Frakciju viedokļi 2013.gada 19.septembrī

(24.09.2013.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs par Saeimas šīsdienas sēdē izskatītajiem jautājumiem jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

 

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Atkal ir pagājusi kārtējā ražīgā Saeimas darba diena. Jāsaka, Saeimas šodienas sēde iezīmējās ar vairākiem notikumiem.

Viens no svarīgākajiem notikumiem ir tas, ka Saeima šodien, apstiprinot gandrīz 60 atsevišķus likumprojektus, ir pabeigusi darbu pie eiro ieviešanas. Praktiski visi tie darbi, kas saistīti ar likumdošanu, ir pabeigti, un pašlaik ir atlicis tikai tas uzdevums – tehniskajā ziņā sākt šo lietu darīt.

Ja mēs runājam par būtiskiem jautājumiem, kas tika izrunāti šodien Saeimas sēdē, tad, protams, nevar nepieskarties opozīcijas deputātu iesniegtajam pieprasījumam veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par situāciju veselības aprūpes nozarē”, un deputāti karstās diskusijās šajā jautājumā, protams, pieskārās tam, ka nepārprotami veselības aprūpes nozarē finansējums ir nepietiekams. Un, ja mēs runājam par šī finansējuma proporciju, kas būtu no valsts budžeta nepieciešama (tātad 2,8 procentu vietā 5 procenti), tad mēs runājam par milzīgām naudas summām, kas būtu nepieciešamas, lai pilnībā finansētu, atbilstīgi, veselības nozari, un tā jau ir daudz sarežģītāka diskusija nekā, teiksim, nākamā gada budžeta jautājums, kur fiskālā telpa ir tikai 80 miljoni. Mēs šeit runājam par vairākiem simtiem miljonu palielinātu finansējumu. Un, katrā ziņā piekrītot tiem deputātiem, kas teica, ka finansējums ir pārāk mazs, mēs redzam, ka Latvijas iedzīvotāju līdzmaksājums ir pārāk liels, teiksim, neadekvāti liels, ja mēs salīdzinām ar Eiropas Savienības telpu. Tātad, protams, šī diskusija bija vietā. Taču jāsaka, ka deputāti neatbalstīja šo pieprasījumu ministrei, tā ka šīs debates palika tikai Saeimas ietvaros.

Otra, manuprāt, ārkārtīgi svarīga diskusija bija diskusija par opozīcijas deputātu virzīto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kurš paredzēja, ka no nākamā gada jauniešiem, uzsākot darba attiecības, sociālā nodokļa iemaksas tiktu veiktas nevis no darba devēja, bet... tiktu noņemtas no darba devēja pleciem, bet tiktu subsidētas no valsts pamatbudžeta. Sākotnēji tā likās diezgan spoža ideja, taču iedziļinoties ir skaidri redzams, ka šāda milzīga fiskāla intervence, kas varētu būt apmēram 700 miljoni latu jau no nākamā gada, liekas pārmērīga attiecībā pret tiem budžeta līdzekļiem, kas mums ir pieejami, īpaši raugoties no tā viedokļa, ka no 1.janvāra Eiropas Savienības ietvaros tiek atvērta jauna iniciatīva – „Jauniešu garantija”, kura paredz jaunietim četru mēnešu laikā... ja jaunietis nevar atrast darbu, tad no valsts puses tiek garantēta kāda noteikta veida programma: vai nu tā ir darba vieta, vai vieta mācību iestādē, vai apmācību programma, vai kas cits, līdz kamēr jaunietis tiek integrēts darba tirgū.

Šī diskusija atklāj vēl vienu ļoti lielu problēmu, kas attiecas uz jauniešiem, – izglītības sistēmas un darba tirgus neatbilstību. Tiešām problēma ir pietiekami nopietna, sākot ar to, ka no pamatizglītības sistēmas gandrīz 7 procenti jauniešu „izkrīt” – nestrādā un nemācās, neko nedara, un tā viņi veido vienu ļoti smagu grupu, kura integrējama sabiedrībā.

Tāpat tika izrunāta arī tā problēma, ka vairāk nekā trešdaļa vidusskolēnu nespēj pēc tam turpināt izglītību mācību sistēmā, un tika runāts arī par prakšu iespēju jauniešiem, lai viņi strādājot varētu vieglāk uzsākt savas darba attiecības.

Katrā ziņā deputāti neatbalstīja šo iniciatīvu. Taču jāpiekrīt, ka problēma paliek. Un patiesībā, lai tā problēma tiktu atrisināta, nav vis jādomā par to, kā integrēt jauniešus darba tirgū pēc iespējas ātrāk, bet gan vajag atrast veidu, kā jaunieši varētu saņemt ilgtspējīgu, teiksim, cilvēka cienīgu darba samaksu, un nevajag vairs turpināt to modeli, kāds pastāv šobrīd, – ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju strādā minimālās algas līmenī.

Es gribu pieminēt vēl arī to, ka patiesībā Saeimas sēde – tā ir viena lieta; visu laiku notiek ļoti aktīvs darbs komisijās un dažādās darba grupās, saskaņojot koalīcijas partiju viedokļus, teiksim, tajos vēl neskaidrajos jautājumos, kas attiecas uz budžeta paketi. Un šeit ir divi ārkārtīgi svarīgi jautājumi. Viens no tiem ir demogrāfijas jautājums, kurā šobrīd abas puses – Nacionālā apvienība, kas ir, tā teikt, ultimāta izvirzītāja, un Labklājības ministrija, kas ir, tā teikt, otrs sarunu partneris – pašlaik tuvina savas pozīcijas, un nu jau ir redzama gaisma tuneļa galā un liekas, ka šīs nedēļas laikā mēs varēsim vienoties. Ir skaidrs, ka abas grupas vēlas sasniegt vienotus mērķus, jo tā diskusija ir tikai par līdzekļiem.

Līdzīgi tuvinās pozīcija arī jautājumā par tā saukto uzturēšanās atļauju piešķiršanu vai, gluži otrādi, nepiešķiršanu.

Tā ka mēs ceram, ka šīs nedēļas vai nākamo nedēļu laikā arī šīs diskusijas vainagosies ar panākumiem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Arvilam Ašeradenam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

 

K.Seržants (ZZS).

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Man jums šodien būs divas ziņas – viena laba, viena slikta –, un tradicionāli tad laikam jāsāk ar slikto.

Šodien diemžēl izgāzās opozīcijas mēģinājumi padarīt valstī šobrīd vienīgo un autoritatīvo kontrolējošo iestādi Valsts kontroli par spēcīgāku un spējīgāku veikt dažādas pārbaudes, lai tām būtu, tā teikt, kaut kāds rezultāts, kaut kāds galaiznākums. Pozīcija diemžēl to noraidīja! Tas izskatās pavisam dīvaini arī tāpēc, ka pirms kāda laika pozīcija nobalsoja par šā jautājuma nodošanu komisijai, bet nu komisija diemžēl noraidīja.

Ko tad šie grozījumi paredzēja? Šie grozījumi paredzēja Valsts kontrolei lielākas iespējas veikt dažādos valsts uzņēmumos un kapitālsabiedrībās operatīvas pārbaudes, tas ir, negaidītas, jo šobrīd Valsts kontrolei ierobežotā budžeta dēļ ir plāns jāsastāda uz... gadu uz priekšu un, protams, ja kāds labi pacenšas, tad šo plānu, protams, var arī uzzināt un tam laikus sagatavoties.

Otra lieta, kas ar šiem grozījumiem bija plānota, – tas, ka Valsts kontroles secinājumi un lēmumi tomēr ir jāizpilda, nevis jārīkojas ar tiem tā, kā tas notiek šobrīd, – ka tiek pieaicināti dažādi privāti auditori, kuri pēc tam ar dažādām metodēm šos Valsts kontroles slēdzienus apstrīd, un visa tā rezultāts ir tas, ka tie procesi ievelkas garumā, ir garum gari un bez rezultāta.

Un trešais, pats būtiskākais, kas šajos likuma grozījumos bija paredzēts, – ka Valsts kontrole tomēr varētu auditēt un pārbaudīt arī to, kā tiek tērēti Saeimas līdzekļi. Diemžēl arī šie grozījumi tika noraidīti, un tas kaut kā neiet kopā ar to, ka mēs patiesā sajūsmā šodien padarījām par atklātām arī Satversmes tiesas tiesnešu vēlēšanas. Esam par atklātām Satversmes tiesas tiesnešu vēlēšanām, bet šodien negribējām padarīt par atklātu Saeimas namā un Saeimas budžetā notiekošo.

Labā ziņā ir tā, ka acīmredzot jau pēc divām trim nedēļām valsts tiesībsargājošās iestādes varēs daudz ātrāk reaģēt un vērsties pret tā sauktajiem legālo narkotiku tirgotājiem, ar kuriem šobrīd atkal ir pilna Rīga – ir vismaz 40 vai 50 tirgošanās vietas, kur tiek pārdotas... pārdoti dažādi smēķējamie maisījumi, kurus ir grūti izņemt tāpēc, ka parādās dažādas jaunas vielas, kuru nav Latvijā spēkā esošajā aizliegto vielu sarakstā. Un, lai šajā sarakstā ievietotu šīs vielas, šo vielu ķīmisko formulu, parasti paiet vismaz pusgads, un šī pusgada laikā bez traucēkļiem tās var tirgot. Un, kad šo sarakstu pilnveido, tad tiek izdomāta atkal jauna viela, jauna formula, un tas viss turpinās.

Šobrīd komisijai ir nodots likumprojekts, kas paredz, ka šādas vielas, par kurām ir tikai aizdomas, ka tās var slikti ietekmēt veselību, varēs izņemt no apgrozības uz 12 mēnešiem un šo 12 mēnešu laikā tad arī pārliecināties par šo vielu sastāvu, kaitīgumu. Tas pats būs darāms arī ar vielām, par kurām jau būs šādas ziņas jebkurā citā Eiropas Savienības valstī. Tā ka nu jādomā, ka pēc nedēļām trim šis mūsu jaunatnes veselību kropļojošais bizness tiks padarīts par nekaitīgu. Ceru, ka Saeima to ātri izdarīs.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam.

Nākamais raidījumā „Frakciju viedokļi” šodien runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Valsts prezidents šonedēļ nosūtīja Saeimai savu likumdošanas iniciatīvu, kas paredz grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas kārtības rulli, stiprināt Ministru prezidenta un valdības pozīciju. Valsts prezidents rosina vairākas izmaiņas pašreizējā valdības apstiprināšanas kārtībā. Proti, Ministru prezidentam un viņa redzējumam par valsts stratēģisko attīstību būtu jāsaņem, līdzīgi kā līdz šim, Saeimas uzticība, kas būtu jāpauž ar kvalificētu balsu vairākumu, un pēc tam Ministru prezidents jau kā apstiprināts valdības vadītājs aicinātu savā komandā ministrus; viņiem – atšķirībā no tā, kā tas bija līdz šim! – vairs parlamenta atbalsts nebūtu vajadzīgs, taču būtu nepieciešams Valsts prezidenta akcepts.

Tiek rosināts arī izslēgt no likumdošanas normas, kas nosaka, ka Ministru kabinets ir atkāpies, ja Saeima pirmajā vai otrajā lasījumā noraida valdības iesniegto budžeta projektu.

„Saskaņas Centrs” rūpīgi vērtēs Valsts prezidenta iniciatīvu izpildvaras stiprināšanai. Vai viss būs viens pret vienu pieņemams, šobrīd ir grūti pateikt, jo priekšlikuma detaļas vēl jāanalizē. Tomēr vēlos uzsvērt, ka, no vienas puses, Dombrovska valdībai šī iniciatīva vairs nelīdzēs, taču, no otras puses, pārmaiņas pašreizējā situācijā ir nepieciešamas, jo valdības gaiteņos vērojama totāla bezatbildība. Un tāpēc Valsts prezidents ir nācis klajā ar priekšlikumiem, lai būtiski palielinātu ne tikai Ministru prezidenta, bet patiesībā arī Valsts prezidenta pilnvaras. Vai mēs ar to īstenībā neiegūsim jaunu Satversmi? Pēc idejas Valsts prezidentam nevajadzētu spēlēt aktīvu lomu ministru izvēlē. Ja tomēr Latvijas Valsts prezidents vēlas šajā ziņā spēlēt aktīvu lomu, tad mums ir jārunā arī par Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” izvirzīto likumdošanas iniciatīvu, par to, ka Valsts prezidents būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās.

Mēs plānojam vēl tikties ar ekspertiem, lai detalizēti pārrunātu Valsts prezidenta priekšlikumu būtību.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajai vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei. Lūdzu!

 

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē patiešām izraisījās plašas debates par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Likumprojekta būtība: tas paredz mazināt sociālā nodokļa iemaksas jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kuri pirmo reizi uzsāk, nodibina darba tiesiskās attiecības. Likumprojekts pēc būtības ir ar ļoti labiem nodomiem, tas domāts, lai darba devējus motivētu pieņemt darbā jauniešus, kuriem vēl nav darba pieredzes. Bet diemžēl mēs šim likumprojektam saskatījām arī diskriminējošu raksturu, jo tas būs negodīgs pret jauniešiem, kuri dibina ne pirmās, bet nākamās darba attiecības. Protams, tas būs ļoti diskriminējoši pret pārējiem darba ņēmējiem, īpaši pret pirmspensijas vecuma darbiniekiem.

Protams, jauniešu bezdarbs ir ļoti satraucošs, kaut gan jāsaka, ka Latvijā šie rādītāji uzlabojas: 2010.gadā bezdarbs bija 35 procenti, turpretim 2013.gadā – jau vairs tikai 19,8 procenti. Protams, pie šīs problēmas ir jāturpina strādāt, ir jāmeklē risinājumi līdztekus tiem, kuri pašlaik jau likumdošanā ir iestrādāti.

Šodien Saeimas sēdē notika arī, manuprāt, ļoti rets gadījums: pretēji frakcijas VIENOTĪBA deputātu iesniegtajam priekšlikumam atsaukt deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ar balsu vairākumu Saeimas sēdē deputāti nolēma, ka Kursītes-Pakules kundzei ir jāturpina darbs šajā būtiskajā, deputātiem būtiskajā, komisijā (es teiktu – sirdsapziņas komisijā!). Ir jānovērtē, ka Saeimas vairākums ir dāvājis uzticību šai deputātei un vēlas šo deputāti redzēt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Vēlos arī paskaidrot to, kas pašlaik notiek Nacionālās apvienības pārraudzībā esošajā Kultūras ministrijā.

Nacionālā apvienība līdz budžeta iesniegšanai un līdz budžeta apstiprināšanai jaunu kultūras ministru nedeleģēs. Kultūras ministra pienākumus pašlaik pilda tieslietu ministrs Jānis Bordāns, visus procesus Kultūras ministrijā nodrošina līdzšinējais ministres birojs, arī es turpinu darbu kā parlamentārā sekretāre. Un svarīgi, ka līdzšinējā sadarbība ar Latvijas Kultūras aliansi tiek saglabāta, tiks nodrošinātas iknedēļas tikšanās – tā, kā tas bija iepriekšējās ministres laikā.

Atbildība par nozari Nacionālajai apvienībai ir ļoti svarīga un būtiska, un būtiski ir arī izcīnīt šo budžetu, kas būs 10,5 miljoni 2014.gadā.

Procesi Kultūras ministrijā turpinās un notiek. Ir izsludināts konkurss uz Operas valdes locekļa amatu. Kultūras ministrija sāk vērtēt šogad notikušos Dziesmu un deju svētkus, kā arī gatavojas Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas apgūšanai un projekta „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” norisei.

Tas arī viss.

Paldies. Lai jums un mums visiem jauks un skaists Latvijas rudens!

 

Vadītāja. Paldies Inesei Laizānei no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

 

V.Ķirsis (RP).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēde tiešām bija spraiga un notikumiem bagāta, taču es gribētu uzsvērt trīs, manuprāt, svarīgākos notikumus un par vienu izstāstīt detalizētāk.

Vispirms jāsaka, ka šodien, kā to jau mani kolēģi iepriekš minēja, beidzās ar eiro ieviešanu saistīto likumu grozīšana. Paketē bija veseli 120 likumprojekti, un šodien gandrīz vai visiem tātad tika pielikts punkts.

Kā otrais notikums jāpiemin tas, ka šodien tika grozīta Satversme.

Kā mēs atceramies, pirms vairāk nekā gada tika grozīts Saeimas kārtības rullis, un tagad visas Saeimas amatpersonas ievēlē atklātos balsojumos; iepriekš tie bija aizklāti balsojumi. Taču aizklātie balsojumi vēl palika spēkā attiecībā uz tām valsts amatpersonām, kas ir Satversmē ierakstītas, – tie ir Satversmes tiesas tiesneši un Valsts prezidents, ko joprojām vēlē aizklāti.

Šodien tika grozīta Satversme, un turpmāk arī Satversmes tiesas tiesnešus Saeima ievēlēs atklātā balsojumā. Man liels prieks par to, ka šāds Satversmes grozījums tika pieņemts, jo viens no Reformu partijas priekšvēlēšanu solījumiem bija tas, ka mēs panāksim atklātos balsojumus.

Un tātad šobrīd, protams, ir vēl palicis aizklātais balsojums attiecībā uz Valsts prezidentu, bet ir sperti ļoti lieli soļi uz priekšu pretim atklātībai, jo nav vietas nekādiem aizmuguriskiem darījumiem šo amatpersonu ievēlēšanā.

Trešais ir, manuprāt, ļoti svarīgs notikums tieši Latvijas ekonomikai: šodien tika pieņemti pirmajā lasījumā trīs likumprojekti, kas iedzīvina tā saukto kapitāla daļu... valsts kapitāla daļu pārvaldības reformu.

Šobrīd valstij dažādos uzņēmumos pieder kapitāla daļas apmēram 5 miljardu vērtībā, tātad principā pieder uzņēmumi 5 miljardu vērtībā, kuros saražo apmēram vienu piekto daļu jeb 20 procentus no visas Latvijas ekonomiskās vērtības, proti, no iekšzemes kopprodukta. Tā ir ļoti nozīmīga daļa! Un, ja mēs domājam par mūsu iedzīvotāju labklājības celšanu, mēs nekādi nedrīkstam aizmirst arī valsts uzņēmumu efektivitātes celšanu, to uzraudzības celšanu.

Kā tad īsti šobrīd notiek valsts uzņēmumu uzraudzība?

Pirmām kārtām jau jāteic, ka tā ir sadrumstalota, uzņēmumi ir izmētāti pa ministrijām, tātad katrai ministrijai ir attiecīgi... nu, katras konkrētās ministrijas politikas jomā esošs uzņēmums (piemēram, Ekonomikas ministrijai – „Latvenergo”, Satiksmes ministrijai – airBaltic un tā tālāk).

Un kas uzrauga šos uzņēmumus? Uzrauga ministrijas galvenais ierēdnis, tātad valsts sekretārs, kuram, starp citu, ir jāvada vēl arī visa ministrijas ierēdņu armija; turklāt viņam ir jāstrādā pie tā sauktajām nozares politikām un dažādiem citiem jautājumiem, un tad viņam ir jāpaspēj vēl arī izsekot līdzi tam, kas tad īsti notiek šajos valsts uzņēmumos. Tas ir praktiski nereāli! Principā šie uzņēmumi dzīvo savu dzīvi.

Kas ir interesanti? Izrādās, lielākajai daļai valsts uzņēmumu nemaz nav tādas ilgtermiņa vai pat vidēja termiņa darbības stratēģijas. Viņi darbojas stihiski, ļaujas plūsmai: kur un kā straume nes, tā viņi darbojas.

Vēl viens svarīgs jautājums ir dividenžu politika. Šobrīd visām valsts kapitālsabiedrībām 90 procenti no peļņas ir jāiemaksā budžetā, neskatoties, absolūti nevērtējot konkrētā uzņēmuma kaut kādus nākotnes plānus. Varbūt viņam ir nepieciešams līdzekļus paturēt, lai, tā teikt, ieguldītu attīstībā? Varbūt, tieši pretēji, viņam nevajag arī tos 10 procentus atstāt, var visu paņemt? Un tā tālāk.

Šī ir virkne jautājumu, virkne nesakārtotību, kas šobrīd raksturo valsts uzņēmumu pārvaldību. Pēc aptuvenām aplēsēm, pēc ekspertu domām, ja tiktu sakārtota šī joma, tad budžets no šīm kapitālsabiedrībām, tātad no viņu darbības, varētu papildus ieņemt ik gadu vismaz par 80–120 miljoniem latu vairāk, no kā tad arī varētu segt citas mūsu valstī esošās vajadzības.

Un ko paredz šī likumprojektu pakete? Tā paredz izveidot vienotus kritērijus, pēc kādiem mūsu valstī tiktu pārvaldītas kapitālsabiedrības, – tā nosaka, ka katrai kapitālsabiedrībai ir jābūt darbības plānam, vīzijai. Pie šī darbības plāna konkrēti tiek piesaistīti, teiksim, valdes locekļi, kuru darbība tiek vērtēta pēc tā, kā tiek... vai šis plāns īstenojas dzīvē vai ne. Tāpat dividenžu politika tiek plānota atkarībā no sasniedzamajiem rezultātiem: ja ir nepieciešams kaut kādus jaunus projektus attīstīt, tad dividendes var tikt paturētas, bet, ja nav nepieciešams, tad, protams, tās tiek ieskaitītas valsts budžetā.

Un visbeidzot ir jāpiemin jautājums, kas ir ļoti svarīgs, kas sabiedrību ne vienu reizi vien ir satricinājis. Proti, arī kadru politika ir noteikta šajā likumprojektā. Noteikti būsiet dzirdējuši masu medijos pēdējās nedēļās, piemēram, to skaļo gadījumu – Jūrmalas gadījumu: ir atgriezies, lai strādātu, viens no Jūrmalgeitas varoņiem Hlevicka kungs, kuru Jūrmalas mērs Trukšņa kungs ir iekārtojis divās valsts kapitālsabiedrībās – „Jūrmalas slimnīcā” un „Veselības un sociālās aprūpes centrā „Sloka””. Tas tomēr izraisa jautājumu, vai tiešām ar publiskiem finanšu līdzekļiem būtu jādarbojas smagos kriminālnoziegumos notiesātiem cilvēkiem.

Tātad, pieņemot šo likumu, šāda situācija tiks izslēgta valsts kapitālsabiedrībās, jo tur ir pants... punkts, kas aizliedz šādiem cilvēkiem ieņemt amatus šo kapitālsabiedrību valdēs.

Tie, manuprāt, bija svarīgākie šajā Saeimas sēdē pieņemtie lēmumi.

Paldies par uzmanību, un veiksmīgu dienu un veiksmīgu nedēļas nogali! Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Vilnim Ķirsim.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Vēlot jauku nedēļas nogali, no jums atvados līdz nākamreizei. Visu labu!

Piektdien, 15.novembrī
11:40  Saeimas sekretāra biedres Marijas Golubevas tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:05  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Austrālijas parlamentu tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:15  Eiropas lietu komisijas sēde
17:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vjetnamas parlamentu tikšanās ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Doan Thi Phuong Dung
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama gaismas objekts “Jānis Čakste – 160”

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196