Frakciju viedokļi 2013.gada 7.novembrī

(15.11.2013.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji!

No Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti pastāstīs par šīs nedēļas aktualitātēm parlamentā.

Pirmajai šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vakar Saeimas sēde bija ļoti gara, ievilkās dziļi naktī, jo Saeima vakar nobalsoja un galīgajā lasījumā pieņēma 2014.gada budžetu. Šo budžetu pieņemt nebija viegli, jo, atšķirībā no citiem smagiem gadiem, mēs šoreiz lēmām par budžetu, kas ir par 5,1 procentu ieņēmumu daļā lielāks nekā iepriekšējā gada budžets.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kad mēs sākām budžeta diskusijas Saeimā, teica: „Esi piesardzīgs nelaimē! Bet tev jābūt vēl piesardzīgākam laimē!” Un tieši tas bija tas virsuzdevums Saeimai – atrast veidu, kā savā laimē, respektīvi, tajā situācijā, kad mūsu ieņēmumi ir lielāki un kad tēriņi tad attiecīgi arī var būt lielāki, nepazaudēt prātu, bet saglabāt veselo saprātu. Tādēļ frakcijai VIENOTĪBA ir liels gandarījums, ka budžeta izstrādes gaitā un rezultātā mēs tomēr nepalielinājām budžeta deficītu. Tas joprojām ir palicis zem viena procenta. Un tas ir ļoti labs rādītājs.

Tieši tādā pašā veidā tagad ir paaugstināta minimālā alga – uz 225 latiem. Mēs esam pacēluši atvieglojumu par apgādājamiem, pacēluši neapliekamo minimumu, un vienai ģimenei ar trīs bērniem, kurai bruto izpeļņa abiem vecākiem mēnesī ir 250 latu, tas nozīmē papildus 246 latus gadā. Iespējams, ka šī summa nav ļoti liela, bet cerams, ka ģimenes to tiešām jutīs kā pienesumu savā ģimenes budžetā.

Līdzīgā veidā mēs esam lēmuši par to, ka būs valsts finansētas brīvpusdienas arī 3.klases bērniem. Liels gandarījums ir par to, ka mēs esam paaugstinājuši uzturlīdzekļus, ko saņems bērni, kuri dzīvo tā sauktajās nepilnajās ģimenēs, kur kāds no vecākiem nepilda savas finansiālās saistības un nepiedalās bērna audzināšanā. Šie uzturlīdzekļi tagad vienam bērnam ir paaugstināti par 15 latiem mēnesī. Atkal varbūt nav ļoti būtisks pieaugums, pilnībā varbūt visas vajadzības neapmierinās, bet katrā ziņā nopietns progress ir vērojams.

Tāpat šajā budžetā ir pacelta skolotāju algu pamatlikme līdz 295 latiem. Un, ja mēs ņemam vērā arī piemaksas, ko skolotāji saņem par savu darbu – 40 procentu apjomā –, tad principā šobrīd vidējā skolotāju alga jau ir pārsniegusi to algu, kuru Latvijas valsts maksāja saviem skolotājiem tā sauktajos treknajos gados. Joprojām mums paliek problēma ar mazajām algām. Tas algu līmenis ir ļoti dažāds, un mums būs jāmeklē ceļi, kā izlīdzināt arī šīs ļoti mazās algas tur, kur skolotāji nevar strādāt pilnu slodzi, kur ir maz bērnu.

Tāpat arī personas ar invaliditāti ir teikušas labklājības ministrei, ka beidzot ir pieņemts budžets, kurā viņi sevi redz, un ka beidzot Latvijas valsts ir ieraudzījusi personas ar invaliditāti un lēmusi par atbalsta pasākumiem.

Mediķu algas arī šajā budžetā ir paredzēts celt par 10 procentiem. Piemēram, māsiņa, kura nav redzējusi algas pieaugumu kopš 2009.gada, saņems no 2014.gada – pateicoties pieņemtajam budžetam, saņems! – par 42 latiem vairāk.

Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ka arī vidējā pensija pieaugs par 80 latiem gadā. Tā ka ir liels gandarījums par šo budžeta procesu. Tas nebija viegls. Daudzi jautājumi un risinājumi nāca strīdu un... nu, konfliktu, diskusiju rezultātā. Bet nu tomēr VIENOTĪBA ir ļoti pateicīga arī koalīcijas partneriem, kas konstruktīvā veidā budžetu atbalstīja, un mums izdevās šo budžetu pieņemt.

Pēdējā lieta, par ko frakcija VIENOTĪBA vēlētos pavēstīt radioklausītājiem, ir, ka, atšķirībā no tā mērķa, kas ir noteikts 2014.gada budžetā, – mazināt nevienlīdzību –, diemžēl mums ir pilnīgi pretēja attīstība Rīgas pašvaldībā. Rīgas pilsēta šobrīd vēlas noteikt atšķirīgas braukšanas maksas sabiedriskajā transportā: cilvēkiem, kas ir deklarēti Rīgā, būtu 50 procentu atlaide, bet tiem, kuri nav, šāda atlaide nepienāktos. Šodien mēs plašās debatēs diskutējām par grozījumiem likumā par sabiedrisko transportu, kuri pašvaldībām šādu rīcību nepieļautu, lai nebūtu tādu situāciju, ka trūcīgai ģimenei ar vairākiem bērniem, kura no kāda lauku reģiona atbraukusi uz Rīgu un vēlas aizbraukt, piemēram, uz zooloģisko dārzu, būtu jāmaksā dubulti.

Paldies, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas VIENOTĪBA vārdā es vēlu jums skaistu, svinīgu, patriotisku nākošo svētku nedēļu! Un vēlu jums visu labāko!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Lolitai Čigānei.

Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimā pavisam noteikti šīs nedēļas notikums numur viens bija budžeta pieņemšana. Budžets noteikti ir pats politiskākais dokuments, un budžeta pieņemšana ir pats politiskākais brīdis visā, teiksim, Saeimas darbības cikla laikā: jūs varat izstrādāt stratēģijas, kādas vien gribat, bet, ja jūs tam nepiešķirat naudu, tad tam visam zūd jēga.

Papildus visam, ko jau minēja mana kolēģe un kas ir budžetā iekļauts, es uzsvēršu tieši tās lietas, par kurām mēs, Reformu partijas frakcija, iestājāmies un kuras tagad esam arī panākuši budžetā. Proti, mēs panācām darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu; tā bija principiāla mūsu pozīcija jau no paša sākuma, jo mūsu valstī nodokļu slogs, lai arī kopumā tas nemaz nav pārāk liels, tieši attiecībā uz darbaspēka nodokļiem ir lielāks nekā citās valstīs. Tas rada disproporciju un traucē vai samazina motivāciju nodarboties tieši Latvijā ar uzņēmējdarbību, kurā ir nepieciešams, teiksim, vairāk darbaspēka. Ir izdevīgi šeit varbūt veikt kādus spekulatīvus darījumus, bet veidot ražošanu un reālas darba vietas neatmaksājas, tādēļ virzība uz darbaspēka nodokļu samazināšanu ir ļoti pareiza, un turpmāk nākotnē, nākošajos gados, būtu lēnām jāvirzās uz vēl būtiskāku samazinājumu.

Otrā lieta, kas ir ļoti svarīga. Iepriekšējos gados dēļ savas, teiksim tā, ļoti nepārdomātās politikas attiecībā uz subsidēto enerģiju mēs esam iedzīvojušies lielās problēmās, proti, mēs... mūsu elektrības lietotāji katru gadu arvien vairāk maksā gan par tā dēvēto zaļo enerģiju, gan arī par koģenerācijas procesā radīto enerģiju. Tas, teiksim tā, ir ļoti slikts moments, jo, augot elektrības cenai, uz Latviju nākt kaut kādiem jauniem ražotājiem absolūti trūkst motivācijas, jo viņu ražoto produktu pašizmaksa pieaug. Un arī jau esošie ražotāji Latvijā, kuru ražoto produktu pašizmaksā elektrība un vispār enerģija sastāda ļoti lielu īpatsvaru, ir teikuši: ja turpināsies šāds elektrības cenas pieaugums, tad viņi nopietni apsvērs iespēju iet prom no Latvijas. Tādēļ Ekonomikas ministrija nāca klajā ar piedāvājumu, kā apstādināt šo elektrības cenas pieaugumu, – proti, aplikt ar nodokli šos subsidētās enerģijas ražotājus, to skaitā arī, protams, zaļās enerģijas ražotājus. Bet, ja mēs neko šajā jomā nedarīsim, tad mēs iedzīvosimies vēl nopietnākās problēmās. Un šis ir labs, samērīgs risinājums, kas vismaz tuvākajos gados ierobežos elektrības cenas pieaugumu.

Vēl viens moments. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir ieviests papildu stimuls veikt pētniecības un attīstības darbības, proti, ieguldīt līdzekļus produkta attīstībā. Kādēļ tas ir ļoti svarīgi? Tādēļ, ka valsts labklājība ir atkarīga no produktiem, kas tiek ražoti tajā. Proti, jo sarežģītāki produkti valstī tiek ražoti, jo augstākā līmenī būs valsts labklājība. Proti, Indijā, kur kaut kādas vienkāršas darbības veic, piemēram, liek gurķus burciņās vai dara kaut ko tamlīdzīgu, cilvēki nekad nebūs tik bagāti kā varbūt japāņi, kas ražo sarežģītas iekārtas, un tā tālāk. Taču, lai jūs nonāktu... lai jūs kāptu pa šīm tā sauktajām produktu kāpnēm un sāktu ražot arvien sarežģītākus produktus ar augstāku pievienoto vērtību, jums pirms tam ir zināma līdzekļu daļa jāiegulda šo produktu attīstībā. Un tātad šis ir solis uz to – uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājamo apjomu valsts jums samazinās par šo izmaksu daļu, vēl papildus reizinātu ar koeficientu, ja jūs veiksiet šādas darbības.

Un pēdējais, ko Reformu partija šajā budžetā ir panākusi, – ka beidzot ostas... brīvostas, trīs lielās brīvostas, ne tikai izmantos mūsu valsts infrastruktūru, bet beidzot arī maksās ostu nodevu, kura tagad tiks iekasēta no trijām lielajām ostām un varēs tikt izmantota valsts infrastruktūras sakārtošanai. Šeit bija, protams, lielas diskusijas: vai tas nesamazinās šo ostu konkurētspēju? Taču, ja mēs paskatāmies kaut vai uz šo pašu Rīgas brīvostu, tad redzam, ka tās maksājums būtu apmēram 350 tūkstoši latu. Paskatieties kaut vai uz prēmijām, ko brīvostas vadošie ierēdņi, pārvaldnieks ir sev samaksājuši! Tad noteikti viņiem nāksies atteikties no dažādām pārmērībām un luksusa precēm, bet noteikti tas viņu konkurētspēju nesamazinās. Proti, viņi varbūt vairs neēdīs melnos ikrus un nedzers šampanieti, bet badā pavisam noteikti nemirs.

Paldies. Un gribu jums novēlēt nākošo svētku nedēļu jauku. Tātad – jauku Lāčplēša dienu un valsts svētkus! Paldies.

Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim no Reformu partijas frakcijas.

Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, vakar vēlu naktī tika pieņemts 2014.gada un vidēja termiņa budžets. Un gribētos teikt pēc tā, ka nu miers mājās iestājies. Bet nē! Diez vai tā varētu teikt, jo gan jau mums pie atsevišķiem likumprojektiem un lēmumiem, kas tika vakar pieņemti saistībā ar budžetu, būs vēl jāatgriežas saistībā vai nu ar subsidētās elektroenerģijas nodokli, vai tā saukto valdes locekļa nodokli, vai mikrouzņēmumu nodokli. Tā ka gan jau vēl atgriezīsimies pie atsevišķiem jautājumiem.

Bet, pirms runāt par daudzajām labajām, pozitīvajām lietām, par kurām jau runāja mani kolēģi, es paudīšu Nacionālās apvienības neizpratni un nostāju: nepieņemami, ka no budžeta paketes tika izņemts ārā likumprojekts, kurš paredzēja azartspēļu nodokļa palielinājumu, kas budžetā būtu ienesis 2,4 miljonus eiro! Mūsuprāt, šo no azartspēlēm ieņemto naudu mēs būtu varējuši izlietot daudzām vajadzīgām lietām, kaut vai tam, lai sniegtu papildu atbalstu demogrāfijai.

Kas ir, jāsaka, galvenais nopelns? Kas šī gada budžetā papildus tika iekļauts un ar ko mēs varam patiesi lepoties un būt apmierināti? Tas, ka vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā 2014.gadā ir paredzēts papildu atbalsts tieši demogrāfijas jomai, tas ir, māmiņām, vecākiem, kuriem bērni ir vecuma periodā no piedzimšanas brīža līdz pusotram gadam.

Man gan jāteic, ka jaunā sistēma, kas nosaka vecāku pabalsta perioda pagarinājumu līdz bērna pusotra gada vecumam, stāsies spēkā ar 1.oktobri un ka sociāli apdrošinātās personas šo atbalstu izjutīs tikai ar šo noteikto datumu – 2014.gada 1.oktobri –, bet tās personas, kuras ir sociāli neapdrošinātas vai kuras līdz šim saņēma minimālo vecāku pabalstu 100 latu apmērā, no 1.janvāra to saņems 120 latu apmērā.

Tas, ko vēl izdevās panākt. Trīs gadu garumā bija cīņa, lai... Nekustamā īpašuma nodokļa likumā tika iekļauta norma, ka komersanti, kuri nav izīrējuši telpas, kas ir kā dzīvojamās platības, tiek aplikti ar pamatlikmi pusotra procenta apmērā. Tādējādi mums izdosies sakārtot vai nu īres tirgu, vai arī nekustamā īpašuma tirgu, jo tagad šie īpašumi varētu nonākt brīvā tirdzniecībā, nevis tiktu turēti spekulatīviem darījumiem, un, protams, tas pašvaldībām papildus ienesīs finanšu resursus, kurus varēs novirzīt sociālajai jomai, tieši tām iedzīvotāju grupām, kurām šie līdzekļi visvairāk ir vajadzīgi. Tas kopumā arī būtu viss. Galvenais aicinājums ir piedalīties Lāčplēša dienas pasākumos. Leposimies ar mūsu brīvības cīnītājiem! Ņemsim līdzi bērnus, mazbērnus! Kā nekā – 11.novembris ir mūsu uzvaras diena!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Imantam Parādniekam!

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Budžeta kontekstā prātā nāk doma, ka ir valstis, kurām nekā nav, bet viss ir, bet ir valstis, kurām viss ir, bet nekā nav.

To, cik stipra un bagāta ir valsts, mazāk nosaka pieejamie dabas resursi vai ģeogrāfiskais stāvoklis, bet gan cilvēki, kuri dzīvo šajā valstī, faktiski viņu motivācija darīt valsti labklājīgu, radīt bērnus un idejas, strādāt un maksāt nodokļus, rūpēties par vidi, attīstīt prātu un sirds gudrību.

Visi atceramies tādu klasisku citātu: „Nejautājiet, ko jums dos valsts, jautājiet, ko jūs varat dot valstij!” Tajā izteikts aicinājums nesēdēt, rokas klēpī salikušam, gaidot, ka valsts visu pienesīs uz paplātes.

Tomēr vēlos atgādināt, ka cilvēkam ir svarīgi, lai viņu nepamestu sajūta, ka arī valsts par viņu rūpējas, ka tā nav kā caurs maiss, no kura pats maisa nesējs var salasīt tikai pārpalikumus. Tāpēc es vēlos uz nākamā gada budžetu palūkoties šādā griezumā: vai tas ir budžets cilvēkiem? Vai tas dod iespēju izmantot spējas, motivē būt saimniekiem savā sētā, pilsētā un valstī?

Premjers, cienījamie radioklausītāji, bieži uzsver, ka budžetā iezīmējis trīs būtiskas prioritātes: nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un valsts konkurētspējas celšana.

Jā, ir jāpiekrīt, ka daudz ir darīts un ka ir palielinājies atbalsts ģimenēm ar bērniem. Tomēr pats svarīgākais faktors ģimenes radīšanai un demogrāfijas uzlabošanai ir drošības sajūta par to, ka ir pieejams stabils darbs, mājoklis, izglītības iespējas bērniem un veselības aprūpe vecākiem. Taču jāteic, ka drošības sajūtas, arī iepazīstoties ar nākamā gada budžetu un redzot, kādus lēmumus Saeima pieņēma vakarnakt, nav. Un tāpēc nav arī brīnums, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju kritiski vērtē ekonomisko situāciju valstī, ar ģimenes ienākumiem nav apmierināti gandrīz visi, un trešdaļa neredz iespēju atrast cienīgu darbu. Cilvēki joprojām emigrē no Latvijas: pērn tie bija 25 tūkstoši, šogad jau atkal 15 tūkstoši (līdz gada beigām gan vēl daži mēneši atlikuši), bet vairāk nekā 100 tūkstoši mājsaimniecību ir izmantojušas ātros kredītus. Ir skaidrs, ka tas parasti nenotiek luksusa preču iegādei, bet tādēļ, lai varētu izdzīvot līdz nākamajai algai.

Nu politiķi mēģina situāciju labot, piedāvājot preambulu, domājot par patriotisma audzināšanu, bet no budžeta trūkumiem novērš uzmanību, dedzīgi diskutējot par margināliem jautājumiem – uzturēšanās atļaujām, pieminekļiem un tamlīdzīgām lietām, lai, kā saka... kā es iepriekš jau sacīju, novērstu uzmanību no nepatīkamiem tematiem.

Piemērs. Attīstītās valstīs ārsti un skolotāji ir prestiža profesija. Ārsti un skolotāji Latvijā ir pieprasīta profesija. Kāda ir atšķirība? Prestiža ir labi atalgota, cienījama profesija. Savukārt pieprasīta ir zemu atalgota profesija, no kuras jaunā paaudze cenšas izvairīties, kurā trūkst darbinieku.

Vēl viens piemērs. Vakardien mēs uzstājāmies un runājām par to, lai palielinātu atalgojumu mūsu pedagogiem līdz prasītajiem 310 latiem par likmi, bet šis aicinājums kārtējo reizi palika nesadzirdēts, tāpēc šodien skolotājiem atkal ir jāņem vara savās rokās un jādomā, ko darīt tālāk. Tāpēc ir diezgan skumīgi skatīties, ka ne tikai skolotāju, bet arī mediķu, policistu un sporta treneru darbs Latvijā no aicinājuma jau kļuvis par izaicinājumu.

Par darba vietām. Mēs runājām par dažu nodokļu atlaidēm, kas uzņēmumiem ir nākuši klāt. Bet, ja mēs paskatāmies kopumā uz darba vietu radīšanu, tad es teiktu, ka šis ir viens no neveiksmīgākajiem budžetiem uzņēmēju attīstībai: ir samazinātas vairākas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, ir ieviests jauns valdes locekļa nodoklis, ir paredzēts palielināt mikrouzņēmumu nodokļa īpatsvaru, ir ieviests ostu nodoklis jeb ostu maksājums, subsidētās elektroenerģijas nodoklis... Es neredzu gandrīz nevienu no uzņēmēju grupām, kuru nākamajā gadā neskars kāds no jaunieviestajiem nodokļiem. Un tas ir bēdīgs stāsts!

Vakar Latvijā beidza strādāt „Aldaris”, šodien uz bankrota robežas ir „Liepājas metalurgs” un arī citi lielie ražotāji – Cemex, arī Valmieras stikla šķiedras rūpnīca jau rada bažas par rītdienu. Tas nozīmē, ka šīs valdības rokām cauri slīd arī tāda... nu, kā lai saka... ekonomiskā vadība. Un mēs runājam ne tikai par lielajiem uzņēmējiem, bet arī par mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kas lielā mērā ir bijusi alternatīva tiem cilvēkiem, kuri krīzes laikā ir palikuši bez darba. Līdz ar to jāsaka, ka kopumā šis ir tāds sakrustoto pirkstu budžets. Daudzi solījumi nav pildīti.

Tomēr jāsaka, ka ir arī labas lietas, par ko Zaļo un Zemnieku savienība īpaši priecājas, jo, piemēram, vecākā gadagājuma cilvēki vienmēr ir bijuši mūsu prioritāte, un tāpēc ir prieks, ka vairākus gadus, uzstājoties no tribīnes un atgādinot, cik svarīgi ir palielināt ieņēmumus tieši šai sabiedrības daļai, beidzot ir pienācis gads, kad arī pensionāri jutīs pieaugumu savos maciņos. Tā ka nav labuma bez ļaunuma... ļaunuma bez labuma.

Bet es šobrīd tiešām jums vēlu arī jaukus svētkus – 11.novembri un saticību ģimenē!

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai.

Un frakciju viedokļus šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par diviem jautājumiem kontekstā ar valsts budžetu.

Vispirmām kārtām par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un otrām kārtām – par pedagogu darba samaksu.

„Saskaņas Centra” Saeimas frakcija vērsās pie Valsts prezidenta ar lūgumu – atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Saeima šī gada 6.novembrī otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ieviešot izmaiņas kārtībā, kādā tiek aprēķināta mikrouzņēmumu nodokļa likme. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka likums tika pieņemts pretēji ekspertu un uzņēmēju organizāciju paustajam, ka piedāvātie grozījumi radīs nelabvēlīgu ietekmi gan uz budžetu, gan uz tautsaimniecības attīstību, jo bremzēs uzņēmējdarbības izaugsmi un spiedīs uzņēmējus izmantot ēnu ekonomikas iespējas. Tāpēc grozījumi būtu vērtējami atkārtoti, ņemot vērā uzņēmēju pārstāvju viedokļus.

Otrām kārtām – par pedagogu darba samaksu. 17.gadsimtā Džordžs Halifakss ir teicis, ka izglītība ir tas, kas paliek pāri tad, kad esam jau aizmirsuši visu, kas mums mācīts. Un tieši tāpēc mēs uzskatām, ka pedagogu darbs nodrošina valstij veiksmīgu nākotni. Līdz ar to es gribētu paust mūsu frakcijas viedokli par pedagogu atalgojumu kontekstā ar mūsu priekšlikumiem, kas saskaņoti ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.

Kā zināms, līdzšinējās sarunās ar arodbiedrību Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji nepiekāpīgi piedāvā niecīgu pamatlikmes paaugstināšanu no bruto 280 līdz vien 295 latiem mēnesī. Uzskatu, ka šis piedāvājums nav atbilstošs pedagogu profesionālajai kvalifikācijai izvirzītajām prasībām. Turklāt ir zināms, ka trīs pedagogu organizācijas – LIZDA, LIVA un Latvijas Pedagogu dome jau pirms pusotra gada pieprasīja valdībai no 2012.gada 1.septembra par 10 procentiem palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi. Toreiz pēc vairākām sarunām ar ministriju 2012.gada jūlija sākumā tika parakstīts memorands par to, ka no 2012.gada 1.septembra pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi paaugstinās par 10 procentiem. Mēs uzskatām, ka arī toreiz šādu darba algas pielikumu nu nekādi nevarēja uzskatīt par algas paaugstināšanu. Šie pielikumi skolotājiem ir fikcija un acu aizmālēšana vismaz triju iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šāda darba samaksa absolūti neatbilst tam sagatavotības līmenim, zināšanām, iemaņām un prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga, un tas liecina, ka valdība nepietiekami novērtē viņu darbu.

Otrkārt, pēdējos mēnešos vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un tautsaimniecībā kopumā pieaug, savukārt skolotājiem no pirmskrīzes laika samaksas par darba slodzi – 344 latiem – tā 2009.gadā samazinājās līdz 250 latiem (uz papīra). Jau tad faktiski tika atcelts kopš 2008.gada pastāvošais grafiks par algas paaugstināšanu skolotājiem. Kopš tā laika ir pagājuši 4 gadi, taču skolotājiem jautājumā par atalgojumu nekas principiāli nav mainījies. Tieši otrādi! Pateicoties valdības „titāniskām” pūlēm, skolotājam būs jāstrādā par 295 latiem mēnesī (uz papīra) līdz 65 gadiem. Un tad darba stāžs sanāk ne mazāks par 40 gadiem.

Treškārt, valdības ieplānotais pielikums nesedz pat komunālo maksājumu pieaugumu, nemaz nerunājot par pārtikas, apģērba un pakalpojumu izmaksu pieaugumu saistībā ar eiro ieviešanu. Vēl vairāk! Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija pat nav iezīmējusi pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu nedz 2015., nedz 2016.gadā.

Tāpat nav paredzēts nepieciešamais valsts papildu finansējums pilnīgai normatīvu izpildei zinātnē un augstākajā izglītībā. Līdz ar to mēs aicinājām kolēģus, Saeimas deputātus, atbalstīt „Saskaņas Centra” iesniegtos priekšlikumus likumprojektam „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” par papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 2014.gada 1.septembra vismaz līdz 310 latiem un paredzēt finansējumu pamatlikmes paaugstināšanai 2015. un 2016.gadā.

Pēc būtības mēs iestājamies par to, lai atkal tiktu izstrādāts grafiks pedagogu algu pakāpeniskai paaugstināšanai. Tas varētu radīt pedagogiem sociālās drošības pārliecību par cienīgas darba samaksas nodrošinājumu un liecinātu par Saeimas deputātu ieinteresētību šī jautājuma risināšanā nevis vārdos, bet darbos. Tātad atbalsts šiem priekšlikumiem liecinātu par pedagogu darba dziļu izpratni un patiesu atbalstu. Es domāju, ka pasniedzēji to augstu novērtētu. Diemžēl koalīcija Saeimā noraidīja „Saskaņas Centra” attiecīgos priekšlikumus, acīmredzot nerespektējot pedagogu viedokli.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas. Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Sestdien, 19.oktobrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196