Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas aktualitātēm.

Pirmajai vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Bitei. Lūdzu!

I.Bite (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāsaka, ka Saeimas šīsdienas sēde ir bijusi lai arī ne ļoti gara laika ziņā, taču ļoti nozīmīga pēc būtības, jo ir sācies tāds savā ziņā Jaunais gads: Saeimā ir saņemts un nodots komisijām 2014.gada budžets, kurš turklāt ir ne tikvien nākamā gada budžets, kā tas ir parasti, bet tas ir arī pirmais budžets, kurā mēs runājam par eirovalūtu. Tas varbūt sākotnēji mazliet apgrūtina gan izteikšanos, gan aprēķinus, un ir reizēm jāpārjautā, vai summas ir eiro vai latos. Taču arī tas iezīmē ļoti būtiska jauna posma sākumu.

Budžeta likumprojektu paketē ir diezgan daudz dažādu normatīvo aktu. Es negribētu izņemt vārdus no mutes Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam, kurš man šobrīd sēž blakus, tāpēc es varbūt daudz nerunāšu par budžeta cipariem, bet runāšu par atsevišķu likumprojektu būtību.

Proti, šajā budžeta paketē ir gan likumprojekts, kurš ir saistīts ar tā saukto ostu nodevu un kuru Saeima šodien ir nodevusi komisijām, gan arī likumprojekts, kas ir saistīts ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšanu, gan arī vairāki, jāsaka, diskutabli likumprojekti, no kuriem viens ir saistīts ar akcīzes nodokli gāzei, autogāzei; tas noteikti šeit, Saeimā, tiks diskutēts arī turpmāk, un tiks meklēts labākais veids, kā, saglabājot budžeta ieņēmumu un izdevumu bilanci, tomēr varbūt neaplikt ar šo nodokli.

Un vēl viens šāds likumprojekts ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kur papildus jau pieminētajam likmes samazinājumam ir plānots noteikt, ka uzņēmējiem, kuri nenodarbina nevienu darbinieku un kuru darbības apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, būtu jāmaksā sociālais nodoklis, tā sauktais sociālais nodoklis, vismaz no minimālās algas. Tas ir pilnīgi saprotami un atbalstāmi situācijā, kurā mēs vēlamies novērst ēnu ekonomiku un novērst normatīvo aktu apiešanu, ņemot ārā līdzekļus dividendēs vai kādos citādos veidos un nemaksājot par to nodokļus. Taču pašreizējā regulējumā, pašreizējā piedāvājumā šis likumprojekts aptver arī tos, kuri tik tiešām negūst nekādu peļņu no savas saimnieciskās darbības vai nu tāpēc, ka viņu darbība ir kā papilddarbība kādam citam pamatdarbam, vai tāpēc, ka viņi vēlas šo uzņēmumu darbināt altruistiskos nolūkos, vai tāpēc, ka vienkārši ekonomiskā situācija nav tāda, kas ļautu viņiem pelnīt.

Papildus tam, papildus budžeta paketei šodien runājām arī par grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kuri ir saistīti ar tā saukto jauno valsts kapitālsabiedrību regulējumu. Un konkrēti Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzam situācijas un gadījumus, kādos valsts var piedalīties privātajā darbībā vai kādos valsts var veidot kapitālsabiedrības, mazlietiņ šo likumu... nu, tā teikt, šo regulējumu padarot stingrāku un paredzot, ka tas iespējams tikai vai nu stratēģiski svarīgās nozarēs, vai arī nozarēs, kurās konkurence vai, tā teikt, dabiskā tautsaimniecība netiek galā ar šo nepieciešamo pakalpojumu vai šo nepieciešamo uzņēmējdarbības veidu.

Tā ka, godātie radioklausītāji, esam saņēmuši valsts budžeta likumprojektu paketi, un šodien gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan visās citās Saeimas komisijās sāksies aktīvs darbs pie šo likumprojektu vētīšanas, diskutēšanas un jau tālākas apstiprināšanas un pieņemšanas Saeimā.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Bitei.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labdien, radioklausītāji! Kā jau Bites kundze teica, es vadu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, un tāpēc galvenokārt es runāšu par budžetu.

Budžeta izskatīšana ienesīs varbūt vairāk korekciju Saeimas darba grafikā, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbā šādu korekciju nebūs, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau ir pieņēmusi septembrī vairāk nekā simts likumprojektu, kas ir saistīti ar eiro ieviešanu. Tā ka mēs jau tempu esam uzņēmuši no paša sesijas sākuma.

Bet nu par budžetu. Šodien komisijām tika nodots 2014.gada budžets – pirmais eiro budžets. Un kā varētu to raksturot? Varētu teikt, ka šis budžets ir viens no vērtīgākajiem budžetiem: šis budžets ir vērtīgs ar to, ka pie daudziem cilvēkiem līdzekļi nonāks tiešā veidā, nevis caur projektiem, caur kādiem pasākumiem. Tātad mēs esam budžeta vadmotīvā likuši tādu lietu kā ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Ļoti svarīga lieta, ņemot vērā 2014. un 2015.gadā nepieciešamību pārfinansēt parādu vairāk nekā 3 miljardu latu... eiro apmērā, ir fiskālās disciplīnas nodrošināšana.

Šis ir pirmais budžets, kura vadmotīvs ir Nacionālais attīstības plāns, jo no 2014.gada Eiropā sākas septiņu gadu Eiropas finansējuma jaunā programma. Šajā budžetā ir manāma arī līdzsvarota un solidāra attīstība. Piemēram, ir nozīmīgākas atlaides tiem cilvēkiem, kam ir mazāki ienākumi pretstatā cilvēkiem, kam ir lielāki ienākumi.

Un, kā jau es teicu, šis ir pirmais eiro budžets, un tāpēc dažviet un dažreiz jūk lati ar eiro, un es domāju, ka šajā sakarā ne tikai tirdziniekiem ir problēmas, kas ir arī objektīvas, bet arī mums, šos ciparus saucot un minot.

Kā viena no budžeta lielākām jaunām politiskām iniciatīvām tiek vērtēta Veselības ministrijas jaunā iniciatīva, kur ir papildus 40 miljonu latu, kur ir apmēram 17 miljonu... es atvainojos!... 40 miljonu eiro... kur ir apmēram 17 miljonu eiro apmērā iestrādāta darbinieku, visu darbinieku, algu paaugstināšana par 10 procentiem, ietverot šo summu tarifos. Arī citas veselības programmas tiek finansētas – rindu mazināšana, neauglības ārstēšana.

Nākamie nozīmīgākie posteņi ir Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija, kur pieaugums ir 40 miljoni eiro. Un 37 miljoni Satiksmes ministrijā – tie ir papildu līdzekļi ceļu remontiem, ceļu seguma atjaunošanai vai ceļu posmu atjaunošanai. Un Satiksmes ministrijas nozīmīgākais devums nākamajam gadam būs elektroefektivitātes fonda izveidošana, kas palīdzēs nozīmīgi mazināt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) apmērus uzņēmumiem. Un tas arī veicinās vai nepasliktinās mūsu uzņēmējdarbības konkurētspēju sakarā ar iespējamo OIK palielināšanos. Tātad šis fonds sāks kompensēt OIK palielināšanos. Un, es domāju, tas ir viens no nozīmīgākajiem darbiem, kas ir veikts Ekonomikas ministrijā, iestrādājot šo fondu 2014.gadā.

Nozīmīgi līdzekļi 17 miljonu eiro apmērā jaunām iniciatīvām tiek piešķirti Kultūras ministrijai.

Arī aizsardzība tiek stiprināta ar 15 miljoniem eiro papildus jaunām iniciatīvām.

Iekšlietu ministrijā – 14 miljoni eiro gan atalgojuma nevienlīdzības mazināšanai, gan sociālo apstākļu uzlabošanai.

Tāpat papildu līdzekļi ir paredzēti pedagogiem. Nākamgad arī trešās kategorijas pedagogi varēs saņemt paaugstinātu atalgojumu un arī ceturtās un piektās kategorijas pedagogiem būs vēl lielākas piemaksas nekā 2013.gadā.

Nozīmīgs solis demogrāfijas problēmu risināšanā ir arī tas, ka mēs turpinām palielināt bezmaksas pusdienu skaitu. Pagājušajā gadā tās bija 1.klases skolēniem, šogad tās saņem 1. un 2.klases skolēni, taču nākamā gada budžetā ir iestrādāts, ka no 1.septembra būs iespēja saņemt bezmaksas pusdienas arī 3.klases skolēniem.

Šie ir galvenie posteņi budžetā, bet ir arī daudzi citi. Ir atsākts finansēt neatkarīgo institūciju materiāltehnisko uzlabošanu, jo šos četrus gadus neatkarīgās institūcijas varbūt nevarēja, kā arī visa valsts pārvalde nevarēja pietiekami veikt investīcijas sava darba nodrošināšanā. Tagad šis budžets to atsāk.

Komisija budžetu ļoti rūpīgi vērtēs, un pārējās komisijās deputātiem ir divas nedēļas ilgs laiks iepazīties ar to līdz pirmajam lasījumam. Pirmais lasījums būs Saeimas 17.oktobra sēdē, un plānojam, ja Saeima atbalstīs, jau 6.novembrī šo budžetu nodot sabiedrībai jau pieņemtu, lai Lāčplēša dienu un 18.novembri valsts varētu sagaidīt, jau zinot par šīm ļoti pozitīvajām izmaiņām, kas būs... sāksies no 2014.gada budžeta.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram.

Tagad pie mikrofona Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par grozījumiem likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”.

Tā dēvētās legālās narkotikas Latvijā diemžēl pagaidām ir legāli pieejamas pat nepilngadīgajiem. Un viens no iespējamiem risinājumiem ir – jaunām psihoaktīvām vielām, kas vēl nav iekļautas aizliegto vielu sarakstā, piemērot pagaidu aizliegumu uz laiku līdz 12 mēnešiem. To paredz grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, kurus pirmajā lasījumā atbalstīja par šā likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas komisija – Sociālo un darba lietu komisija. Deputāti vienojās lūgt Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību un to izskatīt divos lasījumos. Tomēr es vēlos paust neizpratni, kādēļ šis nozīmīgais likumprojekts no Ministru kabineta ir nonācis Saeimā tikai tagad – trīs mēnešus pēc apstiprināšanas valdībā. Likumprojekts paredz iespēju uz laiku līdz 12 mēnešiem aizliegt vai ierobežot tādu jaunu psihoaktīvo vielu vai tās saturošu izstrādājumu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai izplatīšanu, kuras nav iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos. Pagaidu aizliegumu piemēros tām vielām, par kurām saņemta informācija no Eiropas brīdināšanas sistēmas vai saņemts tiesu ekspertīžu iestādes atzinums. „Saskaņas Centra” deputāti atbalsta jebkuru soli, kas mazinās šo vielu pieejamību mūsu valstī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja vai, pareizāk sakot, nodeva komisijām nākošā gada valsts budžetu. Neskatoties uz to, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir opozīcijā, mēs atbalstījām nākošā gada budžeta nodošanu komisijām, lai varētu sniegt savus priekšlikumus un uzlabot iesniegto budžeta projektu. Mēs saskatām ļoti daudzas lietas, kuras būtu nepieciešams esošajā budžeta projektā labot, tāpēc ir jāvirza budžets uz priekšu, lai būtu deputātiem iespēja iesniegt priekšlikumus.

Tāpat, manuprāt, ir svarīgi, lai pašvaldības pēc valsts budžeta pieņemšanas varētu laikus pieņemt savus budžetus un nākošo saimniecisko gadu – 2014.gadu – uzsākt laikus, nevis tā, ka Saeimas kavēšanās dēļ pašvaldībām būtu jāstrādā ar vienu divpadsmito daļu no gada budžeta.

Bet, neskatoties uz to, ka mēs atbalstījām valsts budžeta projekta nodošanu komisijām, mēs iebildām pret pavadošajā likumprojektu paketē esošajiem likumprojektiem, kuri palielina nodokļu slogu. Tāpat ir daudzi, mūsuprāt, nepārdomāti nodokļi, kas tiek ieviesti no jauna. Nevienam no šiem jaunieviestajiem nodokļiem mēs neredzam sociāli ekonomisko izvērtējumu, ko tas dos nākotnē, kāds būs efekts un kāda būs ietekme uz tautsaimniecību – gan uz uzņēmējdarbības attīstību, gan uz darba vietu radīšanu. Līdz ar to mēs neatbalstījām vairākus iesniegtos likumprojektus, to skaitā likumprojektu par mikrouzņēmumu nodokli, likumprojektu par akcīzes nodokļa palielināšanu autogāzei, kā arī vairākus citus likumprojektus, to skaitā arī vienu likumprojektu, kas faktiski neparedz kaut kādus ierobežojumus vai kaut kādus ienākumus, izdevumus budžetā.

Budžeta paketē ir arī likumprojekts par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Kā mēs atceramies, vēl nesen bija liela diskusija par to slieksni, cik tad tūkstoši cilvēku parakstu ir jāsavāc, lai varētu ierosināt referendumu vai tautas nobalsošanu. Valdošā koalīcija solīja, ka 2015.gadā tas viss būšot elektroniski un ka cilvēkiem tas nebūšot dārgi. Taču šobrīd valdības iesniegtais likumprojekts paredz, ka šī iespēja balsot elektroniski būs tikai no 2017.gada, un nav šobrīd nekādas pārliecības, ka to laiku nevarētu arī turpmāk pagarināt. Līdz ar to ierosināt tautas nobalsošanu un referendumus būs diezgan sarežģīti arī turpmākajos gados.

Protams, šodien Saeima ir lēmusi arī par daudziem dažādiem likumprojektiem, kuri ir ārpus budžeta paketes un kuri, iespējams, uzlabos mūsu dzīvi. To skaitā ir likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, kas sakārtos pārvadājumu jomu. Beidzot būs iespēja izvairīties no krāpnieciskajiem pārvadājumiem, no nelegālajiem pārvadājumiem, kuri, protams, kaitē tautsaimniecībai un kuri pieder pie ēnu ekonomikas.

Līdz ar to turpināsim darbu pie budžeta, iesniegsim priekšlikumus gan sociālajā jomā, gan veselības aprūpes jomā, gan transporta jomā, gan izglītības jomā, lai mēs nodrošinātu to nepieciešamo atbalstu sabiedrībā, jo valdošie politiķi mums saka, ka šis ir tas labākais budžets, kāds nu ir bijis. Līdz ar to mēs vēlamies panākt arī kaut kādu iespējamu šī labā budžeta ietekmi uz katru sabiedrības locekli. Protams, mēs pievērsīsim lielu uzmanību arī pašvaldību budžetiem, jo pašvaldības tomēr ir tuvāk katram iedzīvotājam un katra iedzīvotāja problēma ir tuvāk pašvaldībai, un līdz ar to pašvaldību funkciju veikšanai pašvaldību budžeta un valsts budžeta attiecības ir jāpārskata, lai pašvaldības, neskatoties uz visiem sadārdzinājumiem, kas nākošgad būs, spētu nodrošināt visas cilvēku tūlītējās vajadzības.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Uldim Augulim.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Mani kolēģi jau šeit runāja par to, kas ir nākošā gada budžetā iekļauts, arī par diskutabliem jautājumiem un lietām, pie kurām noteikti vēl tiks strādāts.

Nacionālās apvienības vārdā es vairāk uzsvēršu to, kas šajā budžeta paketē vēl nav iekļauts.

Un pirmā liela ir saistīta ar atbalstu ģimenēm, par kuru gan mums ir panākta politiska vienošanās, ka tas tiks iestrādāts laikā starp lasījumiem. Un tās svarīgākās lietas, par kurām ir panākta šī vienošanās, ir tās, ka ir atbalsts tieši ģimenēm, kurās ir bērni vecuma grupā no piedzimšanas brīža līdz pusotram gadam, palielinot minimālo bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu par 20 latiem 2014.gadā un 2015.gadā vēl par 20 latiem. Svarīgākās izmaiņas saistītas tieši ar sociāli apdrošinātiem vecākiem: ir paredzēta šī vecāku pabalsta termiņa pagarināšana līdz bērna pusotra gada vecumam, kā arī iespēja saņemt šo vecāku pabalstu, dodoties strādāt (šobrīd šāda iespēja nav paredzēta).

Ir arī iekļauta šinī ar demogrāfijas paketi saistītās vienošanās programmā uzturlīdzekļu palielināšana nepilnajām ģimenēm, kurās viens no vecākiem nepilda saistības pret savu bērnu: ir paredzēts par 10 latiem vairāk, nekā tas ir bijis paredzēts iepriekš. Tāpat ir veikta arī pirmā mājokļa atbalsta programmas izveidošana jaunajām ģimenēm; šī programma varētu palīdzēt kopumā 300 ģimenēm uzlabot savu dzīves vidi, lai ģimene veidotos kuplāka.

Bet tā galvenā lieta, par ko nav panākta šobrīd politiskā vienošanās, ir saistīta tieši ar uzturēšanās atļaujām pret nekustamo īpašumu iegādi, un tas ir principiāls jautājums, jo tas ir izšķirošs Latvijas kā nacionālas valsts ilgtermiņa attīstībai un veselīgai ekonomiskajai izaugsmei. Un tieši tāpēc, kamēr šādas vienošanās nav, mēs nebalsojām par budžeta nodošanu komisijām. Un varbūt ne katrs radioklausītājs zina šīs juridiskās konsekvences, bet ir dažādi viedokļi izskanējuši, un, lai nerastos pārpratumi, es paskaidrošu, ka tikai tad, ja budžets netiek atbalstīts pirmajā vai otrajā, galīgajā, lasījumā, valdība krīt. Nenodošana komisijām vēl nenozīmē neko, tikai tas tiek atlikts uz kādu laiku. Tas bija tas, par ko mēs iestājāmies, lai būtu vēl laiks panākt šo vienošanos. Bet, tā kā opozīcijā esošie Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji atbalstīja nodošanu komisijām, tad darbs turpināsies pēc ierastā grafika, un mēs savukārt... Nacionālā apvienība cer, ka mēs tuvākajā laikā panāksim vienošanos arī par šo izšķirošo jautājumu, lai budžets taptu pieņemts un, protams, darba gaitā Saeimā arī pilnveidots, uzlabots un lai tajā tiktu iestrādātas tās lietas, par kurām es tikko minēju saistībā ar atbalstu ģimenēm.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Imantam Parādniekam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!