Frakciju viedokļi 2013.gada 12.septembrī

(17.09.2013.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 12.septembra sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas aktualitātēm.

Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par Eiropas Savienības komisāra amata kandidāta izvirzīšanas kārtību.

Nākamā gada 31.oktobrī beigsies pašreizējās Eiropas Komisijas pilnvaras un pienāks brīdis, kad mainīsies Eiropas Savienības valstis pārstāvošie komisāri. Arī Latvijas Republikai būs jāvirza turpmākajam darbam Eiropas Komisijā savs pārstāvis, un turpmākos piecus gadus Eiropas Savienības komisārs no Latvijas būs augstākā Eiropas Savienības amatpersona, kas nesīs mūsu valsts vārdu Eiropā.

Eiropas Savienības institūciju sistēmā Eiropas Komisija īsteno izpildvaru – Eiropas Komisijas uzdevums ir Eiropas Parlamenta izdoto normatīvo aktu īstenošana. Eiropas Komisija ne tikai pārstāv Eiropas Savienības dalībvalstu kopējās intereses, bet vienlaikus gādā arī par katras valsts ilgtspējīgu izaugsmi, seko tās pilsoņu tiesību ievērošanai.

Latvijas tiesību aktos nav iestrādāta Eiropas Savienības komisāra amata kandidāta nominēšanas procedūra, un līdz šim komisāra amata kandidāta izvirzīšana notika apšaubāmas politiskās tradīcijas veidā, šādas tiesības piesavinoties valdības vadītājam – Ministru prezidentam.

Arī šobrīd, kad līdz Komisijas pilnvaru beigām ir palicis vien gads, politiskajā telpā jau sāk izskanēt kandidatūras šim augstajam amatam, kuras pieminējis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, un tās plaši apspriež arī Latvijas sabiedrībā. Tāpēc ir tikai loģiski, ka Saeimas opozīcija ierosināja diskusiju par skaidru un sabiedrībai saprotamu Eiropas Savienības komisāra amata kandidāta izvirzīšanas kārtību.

„Saskaņas Centrs” atbalsta Zaļo un Zemnieku savienības sagatavoto likumprojektu, kas paredz, ka Eiropas Savienības komisāra amata kandidātu apstiprina Saeima. Turklāt esam pārliecināti, ka lēmuma pieņemšanas procesā ir nepieciešams iesaistīt plašāku sabiedrības un institūciju loku. Komisāra izvirzīšanas kārtība jāmaina, jo tā patlaban neapmierina arī daļu iedzīvotāju. Un šodien šis likumprojekts nulles lasījumā tika atbalstīts ar Zaļo un Zemnieku savienības, „Saskaņas Centra” un Nacionālās apvienības balsīm. Un es ceru, ka šis likumprojekts virzīsies uz priekšu un tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā.

Turklāt varu atgādināt, ka „Saskaņas Centra” deputāti ir nosūtījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurā aicina viņu iesaistīties Latvijas kandidatūras Eiropas Savienības komisāra amatam nominēšanas procedūrā un nosaukt konkrētu kandidātu. Līdz šim komisāra kandidatūras izvirzīšana notika, pamatojoties uz partejisko piederību. Un vienas partijas cilvēkam nosaukt visas Latvijas pārstāvi Eiropas Komisijā – bez jebkādas procedūras un pēc politiskās piederības – ir gan neētiski, gan pretrunā ar demokrātiskas valsts iekārtas principiem.

Lisabonas līgums paredz tiesības Eiropas Savienības dalībvalstīm izvirzīt savas valsts komisāra amata pretendentu. Taču jānorāda, ka valdības vadītājs Lisabonas līguma izpratnē Latvijas Republiku starptautiski nepārstāv, taču šādas funkcijas ir deleģētas Valsts prezidentam. Un parlamentārā republikā prezidents ir valsts galva un starptautiskajās attiecībās formāli atrodas augstāk par parlamentu.

Saeima un valdība īsteno savu politisko skatījumu uz valsts attīstību, turpretī Valsts prezidents darbojas kā partejiski neitrāls konstitucionālais institūts, nodrošinot to, ka lēmumu pieņemšanas procesā tiek aptverts daudz plašāks sabiedrības kopējo interešu spektrs.

Ņemot vērā Saeimas valdošajā koalīcijā pastāvošās nesaskaņas, kas apdraud valsts stabilitāti, „Saskaņas Centrs” aicina Valsts prezidentu iesaistīties procesā un nominēt kandidātu Eiropas Savienības komisāra amatam.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamā runās Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu!

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Labdien! Arī no Reformu partijas puses es vēlos šodien pieskarties jautājumam par Eiropas Savienības komisāra amata pretendenta izvirzīšanas kārtību.

Reformu partijas viedoklis ir atšķirīgs, un šodien mūsu balsojums bija atšķirīgs no „Saskaņas Centra” un Zaļo un Zemnieku savienības viedokļa un balsojuma.

Formulējot viedokli uz Saeimas šodienas sēdi, mēs pārdomājām, kādas ir līdzšinējās problēmas ar Eiropas Savienības komisāra amata kandidāta izvirzīšanu, kā arī izvērtējām, kāda ir prakse citās Eiropas Savienības valstīs. Ir jāatzīst, ka ir vietā diskutēt par labākas procedūras izveidi Latvijā, padarot to skaidrāku un saprotamāku gan politiskajā procesā tieši iesaistītajiem politiķiem, gan arī iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā.

Izvērtējot, kāda ir prakse citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, mēs varam konstatēt virkni sakarību un tendenču.

Pirmkārt, nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī Eiropas Savienības komisāra amata kandidātu neizvirza tieši parlaments.

Otrkārt, lielākajā daļā šo procesu ir iesaistīts tieši valdības vadītājs; pārsvarā gadījumu kandidātu apstiprina valdības vadītājs vai valdība, un virknē valstu nacionālais parlaments ir iesaistīts konsultatīvajā procesā.

Apsverot iespējas Latvijā parlamentam izvirzīt vai neizvirzīt un apstiprināt vai neapstiprināt komisāra amata kandidātu, mēs redzam divus ļoti lielus šķēršļus un būtiskus riskus.

Pirmkārt, pirms izvirzīt konkrēto kandidātu, valsts pārstāvis (mūsu gadījumā tātad tas ir premjers) veic konsultācijas ar izvirzīto Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidātu, lai saskaņotu to, kādā jomā Latvijas pārstāvis būs Eiropas Savienības komisārs. Tātad pēc šīm sarunām ir jāizvirza kandidāts jau atbilstoši konkrētajam amatam, nevis kāds vispārējs kompetents un respektabls cilvēks; šai kandidatūrai ir jābūt piemērotai tieši attiecīgajam amatam, vai tas būtu budžeta komisārs vai ekonomikas komisārs, vai attīstības sadarbības komisārs, vai transporta komisārs. Un šīs sarunas no valsts puses var veikt tieši premjers; nav tādas prakses, ka to varētu veikt atsevišķu 5 vai 10 deputātu grupa, jo ir vajadzīga papriekš vienošanās par šo nozari. Un tad tikai tiek izvirzīts cilvēks. Līdz ar to Saeima šo funkciju nevarētu pilnvērtīgi veikt.

Otrkārt, ir iespējams, ka gan Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidāts, gan arī Eiropas Parlaments pēc tam jau iztaujāšanā var noraidīt vai lūgt mainīt gan jomu, gan konkrēto cilvēku, un tas būtu ļoti nepieņemams precedents, ja Eiropas Parlamentam būtu jānoraida nacionālā parlamenta apstiprināts kandidāts. Šādas pretrunas parlamentu starpā nebūtu pieļaujamas, un tā būtu ļoti slikta prakse. Tādēļ Reformu partija to nevar atbalstīt.

Bet pārdomājot, kā mēs labākā veidā varētu izvirzīt un apstiprināt Eiropas Savienības komisāra amata kandidātu no Latvijas, mēs piedāvājam alternatīvu priekšlikumu, kas, mūsu ieskatā, daudz precīzāk regulētu procesu, kā arī daudz labāk atbildētu uz nepieciešamību. Mēs piedāvājam trīs ļoti skaidrus, vienkāršus un vienlaikus iesaistošus soļus.

Pirmkārt, Ministru prezidents pēc sarunām par to, kādā jomā ir izvirzāms komisāra amata kandidāts, nominē šo personu.

Otrais solis ir tas, ka ar komisāra amata kandidātu tiek veiktas diskusijas Saeimas Eiropas lietu komisijā. Saeimas Eiropas lietu komisija iztaujā un uzklausa šo kandidātu un formulē savu viedokli. Mēs zinām, ka arī šobrīd tieši Saeimas Eiropas lietu komisija kopumā parlamenta vārdā lemj par jautājumiem, kas ir saistīti ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Līdz ar to šīs prakses ietvaros Saeimas Eiropas lietu komisija... caur to parlaments iesaistītos un sniegtu savu rekomendējošo viedokli valdībai.

Un tad trešajā solī, iepazīstoties ar Saeimas Eiropas lietu komisijas sniegto viedokli pēc kandidāta iztaujāšanas, valdība, tātad jau viss Ministru kabinets kopumā, apstiprinātu un oficiāli nominētu šo pārstāvi. Tātad būtu izmaiņas procedūrā, tā būtu skaidri regulēta arī normatīvajos aktos, un šādā trīs soļu procesā (premjers izvirza, Saeimas Eiropas lietu komisija izvērtē un iztaujā, un Ministru kabinets apstiprina) tiktu izvirzīts Eiropas Savienības komisāra amata kandidāts. Mēs esam šīs nedēļas sākumā šo priekšlikumu arī prezentējuši Koalīcijas sadarbības padomē, kur esam guvuši konceptuālu atbalstu no kolēģiem un esam vienojušies, ka līdz gada beigām tiks piedāvāts jau konkrēts normatīvais regulējums.

Līdz ar to šodien likumprojektu neatbalstījām, bet iesniegsim savējo – jau konkrētas redakcijas mūsu piedāvātās sistēmas īstenošanai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Atis Lejiņš.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Jā, mums bija tāds pats... mēs balsojām kopā ar Reformu partiju un atbalstām šos priekšlikumus.

Bet, tā kā šodien bija grūta diena, jo mums galvenokārt bija jāskata tehniski jautājumi sakarā ar eiro ieviešanu, grozījumi ārkārtīgi daudzos likumos, es gribu mazliet pastāstīt klausītājiem, ka nodokļu politikā Latvijā ir noticis pagrieziens, ko, man liekas, tautas vairākums nemaz nezina visā lielajā cīņā par budžetu. Un es tagad sniegšu piemēru, kā tad nākamgad ģimenes ar bērniem, principā ar bērniem, var iegūt... gūs lielākus ienākumus. Proti, minimālais... neapliekamais minimums būs 53 lati (respektīvi, tas tiks paaugstināts no 45 uz 53 latiem). Bet, ja ģimenē, kurā ir divi strādājošie un viņu bruto alga būs 500 latu mēnesī, tad tiem, kam nav bērnu vai apgādājamo, – tiem ieguvums būs 90 latu. Bet ieklausieties tagad! Tiem, kam ir viens bērns, – tiem ieguvums būs 208 lati, un tiem, kuriem ir trīs... divi bērni, būs 326 lati. Un, ja ir trīs bērni, tad būs 444 lati.

Es to sauktu par revolūciju nodokļu politikā, kas līdz šim mūsu valstī nav bijusi, un ir dīvaini, ka tieši šis svarīgais aspekts – šī svarīgā izmaiņa nacionālajā nodokļu politikā – nav ticis pamanīts.

Tas ir liels ieguldījums demogrāfijas problemātikas atrisināšanai, jo ģimenēm ar bērniem būs lielāki līdzekļi, būs mazāk jāmaksā nodokļi, un turklāt līdz ar to mēs ieviešam progresivitāti. Beidzot – beidzot pēc 23 neatkarības gadiem! – mēs ieviešam progresivitāti nodokļu politikā, tā, kā tas ir visās civilizētās valstīs, man jāsaka.

Tāda ir tā labā ziņa šodien pēc Saeimas ilgās sēdes, kaut gan mēs tieši šo jautājumu neizskatījām. Bet, kā jūs zināt, mēs budžetu izskatīsim jau pēc pāris nedēļām šeit – Saeimā.

Paldies, klausītāji, par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Atim Lejiņam.

Atgādināšu, ka pašlaik skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Raidījumu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Uldis Augulis. Lūdzu!

U.Augulis (ZZS).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējie runātāji pieminēja, šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcija bija iesniegusi likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kas nosaka kārtību, kādā no Latvijas valsts tiek virzīts uz Eiropas Savienības komisāra amatu pārstāvis no Latvijas, jo šobrīd, kā mēs zinām, šādas procedūras nav, ir tikai un vienīgi tradīcijas, kas apšauba jebkuru juridisku procedūru. Jo neesot šādai procedūrai, ir ļoti liela iespēja, ka Satversmes tiesā var tikt pārsūdzēts esošā premjera lēmums, ar kuru izvirzīts Eiropas Parlamenta... Eiropas Savienības komisāra amata pretendents, kuru Satversmes tiesa jebkurā brīdī var atcelt, un tad rezultāts būtu ļoti nesmuks visas Eiropas ietvaros, kad vienas šauras grupas virzīts komisāra amata pretendents tiktu kaut kādā veidā atcelts, atsaukts. Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība piedāvāja šo likumprojektu, lai precīzi reglamentētu procedūras, kā tiek izvirzīts Latvijas pārstāvis Eiropas Savienības komisāra amatam. Jo faktiski šobrīd iznāk tā, ka komisārā amata kandidātu izvirza viena šaura politiska grupiņa, kuru pārstāv Ministru prezidents; šeit iespējamas dažādas politiskās intereses, kas neatbilst Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts idejai un interesēm. Turklāt šis process, kas ir šobrīd, kad komisāra amata kandidātu nosauc premjers, nav īsti saprotams. Vai saskaņā ar šādu procedūru Dombrovskis var nosaukt arī Dombrovski? Un, mūsuprāt, šis process ir necaurskatāms, pieļauj pat korupcijas riskus. Tas mūsu valstij un sabiedrībai kopumā nebūtu pieņemams.

Tāpēc šādā procedūrā, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, process būtu caurskatāms. Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos Saeimai un politiķiem, lai Saeima izdiskutē par iespējamajiem komisāra amata pretendentiem un tad virza uz Eiropas Parlamentu apstiprināšanai pašu iespējami labāko pretendentu no Latvijas!

Tās šaubas, ko min pozīcijas pārstāvji, – ka būs slikti, ka tur premjeram būs jārunājas... Nu, es domāju, mūsu valsts vēl joprojām ir parlamentāra valsts, un līdz ar to tāds lēmums, kādu pieņems parlaments, manuprāt, būs vispareizākais, un Latviju Eiropas Savienībā varēs pārstāvēt vislabākais pārstāvis, kas cīnīsies par Latvijas interesēm Eiropas Savienībā – ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī globālajā līmenī –, lai Eiropas Savienībā mēs būtu ar vienādiem nosacījumiem, nevis tā, kā tas ir šobrīd, kad lauksaimniecības jomā mēs esam pēdējā vietā; arī daudzu citu maksājumu ziņā Latvija ir pēdējā vietā. Skaidri redzams, ka mūsu valdošā koalīcija nav spējīga panākt kaut ko labāku Latvijas valstij.

Tāpat, protams, ir labi šeit runāt par to, ka būs kaut kādi pielikumi ģimenēm ar bērniem, ko iepriekšējais runātājs piesauca. Bet tie ir 300 lati uz gadu par diviem bērniem. Katrs pats var sarēķināt, cik tas ir gadā vai mēnesī. Šeit būtu kopīgi jāstrādā pie daudz racionālākas, daudz precīzākas, daudz progresīvākas nodokļu sistēmas, kas ietvertu sociāli ekonomisko izvērtējumu, lai valstij un iedzīvotājiem beidzot bez runāšanas par ekonomisko izaugsmi būtu tiešām arī sajūtama un redzama šī izaugsme.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Uldim Augulim.

Līdz ar to šodienas raidījums izskan. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka pēcpusdiena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Piektdien, 15.novembrī
11:40  Saeimas sekretāra biedres Marijas Golubevas tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:05  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Austrālijas parlamentu tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:15  Eiropas lietu komisijas sēde
17:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vjetnamas parlamentu tikšanās ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Doan Thi Phuong Dung
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama gaismas objekts “Jānis Čakste – 160”

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196