt. Un tas ir... skaidri un gaiši: tas ir ļoti, es teiktu, negodīgi, tādā tautas valodā runājot, un tas arī nenodrošina vienlīdzības principu.

Un, lai tas absurds būtu vēl skaidrāk saprotams, ziniet: tikai daži simti cilvēku vispār balso pa pastu no ārzemēm, jo tā procedūra ir tik sarežģīta! Tur ir pase jāsūta, tad jādabū ir zīmogs pasē, un tad... tur jāiet uz vēstniecībām, bet cilvēki nedzīvo tuvu vēstniecībām, tad viņiem jāsūta ir pase pa pastu. Tas jau ir risks. Viņiem jādzīvo bez pases kādu laiku. Tā ka tā sistēma, kas tur tagad ir ieviesta, ne pārāk labi darbojas, un šis nu nav absolūti nekāds risinājums.

Kā es jau sacīju, tā bija tāda, manā uztverē, liekulība – šīs runas par to, ka mums vajadzētu darīt visu, lai paaugstinātu līdzdalību vēlēšanās. Mēs esam nonākuši pie šitā absurda, ka mums tagad ir ieviestas personas apliecības, kas ir no plastikāta. Uz tām nevar spiedogu uzspiest, pasēs – var.

Nu ir mums – jau 9.decembrī bija – 20 199 Latvijas pilsoņi ar derīgām personas apliecībām bez derīgām pasēm. Nākamā gada, 2014.gada, 4.oktobrī šādu personu skaits varētu sasniegt 35 tūkstošus vai vairāk. Mēs praktiski viņiem atņemam tiesības balsot! Tās ir vienas no fundamentālajām demokrātijas tiesībām. Kā Saeima var šādu lietu pieļaut?! Es vienkārši to nevaru saprast, jo tas ir tik smags pārkāpums, ka reti var... grūti iedomāties kādu smagāku.

Atruna ir tāda, ka šiem cilvēkiem vajadzēja... ka viņiem bija it kā izziņots, ka šitāda kārtība ir. Bet tas bija pieņemts vienkārši tādā pārejas noteikumā, un es šaubos, vai to daudzi vispār bija redzējuši un ievērojuši. Un ir cilvēki, kas strādā pie šīm lietām, ierēdņi, kas arī nezināja to un ir arī devuši nepareizu informāciju.

Tā ka savā ziņā es esmu ļoti apmierināts.

Daudzi no tiem ierosinājumiem, kurus es arī iesniedzu attiecībā uz Saeimas vēlēšanu likumu, tika atbalstīti, guva atbalstu, bet es esmu ļoti vīlies par to, ka mēs atņemam tik daudziem cilvēkiem tiesības balsot.

Es gribu pavisam īsi pieminēt arī to, ka, man liekas, diezgan svarīgi ir Enerģētikas likuma grozījumi, kurus mēs sāksim skatīt sakarā ar to, ka mums tas monopols nepastāv... vertikāli, ka būs sadales tīkli jāatdala no tiem uzņēmumiem, kas piegādā gāzi.

Un pēdējais. Pavisam īsi. Par čekas maisiem. Man liekas – ļoti skaidri un gaiši! –, ka, tos atverot tagad, būtu milzīgi nepatīkamas situācijas ģimenēs un būtu milzīga ažiotāža, kas mums nekādā gadījumā nenāktu par labu. Un galvenais ir tas: kā jau Zatlera kungs minēja, neviena tiesas prāva par šito sadarbību nav bijusi sekmīga, un tās čekas maisos esošās kartītes ir lietotas, bet tām nav nekāda juridiska spēka. Tā ka, es domāju, būtu ļoti labi... Tikai maza korekcija: te nav uz 30 gadiem, bet ierosinājums ir, ka uz 50 gadiem. Un, es domāju, tad jau tā lieta būs pavisam nesvarīga, un tad ar tām... ar tiem čekas maisiem varēs darīt, ko grib.

Tas būtu viss no manas puses.

Es ceru, ka jūs ieklausījāties manis teiktajā, it sevišķi par to... par tiem ļoti daudzajiem tūkstošiem, kam 4.oktobrī, nākamā gada 4.oktobrī, Saeima būs atņēmusi balsošanas tiesības.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Liepiņa kungam no Reformu partijas frakcijas.

„Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos informēt, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti šodien iesnieguši Saeimas Prezidijam likumprojektu, kurā paredzēts, ka 7.janvāris – diena, kad pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētkus, – Latvijā ir jānosaka par brīvdienu.

Tieši pirms gada valdošās koalīcijas deputāti pēc Zatlera Reformu partijas iniciatīvas iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kurā bija iecerēts, ka valsts iedzīvotājiem ir tiesības reizi gadā jebkurā dienā saņemt brīvdienu. Tādējādi tie cilvēki, kuri svin Ziemassvētkus nevis 25.decembrī, bet gan 7.janvārī, varētu savos svētkos pilnīgi likumīgi neiet uz darbu.

Mēs, „Saskaņas Centra” deputāti, toreiz atbalstījām šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Taču ir pagājis gads, bet šī komisija līdz pat šim laikam nav sākusi likumprojekta izskatīšanu pēc būtības, nerunājot nemaz par to, lai nodotu dokumentu apstiprināšanai Saeimā. Mēs uzskatām, ka koalīcija, pompozi prezentējot šo likumprojektu, vienkārši ir mānījusi simtiem tūkstošu pareizticīgo un vecticībnieku. Tā ir negoda izrādīšana tradicionālajām konfesijām – pareizticīgajiem un vecticībniekiem. Šajā situācijā mēs uzskatām par nepieciešamu iesniegt likumprojektu, ka 7.janvārim ir jākļūst par oficiālu brīvdienu. Balsošanas rezultāts par mūsu likumprojektu 19.decembrī skaidri parādīs nodomu patiesumu un koalīcijas deputātu doto solījumu vērtību.

Mēs aicinām visus tautas kalpus neatkarīgi no partijiskās piederības spert soli pretī lielai Latvijas sabiedrības daļai un atzīt šos svētkus par oficiāliem, tādējādi izrādot cieņu nozīmīgas Latvijas iedzīvotāju daļas reliģijai un kultūrai.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Vēlot jauku nedēļas nogali, saku paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Trešdien, 17.jūlijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf