Frakciju viedokļi 2013.gada 5.septembrī

(10.09.2013.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas rudens sesijas pirmā sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi”.

Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Reiram. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labdien, radioklausītāji! Šodien ar mērķi nodrošināt tiesisko paļāvību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tika nodoti 117 likumprojekti, kuri ir saistīti ar eiro vārdu, ar eiro pārvēršanu par... ar lata vārdu, ar eiro vārdu un ar šo pārvēršanu no vienas valūtas otrā.

Likumprojekti ir apkopoti vienā paketē, un visi šie likumi stāsies spēkā ar 2014.gada 1.janvāri. Jāatzīmē, ka šo likumprojektu virzība – visas paketes vai atsevišķu likumprojektu virzība vai nevirzība – neietekmēs eiro ieviešanas datumu. Līdz ar to šie grozījumi tiek uzskatīti vairāk par tehniskiem.

Likumprojekti ir sadalīti trijās galvenajās daļās. Pirmā daļa likumprojektu, ap 30, paredz aizstāt vārdu „lats” ar vārdu „eiro”. Kā jau teicu, šādi ir 30 likumprojekti.

Otra likumprojektu kategorija ir tādi, kuri paredz konvertēt konkrētas summas no latiem uz eiro precīzi pēc matemātiskā principa, tas ir, ievērojot Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteikto un konvertējot pēc oficiālā pārejas kursa. Tas būs saistīts ar visiem pabalstiem, saistīts ar izmaksājamām summām, un kādu laiku valstī pastāvēs... varbūt pabalsti nebūs apaļās summās, bet būs tā, kā, piemēram, Militārā dienesta likumā noteikts, – 300 lati būs 426,86 eiro. Bet ar modernām uzskaites sistēmām grūtības šī lieta nesagādās, un pakāpeniski, mainot pabalstu apjomu, tie tad arī tiks noapaļoti, ieviešot jaunus pabalstu apjomus.

Un trešā kategorija ir likumprojekti, kas paredz summu papildināt, pārrēķinot par labu privātpersonām, tas ir, ievērojot Euro ieviešanas kārtības likuma 32.pantā noteikto. Šādi likumprojekti ir 70. Šeit būs ne tikai tās izmaiņas, ka vārds „lats” tiek nomainīts ar vārdu „eiro”, bet arī konkrēti tiks skatītas summas. Kā piemēru varu minēt grāmatvedības uzskaites vienkāršoto programmu. Sabiedriskajām organizācijām, kurām ir konkrēts apgrozījums, ir iespēja šo vienkāršoto programmu piemērot. Konvertējot šis slieksnis tiks palielināts par 4 tūkstošiem eiro. Tāpat arī nodevu maksāšana tiks samazināta. Kas attiecas uz sodiem par administratīviem pārkāpumiem vai kriminālpārkāpumiem, iesniegtajos likumprojektos ir palielinājums noapaļojot.

Gribu arī atzīmēt, ka Saeima šodien noraidīja likumprojektu, kas paredzēja eiro ieviešanas laikā saglabāt Latvijas latu piecus gadus. Šis likumprojekts tika balstīts uz melīgiem apgalvojumiem par to, ka ir valstis, kuras veic šādu nacionālās valūtas saglabāšanu, kā piemēru minot plašsaziņas līdzekļos gan Vāciju, gan Igauniju. Ar Latvijas Bankas speciālistu, Finanšu ministrijas speciālistu un komisijas speciālistu palīdzību esam noskaidrojuši, ka neviena valsts Eiropas zonā nesaglabā savu nacionālo valūtu, jo tas šīm valstīm, bagātajām valstīm, ir ļoti dārgs prieks. Un kā piemēru var minēt, teiksim, to, ka Vācijas nacionālās bankas pārstāvji minēja to apjomu: tad vajadzētu mazu pilsētiņu atbrīvot, lai varētu visas doičmarkas kaut kur uzglabāt, turklāt vēl stingrā glabāšanas režīmā.

Arī jūs esat no preses uzzinājuši, ka vairāk nekā desmit kuģi vedīs Latvijas valūtu. Tad mēs varam iedomāties... Eiro Latvijā... Tad mēs varam iedomāties, kāds ir apjoms un kā ir jānodrošina šī apjoma glabāšana. Un tas ir daudzreiz dārgāk, nekā problēmu gadījumā nodrukāt jaunu valūtu. Latvijas Bankai tagad eiro drukāšana izmaksā apmēram 12 miljonus latu.

Turpinās arī darbs pie budžeta. VIENOTĪBAI ir ļoti svarīga šī budžeta pieņemšana. Mēs turpināsim ļoti rūpīgi strādāt un uzklausīt jebkurus ultimātus un strādāsim pie tā. Svarīgums budžeta pieņemšanai ir ne jau tikai tādēļ, lai saglabātu valdību, bet arī budžeta būtības dēļ. Šis budžets ir pirmais nopietnais budžets, kur mēs piedāvājam mediķiem algas pielikumu par 10 procentiem; šis budžets ir budžets, kur skolotāju 3.kategorijai tiks pacelts atalgojums par 8 procentiem (3.kategorijas skolotāju ir vairāk nekā 60 procenti no visiem skolotājiem). Turpināsies arī piemaksas pedagogiem ar 4. un 5.kategoriju.

Ir ļoti svarīgs finansējums iekšlietu sistēmas sociālās kārtības uzlabošanai – vairāk nekā 4 miljonu apmērā. Jautājumi, kas saistīti ar Jaunsardzi, jautājumi, kas saistīti ar Zemessardzi... Ir papildu finansējums.

Līdz ar to ir ļoti svarīgi šo budžetu pieņemt, lai finansējums sāktos no 1.janvāra, nevis mēs sagaidītu 1.janvāri ar vienu divpadsmito daļu no 2013.gada budžeta, kas ir nozīmīgi mazāks.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram.

Nākamā runās Reformu partijas frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (RP).

Labdien, godātie klausītāji! Vispirms gribu izmantot izdevību sveikt visus skolēnus, skolotājus un pasniedzējus ar šonedēļ sākušos jauno mācību gadu un novēlēt gan daudz spēka un izturības, gan arī spējas iegūt, uzkrāt un apstrādāt zināšanas un kļūt daudz gudrākiem nekā līdz šim.

Runājot par Saeimas šodienas sēdi, tiešām jāsaka, ka lauvas tiesu no visa laika un izskatāmo likumprojektu skaita aizņēma ar eiro ieviešanu saistītie likumprojekti, kas pietiekami tehniskā veidā pārveido latus par eiro vai nu vārdiskā, vai cipariskā izteiksmē. Taču šķiet, ka likumos tā bēda būtu mazākā. Es gribu aicināt visus pievērst uzmanību cenām un tomēr sākt rēķināt un skatīties līdzi tām cenām, ko mēs redzam veikalos, jo vienas no bažām sakarā ar eiro ieviešanu ir saistītas ar cenu celšanos. Un cenu celšanās noteikti nevar tikt tiešā veidā saistīta ar eiro; tā būs kādu negodprātīgu uzņēmēju vēlme iedzīvoties uz cenu noapaļošanas rēķina, rēķināt kaut kā vienkāršāk. Taču noapaļot, kā jau mēs zinām, var ne tikai uz augšu, bet arī uz leju. Tāpēc gribu aicināt katru iedzīvotāju arvien vairāk uzmanības pievērst cenām veikalos, jo no 1.oktobra tās būs uzskatāmā veidā redzamas gan latos, gan eiro, un rēķināt, skatīties līdzi, lai kāds mūs neapmāna vienkārši tāpēc, ka šis varētu būt izdevīgs brīdis to izdarīt.

Nākamais jautājums, kas tika izskatīts Saeimas šodienas sēdē, ir grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Un jāsaka, ka, manuprāt, šis ir ļoti labs laiks šāda veida jautājumu izskatīšanai, jo nu tie bīstamie datumi (bīstamība parasti tiek asociēta ar 16.martu vai 9.maiju) ir aiz muguras un nākamajā gadā vēl tālu priekšā. Un tāpēc mēs varam bez tādām liekām emocijām un sakāpinātām domām par to runāt. Un tas, ko paredz šis likumprojekts, ir vēl viena papildu stadija. Proti, līdz šim pašvaldība uzskatīja, ka tā var vai nu atļaut, vai aizliegt kādu sapulci, gājienu vai piketu, bet nevar īsti iesaistīties diskusijā par to, kur, kad un kā šis notikums notiek, taču šobrīd likumā ir plānots paredzēt tiešā veidā (kā juristi saka, tiešos vārdos), ka pašvaldība var un tai ir pienākums runāt ar sapulces, gājiena vai piketa organizētāju tad, ja ir kādi šķēršļi šai sapulcei, gājienam vai piketam. Proti, tradicionāli varētu būt tā, ka šajā laikā un šajā vietā jau ir pieteikta cita sapulce, cits gājiens vai pikets. Un cilvēku pulcēšanās mērķis nevar un nedrīkst būt – traucēt citiem cilvēkiem pulcēties. Protams, laiku un vietu var saskaņot, pēc vienas sapulces var sekot nākamā, taču tas nedrīkstētu notikt ar mērķi traucēt.

Vēl viena lieta (kolēģis tai jau pieskārās) ir šie budžeta ultimāti. Es gribu teikt, ka ar ultimātiem mēs parasti saprotam lietas, kuras parādās pēdējā brīdī un nav iepriekš ne runātas, ne diskutētas. Taču tās lietas, kas ir paceltas attiecībā uz 2014.gada budžetu, jāsaka, šobrīd ir četras. Tās ir skolotāju algas, tā ir demogrāfijas jautājumu risināšana, ostu sistēmas sakārtošana un imigrācijas jautājumu sakārtošana. Visi šie jautājumi jau iepriekš ir ļoti ilgi un skrupulozi debatēti; jau iepriekš partijas, kuras uz to uzstāj šobrīd, ir attiecīgi uzstājušas uz šo jautājumu risināšanu (attiecībā uz demogrāfiju pagājušā gada 23.oktobrī ir pat parakstīta visu partiju kopīga vienošanās), tāpēc nekādā ziņā nevar teikt, ka tas ir kaut kas pēkšņs, negaidīts un ultimatīvs. Vienkārši nav attaisnojušās cerības, ka iepriekš panāktās vienošanās tiks iekļautas budžeta projektā.

Un, lai beigtu šo runu uz kādas gaišākas nots, gribu atkal sveikt, bet nu jau nākamajos svētkos, kuri mums tuvojas. Tā ir Tēva diena. Man ir tiešām liels prieks, ka mūsu valstī šī tradīcija aug un attīstās, jo tēvam ģimenē ir tieši tikpat liela nozīme vai kādās atsevišķās jomās pat lielāka vai savādāka (tā teikt droši vien būtu pareizāk) nekā mātei. Tā ka svinēsim Tēva dienu, teiksim paldies saviem tēviem par to, ka viņi mums ir un ka viņi mūs audzina!

Un uz tikšanos pēc nedēļas!

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Bitei.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

 

 

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust Nacionālās apvienības viedokli par diviem šodien Saeimā izskatītiem likumprojektiem.

Pirmais ir likumprojekts, kas ir saistīts ar AS „Citadele banka” akciju pārdošanu. Vēlos atgādināt, ka Nacionālā apvienība jau pirms kāda laika pauda savu viedokli, aicinot Ministru prezidentu un ekonomikas ministru apturēt šobrīd jebkādas darbības, kas ir saistītas ar bankas „Citadele” pārdošanu. Un, atgādinot tos galvenos argumentus, jāteic, ka šobrīd Eiropā kopumā, ja mēs raugāmies uz banku sektoru, tirgū ir izliktas ļoti daudzas bankas. Tātad no tā vien jau ir skaidrs, ka tā cena, ko Latvija šobrīd varētu iegūt, pārdodot akciju sabiedrības „Citadele banka” akcijas, būtu neatbilstoša, iespējams, tam ieguvumam, ko Latvija varētu iegūt, pārdodot šo banku pēc kāda laika. Par to, protams, būtu nepieciešama diskusija arī ar Eiropas Komisiju, par to nav šaubu. Bet joprojām nedz no Ministru prezidenta, nedz no ekonomikas ministra, nedz arī no finanšu ministra mēs neesam sadzirdējuši, kas darīts, lai tiktu rasts labākais risinājums tieši priekš Latvijas šajā situācijā.

Bez tam jāsaka, ka mums pastāv arī bažas, ka tieši banku lobijs šobrīd ir ieinteresēts atbrīvoties no šobrīd, kā zināms, pietiekami liela spēlētāja Latvijas banku plašajā tirgū. Kaut gan zinām to, ka klientu loks ir samērā ierobežots, pēdējās aptaujas liecina, ka bankas „Citadele” klientu skaits ir strauji pieaudzis, un tas liecina par uzticību bankai. Šis likumprojekts šobrīd paredz, ka „Citadele”... akciju sabiedrības „Citadele banka” akcijas atsavināmas uz atsevišķa likuma pamata, tātad par to diskusija varētu būt Saeimā, izvērtējot visus argumentus „par” un „pret”. Šis likumprojekts paredz arī to, ka pārdošanas gadījumā tiktu segtas „Parex” bankas saistības, kas pastāvēja pārņemšanas brīdī, – saistības pret valsts pārvaldes iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās valsts daļa pārsniedza 50 procentus. Šeit svarīgi norādīt, ka privātie noguldītāji, konkrēti, arī bijušie akcionāri, no šī darījuma neko nesaņem. Tas ir ļoti būtiski, ņemot vērā, ka viņi ir līdzatbildīgi attiecībā uz šīs situācijas izveidošanos „Parex” bankā.

Tā ka šobrīd, atbalstot likumprojekta nodošanu komisijai, mēs redzam, ka tas ir arī veids, kā iesaistīt sabiedrību diskusijā par to. Punkts Nr.1 – vai banka „Citadele” vispār ir pārdodama? Un, ja banka „Citadele” ir pārdodama, tad kā panākt to, lai banka „Citadele” būtu pārdodama par iespējami augstāku cenu?

Vēl viens jautājums, kurā es gribētu paust Nacionālās apvienības viedokli, ir grozījumi Imigrācijas likumā, kurus Saeima šodien nenodeva komisijai.

Sākotnēji raugoties, šķiet, ka šie grozījumi ir vairāk tehniski (proti, tiek nomainīti attiecīgie skaitļi– summas latos tiek nomainītas ar summām eiro), tomēr es gribu vērst uzmanību uz to, ka šis ir ļoti konceptuāls jautājums Nacionālajai apvienībai. Tas nav ultimāts, bet tā ir mūsu prioritāte. Un mūsu prioritātes – virkne prioritāšu! – ir ierakstītas mūsu, Nacionālās apvienības, programmā, un tie nebūt nav ultimāti. Bet mēs strādājam jau vairākus gadus pie šī jautājuma, un tiešām situācija šobrīd, mūsuprāt, ir pietiekami kritiska.

Nacionālās apvienības lēmums šobrīd ir pārtraukt uzturēšanās atļauju tirdzniecību pret nekustamo īpašumu iegādi – pārtraukt jau ar 2014.gadu, pretim liekot kompensējošu mehānismu būvniecības sektora attīstībai, piedāvājot gan aktīvāku ēku siltināšanas veikšanu, gan arī – tas, mūsuprāt, ir ļoti būtiski! – atbalstu jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei. Tā būtu pretimnākšana tieši mūsu valsts pilsoņiem, nevis tām personām, kas iegūst uzturēšanās atļaujas.

Līdz ar to šobrīd Nacionālā apvienība uzskata, ka nav lietderīgi eiro ieviešanas paketē atbalstīt šo likumprojektu, jo esam aicinājuši nākamā gada budžetā paredzēt to, ka šo uzturēšanās atļauju tirdzniecība pret nekustamo īpašumu tiek pārtraukta, attiecīgi neplānojot no tās arī ienākumus, kas, pēc mūsu aprēķiniem, faktiski ir daži miljoni, ko gūst valsts. Un šeit arī būtu jāmeklē citi mehānismi attiecībā uz ieguldījumiem uzņēmējdarbībā. Arī Ekonomikas ministrija šobrīd ir nākusi ar šādu redzējumu, piemēram, veidojot kādu īpašu fondu, kur tiek iemaksāta nauda uzņēmējdarbības veicināšanai. Un, piemēram, uzturēšanās atļaujas saņēmējs tikai daļu no šīs naudas saņem atpakaļ, beidzoties uzturēšanās atļaujas termiņam. Pārējā nauda tiek novirzīta mūsu uzņēmējdarbības attīstībai. Par to varētu būt diskusijas, bet attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi, iegūstot uzturēšanās atļaujas, pilnīgi noteikti skaidrs, ka šis process būtu pārtraucams ar 2014.gadu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.

Atgādinu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ivetai Grigulei. Lūdzu!

I.Grigule (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Jāsaka, ka mēs esam atgriezušies Saeimā, sākam rudens sesiju pēc pietiekami garas un siltas vasaras.

Zaļo un Zemnieku savienības deputāti vasarā ir aktīvi strādājuši tā saukto lauku darbu: tikušies ar iedzīvotājiem, runājuši par to, kas viņiem uz sirds, kādi likumprojekti būtu virzāmi, kādi būtu iniciējami.

Viens šāds likumprojekts, kas ir šī lauku darba, tikšanās ar iedzīvotājiem rezultāts, bija likumprojekts par nacionālās valūtas saglabāšanu rezervē vēl piecus gadus. Diemžēl... Parlamenta balsojumā kolēģi no opozīcijas partijām mūs atbalstīja, bet jāsaka, ka lielās cerības, kuras mēs likām uz Nacionālo apvienību, ka arī viņa atbalstīs nacionālās valūtas saglabāšanas jautājumu, diemžēl nepiepildījās, tāpat kā pavasarī nepiepildījās uz Nacionālo apvienību liktās cerības, ka viņa tomēr stingrāk iestāsies par nacionālās valūtas saglabāšanu, nevis par pāreju uz eiro no nākošā gada.

Otrs likumprojekts risina otru uzdevumu, kuru Zaļo un Zemnieku savienības deputāti ir saņēmuši šajās tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem: tas ir jautājums par šo uzturēšanās atļauju tirdzniecības izbeigšanu (to jau minēja kolēģis – iepriekšējais runātājs).

Jāsaka, ka mēs arī šodien balsojumā par grozījumiem Imigrācijas likumā šo likumprojektu neatbalstījām tieši ar tādu pašu pamatojumu un argumentāciju, kā jau tika minēts. Šis likums ir jāpārstrādā, un ir jāpārtrauc nekustamā īpašuma tirdzniecība pret uzturēšanās atļaujām. Tā ir teikuši iedzīvotāji, tā ir teikuši Latvijas pilsoņi.

Trešā lieta, kas šodien parlamentā tika skatīta, bija Zaļo un Zemnieku savienības sagatavotie jautājumi veselības ministrei Circenes kundzei par situāciju nozarē, jo mēs redzam, kas notiek visapkārt: slimnīcas paziņo, ka valsts finansējuma pietrūkst neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai (kur nu vēl domāt par plānoto!); cieš reģionālās slimnīcas, cieš lokālās slimnīcas, neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas. Iedzīvotājiem tiek radīts lieks stress: vai neatliekamā palīdzība būs pieejama vai nebūs pieejama? Jautājums par mediķu algām joprojām ir dienas kārtībā.

Šīs ir lietas, kas ir nekavējoties jārisina, domājot par nākošā gada budžetu. Tāpēc mēs aicinājām ministri Circenes kundzi sniegt atbildes uz šiem ļoti aktuālajiem jautājumiem.

Protams, viens no lielākajiem darbiem, kas šinī sesijā parlamentam stāv priekšā, ir budžeta pieņemšana. Diemžēl opozīcijas partijām nav dota iespēja aktīvi iesaistīties budžeta veidošanas procesā, bet Zaļo un Zemnieku savienība jau ir sākusi gatavot nopietnus priekšlikumus budžeta izskatīšanas procedūras laikam. Mēs gatavojam priekšlikumus gan par māmiņu algām un atbalstu jaunajām ģimenēm, gan par skolotāju algām un principa „nauda seko bērnam” pārveidošanu, jo šis princips nestrādā; gatavojam arī priekšlikumus par atbalstu slimnīcām, veselības aprūpei, kā arī pensionāriem un par atbalstu pašvaldībām pašvaldību teritoriju sakopšanai.

Tā ka, teiksim, tie ir tie lielākie darbi, kas šobrīd stāv priekšā. Zaļo un Zemnieku savienība ļoti aktīvi tur roku uz pulsa un seko līdzi, lai mūsu cilvēkiem tiešām beidzot parādītos kaut neliela gaismiņa tuneļa galā, jo, kā mums stāsta, krīze ir beigusies, nu mēs varam attīstīt mūsu ekonomiku un celt labklājību mūsu valsts iedzīvotājiem.

Tā ka novēlu visiem jaukas brīvdienas! Jauku, saulainu septembri novēlu tiem, kas vēl nav paspējuši novākt ražu. Uz redzēšanos nākošnedēļ!

Paldies jums!

Vadītāja. Paldies deputātei Ivetai Grigulei.

Raidījumu šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” viedokli par diviem jautājumiem.

Vispirmām kārtām jāteic, ka šodien Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti kopīgiem spēkiem ar ZZS frakciju ir vērsušies ar pieprasījumu pie veselības ministres Ingrīdas Circenes. Savā pieprasījumā mēs prasām no ministres steidzamības kārtībā, vēl pirms 2014.gada valsts budžeta pieņemšanas, sniegt garantijas, ka nākamgad veselības nozare tiks finansēta pietiekamā apjomā. Ja Ingrīda Circene nesniegs šādas garantijas, tad viņai ir jādemisionē kā ministrei, kas nespēj nodrošināt nozares dzīvotspēju. „Saskaņas Centra” un ZZS deputāti pieprasījumā norāda, ka, pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, veselības aizsardzības nozares finansējums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības valstu vidū.

Veselības ministrija ir publiski uzņēmusies saistības – sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo nozares finansējumu, tas ir, 5–6 procentus no IKP, taču tā ir tikai formāla apņemšanās, jo praksē finansējums tiek samazināts. 2013.gadā veselības aizsardzībai tika piešķirts mazāk līdzekļu nekā 2012.gadā: pagājušajā gadā finansējums bija 3,47 procenti no IKP, šogad – 3,15 procenti no IKP. Bet valdības 27.augusta sēdē Veselības ministrija sniedza šokējošus datus: šajā gadā nozarei nepieciešams papildu finansējums 34 miljonu latu apjomā, bet 2014.gadam tiek ieplānots līdzekļu iztrūkums – 66 miljoni latu!

Šajā situācijā absolūti nesaprotama ir veselības ministres bezdarbība, jo, pēc visa spriežot, viņa vienkārši nav spējīga valdības līmenī aizstāvēt nozares intereses, kas vienlaikus ir arī visas sabiedrības intereses. Situācija veselības nozarē ir katastrofāla, jo vasarā noskaidrojās, ka reģionālās slimnīcas jau zāles iepērk uz parāda, hroniski slimi cilvēki gaida rindā uz operāciju gadiem, tādējādi neatgriezeniski zaudējot darbaspējas.

Veselības nozares nesaņemtais finansējums – tas vienmēr nozīmē salauztas vienkāršo cilvēku dzīves. Un šajā situācijā „Saskaņas Centrs” prasa tūlītēju veselības ministres rīcību. Savā pieprasījumā mēs prasām sniegt atbildes uz šādiem konkrētiem jautājumiem: „Kāpēc Veselības ministrija jau sākotnēji, plānojot budžetu, netika paredzējusi nozares finansējumu pilnā apmērā un nav aizstāvējusi savu pozīciju? Kādā veidā, īstenojot šādu politiku, ministrija plāno sasniegt izvirzīto mērķi – nozares finansēšanu 5 procentu apjomā no IKP? Kā šādos apstākļos tiks nodrošināta valsts garantētu medicīnisko pakalpojumu sniegšana saprātīgos termiņos?” Ja ministre nevarēs sniegt garantijas, tad ir jāizvirza jautājums par viņas demisiju.

Otrām kārtām vēlos paust „Saskaņas Centra” viedokli arī par Labklājības ministrijas piedāvāto izdienas pensiju koncepciju. Mēs uzskatām, ka valdībai ir pienākums izbeigt nepārtraukti mazināt sociālās garantijas un pazemināt dzīves līmeni Latvijā strādājošajiem, ja vēlas, lai cilvēki nebrauc prom no valsts labākas dzīves meklējumos. Taču Labklājības ministrijas piedāvātā izdienas pensiju koncepcija ir kārtējais mēģinājums padarīt daudzu strādājošo dzīvi sliktāku. Tieši otrādi, valdībai būtu jāatjauno tās sociālās garantijas, kuras tika atņemtas krīzes sākumā, – bērnu pabalsti, pilnvērtīga virsstundu apmaksa, veselības apdrošināšana. Turklāt izdienas pensijas saņemšanas kritērijiem un vecumam nav jābūt vienādiem visās jomās, jo Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ir sava darba specifika, cirka māksliniekiem – cita, un jebkādas izmaiņas ir iespējamas nevis pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas, bet gan katras atbildīgās... nozares ministrijas ietvaros un sadarbībā ar konkrētās jomas pārstāvošajām arodbiedrībām un sabiedriskajām organizācijām. Esošā izdienas pensiju sistēma visās jomās pašreiz nodrošina tiesisko paļāvību un skaidrību par to, kad un kādos apstākļos šo pensiju ir iespējams saņemt. Tā ir sociālā garantija, kuru valsts nodrošina attiecīgajās nozarēs strādājošajiem. Praktiski visi darbinieki izdienas pensiju uztver kā sociālu garantiju. Tieši šīs garantijas dēļ tika nolemts pievērsties konkrētajai profesijai.

Mēģinājums celt izdienas pensijas vecumu, neievērojot tiesiskās paļāvības principu, ir identisks kādreizējam valdības lēmumam samazināt pensijas. Tikai jāatgādina valdības pārstāvjiem un varas partijām, ka toreiz valdošie zaudēja Satversmes tiesas procesā.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” izskan. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Piektdien, 15.novembrī
11:40  Saeimas sekretāra biedres Marijas Golubevas tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:05  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Austrālijas parlamentu tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:15  Eiropas lietu komisijas sēde
17:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vjetnamas parlamentu tikšanās ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Doan Thi Phuong Dung
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama gaismas objekts “Jānis Čakste – 160”

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196