Frakciju viedokļi 2013.gada 24.oktobrī

(28.10.2013.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pēdējās dienas tiešām tiek aizvadītas nākošā gada budžeta sagatavošanas, tā teikt, gaismā, un vakar pie mums bija premjers. Saruna, man liekas, bija konstruktīva, mēs daudz runājām par veselu rindu problēmu, kas skar pašvaldības, un pašvaldību jomā saņēmām, tā teikt, signālus par to, ka varētu tikt līdzekļi atvēlēti pašvaldību ceļu uzlabošanai.

Šodien bija arī tēma, kas, man liekas, ir svarīga ikvienam, jo ikviens ir saskāries ar skolu, ar skolotājiem. Skolotāju pikets bija gana emocionāls. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumus par skolotāju algu palielināšanu. Taču mēs redzam, ka mūsu valstī visas sociālās grupas ir ārkārtīgi svarīgas un ka ne tikai skolotājiem, ne tikai pensionāriem, ne tikai zemniekiem, bet visiem ir savi līdzekļi vajadzīgi. Tā ka šajā situācijā mēs vairāk budžetu vērtēsim no tāda kompleksa skatījuma un savu galalēmumu par atbalstu šim budžetam pieņemsim tad, kad būs pieņemti visi šie skatījumi gan valdības sēdē, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Tā ka pašreiz mēs esam atvērti šīm diskusijām un aizstāvēsim savus priekšlikumus, kas ir iesniegti. Ir apmēram 58 mūsu priekšlikumi, un pārsvarā tie skar manis jau iepriekš pieminētās sociālās grupas.

Tas ir pagaidām viss.

Vadītāja. Paldies Brigmaņa kungam.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ļoti emocionāla, bet īsa Saeimas darba kārtība.

Protams, pirmais, kas jāpiemin, – bija skolotāju pikets. Un kā cilvēkam, kas ir no labklājības nozares un pārstāv, teiksim tā, darba tirgus attīstību, man jāsaka, ka tā ir arī viena forma, kas attīstās Latvijā: cilvēki, kad ir neapmierināti, teiksim, ar situāciju savā nozarē, šādā veidā aktīvi demonstrē savu pozīciju. Un jāsaka, ka tas atstāj diezgan lielu iespaidu uz dažādām Saeimas deputātu grupām, un šodien parlamentā arī notika sarunas.

Protams, lielais jautājums – darba algu jautājums. Un, kā jau minēja iepriekšējais referents, protams, šis darba algu jautājums skar visas sociālās grupas Latvijā.

Bet šeit gan parādījās viena ilgi neizrunāta lieta. Tātad strukturālas reformas izglītības sistēmā ir nobriedušas, un ir skaidrs, ka mums ir jāvirzās uz konkurētspējīgu jeb Eiropas līmeņa izglītības sistēmu. Tas ir patiesībā nācijas „būt vai nebūt” jautājums. Un es ceru, ka šodienas pikets ir šo situāciju izkustinājis no tāda zināma „nāves punkta”. Tā ka šīs debates ir sākušās un lietas virzās, manuprāt, labā veidā uz priekšu.

Otrs šodienas lielais jautājums. Beidzot likumdevējs virzīja uz priekšu skatīšanai komisijā un gatavošanai otrajam lasījumam tā saukto demogrāfijas paketi. Par to ir bijis daudz strīdu, un joprojām jāsaka, ka fundamentāli atšķiras pozīcija Labklājības ministrijai un Demogrāfijas lietu apakškomisijai, kas pēc būtības virza šīs izmaiņas. Labklājības ministrijai, nenoliedzot to, ka nozarei ir nepieciešams finansējums, šķiet, ka pārāk daudz finansējuma tiek veltīts, teiksim, vecākiem, kuriem bērniņš līdz pusotra gada vecumam. Savukārt attiecībā uz to veidu, kādā tiek piešķirts finansējums... šeit fundamentāli atšķiras viedokļi attiecībā uz to, kādā veidā tiek šī rīcība veikta. Labklājības ministrija uzskata, ka ir jāattīsta valsts pakalpojumi, lai vecāki var justies droši, ka viņu bērns var izaugt... visā mūža garumā. Piemēram, būtu brīvpusdienas skolās, būtu pieejami bērnudārzi, būtu pieejams tas, ko tautā sauc par silītēm, vai aukļu pakalpojumi. Savukārt mēs virzām visus līdzekļus uz pabalstu izmaksu palielinājumu. Mums šķiet, ka tas nav pareizais virziens.

Un, protams, trešā lieta, ko ļoti svarīgi pārdomāt, ir tā, ka šobrīd iesniegtie priekšlikumi fundamentāli maina visu sistēmu, visu to veidu, kādā mēs atbalstījām jaunos vecākus. Un kopumā mēs redzam, ka ilgtermiņā tas izraisītu vēl ļoti daudzus dažādus vēl neprognozētus, vēl neparedzētus efektus un tiesvedības Satversmes tiesas līmenī. Katrā ziņā Saeima ar šo likumu ir pagājusi vienu gabaliņu uz priekšu, tas nodots komisijai. Tagad deputāti līdz rītam iesniegs priekšlikumus, un nākamnedēļ Sociālo un darba lietu komisijā būs ļoti spraigas debates, kam ir rezervēta otrdiena un trešdiena. Un es ceru, ka mēs pieņemsim līdzsvarotu likumu nākamajā Saeimas sēdē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ašeradena kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos frakcijas vārdā informēt par to, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija iesniegusi grozījumus budžeta likumprojektu paketei. Uzskatām, ka nākamajā gadā ir jāpaaugstina ar nodokļiem neapliekamie ienākumi, kā arī jāpalielina attaisnoto izdevumu summa par medicīniskajiem un izglītības pakalpojumiem, ko valsts apmaksā iedzīvotājiem. „Saskaņas Centrs” ierosina samazināt PVN likmi apkurei no 12 uz 5 procentiem, kā arī uzskata, ka valstij jāpilda saistības pret pedagogiem un jāpiešķir 12 miljoni eiro skolotāju algu paaugstināšanai 2014.gadā. Budžeta ieņēmumu daļu mēs ierosinām palielināt uz kapitāla pieauguma nodokļa palielināšanas rēķina no 10 uz 15 procentiem. Pēc būtības „Saskaņas Centra” deputāti ierosina veikt vairākas izmaiņas, kas skar iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanu, un tas ir vairāk Latvijas cilvēku izdzīvošanas jautājums.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka ir jāpaaugstina ar nodokļiem neapliekamais minimums no 75 līdz 100 eiro mēnesī; tas ļaus kaut vai nedaudz, bet tomēr palielināties valsts iedzīvotāju algām.

Pēc „Saskaņas Centra” deputātu domām, valstij ir jāatbalsta iedzīvotāju vēlme iegūt izglītību un rūpēties par savu veselību, tāpēc ir jāpalielina attaisnoto izdevumu par medicīniskajiem pakalpojumiem un izglītību summas limits, ko iedzīvotājiem atmaksā Valsts ieņēmumu dienests. Attaisnoto izdevumu summas limits pašlaik ir 150 latu jeb 213 eiro, bet šis limits būtu jāpalielina līdz 300 eiro gadā.

Tāpat kā pagājušajā gadā „Saskaņas Centrs” prasa noteikt samazinātu PVN likmi 5 procentu apmērā, ko piemērot siltumapgādes pakalpojumiem. Komunālo pakalpojumu, īpaši siltumapgādes, apmaksa prasa milzīgu daļu no vidējās statistiskās Latvijas ģimenes ienākumiem, un daudzām ģimenēm ir jāizvēlas – samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem vai arī nopirkt zāles un pārtiku. PVN samazināšana apkurei veiktu sociālu funkciju un samazinātos mājsaimniecību izdevumi apkures sezonas laikā.

Esam iesnieguši priekšlikumus 2014.gada valsts budžeta projektam, paredzot piešķirt pašvaldībām mērķdotāciju 12 miljonu latu apmērā skolotāju algu paaugstināšanai. Skolotāju prasības – 2014.gadā paaugstināt skolotāju minimālo darba samaksas likmi no 280 uz 310 latiem uz papīra – mēs uzskatām par absolūti pamatotām un taisnīgām un solidarizējamies ar pedagogiem. Izglītības un zinātnes ministra paziņojums, ka valsts budžetā neesot naudas tādam skolotāju algu paaugstinājumam, maigi sakot, neiztur kritiku. Ja izglītība ir viena no valsts prioritātēm, tad atbalstam ir jāizpaužas materiāli! Un vienlaikus ar priekšlikumu palielināt dotāciju summu pedagogu algu paaugstināšanai mēs iesniedzām grozījumu, kas paredz palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa no kapitāla pieauguma likmi no 10 uz 15 procentiem. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, šāds nodokļa pieaugums, kas pārsvarā skars ļoti turīgus cilvēkus, dos fiskālo efektu 16 miljonu eiro apmērā. Tātad naudu var atrast, ja tiešām ir vēlēšanās un griba cīnīties par vienkāršo cilvēku interesēm.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Romānam Naudiņam. Lūdzu!

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde nebija gara, un visi notikumi, kas vairāk saistīti ar politiku, norisinājās ārpus Saeimas ēkas. Proti, šodien bija no visas Latvijas atbraukuši pedagogi, kuri piketā pieprasīja tiesības uz lielāku atalgojumu. Es visnotaļ atbalstu viņu pozīciju un vēlmi panākt sev skolotāja cienīgu atalgojumu. Man izdevās arī aprunāties ar vairākiem pedagogiem no Jelgavas puses un no Liepājas puses par situāciju, kāda ir izveidojusies izglītības sistēmā. Es Saeimā strādāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un man tiešām ir neizpratne, kādēļ valdība nav meklējusi risinājumus, lai paaugstinātu pedagogu atalgojumu. Es pats pēc profesijas... es esmu šeit atnācis no uzņēmējdarbības sektora, no ražošanas eksporta nozares, un es redzu, ka Latvijas tautsaimniecības nākotne... pamats Latvijas valsts nākotnei būs tad, ja mums būs izglītota sabiedrība – sabiedrība, kura spēs radīt savus uzņēmumus, mazo un vidējo biznesu. Un, tikai uz tā balstoties, valsts var attīstīties un gūt nodokļu ieņēmumus, lai no tiem vairāk varētu maksāt pensionāriem un citiem... sabiedriskajam sektoram. Ar skolotājiem pārrunājām arī to jautājumu. Es viņiem lūdzu to ņemt vērā un apdomāt, kamdēļ tas tā ir Latvijā, ka mūsu valstī ir vismazākais uzņēmēju skaits Eiropas Savienībā, vismazāk tādu cilvēku, kuri ir radījuši savus uzņēmumus. Respektīvi, tie ir cilvēki, kuri maksā nodokļus, no kuriem tiek finansēta valsts pārvalde, policija, robežsardze, ugunsdzēsēji, skolotāji. Un, ja mēs neradīsim valstī jaunus uzņēmumus, tad mums arī nebūs šo nodokļu ieņēmumu, kurus novirzīt valsts pārvaldei. Un tamdēļ es uzskatu, ka fundamentāli izglītības sistēma, kas šobrīd Latvijā ir, tas mācību process, kas tiek veidots no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, ir... būtu jāmaina. Mans viedoklis ir tāds, ka būtu nepieciešams skolās ieviest tautsaimniecības mācību, kuru pasniegtu bērniem jau no agrīna vecuma, kaut vai no ceturtās klases; jau tad varētu bērniem viegli uztveramā formā mācīt elementāras lietas par tautsaimniecību, par ekonomiku, lai jau pēc pamatskolas vairums bērnu izvēlētos profesiju vai arodu. Latvijā šobrīd ir pārāk daudz, teiksim, juristu, bet pārāk maz metinātāju, elektriķu, un tāpēc arī, protams, neveidojas ražošanas sektors. Katrs elektriķis, katrs metinātājs varētu nākotnē jau izveidot savu uzņēmumu (piemēram, metālapstrādes uzņēmumu un tā tālāk). Tamdēļ šis izglītības kopējais saturs un tas, kā šobrīd valstī izglītības politika tiek veidota, manuprāt, ir jāmaina: būtu vairāk jākoncentrējas uz to, lai bērni domātu tautsaimnieciski, domātu ekonomiski un veidotu nākotnē savus uzņēmumus. Jo, kā jau es minēju, Latvijā ir vismazākais uzņēmēju skaits Eiropas Savienībā, un tā nav tikai nodokļu politikas vaina, tā ir arī izglītības problēma. Un līdz ar to es pilnīgi atbalstu skolotāju prasību pēc augstāka atalgojuma, jo, protams, skolotājs, kas saņem nelielu atalgojumu, nevar koncentrēties un tik labi, teiksim, izpildīt savus darba pienākumus. Es nepiekrītu tam viedoklim, ka nav jau atalgojumā vaina; ka var arī tāpat strādāt un pildīt savus profesionālos pienākumus. Nē, es uzskatu, ka tomēr atalgojums ir viens no svarīgākajiem faktiem, lai skolotājs, kas... lai audzinātājs, kas apmāca bērnus bērnudārzā, un skolotājs, kas pamatskolā māca skolēnus, koncentrētos uz tiem bērniem un nedomātu par tām problēmām, kādas viņam ir ģimenē; lai viņš nedomātu, ko viņš... vai viņam būs silts pavards mājās un vai tiks nomaksāti visi komunālie maksājumi. Lai viņam par šīm problēmām nebūtu jādomā! Un, protams, tās ir ne tikai skolotāju problēmas, bet visas valsts pārvaldes problēmas. Līdz ar to izglītības sistēmai būtu tiešām jākoncentrējas uz to, lai jaunā paaudze vairāk domātu par to, kā veidot savus uzņēmumus, savus ražošanas uzņēmumus, vairāk kaut ko radītu un varbūt mazāk izvēlētos humanitārās zinātnes.

Paldies par uzmanību. Novēlu jums veiksmīgu nedēļas nogali. Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Naudiņa kungam.

Un pēdējā šodien „Frakciju viedokļos” runās Reformu partijas frakcijas deputāte Daina Kazāka. Lūdzu!

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien mums bija ļoti dedzīgas diskusijas Saeimas sēdes gaitā, un tas varētu būt saistīts arī ar to, ka mēs šodien uzklausījām skolotāju viedokli par budžetu. Un šajā sakarā es gribu teikt, ka Reformu partija ļoti apdomīgi rīkojās un jau nedēļas sākumā aicināja uz savu frakciju Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) pārstāvjus, kā arī skolotāju pārstāvjus, lai frakcijā diskutētu par to, kas viņus neapmierina un kāda ir esošā situācija.

Un kāpēc viņi šodien bija atnākuši piketēt pie Saeimas?

Tā lielākā neapmierinātība ir ar to, ka algas par vienu likmi nav palielinātas no 280 uz 310 latiem, bet gan ir 295 latu apmērā, kas ir 50 procentu no prasītā likmes paaugstinājuma.

Šeit gan es gribu papildināt, ka valdība ir jau divus gadus strādājusi pie tā, lai mēs samazinātu darba nodokļus. Mēs varētu skatīties arī no tāda aspekta, ka mums 2014.gadā stāsies spēkā sociālā nodokļa samazinājums, neapliekamā minimuma palielinājums darba ņēmējiem, kā arī pabalsta palielinājums... minimuma palielinājums par apgādājamo. Līdz ar to efekts uz vienu strādājošo cilvēku, kuram nav apgādājamā – konkrēti ir runa par pedagogiem – būtu četri lati no nākošā gada 1.janvāra; savukārt, ja ir viens apgādājamais, tad bez šīs likmes paaugstinājums... kā jau es teicu, sociālā nodokļa reformas gadījumā būtu ieguvums no 11 līdz 12 latiem, atkarībā no stāža. Un savukārt, ja ir divi apgādājamie vai vairāki apgādājamie, tad algas summa pieaugs par... konkrēti tā summa, ko skolotāji saņems, pieaugs no 12 līdz 16 latiem. Tas viss attiecas uz darba ņēmējiem visā Latvijā.

Līdz ar to mēs redzam, ka mēs šo situāciju risinām, cik vien iespējams. Šeit es gribu pateikt, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir virzījusi jaunās politikas iniciatīvas un lūgusi šādu finansējumu piešķirt pedagogiem, lai varētu palielināt algas no... līdz 310 latu likmei. Diemžēl Finanšu ministrijas atbilde nav bijusi pozitīva, liekot budžetu kopā, un mēs redzam, ka ir tikai 50 procenti no šī prasītā.

Šeit gan politiski fonā... Gribu pateikt, ka mums ir vienas citas debates, kā rezultātā mums visu laiku saka, ka mums ir ļoti ierobežota fiskālā telpa un budžetā nav naudas. Savukārt vakar premjers Valdis Dombrovskis nāca klajā ar paziņojumu, ka ir panākta vienošanās ar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvjiem par to, ka viņi atbalstīs šo budžetu, savukārt Finanšu ministrija un premjers atbalstīs finansējuma palielinājumu septiņu miljonu apmērā reģionu ceļiem. Šeit gan es gribu teikt, ka mēs redzam, ka nauda budžetā ir, tikai mums prioritāte šobrīd ir ceļi, nevis skolotāju algas. Principā tieši tā summa, kura būtu nepieciešama, lai palielinātu šo algas likmi, būtu septiņi miljoni. Diemžēl tā nesasniegs skolotājus, bet tiks ieguldīta infrastruktūrā.

Sakarā ar to, ka viens no galvenajiem Latvijas resursiem ir tieši cilvēki, mums būtu vairāk jādomā, kā ilgtermiņā mēs tomēr varētu, turklāt arī Eiropas fondu apguves ceļā, vairāk līdzekļu novirzīt no infrastruktūras uz cilvēkresursu attīstīšanu.

Man bija iespēja tikties ar augstākās izglītības un zinātnes darbinieku pārstāvjiem Saeimas sēdes pārtraukumā, un šeit es gribu teikt, ka, lai arī ir stipendijas jauno zinātnieku doktorantūras studijām, pēc tam ir milzīgs valsts atbalsta kritums – zinātnieku un pētnieku algu nodrošinājuma kritums. Tā sauktā bāzes cena no 2009.gada ir kritusies par 60 procentiem. Diemžēl tā nav visu laiku tikusi pacelta. Un mazās algas spiež jaunos zinātniekus pārcelties uz ārzemēm vai arī pārorientēties uz citām darbības nozarēm un nepalikt zinātnē.

Šo sarunu rezultātā gūtos atklājumus un informāciju, ko gan skolotāji, gan pētnieki un zinātnieki, gan augstskolu pasniedzēji mums ir snieguši, mēs apkoposim un priekšlikumus virzīsim tālāk jau skatīšanai Saeimas komisijās, kā arī konkrēti meklēsim veidus, kā tomēr varētu ietekmēt budžeta organizēšanu un runāt ar Finanšu ministriju, lai varētu atrast papildu līdzekļus finansējuma palielināšanai gan zinātnei, gan skolotāju algām.

Šeit man jāsaka, ka mums vēl viena tēze šodien izskanēja. Ir runa par tā saukto demogrāfijas veicināšanas paketi. Konkrēti, ir vienošanās koalīcijas... sadarbības partneru starpā par to, ka mēs veicināsim dzimstību un atbalstu ģimenēm ar bērniem. Un šeit bija karstas diskusijas par to, kādu likumprojektu mēs šobrīd virzām, – par bērna kopšanas pabalsta piešķiršanu un vecāku pabalsta piešķiršanu vecākiem no bērna piedzimšanas brīža līdz bērna pusotra gada vecumam. Šis likumprojekts nonāks Sociālo un darba lietu komisijā. Mēs gribam uzlabot situāciju, lai vecāki varētu izvēlēties... Tie, kas audzina bērniņu mājās, varētu saņemt pilnvērtīgu atbalstu no valsts līdz bērna pusotra gada vecumam, ja ir tāda nepieciešamība. Otrs variants ir tomēr piešķirt daļu pabalsta tiem vecākiem, kas izvēlas strādāt. Jo 21.gadsimtā, kad mums ir gan visādas tehnoloģiskas, gan citādas iespējas, mums tomēr būtu jādomā, kādā veidā jaunās ģimenes varētu labāk savienot bērnu audzināšanu ar profesionālās karjeras saglabāšanu un profesionālo iemaņu uzturēšanu. Tātad es runāju par tām iespējām, ka jaunie vecāki varētu gan strādāt, gan arī audzināt bērniņu un strādāt (piemēram, strādāt daļēju slodzi vai nepilnu darba laiku, vai strādāt, piemēram, attālināti, no mājām, pateicoties interneta pieslēgumam, vai arī strādāt kā pašnodarbinātie uzņēmēji).

Līdz ar to šobrīd šīs ir tādas karstas diskusijas, kas mums turpināsies arī tuvāko nedēļu laikā šeit, Saeimā. Un es aicinu sabiedrību sekot tām līdzi. Mēs esam paguvuši panākt atbalstu rindu mazināšanā uz pirmsskolas iestādēm, aukļu dienesta sakārtošanā, valsts atbalstu auklēm 100 latu apmērā, ja pašvaldība nenodrošina pirmsskolas iestādi pašvaldībā. Otrs atbalsta veids ir norēķināšanās ar privātajām pirmsskolas iestādēm (130–160 latu – atkarībā no tā, kurā pašvaldībā bērns ir reģistrēts), kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādājamiem. Un attiecībā uz mācību līdzekļiem pēdējo divu gadu laikā palielinājums ir no 69 santīmiem pieaudzis līdz 14 latiem. Tādējādi mēs atbrīvojam ģimeņu budžetus. Mēs turpināsim šo darbu, lai varētu atbalstīt ģimenes ar maziem bērniem, kā arī pēc tam jau skatīt alternatīvās lietas, kas būtu politikā izvērtējamas, lai varētu vieglāk savienot bērnu audzināšanu, skološanu un profesionalitātes saglabāšanu.

Paldies par uzmanību. Lūdzu, sekojiet līdzi Saeimas darbam! Es ceru, ka pēc divām nedēļām mums būs labas ziņas par sakārtotu pabalstu sistēmu jaunajiem vecākiem un vēl pāris citām iniciatīvām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātei Dainai Kazākai.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Un lai jums jauka nedēļas nogale!

Sestdien, 19.oktobrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196