Frakciju viedokļi 2013.gada 14.novembrī

(19.11.2013.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Tūlīt Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas aktualitātēm.

Pirmajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Kārlim Krēsliņam. Lūdzu!

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, radioklausītāji! Saeimā šodien bija nelielas problēmas ar internetu, bet laikam tā ir normāla parādība, ka dzīvē jau vienmēr ir tā – kaut kas notiek normāli, bet dažreiz rodas kaut kādas kļūmes.

Visvairāk diskusiju šodien bija par grozījumiem Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, bija dažādi viedokļi. Mūsu frakcijai bija brīvais balsojums, bet pamatā mēs atbalstījām priekšlikumus, jo... Mans viedoklis ir tāds, ka... Dažreiz, runājot par alkohola aizliegšanu vai par smēķēšanas aizliegumu, atrodas cilvēki vai cilvēku grupa, kas uzskata, ka ar tādu noteikumu ieviešanu mēs visu neatrisināsim. Visu atrisināt nevar nekad, bet vismaz jāiet tajā pareizajā virzienā.

Man prātā viens stāsts. Kā saka, zog mašīnas vienā Rietumu valstī. Notiek tādi gadījumi! Bet, izrādās, vadītājs atstājis atslēgas mašīnā, durvis vaļā... Nu kaut vai izņemiet atslēgas un paņemiet līdzi! Aiztaisiet durvis! Tad mazāk to darīs.

Jautājums ir par to, ka arī tad, kad likumos kaut kādus aizliegumus ieviešam, ir jāiet tajā pareizajā virzienā. Pasacīt, ka simtprocentīgi tas viss tiks atrisināts, – skaidrs, ka tā ir metode, kā bieži vienu vai otru jautājumu vienkārši novest līdz tam, ka tas netiks atrisināts ļoti ilgi.

Šī nedēļa, var teikt, ir svētku nedēļa. Nupat bija 11.novembris – Lāčplēša diena, un tūlīt būs 18. – Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Darbdienas mijas ar svētkiem.

Pagājušajā nedēļā bija mums intensīvs darbs ar budžetu. Skaidrs, ka bija tas jautājums: kādēļ bija jāsēž naktī, un vai nu tik steidzīgi...? Varbūt varēja to budžetu izskatīt ilgākā laika posmā? Un budžetam arī, kā jau es sacīju sākumā, ir pozitīvais un negatīvais. Pirmo reizi – pirmo reizi vismaz manā pieredzē! – budžets patiešām tika apspriests un patiešām tika izdiskutēts. Vienmēr jau nav tā, ka budžets pilnībā visus apmierinātu. Un budžetam ir gan ieņēmumu daļa, tā, ko sadala, gan izdevumu daļa. Un, ja skatās uz ieņēmumu daļu (ieņēmumi no visādiem nodokļiem), tad, es domāju, ne visiem deputātiem kļuva skaidrs, kāpēc tā ieņēmumu daļa mums pakāpeniski budžetā... tā daļa no iekšzemes kopprodukta krītas. Kādreiz, 2009.gadā, bija 36 procenti, turpretim tagad ir plānots, ka zem 30 procentiem būs tā nauda, ko būs iespējams reāli dalīt. Par to varētu diskutēt.

Ja runā par izdevumu daļu, tad jāteic, ka tur ir gan pozitīvais, gan arī negatīvais moments. Pozitīvais moments ir tas, ka Latvija ir pirmrindniece, pildot Māstrihtas kritērijus, vismaz vienu punktu, – ka mēs tērējam ne tikai par 0,9 procentiem no iekšzemes kopprodukta vairāk, nekā mēs esam nopelnījuši... nauda, kas mums ir... Atļauts ir līdz 3 procentiem, tātad trīs reizes mazāk mēs izmantojam to Māstrihtas kritēriju.

Bet negatīvais moments ir šāds. Tagad, kad bija militārās mācības Polijā un Latvijā un NATO ģenerālsekretārs šeit atbrauca... Tiek pieprasīts pildīt prasības. Reāli Latvijai ir divas tādas starptautiskās saistības. Pirmkārt, ir jāpilda Māstrihtas kritēriji (tos nepilda daudzas valstis, bet mēs pildām!). Un otra prasība – tā ir NATO prasība piešķirt aizsardzības jomai 2 procentus no iekšzemes kopprodukta, un to mēs atkal galīgi nepildām: nākamgad ir paredzēti 0,9 procenti no iekšzemes kopprodukta. Mēs solījām, ka pakāpeniski pieaugs to līdzekļu apjoms, bet reāli tas samazināsies uz 2016.gadu. Un tas nu ir ļoti slikti, ja mēs, tajā skaitā arī deputāti... šeit mēs esam balsojuši... mēs pieņēmām valsts aizsardzības koncepciju un solījām pakāpeniski paaugstināt, bet reāli samazinām.

Bet tagad atkal pāriešu uz to svētku sadaļu. Skrundā 7. un 8.novembrī bija Aizsardzības ministrijas un biedrības „Latvijas ģenerāļu klubs” pasākums jauniešiem, kura ietvaros notika vairākas patriotiskās audzināšanas aktivitātes sakarā ar svētkiem. Tas bija ļoti labs pasākums: jaunieši ar lāpām nāca pie piemiņas plāksnes, imitējot novadus, un viss bija ļoti skaisti.

Taču atkal, kā vienmēr, ir arī tā negatīvā puse. Zālē sēdošajiem es uzdevu jautājumu: „Ko jūs saprotat ar vārdu „aizsardzība”? Vienkāršs latviešu vārds – „aizsardzība”... Kas ir aizsardzība Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā?” Zālē sēdēja jaunsargi, skauti un tie cilvēki, kas vispārīgi interesējas par aizsardzību, bet atbildes nebija. Viena sieviete gados, kura bija no Latgales puses, sāka skaidrot: „Jā, tā ir draudzība starp valstīm... un tamlīdzīgi.” Bet īstas atbildes nebija! Es nerunāju par kaut kādiem sarežģītākiem jautājumiem.

Te es atkal domāju arī par aizsardzības budžetu: kādēļ mēs tikai 0,8 procentus...? NATO ģenerālsekretārs, uzstādamies NATO Parlamentārajā Asamblejā, teica, ka ir valstis, kas aizsardzībai tērē līdz pat 15 procentiem no iekšzemes kopprodukta! Attiecībā uz aizsardzību mūsu priekšlikums bija... Es nedzirdēju, ka ministrija būtu apstiprinājusi, ka aizsardzība – tā ir cīņa pret NATO stratēģiskajā koncepcijā noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem. Un tie ir tikai četri. Tikai četri tur nosaukti: globālais terorisms (visi tā kā saprot), kiberaizsardzība, energoresursi un klimata izmaiņas. Un cilvēkiem jāsāk domāt un runāt par to. Es tikos Limbažos ar skolēniem... Un, ja Nīderlandes Aizsardzības ministrija pasaka, ka ienaidnieks numur viens ir plūdi – par vienu metru paceļas ūdens, 75 procenti ir zem ūdens –, tad mums liekas nesaprotami, kādēļ Aizsardzības ministrija tā runā. NATO ģenerālsekretārs teica: „Jūs padomājiet, kādi būs zaudējumi, ja netiks veikti ieguldījumi aizsardzībā, piemēram, kiberaizsardzībā!” Tagad jau visi tā kā saprot: kiberaizsardzības jautājumos tie zaudējumi ir vairāk nekā triljons dolāru. Miljons miljonu! Tā ir ļoti liela summa. Jā.

Un nobeigumā es gribu pateikt, ka patiešām par šiem jautājumiem arī šeit, Saeimā, ir jārunā.

Bet svētku pasākumi patiešām ir ļoti skaisti, un šogad, es domāju, tādi tie ir ne tikai Rīgā; 11.novembrī es biju Limbažos... Arī tur bija svētku gājieni. Visādi svinīgie pasākumi ir arī daudzos novados. Un es aicinu arī tagad 18.novembri nosvinēt jauki, labi, lai visiem labs garastāvoklis un lāpu gājiens vakarā. Visi laipni lūgti piedalīties, un svinēsim kopā!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Krēsliņam.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Kārlis Eņģelis. Lūdzu!

K.Eņģelis (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šorīt Saeimas sēde aizkavējās par vienu stundu, jo bija problēmas ar internetu. Bet problēmas ar internetu ir Latvijā kopumā: Latvijā ir labs, stabils, ātrs un lēts internets, bet problēma ir tā, ka tas nav drošs internets. Protams, mēs neesam nulles punktā attiecībā uz interneta drošības pasākumiem (mums ir gan attiecīgs tiesiskais regulējums, gan arī tiek veikti administratīvie pasākumi finansiālo iespēju robežās), taču visas puses, to skaitā nozares, to skaitā psihologi, kuri strādā ar bērniem, bērnu vecāki un vienkārši interneta lietotāji, katrā ziņā atzīst, ka drošības pasākumi nav pietiekami, tie ne vienmēr sasniedz auditoriju, ne vienmēr sasniedz mērķi.

Šodien mums bija iespēja situāciju uzlabot, taču diemžēl Saeimas vairākums neatbalstīja iesniegtos grozījumus Pornogrāfijas ierobežošanas likumā. Pornogrāfija ir viens no visnevēlamākajiem un visbīstamākajiem interneta satura veidiem attiecībā tieši uz nepilngadīgām personām – bērniem, jauniešiem, cilvēkiem, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Tas vienkārši nav paredzēts viņiem! Taču internetā šis saturs nevis vienkārši ir, bet meklē savu lietotāju, un internets ne vienmēr īpaši šķiro, kurš ir 18 gadus vecs un kurš nav. Līdz ar to bija priekšlikums uzlabot aizsardzības mehānismus, drošības mehānismus, pastiprināt satura filtru lietošanu, pastiprināt pakalpojuma komersantu pienākumu informēt klientus par šīm satura filtrēšanas, satura bloķēšanas iespējām. Taču pagaidām šīs ieceres ir atliktas, un acīmredzot pie tām būs jāstrādā vēl tālāk. Taču es vismaz izmantošu iespēju uzrunāt jūs, cienījamie radioklausītāji (starp jums noteikti ir vecāki, vecvecāki, jūsu radiniekiem ir bērni, jums ir bērni): lūdzu, esiet informēti par to, ka interneta pakalpojuma sniedzējam, tam, kurš sniedz jums mājās vai jūsu portatīvajās ierīcēs interneta pakalpojumu, ir pienākums jūs informēt par to, ka ir tehniskas iespējas bloķēt nevēlamu saturu – pornogrāfiju, vardarbību, erotiku un cita veida saturu. Turklāt, ja jūs izsakāt tādu vēlēšanos, tad komersantam ir pienākums jums bez maksas šos tehniskos risinājumus uzstādīt. Tāpēc, lūdzu, esiet informēti, informējiet savus radiniekus, savus paziņas par to, ka ir ļoti rūpīgi jāseko tam, kāds saturs dažādās ierīcēs, kuras ir pieslēgtas internetam, kāds saturs pieejams, ja tās lieto bērni! Bērni uzduras nevēlamam saturam pilnīgi nejauši, un zinātniski pierādīts, ka tas atstāj ļoti negatīvu ietekmi uz jauniešu attīstību un jauniešu psiholoģisko stāvokli, uz viņu sasvstarpējām attiecībām un attiecībām ar pārējiem sabiedrības locekļiem. Tāpēc, lūdzu, lietojiet drošu internetu! Meklējiet par to informāciju! Internetā jūs atradīsiet daudz resursu.

Novēlu jums mierā un saticībā sagaidīt valsts svētkus!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Eņģelim.

Tagad pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie klausītāji! Pagājušajā nedēļā mēs Saeimā pieņēmām Latvijas valsts budžetu 2014.gadam, un šķiet, ka lielākais šī gada darbs ir padarīts, bet jāteic, ka tā tas tomēr nav.

Opozīcijas deputātiem ir svarīgs uzdevums – ieraudzīt kļūdas pieņemtajos lēmumos un uz tām reaģēt, izmantojot visus tās arsenālā esošos līdzekļus. Un tādēļ Zaļo un Zemnieku savienība arī šonedēļ, pēc budžeta pieņemšanas, ļoti aktīvi strādā vēl ar tiem pašiem jautājumiem, par kuriem notika asas debates iepriekšējā nedēļā Saeimā.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti ir sagatavojuši vēstules Valsts prezidentam ar lūgumu neizsludināt likumprojektus, kuri ir klaji vērsti uz daudzu mazo uzņēmumu bankrotu un ēnu ekonomikas pieaugumu. Mēs daudz runājam par to, vai nākamā gada budžets būs attīstības budžets. Nav dziļi jāanalizē, lai saprastu, ka tā tas nav; patiesībā mēs neatceramies, ka kādreiz būtu bijis pieņemts valstij tāds budžets, kas būtu tik klaji vērsts pret uzņēmēju interesēm.

Daži piemēri, par kuriem es gribu pastāstīt detalizētāk.

Viens no likumiem, kuru mēs lūdzām nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, ir „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Šie grozījumi paredz mikrouzņēmumu nodokļa likmes celšanu no spēkā esošajiem 9 procentiem uz 11 procentiem 2015.gadā, uz 13 procentiem 2016.gadā, un uz 15 procentiem 2017.gadā. Jāatgādina, ka šī likuma mērķis bija radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušie iedzīvotāji varētu uzsākt uzņēmējdarbību. To iedzīvotāju skaits, kuri palikuši bez darba, atceramies, bija ļoti liels: bezdarba līmenis sasniedza 18–19 procentus. Un ar mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanu tika samazinātas administratīvās prasības un tika vienkāršota nodokļu un iemaksu noteikšanas kārtība mikrouzņēmumiem. Līdz ar to šī likuma sākotnējais mērķis nebija ievērojami palielināt budžeta ienākumus, bet tas bija domāts kā atbalsts iedzīvotājiem, lai viņi uzsāktu un attīstītu savu mazo uzņēmējdarbību. Ar šādu soli – strauji palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi – sākotnējais mērķis tiek, es teiktu, traumēts. To nedrīkst darīt! Ja ir jārunā par kādu pakāpenisku celšanu, tad tas ir viennozīmīgi jādara kopā ar uzņēmēju pārstāvjiem, ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī ar citu nevalstisko partneru aktīvu iesaistīšanos, lai to darītu pakāpeniski un saudzējot uzņēmumus.

Otrs likums, par kuru mēs lūdzam Valsts prezidentu domāt un kuru lūdzam atdot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, ir „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas paredz no nākamā gada sākuma ieviest tā saukto valdes locekļa nodokli. Ja uzņēmumā strādā valdes loceklis, kurš nesaņem par to atalgojumu, tad no nākamā gada sākuma šādam uzņēmumam būtu jāmaksā visas sociālās iemaksas par šādu valdes locekli.

Kā zināms, liela daļa šo uzņēmumu, kuros valdes locekļi strādā, nesaņemot atalgojumu, ir mazi, jauni uzņēmumi, kuros to īpašnieki iegulda savu citur nopelnīto naudu un savu laiku, lai sāktu savu biznesu. Ir skaidrs, ka šāds jauns nodoklis būtu traumējošs viņu uzņēmumiem, jo šobrīd ir signāli, ka liela daļa šādu mazo uzņēmumu plāno vai nu beigt savu uzņēmējdarbību vispār, vai arī to pārreģistrēt citās valstīs, visbiežāk min Igauniju kā valsti, kura atrodas tepat blakus un kurā ir daudz izdevīgāks nodokļu režīms nekā Latvijā.

Trešais likums, ko mēs lūdzam nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, ir „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Ar šo likumu ir grozīts Dabas resursu nodokļa likums, citstarp paredzot jaunu personu grupu, kurai ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Tie ir tādi HES īpašnieki, kuru hidroelektrostaciju jaudas nepārsniedz divus megavatus.

Šo grozījumu mērķis, mūsuprāt, ir rūpēties nevis par vides aizsardzību, dabas resursu saudzīgu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību, bet gan par atsevišķu politiskā procesa dalībnieku īstermiņa interešu īstenošanu. Šis likums ir tieši saistīts ar Latvijas ekonomikai būtisku nozaru un valsts resursu izmantošanu. Tas nevar būt politiskā tirgus priekšmets, ar kuru īslaicīgi papildināt budžetu, īpaši uz mazo HES rēķina.

Un pēdējais likums, kuru neizsludināt mēs lūdzam Valsts prezidentu, ir „Grozījumi Likumā par ostām”. Šie grozījumi paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra attiecīgās ostu maksas tiek apliktas ar papildmaksājumu valsts budžetā. Nozares pārstāvji ir norādījuši, ka tas būs traumējoši ne tikai pašām ostām, bet visai tranzītbiznesa jomai kopumā, kurā strādājošo skaits šobrīd ir vairāk nekā 70 tūkstošu.

Mēs zinām, ka Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir tā mūsu unikālā vērtība, ar kuru mēs varam pelnīt. Un nedrīkst aizmirst, ka mēs konkurējam ne tikai ar Igauniju un Lietuvu, bet ka šajā gadījumā mēs konkurējam arī ar Krievijas ostām, kuras plāno ar katru gadu būtiski palielināt kravu apgrozījumu savās ostās. Un skaidrs, ka tas būs uz kaimiņvalstu rēķina. Šinī situācijā, ja mēs ieviešam jaunus maksājumus, mēs samazinām mūsu ostu konkurētspēju. Un, visticamāk, tas nozīmē arī to, ka mēs lielu daļu no savām kravām vienkārši uzdāvināsim kaimiņvalstīm, to skaitā Krievijai. Un tas nav atbalstāmi.

Mēs ceram, ka Valsts prezidents ieklausīsies šajos priekšlikumos un atdos šos likumus otrreizējai caurlūkošanai, jo viņš sevi ir pasludinājis kā saimniecisku prezidentu. Es domāju, ka tas būs viens no tādiem katalizatoriem, kas parādīs, vai viņš tāds tiešām ir un vai grib un var iedziļināties uzņēmējiem svarīgos jautājumos, izmantojot arī savas pilnvaras un lūdzot Saeimu pārdomāt neapdomīgus lēmumus.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību arī uz, mūsuprāt, svarīgu likumu, kas tika pieņemts šodien Saeimas sēdē un stāsies spēkā šā gada 18.decembrī. Tas ir pavisam citas jomas likums. Tā ir sociālā joma, kura Zaļo un Zemnieku savienībai arī ir ļoti svarīga. Proti, tas ir likums „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, un tas paredz, ka turpmāk pašvaldību sociālajiem dienestiem būs nekavējoties jāinformē bāriņtiesa un Valsts policija par gadījumiem, kuros ir pamats uzskatīt, ka bērns cietis no vardarbības, vecāku, aizbildņu vai audžuģimenes tiesību ļaunprātīgas izmantošanas un viņam nav bijusi pienācīga aprūpe un uzraudzība. Mēs uzskatām, ka tādā veidā tiks būtiski uzlabota vardarbībā cietušo bērnu interešu aizsardzība, būs iespēja ātrāk viņiem sniegt atbilstošu palīdzību. Un šo funkciju paredzēts uzticēt Latvijas Neredzīgo biedrībai, Latvijas Nedzirdīgo savienībai un Latvijas Bērnu fondam.

Tātad laba – maza, bet priecīga – ziņa no Saeimas šodienas sēdes – īsās, bet, es teikšu, produktīvās sēdes.

Visbeidzot – šis ir svētku laiks, un es tiešām novēlu, lai mums būtu iespējami daudz tādu labu ziņu, ko jums pastāstīt no Saeimas nama. Un es gribu novēlēt, lai mums visiem ir karstas sirdis, dedzīgs prāts un labi nodomi par mūsu Latviju šajā laikā.

Priecīgus svētkus un jauki jums pavadīt Latvijas Neatkarības dienu!

Vadītāja. Paldies deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

Atgādinu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir zināms, ka Saeimā 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus.

Lai pretendētu uz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, trešo valstu pilsoņiem būtu Latvijā jāiegādājas vismaz 150 tūkstošus eiro vērts nekustamais īpašums un valsts budžetā jāiemaksā neatmaksājams maksājums 25 tūkstošu eiro apmērā. Iegādātā nekustamā īpašuma sastāvā nedrīkstēs ietilpt meža un lauksaimniecības zeme.

Grozījumu pieņemšanai sekoja asa reakcija. Piemēram, biedrība „Sabiedrība par atklātību – Delna” lūdza tos neizsludināt, bet atdot otrreizējai caurlūkošanai, un 9.novembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtīja Saeimai vēstuli, kurā prasa veikt likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents akcentē atsevišķu likumā izdarīto grozījumu pretrunīgumu un norāda, ka pēc būtības tiek zaudēta grozījumu jēga. Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamo īpašumu cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā. Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veic maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanai, atzīst Valsts prezidents.

Valsts prezidents savā vēstulē arī norāda, ka likuma anotācija ir pretrunā ar vairākiem pētījumiem, kuros vērtēta Latvijas ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programmas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Tajos norādīts, ka ekonomiskie rādītāji liecina, ka Imigrācijas likuma normas pozitīvi ietekmē investīciju pieplūdi Latvijā un ārzemnieku ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu, laika posmā no 2010.gada līdz 2013.gadam sasniedza vismaz 145 miljonus latu. Līdz ar to 2010.gadā ieviestā ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programma uzskatāma par vienu no veicinošiem faktoriem Latvijas konkurētspējas celšanai, secina Valsts prezidents.

Vienlaikus Valsts prezidents atzīst, ka esošo sistēmu nenoliedzami var pilnveidot, tomēr gadījumā, ja ar kvotu palīdzību regulēs darījumu skaitu nozarē, zudīs ārvalstu investoru uzticība stabilai un drošai uzņēmējdarbības videi, radot nenoteiktību ilgtermiņā. Ārzemnieki, kas veikuši sākotnējas investīcijas, nebūs ieinteresēti palielināt ieguldījumus ilgtermiņā, jo kvotas ierobežos to iespējas paļauties, ka nākotnē Latvijas teritorijā plānotas investīcijas būs iespējams uzraudzīt un apsaimniekot uz vietas.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes veiktajā ārvalstu investoru anketēšanā apkopotajiem datiem vidējais ārvalstu investors Latvijā ir vidēji 40 gadus vecs un ieguvis augstāko izglītību. Minētās personas mēnesī viena ģimenes locekļa uzturēšanai tērē aptuveni no 500 līdz 1000 latiem, un līdz ar to minēto personu raksturojums būtiski atšķiras no ekonomiskajiem imigrantiem, kuri valstī ierodas ar noteiktu mērķi – gūt labumu no sociālās sistēmas un infrastruktūras.

Un saskaņā ar šodien parlamentā pieņemto lēmumu Saeima turpinās darbu ar šo likumu janvārī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlētos akcentēt trīs lietas.

Pirmā. Pirms diviem gadiem, kad VIENOTĪBA ieguva Zemkopības ministrijas portfeli un mēs uzņēmāmies atbildību par lauksaimniecību, meža nozari un lauku attīstību kopumā, mēs izvirzījām divas galvenās prioritātes. Pirmā ir – nosargāt Latvijas zemi Latvijas iedzīvotāju rokās, lai tā peļņa, tie augļi, kas tiek gūti no šīs zemes, nonāktu Latvijas ekonomikā, nevis ārvalstīs.

Un otra ir šāda. Mēs redzam, ka mūsu potenciāls, mūsu resursu potenciāls, pilnībā netiek izmantots, lai gan tas var dot miljoniem latu papildus valsts ekonomikai, jaunas darba vietas un iespējas cilvēkiem laukos. Līdz ar to mūsu mērķis ir sasniegt to, ka 2020.gadā mēs apsaimniekotu jau 2 miljonus hektāru lauksaimniecības zemes un ka katrs, gan meža, gan zemes, hektārs dotu maksimālu atdevi.

Un visā šajā kontekstā mēs jau divus gadus esam nākuši ar virkni priekšlikumu, un vairākas lietas jau ir ieviestas – ir meža īpašnieku kooperācija, zemes kreditēšanas programma, AS „Latvijas valsts meži” programma (uzņēmums piedāvājas kļūt par partneri šajā zemes tirgū un piedāvā iespēju arī nopirkt mežu, ja kāds ir no vietējiem iedzīvotājiem nolēmis to pārdot) un daudzi, daudzi citi risinājumi. Taču šodien Saeimā tika saņemts ļoti svarīgs instruments, kurš liecina, ka faktiski mēs šo ideju esam arī aizguvuši no Francijas, kur pirms 53 gadiem tika nodibināts Francijas Zemes fonds. Un tas ir tas instruments, kas Francijā ir kalpojis par galveno pamatu, lai nodrošinātu zemes palikšanu vietējo lauksaimnieku rokās, vietējo cilvēku rokās. Ar šī instrumenta palīdzību ir risināta arī zemes konsolidācijas problēma, kā arī nodrošināta zināma zemes un lauksaimniecības politikas īstenošana. Un uz šīs bāzes, faktiski arī paņemot piemērus no ungāriem, mēs esam nākuši ar ideju par Latvijas Zemes fondu. Arī Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja aktīvi iesaistījušies šī projekta izstrādē un realizācijā un devuši savā ziņā arī savu svētību tam. Un šodien Saeimā ir saņemts likumprojekts „Zemes pārvaldības likums” (kopā ar pavadošajiem likumprojektiem), lai īstenotu šo jauno ideju – ideju par Latvijas Zemes fondu. Šis Zemkopības ministrijas piedāvātais instruments jeb koncepcija, manuprāt, ir atjaunotās Latvijas valsts pastāvēšanas laikā pirmais vērienīgais nacionālā līmeņa risinājums, kas ir vērsts uz Latvijas nacionālās bagātības – zemes – ilgtspējīgu un efektīvāku izmantošanu, kā arī zemes pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem jeb mūsu nacionālā resursa saglabāšanu pašu rokās. Šis likumprojekts tātad ir iesniegts Saeimā, un pie tā mēs arī strādāsim, lai šo fondu – Latvijas Zemes fondu – ieviestu līdz nākamā gada 1.janvārim, lai tas varētu uzsākt darbu.

Paralēli notiek arī instrumentu izstrāde, lai īstenotu jaunu principu par zemes pirmpirkuma tiesībām, jo Latvijas Zemes fonds būs arī šajā ziņā ļoti nopietns spēlētājs. Tiks risināts arī jautājums par zemes pārdošanas ierobežojumiem, jo, kā jau zināms, faktiski nākamā gada 1.maijā beidzas pārejas perioda ierobežojumi tam, ka ārzemnieki var pirkt Latvijā lauksaimniecības zemi un mežus. Kas ir skaidrs – ka šie ierobežojumi, kas toreiz tika uzlikti, faktiski bija tādi, nu, nederīgi vai nav pildījuši savu funkciju. Kā mēs zinām, ierobežojumi pastāv, bet visapkārt, pa laukiem pabraucot, redzam: tas pieder dānim, tas – zviedram... Ir skaidrs, ka šī sistēma nav darbojusies visus šos gadus un ka tas ir bijis vienīgi tāds acu aizmālēšanas pasākums. Tāpēc mēs nākam ar veselu virkni, desmitiem, dažādu jaunu instrumentu, kādā veidā nodrošināt to, lai šī zeme paliek mūsu rokās un lai mēs varam uz šīs zemes ražot un iegūt mūsu pievienoto vērtību un no šīs zemes arī uzturēt Latvijas ekonomiku un Latvijas iedzīvotājus.

Tas ir viens.

Otrs. Šodien viens no būtiskākajiem jautājumiem, protams, bija arī likums „Grozījumi Imigrācijas likumā”, ko Valsts prezidents ir atdevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Valsts prezidenta kungs faktiski norāda uz šī likumprojekta kvalitātes trūkumu, apšaubot to, vai ir pietiekami izvērtēta ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un daudzi citi jautājumi. Tādēļ šodien Saeima lēma par to, lai šo likumprojektu nodotu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Un ir arī noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viens mēnesis, un pēc tam viena mēneša laikā... tātad pēc mēneša šis likumprojekts atkārtoti tiks skatīts Saeimas sēdē.

Un pēdējais. Mūsu frakcijā ir bijušas arī diskusijas par... arī par vakardien televīzijā aktuālo, aktuāli pacelto jautājumu par pilsonības piešķiršanu Garijam Kasparovam – šahistam, Krievijas opozīcijas līderim. Kā zināms, viņš ir iesniedzis arī iesniegumus gandrīz visām Saeimas frakcijām ar lūgumu uzņemt viņu pilsonībā. Mēs pēc diskusijām secinājām, ka faktiski īpašus nopelnus Latvijas labā, kuru dēļ piešķirt pilsonību šim cilvēkam, mēs nesaskatījām, un līdz ar to uz šī pamata mēs apšaubām, vai varētu pilsonību piešķirt. Pastāv iespēja teorētiski ar atsevišķu Saeimas balsojumu piešķirt, bet, mūsuprāt, tas būtu ļoti nopietni jāvērtē un jāanalizē. Mēs arī labprāt vēlētos ar Gariju Kasparovu aprunāties klātienē, jo mums bija vesela virkne jautājumu, uz kuriem mēs neguvām atbildes. Un, kā zināms, viņš decembrī būs Latvijā, un tad arī mēs tālāk skatīsimies, ko darīt ar šo iesniegumu.

Un visbeidzot. Šī ir svētku nedēļa, kura iesākās ar 11.novembra pasākumiem un noslēgsies 18.novembrī, pirmdien, ar Latvijas valsts dzimšanas dienu, un tādēļ es jums visiem novēlu patiešām izbaudīt šo laiku. Priecīgus jums svētkus!

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Sestdien, 19.oktobrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196