Frakciju viedokļi 2013.gada 17.oktobrī

(22.10.2013.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža ir noslēgusies Saeimas kārtējā sēde, un turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs deputāti pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam. Lūdzu!

J.Ozoliņš (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, galvenais šīsdienas diskusiju temats un galvenais balsojums bija par 2014.gada budžetu. Faktiski ļoti īsi, dažos vārdos, izstāstīšu, kādi ir septiņi galvenie iemesli, kuru dēļ Reformu partija atbalstīja šo budžeta projektu pirmajā lasījumā.

Pirmkārt, mēs esam panākuši un likumā iestrādājuši darbaspēka nodokļa samazinājumu, samazinot obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Tautas valodā runājot, tas nozīmē faktiski lielākus ieņēmumus cilvēkiem, kas strādā, jeb lielāku algu „uz rokas”.

Otrkārt, ir atbalsts ģimenēm ar bērniem. Faktiski ir izdevies neapliekamo minimumu palielināt no 45 līdz 53 latiem, kā arī atvieglojumu par apgādībā esošiem bērniem palielināt no 80 uz 116 latiem. Papildus tam ir atrasta arī iespēja nodrošināt brīvpusdienas skolēniem no 1. līdz 3.klasei. Šo priekšlikumu kopsumma katrai strādājošu vecāku ģimenei ar bērniem ļaus katru mēnesi reāli saņemt par vismaz 84 latiem vairāk. Tas ir ļoti būtisks ieguvums, mūsuprāt.

Tieši tikpat atzinīgi ir jāvērtē skolēnu grāmatu finansēšana no valsts līdzekļiem, kā arī algas pamatlikmes pieaugums skolotājiem, palielinot minimālo darba slodzes likmi līdz 295 latiem.

Kā ceturto iemeslu es gribu minēt sociālo garantiju nodrošināšanu policistiem, ugunsdzēsējiem, kā arī citiem Iekšlietu ministrijas struktūrās strādājošajiem, nosakot piemaksas par virsstundu darbu un atvaļinājuma kompensācijas, kas viņiem tika atņemtas ekonomiskās krīzes sākumā.

Kā piekto gribu minēt ļoti sekmīgu plānošanu, atbalsta reģioniem paredzot finanšu resursus Eiropas struktūrfondu projektu līdzfinansējumam.

Sestais ir ostu maksājumi budžetā, kad tiks ieviests paritātes princips: maksājumus no ostām par valsts un pašvaldību infrastruktūras izmantošanu turpmāk saņems ne tikai pašvaldības, bet arī valsts.

Kā pēdējo iemeslu gribu izcelt elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Visas mājsaimniecības no nākošā gada 1.aprīļa varēs iegādāties elektroenerģijas pakalpojumus brīvajā tirgū, un tiks apturēts tā sauktās subsidētās elektroenerģijas izmaksu pieaugums patērētājiem. Tas tiks veikts ar papildu nodokļa uzlikšanu tā sauktajai alternatīvajai enerģijai. Mūsuprāt, tas ir liels solis tajā virzienā, lai elektroenerģijas cenas nākotnē strauji nepieaugtu.

Liels paldies. Tas īsumā viss no mūsu puses.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Ozoliņam.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

 

Labvakar, radioklausītāji! 2014.gada valsts budžeta projektā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai.

Lielāki nodokļu samazinājumi paredzēti iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Tāpat kā prioritāte ir noteikta demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Ir paredzēts lielāks atbalsts jaunajiem vecākiem un ģimenēm, un tas saistīts ar līdzekļiem bērnu pieskatīšanai. Paredzēts arī, ka nākamajā gadā brīvpusdienas skolās saņems pirmo trīs klašu skolēni.

Par vienu procentu plānots samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, līdz 75 eiro palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un līdz 165 eiro – atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi plānots saglabāt līdzšinējā apmērā – 24 procenti.

Paredzēts, ka nākamgad minimālais atalgojums būs 320 eiro jeb 225 lati šogad noteikto 200 latu vietā. Paredzēts atsākt indeksēt visas pensijas un paaugstināt darba algu zemāk atalgotajiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem – mediķiem, pedagogiem, iekšlietu un tieslietu sistēmā strādājošajiem, kā arī sociālās un kultūras jomas darbiniekiem. Gribu piebilst, ka šogad jau notika indeksācija mazām pensijām – līdz 200 latiem; pensionāri jau ir saņēmuši indeksāciju. Un saistībā ar to, ka nākamgad atsākam indeksāciju, atgādināšu, ka Lietuvā pensijas vēl nav pat paceltas pirmskrīzes līmenī; tur bija 10 procentu liels samazinājums.

Vairāki pasākumi paredzēti valsts konkurētspējas stiprināšanai, tostarp reģionu attīstībai un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem, kā arī plānots uzsākt plašu programmu valsts autoceļu sakārtošanai.

No nākamā gada gan policistiem, gan robežsargiem, gan ugunsdzēsējiem un glābējiem, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm tiks paredzēts finansējums virsstundu darba samaksai jeb tādu dienesta papildu pienākumu veikšanai, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību vai steidzamu un iepriekš neparedzētu uzdevumu izpildi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāks budžetu izskatīt 30.oktobrī, un līdz 5.oktobrim rūpīgi izvērtēsim visus priekšlikumus. Ir paveikts liels darbs pirms pirmā lasījuma. Esam izskatījuši visus likumprojektus un iezīmējuši problēmas, kādas varētu būt. Līdz ar to darbs būs nopietns, un ceram, ka līdz 6.novembra sēdei izdosies sagatavot kvalitatīvu budžeta projektu otrajam lasījumam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Budžeta veidošanu šodien raksturo nemitīgi kašķi starp valdošās koalīcijas pārstāvjiem saistībā ar iepriekš sabiedrībai doto solījumu nepildīšanu un mazspēju panākt vienošanos ar sociālajiem partneriem. Un līdz tam, lai nosauktu valsts budžeta projektu par labu, vēl ir tāls ceļš ejams. Un mēs esam gatavi diskutēt ar Saeimas koalīciju, lai šo budžeta projektu radoši papildinātu.

Par budžeta būtību. Kāpēc mēs neatbalstām šo budžeta projektu? Apspriešanai nodotā budžeta projekta īpatnība ir tā, ka tas izstrādāts lielā steigā un nekvalitatīvi. Turklāt tas ir tautai nedraudzīgs budžets, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir un paliek 24 procentu apmērā – pretēji solītajam, ka tas būs 22 procenti. Solījumi netiek pildīti. Tas ir valdības kauna traips! Un šīsdienas balsojums liecina par to, ka praksē valdība atvēl koalīcijas deputātiem Saeimā balsošanas mašīnas lomu. Tā dēvētais algas pielikums skolotājiem ir fikcija, un ir pamats prasīt izglītības un zinātnes ministra demisiju. Demogrāfijas paketes pieņemšana var sarīdīt divas lielas mūsu sabiedrības kategorijas – pensionārus un jaunās ģimenes. Turklāt mēs iestājamies pret jaunu maksājumu ostām, jo tas ietekmēs gan apgrozījumu, gan konkurenci un neveicinās nekādu ekonomikas izrāvienu.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija neatbalsta šo valsts budžetu kopumā, un pašlaik mēs gatavojam priekšlikumus. Budžets nav sastādīts pareizi, bet mūsu priekšlikumi ir cilvēkiem domāti. Mēs aicināsim Saeimu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 22 procentiem. Šodien iesniegsim priekšlikumu par to, lai samazinātu PVN likmi apkurei līdz 5 procentiem. Piedāvāsim iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali starp pašvaldībām un valsti proporcijā 84 pret 16, nevis 80 pret 20, kā tas ir pašlaik. Uzskatām, ka ir nepieciešams palielināt neapliekamo minimumu, lai tas būtu puse no minimālās mēnešalgas, tas ir, 160 eiro. Mūsu mērķis ir arī palielināt skolotāju algas līdz 310 latiem no 2014.gada 1.septembra un atjaunot skolotāju algu palielināšanas grafiku. Mūsu prioritāte ir arī minimālās algas un pensiju neaplikšana ar nodokļiem, sākot ar 2015.gadu. Tieši šāda politika, mūsu skatījumā, var samazināt sociālo nevienlīdzību valstī.

Par avotiem. Kur ņemt naudu? Es atbildēšu uz šo jautājumu. Varu minēt vismaz četrus avotus. Pirmkārt, nodokļu ieņēmumu pozitīvā prognoze. Otrkārt, administratīvo izdevumu samazināšana ministrijās. Treškārt, nodokļa likmes paaugstināšana kapitāla pieaugumam no 10 uz 15 procentiem. Un visbeidzot, ceturtkārt, – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Katrā ziņā esmu pārliecināts, ka sabiedrības vairākums daudz augstāk vērtē sociālo taisnīgumu, nevis tiesiskuma koalīcijas abstraktos principus, kas paši par sevi nenodrošina nekādu vispārējo labklājību. Domāju, ka tieši sociālais taisnīgums un iedzīvotāju labklājība ir galvenais mērķis nozīmīgai sabiedrības daļai.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Einārs Cilinskis. Lūdzu!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

 

Labvakar! Mani kolēģi no koalīcijas jau diezgan plaši un ar skaitļiem raksturoja budžeta galvenos virzienus, un līdz ar to tas man vairs nav jādara. Bet no savas puses gribu pieminēt, ka noteikti šajā budžetā jau ir ņemtas vērā arī Nacionālās apvienības prioritātes un ir panākts diezgan būtisks līdzekļu pieaugums kultūras jomai, tāpat arī demogrāfijas jomai.

Demogrāfijas jomā gan vēl ir daži neatrisināti jautājumi. Es ceru, ka līdz budžeta projekta otrajam lasījumam tas viss tiks sakārtots. Vienlaikus jāatzīst, ka budžeta projektā vai arī pavadošajos dokumentos ir vēl atsevišķi jautājumi, kas prasīs tālāku risinājumu, lai mēs atrastu tomēr optimālāku veidu, kā noteikt valdes locekļa nodokli, kā pārāk nepalielināt mikrouzņēmuma nodokļa slogu un kā nodrošināt, lai subsidētās elektroenerģijas nodoklis pārāk smagi neietekmētu atjaunojamo energoresursu jomu. Ir vēl arī virkne citu, varbūt mazāku, punktu, pie kuriem mēs noteikti vēl strādāsim, un es ceru, ka uz otro lasījumu situācija būs labāka.

Jāatzīmē, ka šodienas sēdē tika pieņemti arī grozījumi Imigrācijas likumā, kuri tomēr ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret nekustamo īpašumu, un tas ir varbūt pirmais solis ceļā uz to, lai dažu gadu laikā pilnībā atteiktos no šādas prakses – izsniegt uzturēšanās atļaujas.

Un visbeidzot gribu pateikt, ka komisijām tika nodots būtisks likumprojekts „Grozījumi Iepakojuma likumā”, kas ir rezultāts daudzu gadu darbam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Šajā likumprojektā ir noteikts obligātais depozīts attiecībā uz vienreizējo un arī daudzkārt izmantojamo iepakojumu; to ieviesīs no 2015.gada, un tas noteikti mazinās vides piesārņojumu un piegružojumu valstī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Eināram Cilinskim.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

 

Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tā nu sanāk, ka cienījamā valdošā koalīcija rauj opozīcijai pēdējo maizes gabalu no mutes ārā, jo patiesībā opozīcijas pienākums un darbs vienmēr ir bijis zināmā mērā kritizēt valsts budžeta vājākās vietas. Šogad pati valdošā koalīcija no tribīnes ļoti centīgi un ļoti cītīgi kritizēja pašas izveidoto budžetu, kā arī to veidu, kā tas tapa, un šeit parādījās pat tādi teicieni par dažādiem grupējumiem, strāvojumiem, kas katrs cenšoties kaut ko tur panākt ar ultimatīvām metodēm. Tad nu pretēji šai, šobrīd tādai it kā normālajai, valdošās koalīcijas darba praksei Zaļo un Zemnieku savienība centās būt maksimāli konstruktīva un arī atbalstīja budžeta likuma nodošanu komisijām, tātad atbalstīja pirmajā lasījumā, lai varētu iesniegt tur savus priekšlikumus. ZZS prioritātes, protams, būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp valsti un pašvaldībām, kā arī autoceļu fonda līdzekļi, kas varētu tikt virzīti pašvaldību ceļu uzturēšanai. Esam diezgan ceroši – ceram, ka dažas labas, sabiedrībai ļoti vajadzīgas izmaiņas arī 2014.gada budžetā izdosies panākt. Kaut gan priekšstats par budžetu patiesībā ir ļoti, ļoti... tāds, nu, teiksim tā, ļoti šaubīgs, jo, raugiet, atceroties iepriekšējo gadu budžetus, šķiet, ka šis budžets ir kā krīzes gados, kad budžeta gali kopā negāja bez nodokļu celšanas. Ja tā paraugās, tad redzam, ka nu ir palielināts dabas resursu nodoklis, ieviestas vairākas dabas resursu... jaunas kategorijas, ir palielināts mikrouzņēmumu nodoklis, ir kapitālsabiedrību valžu locekļu obligātā sociālā nodokļa iemaksas, ir subsidētās enerģijas nodoklis, ir ostu nodeva... Nu, un šeit kāds runā par plaukstošu valsti, par veiksmes stāstu?! Nepārtraukti jāpalielina nodokļi!

Man tas šķiet zināmā mērā absurds.

Katrā ziņā ZZS balsoja pret daudziem budžeta projektu pavadošiem likumprojektiem, kuros, mūsuprāt, iekļautas valsts attīstību neveicinošas normas. Un šis ir mājiens, ka no Zaļo un Zemnieku savienības būs diezgan daudz priekšlikumu, kā budžeta likuma projektu un to pavadošos likumprojektus uzlabot.

Paldies. Vēlu jums veiksmīgu nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Lai visiem jauka nedēļas nogale!

Sestdien, 19.oktobrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196