Frakciju viedokļi 2013.gada 26.septembrī

(30.09.2013.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi”, un deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Imantam Parādniekam. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas šodienas sēdē pieņemtajiem likumprojektiem ir tikai viens īpašas pieminēšanas vērts, kas gan tika noraidīts arī no Nacionālās apvienības puses. Tas bija „Saskaņas Centra” kolēģu iesniegtais priekšlikums par to, lai pagarinātu vienlaicīgās apgrozības periodu gan latam, gan eiro, kas, kā šobrīd likumā ir noteikts, būs divu nedēļu garumā. Kāpēc Nacionālā apvienība nolēma noraidīt? Tāpēc, ka tas rada sarežģījumus. Savukārt mēs rosināsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatīt Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšlikumu par to, lai ļautu, sevišķi lauku rajonos, kur nav pieejami Latvijas pasta pakalpojumi, veikt mazumtirgotājiem konvertāciju, ja viņi paši to vēlas, un tādējādi atvieglot šo procesu, ja tiešām kādam vēl būtu palikuši lati un būtu nepieciešams norēķināties ar eiro. Tā šis process tiktu atvieglots.

Īpaši gribu pieminēt to, kas ir šobrīd pati aktuālākā lieta 2014.gada budžeta sakarā. Lai budžets nonāktu Saeimā savlaicīgi (kā tas noteikts likumā – 1.oktobrī), jau otrdien ir jāpieņem valdībā lēmums par tā pieņemšanu. Un savukārt šeit joprojām ir divi tādi principiāli klupšanas akmeņi, proti, jautājumi, kuros pagaidām vēl nav panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, un tādi jautājumi ir demogrāfija un uzturēšanās atļauju piešķiršana par nekustamā īpašuma iegādi. Diemžēl demogrāfijas jomā mums joprojām ir tādas, var teikt, ideoloģiska rakstura pretrunas, un laikam pati pirmā un galvenā ir tā, ka sākotnējā vienošanās un dotie solījumi būtu jāpilda. Un tās pretrunas ir saistītas ar to, ka Nacionālā apvienība kopā ar pārējiem kolēģiem no Reformu partijas un neatkarīgajiem deputātiem uzskata, ka vislabāk pati māmiņa var parūpēties par to un izlemt, kas viņai vairāk ir nepieciešams – vai atgriezties darbā pēc bērna gada vecuma sasniegšanas vai turpināt rūpēties pašai par savu bērnu. Un sevišķi tās, kas ir sociāli apdrošinātas, vajadzētu no valsts puses īpaši atbalstīt un nodrošināt visu šo periodu, kas likumā ir noteikts; viņām tiktu saglabāta gan darba vieta, gan arī pēc bērna pusotra gada vecuma sasniegšanas pašvaldības nodrošinātu bērnu ar vietu bērnudārzā. Tas ir obligāti nepieciešams priekšnoteikums, lai māmiņas justos droši un varētu pieņemt lēmumu par ģimenes kuplināšanu. Savukārt, ja viņas pēc bērna gada vecuma sasniegšanas nolemj doties darbā, tad, ja saglabājam samazinātā apjomā šo pabalstu – vecāku pabalstu –, viņas arī var nodrošināt, ka kāds par šo bērnu rūpējas.

Tas ir šobrīd tas lielākais klupšanas akmens tieši demogrāfijas jautājumā, un es ceru, ka mums tuvākajā laikā izdosies tomēr nonākt pie kādiem kopsaucējiem.

Attiecībā uz uzturēšanās atļaujām ir jau vairākkārt teikts, ka mēs atbalstām šādu uzturēšanās atļauju saņemšanu, kas ir... pirmām kārtām tās ir kontrolētas apjoma ziņā. Un noteikti jāveic reāli ieguldījumi tautsaimniecībā, tādējādi veicinot nodarbinātību, uzņēmējdarbību, nevis fiktīvi darījumi, pūšot jaunu nekustamā īpašuma burbuli, kā tas notiek šobrīd. Tātad Nacionālās apvienības pozīcija ir gana skaidra jautājumā par to, ka būtu pārtraucama uzturēšanās atļauju izsniegšana pret nekustamo īpašumu iegādi. Viss pārējais ir pārrunājams. Šobrīd izskanējušais Reformu partijas un no Ekonomikas ministrijas nākušais priekšlikums par ekonomiskās attīstības fondu ir atbalstāms, un noteikti šinī jomā mums ir iespējams atrast kopsaucējus, ja tiek pieņemts šis galvenais priekšnosacījums – pārtraukt šo uzturēšanās atļauju tirgošanu pret nekustamā īpašuma iegādi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Imantam Parādniekam.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, godātie klausītāji! Sveicinu jūs ceturtdienas rītā, kad ir jau beigusies Saeimas sēde. Šodien tā nebija pārāk gara, bet ir pieņemta virkne svarīgu lēmumu un likumprojektu, par kuriem vairāk pastāstīs arī kolēģi.

Bet es vēlos akcentēt citu jautājumu. Rudens, kā jau kolēģis Parādnieka kungs uzsvēra, ir laiks, kad Saeimas deputāti kopā ar valdību strādā budžeta veidošanas kontekstā, un, protams, koalīcijas partijas gan savās sēdēs, gan arī publiskajā telpā šobrīd pauž viedokli par tādām populārām jomām kā demogrāfija un citi jautājumi, bet es vēlos vērst jūsu uzmanību uz vienu jomu, uz kuru mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, liksim akcentu, gatavojot budžetu, un vairākkārt atkārtosim, ka tā ir joma, kurā kritiski ir nepieciešams palielināt finansējumu.

Vakardien Saeimas Inovāciju un zinātnes apakškomisijā mēs skatījām jautājumu par zinātnes finansējumu 2014.gadā.

Kā jūs, iespējams, zināt, katras nozares ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetam savus pasākumus jeb jaunas politikas iniciatīvas, kuras būtu vēlams nākamajā gadā finansēt no valsts budžeta, un, protams, lielā mērā tās ir nevis jaunas politikas iniciatīvas, bet esošo vajadzību apmierināšana, un tas, cik nu lielā mērā tās tiek apmierinātas, tiek atspoguļots nozaru budžetos kā attiecīgs pieaugums. Zinātne ir tā joma, kurā, neskatoties uz to, ka mums ir Nacionālais attīstības plāns, kura centrā ir paredzēta ekonomiskā izrāviena tēze, mēs runājam par to, ka mūsu vienīgais resurss ir cilvēki. Izskatās, ka zinātne ir tā joma, uz kuras rēķina valdība atkal jau plāno – arī nākamajā gadā plāno! – taupīt.

Atgādināšu, ka tad, kad Latvijā sākās krīze – tas bija 2009.gads –, tad, aizdevēju pavadā ejot, tika izdarīts tā, ka zinātne un izglītība bija tās jomas, kurās visvairāk tika samazināts valsts budžets. Respektīvi, zinātnei finansējums tika samazināts ne par 10, ne par 20, bet par veseliem 60 procentiem! Tā samazinājuma rezultāts ir tas, ka mūsu zinātnieki, mūsu gudrās galvas, šobrīd faktiski dzīvo tikai no Eiropas projektiem; šie Eiropas projekti – tas ir vienīgais veids, kā viņus motivēt joprojām strādāt un darīt savu darbu Latvijā, nevis braukt uz kaimiņvalstīm, uz Vāciju, uz Franciju mācīties un izstrādāt jaunus produktus. Bet jāņem vērā, ka diemžēl arī Eiropas fondi ir limitēti un ka šis ir tāds kritisks gads: kad gada beigās tie beigsies, tad ar nākamā gada sākumu būs liels jautājums, kā zinātniskajiem institūtiem nodrošināt savu darbinieku atalgojumu.

Kāpēc es pievēršu uzmanību šim jautājumam? Tāpēc, ka, ja mēs tiešām gribam par Latvijas attīstību runāt, tad mums šie savi cilvēki, šīs mūsu gudrās galvas, ir jāatbalsta. No tā, cik lielā mērā mēs atbalstīsim zinātni un izglītību, būs atkarīgs tas, cik veiksmīga būs ražošana Latvijā, kur, kā mēs redzam, tikai viena piektā daļa no kopējā uzņēmumu skaita ir tādi uzņēmumi, kas rada tiešām inovatīvus produktus. Lielākā daļa diemžēl ir tādi uzņēmumi, kuros ārvalstu investori, kas darbojas Latvijā, izmanto latviešu rokas... nu, principā Latvijas iedzīvotājus kā tādu samērā lētu, bet labu darbaspēku.

Mūsu mērķis ir, lai šeit strādātu uzņēmumi, kuri var maksāt lielas algas, labas algas, noturēt Latvijas ģimenes šeit, mājās. Tā ka šī ir joma, pie kuras mēs turpināsim strādāt.

Izglītības un zinātnes ministrija ir prasījusi papildus 29 miljonus zinātnes bāzes finansējuma pieaugumam, bet piešķirts ir tikai nedaudz vairāk par 3 miljoniem – tas nozīmē, ka daudzkārt mazāk, nekā ir patiesībā vajadzīgs. Zaļo un Zemnieku savienība apsola no savas puses darīt visu maksimālo, kas ir iespējams (protams, esot opozīcijā), lai šo kļūdu labotu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

Nākamā runās Reformu partijas frakcijas deputāte Inita Bišofa. Lūdzu!

I.Bišofa (RP).

Labrīt! Šodien Saeimā tika skatīti vairāki likumprojekti, kas savu ceļu mēro no Sociālo un darba lietu komisijas.

Būtiski ir tas, ka ir izstrādāts jauns likums par arodbiedrībām – likumprojekts „Arodbiedrību likums”, ko izstrādāja arodbiedrības kopā ar Labklājības ministriju. Jāsaka, ka šajā Saeimā tika skatīts jau arī iepriekšējais likums, kas bija būtiski novecojis. Arodbiedrības izteica lielu pateicību par to, ka ir izstrādāts jauna likuma projekts un turpmāk arodbiedrību darbu Latvijā noteiks jauns likums.

Šajā Saeimas sēdē tika skatīts arī likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Tas nozīmē, ka turpinās darbs pie tā, lai mazinātu vardarbību, it īpaši vardarbību pret bērniem. Jāsaka, ka ļoti nozīmīgi, ka šajā likumprojektā ir iestrādāta norma par to, ka valsts pienākums turpmāk būs nodrošināt ikgadējā valsts budžetā līdzekļus visiem vardarbībā cietušajiem bērniem, lai nebūtu vairs tā, kā mēs esam to piedzīvojuši,– ka gada beigās bērniem ir jāgaida un, lai viņi saņemtu atbalstu, tātad šie budžeta līdzekļi jāpieprasa papildus.

Nozīmīgi attiecībā uz ogu un dārzeņu audzētājiem ir grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Šie likuma grozījumi saskan ar jau iepriekšējā Saeimas sēdē pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un attiecas uz laukstrādnieku nodarbināšanu. Jāsaka, ka plānota ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas būs 15 procentu un kas būtiski atvieglos ogu un dārzeņu audzētājiem piesaistīt darbaspēku. Un attiecībā uz valsts sociālo apdrošināšanu jāteic, ka tiem cilvēkiem, kuri strādās šajos darbos un kuri būs sezonas laukstrādnieki, būs iespēja brīvprātīgi pievienoties valsts obligātajai pensijas apdrošināšanai un, ja viņu ienākumi mēnesī pārsniegs 70 eiro, tad no viņu ienākumiem tiks arī maksāts par pensijas apdrošināšanu.

Jāsaka, ka šonedēļ Sociālo un darba lietu komisija sāka skatīt grozījumus Darba likumā, un šeit būs būtiskas diskusijas gan par virsstundu darbu, gan par citiem jautājumiem.

Jāsaka, ka līdz Saeimai ir atnākuši tie grozījumi, kas ir guvuši gan arodbiedrību biedru, gan arī Latvijas Darba devēju konfederācijas atbalstu, kaut gan, jāsaka, katrai no pusēm ir vēl arī savi priekšlikumi.

Visiem šiem likumprojektiem ir noteikti priekšlikumu iesniegšanas termiņi, un sabiedrībai ir iespēja iesaistīties, izteikt savas domas, uzrunāt deputātus – tātad ir iespēja visiem kopā strādāt pie šiem likumprojektiem, pie šo likumu grozījumiem, lai tie nestu labumu mums visiem kopā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Initai Bišofai.

Raidījumā „Frakciju viedokļi” nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Lolita Čigāne. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Daži jautājumi, kas frakcijai VIENOTĪBA šķita būtiski Saeimas šodienas sēdē.

Vispirms, protams, jāteic, ka frakcija VIENOTĪBA ir ļoti gandarīta par to, ka mēs tādā diezgan straujā tempā dodamies uz priekšu, lai sakārtotu likumdošanu, kas ir saistīta ar sezonālo darbu veicējiem, kuru pienesums nereti ir ļoti būtisks mūsu laukiem tieši tad, kad ir vai nu augļu un dārzeņu novākšanas sezona, vai arī stādīšanas sezona. Lielā mērā šie cilvēki šobrīd tiek pasargāti no tādas nevajadzīgas vainas sajūtas, ka bieži vien šie Latvijas laukiem ļoti būtiskie darbi tiek veikti, nu, tādā ēnu ekonomikas ietvarā, bez iespējas legalizēt šos darbus un attiecīgi ar valsti norēķināties nomaksāto nodokļu ziņā. Saeimā šobrīd ir jau panākti un arī apstiprināti otrajā lasījumā ļoti būtiski risinājumi attiecībā uz šo cilvēku sociālo apdrošināšanu, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu.

Vienlaicīgi frakcija VIENOTĪBA ļoti cītīgi turpina strādāt pie jautājumiem, kas tieši tagad, tuvojoties apkures sezonai, skar ļoti daudzus iedzīvotājus, un tie ir komunālo maksājumu parādu jautājumi.

Diemžēl pašreizējā sistēma atļauj lielā mērā cilvēkiem uzvesties, nu, tādā savā ziņā bezatbildīgā veidā – uzkrāt šos parādus, nenomaksāt šos parādus un beigās piespiest kaimiņus, kas nereti ir pensionāri, kas dzīvo no vienas pensijas līdz otrai un kas uzreiz, tiklīdz kā pensija ienāk viņu bankas kontos, nomaksā, nokārto visus komunālo maksājumu rēķinus... Tātad šie cilvēki, kas bezatbildīgi nekārto savus rēķinus, lielā mērā dzīvo uz šo godprātīgo iedzīvotāju rēķina, jo tad, kad ir jautājums, vai mājai pieslēgs siltumu vai ne, mājas iedzīvotāji, protams, ir spiesti sanākt kopā un vienoties par to, ka siltuma parādi tiek nokārtoti.

Šodien mēs pieņēmām pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, lai mainītu šo situāciju. Likumprojekts paredz to jeb uzsāk ceļu uz to, ka dzīvokļa parāds tiek piesaistīts nevis konkrētai personai, bet tiek piesaistīts konkrētam īpašumam. Respektīvi, likumprojekts paredz, ka tajā brīdī, kad īpašums, uz kuru ir sakrāti parādi, tiek pārdots, starp tā bijušo īpašnieku un jauno ieguvēju ir jāpanāk vienošanās, kā šīs parādsaistības tiks segtas.

Šodien mēs daudz runājām arī par to, ka diemžēl šobrīd vēl nav sankciju mehānisma, kas būtu iestrādāts šajā likumprojektā, lai paredzētu, ka šāda vienošanās starp bijušo un nākošo īpašnieku par parādu nomaksu ir obligāta un absolūti nepieciešama jebkurā šādā darījumā. Frakcijas VIENOTĪBA deputāti pauž apņēmību turpināt strādāt pie šī jautājuma un panākt šī jautājuma atrisinājumu.

Mūsu frakcijas darba kārtībā ir arī jautājums par tā saukto dalīto īpašumu, jo Rīgā vien ir apmēram 80 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku, kuri dzīvo uz citam īpašniekam piederošas zemes un kuru maksājumi par nomu ir ļoti augsti. Diemžēl mēs jau vairākus gadus neesam spējuši atrast risinājumu šim jautājumam, jo, protams, dzīvokļu īpašnieku balsis ir ļoti spēcīgas un skan ļoti skaļi arī Saeimas komisijās un Saeimas gaiteņos.

Vēl par vienu būtisku jautājumu, kas šobrīd ir darba kārtībā un ir saistīts ar budžetu. Tas ir jautājums par uzturēšanās atļaujām – pagaidu uzturēšanās atļaujām –, ko persona, kas ir citas valsts pilsonis, var saņemt, ja iegulda ievērojamus līdzekļus vai nu nekustamajā īpašumā, vai bankās, vai arī kādā uzņēmumā. Šobrīd frakcijai VIENOTĪBA ir nostāja, ka šī sistēma noteikti ir jāreformē – būtiski jāreformē! –, vispirms jau dubultojot pašreizējās ieguldījumu prasības. Šobrīd, piemēram, attiecībā uz Rīgā esošiem nekustamajiem īpašumiem summa ir 100 tūkstoši, bet ārpus Rīgas – 50 tūkstoši. Tātad šīs summas vajadzētu dubultot. Mēs uzskatām, ka ļoti atbalstāma ir arī ideja, ka šie cilvēki, kas veic ieguldījumus, lai iegūtu pagaidu uzturēšanās atļaujas, iemaksātu arī zināmu summu ekonomiskās attīstības fondā, kas tiktu izmantots ekonomikas stimulēšanai un sekmēšanai. Un vajag arī pastiprināt noteikumus, kādā veidā jāveic investīcijas uzņēmumos, lai tās nebūtu tikai formālas investīcijas, bet tiešām veicinātu ražošanu un dotu pienesumu mūsu valsts ekonomikai.

Tas būtu pārskats par jautājumiem, pie kuru risināšanas šobrīd strādā frakcijas VIENOTĪBA deputāti.

Es gribu arī visus radioklausītājus apsveikt ar gaidāmo Tautas frontes 25.gadadienu. Šodien mēs, Saeimas deputāti, skatīsimies filmu tieši par Tautas frontes izveidi un sākotni. Bet arī nākošās nedēļas nogalē ir paredzēti ļoti daudzi pasākumi, kuros cilvēki varēs atgriezties atmiņās – Tautas frontes laika atmiņās. Un es ļoti ceru, ka daudzi radioklausītāji atradīs iespēju ar šiem notikumiem iepazīstināt gan savus bērnus, gan mazbērnus, jo, protams, Tautas frontes laiks latviešu tautai ir bijis ļoti būtisks laiks – tas ir bijis tiešām tāds mūsu visu vienotības un pacēluma laiks, kurā vismaz atmiņās būtu vērts atgriezties.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Lolitai Čigānei.

Un šodien raidījumu „Frakciju viedokļi” noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos paust Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par trim jautājumiem – par eiro ieviešanas kārtību, par tā sauktajām legālajām narkotikām un par nodokļu atvieglojumiem darba devējam.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumu Euro ieviešanas kārtības likumā, paredzot, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, četras nedēļas varēs norēķināties ne tikai ar eiro, bet arī ar latiem. Likuma pašreizējā redakcija nosaka, ka pārejas periods ilgs tikai divas nedēļas.

Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams pagarināt pārejas periodu, kādā varēs norēķināties gan ar latiem, gan ar eiro. Šāda pārejas perioda pagarināšana būtu labvēlīga cilvēkiem un samazinātu iedzīvotāju nervozitāti, kas rodas sakarā ar pāreju uz eiro.

Pirmkārt, Latvijā lauku apvidos ir ne mazums vietu, kur nav ne banku filiāļu, ne pasta nodaļu, lai varētu samainīt naudu, ne arī bankomātu, kur varētu izņemt jau eiro.

Otrkārt, daudziem Latvijas iedzīvotājiem – īpaši vecākiem ļaudīm – nav kontu bankās. Algu vai pensiju viņi saņem skaidrā naudā.

Treškārt, daudzi cilvēki ap Jauno gadu dodas atvaļinājumos ārpus valsts.

Ceturtkārt, dzīvē mēdz dažādi gadīties. Cilvēks var saslimt, nokļūt slimnīcā un vienkārši nevar piekļūt saviem uzkrājumiem, kas tiek glabāti mājās latos.

Uzskatām, ka pārejas periods ir jāpagarina no pašreizējām divām nedēļām līdz četrām, lai cilvēki justos mierīgāk un komfortablāk.

Diemžēl Saeimas vairākums ir acīmredzot citās domās un noraidīja šo mūsu likumprojektu.

Par tā sauktajām legālajām narkotikām. Mēs uzskatām, ka pret tā sauktajām legālajām narkotikām jācīnās ar daudz stingrākām metodēm, tāpēc esam tikušies ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Pēc mūsu domām, grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, kurus izskatīšanai Saeimā nodevis Ministru kabinets, nevar pilnā mērā atrisināt legālo narkotiku izplatības problēmu, tāpēc nepieciešams pieņemt radikālākus risinājumus. Kā secināms no ministra teiktā, galvenā problēma, cīnoties pret legālajām narkotikām, ir tā, ka birokrātiskā sistēma nespēj panākt šīs vielas ražojošo pasaules industriju. Tiklīdz likumdošanā tiek atzīta par nelikumīgu kādas vielas vai kādu vielu savienojuma tirdzniecība, tā tūlīt tirgū nonāk jaunas legālās narkotikas, uz kurām aizliegums nav attiecināms.

Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” tikai daļēji palīdzēs cīņā pret legālajām narkotikām. Grozījumi ļaus uz laiku aizliegt tirgot vielas, par kurām pastāv aizdomas. Šāds aizliegums uz termiņu līdz vienam gadam tiks noteikts līdz vielas ekspertīzes pabeigšanai. Mēs, bez šaubām, apsveicam šādu lēmumu, taču uzskatām, ka šie pasākumi tik un tā ir nepietiekami. Legālās narkotikas bieži vien tiek tirgotas, piemēram, kā mēslojums, kā līme, un tas sarežģī to identifikāciju. Faktiski par pārbaužu iemeslu bieži kļūst cilvēku hospitalizācija, kad notikusi smaga saindēšanās ar legālajām narkotikām.

Varu atgādināt, ka pagājušā gada pavasarī Saeima noraidīja „Saskaņas Centra” sagatavotos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri ļautu Ministru kabinetam patstāvīgi paplašināt narkotisko un psihotropo vielu sarakstu, nosakot, ka tās aizliegts tirgot brīvā pārdošanā. Pašlaik Ministru kabinets var aizliegto vielu sarakstā iekļaut jaunus nosaukumus tikai pēc tam, kad Saeima ir apstiprinājusi, kāds ir nepieļaujamais narkotiskās vielas apjoms galaproduktā. Lai Saeima pieņemtu šādus grozījumus, nepieciešama diezgan gara, ilgstoša procedūra, kas neļauj operatīvi cīnīties pret narkotiku izplatību. Valdība var rīkoties daudz ātrāk. „Saskaņas Centra” priekšlikums toreiz diemžēl neguva Saeimas deputātu vairākuma atbalstu. „Par” bija 42 deputāti, „pret” – 44. Tomēr mēs joprojām uzskatām, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, un informējām par to iekšlietu ministru.

Un visbeidzot, trešām kārtām, par nodokļu atvieglojumiem darba devējiem. Mēs uzskatām, ka darba devējam, kurš jauniešiem nodrošinājis viņu dzīvē pirmo darba vietu, jāpiešķir nodokļu atlaides, un Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir iesnieguši likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas paredz noteikt nodokļu atvieglojumus darba devējiem, kuri nodrošina pirmo darba vietu jauniem cilvēkiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Likumprojektā paredzēts, ka darba devējs, kurš pieņēmis darbā 15–25 gadus vecu jaunieti viņa pirmajā darba vietā, maksās pazeminātu sociālo iemaksu likmi par strādājošo – 15 procentu apmērā pašreizējo 24 procentu vietā. Atvieglojumi būs spēkā darba attiecību pirmā gada laikā. Tas ļaus samazināt nodokļu slogu darba devējiem, un viņiem būs izdevīgāk pieņemt darbā jaunus cilvēkus, kuriem vēl nav pieredzes darba attiecībās.

Diemžēl Latvijā ir ļoti augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū. Pašlaik tas, pēc Eurostat datiem, vecumā grupā līdz 25 gadiem sasniedz pat 30 procentus. Jaunie cilvēki saskaras ar lielām problēmām pirmās darba vietas meklējumos. Darba devēji potenciālajiem darbiniekiem izvirza prasības attiecībā uz darba pieredzi un nereti nevēlas ieguldīt līdzekļus personāla apmācībā. Visefektīvākā metode, lai stimulētu jauniešu ienākšanu darba tirgū, ir tieši nodokļu atlaides darba devējiem.

Diemžēl šī Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas ideja šodien tika noraidīta, bet mēs uzskatām, ka nav nereālu mērķu, ir tikai nereāli izpildes termiņi.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz! Visu labu!

Piektdien, 15.novembrī
11:40  Saeimas sekretāra biedres Marijas Golubevas tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:05  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Austrālijas parlamentu tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:15  Eiropas lietu komisijas sēde
17:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vjetnamas parlamentu tikšanās ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Doan Thi Phuong Dung
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama gaismas objekts “Jānis Čakste – 160”

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196