Frakciju viedokļi 2013.gada 20.jūnijā

(26.06.2013.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šī gada pavasara sesijas Saeimas pēdējā sēde, un par tajā izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmais šodien tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Alberts Einšteins ir teicis, ka vērtību dzīvei piešķir tikai tas, ko esam darījuši citu labā.

Darbojoties opozīcijas režīmā – opozīcijā valdībai, bet ne Latvijas tautai! –, mums šīs sesijas laikā ir izdevies panākt konkrētas labas lietas.

„Saskaņas Centrs” panāca, piemēram, to, ka invalīdiem, kuri pāriet uz vecuma pensiju, tiks saglabātas piemaksas par darba stāža gadiem. Saeima galīgajā lasījumā šīs sesijas laikā pieņēma grozījumu likumā „Par valsts pensijām”, nosakot, ka no 2014.gada invalīdiem, kuri obligātā kārtā pāriet uz vecuma pensiju, atkal tiks izmaksātas piemaksas par darba stāža gadiem. Invalīdiem, kuri devušies vecuma pensijā laika posmā no 2012.gada līdz 2014.gada maijam, pārrēķinās šajā laikā ieturētās piemaksas. Atgādināšu, ka kopš 2012.gada 1.janvāra tika atceltas piemaksas par darba stāža gadiem (70 santīmi par katru darba stāža gadu, kas uzkrāts no 1996.gada).

Pozitīvi vērtējam to, ka Saeima kopīgiem spēkiem konceptuāli atbalstīja ieceri šogad atsākt indeksēt pensijas līdz 200 latiem. Šodien šis likumprojekts tika konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā. Plānots, ka galīgajā lasījumā Saeima par šo likumprojektu un ar to saistītajiem likumprojektiem varētu lemt 9.jūlijā. Pensiju indeksācijas rezultāts būs tas, ka pensiju pieaugums skars apmēram 85 procentus vecuma pensijas saņēmēju un izdienas un invaliditātes pensiju saņēmēju, kā arī atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēju. Vecuma pensijas iedzīvotājiem, kuriem tās nepārsniedz 200 latu, pieaugs vidēji par 5 latiem 58 santīmiem, izdienas pensijas pieaugs par 3 latiem 43 santīmiem, invaliditātes pensijas – par 3 latiem 79 santīmiem, bet atlīdzība par apgādnieka zaudējumu – par 3 latiem 79 santīmiem.

Pēc mūsu frakcijas deputātu iniciatīvas tika pievērsta uzmanība svarīgam jautājumam par to, ko saprast ar jēdzienu „bezmaksas izglītība”, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu skaidri zināms, kādu daļu izglītības procesa apmaksā valsts. Protams, minēto iniciatīvu faktiski ir pārņēmis tiesībsargs un valdība, un varas partijas, bet mums nav žēl, jo daļēji mērķis ir sasniegts.

Nobeigumā es vēlos pateikt, ka esmu pārliecināts un arī vairāki citi mūsu frakcijas biedri ir pārliecināti, ka sabiedrības vairākums sociālo taisnīgumu vērtē augstāk par abstraktu tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina cilvēku labklājību. Domāju, ka tomēr sociālais taisnīgums un labklājība ir un paliek sabiedrības lielākās daļas galvenais mērķis – ar nosacījumu, ka cilvēku prātus nav aptumšojuši saukļi par etniskumu un oligarhiem.

Un nobeigumā, tā kā ir svētku priekšvakars, vēlos aicināt domāt labas domas un darīt labus darbus, jo labais darbs agri vai vēlu uzvar.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika izskatīti ļoti daudzi darba kārtības jautājumi. Es pievērsīšos diviem no šiem darba kārtības jautājumiem.

Viens darba kārtības jautājums ir saistīts ar Ķemeru nacionālo parku, konkrēti ar Ķemeru sanatorijas tālāko likteni. Saeima šodien pieņēma grozījumus Ķemeru nacionālā parka likumā, nosakot, ka Ķemeru kūrorta zona ir izveidota, lai saglabātu un uzturētu vēsturisko kurortoloģijas funkciju Ķemeru nacionālā parka teritorijā, veicinātu veselības tūrisma, rekreatīvā tūrisma un kultūras tūrisma attīstību Latvijas un Eiropas mērogā. Šie grozījumi ir būtiski kontekstā ar sabiedriskajā telpā izskanējušo rezonansi par Ķemeru sanatorijas tālāko likteni. Proti, saprotot to, ka pašreizējā procesa stadijā, kas ir maksātnespējas process šīs ēkas vai kompleksa īpašniekam, minētais īpašums tiks pārdots. Ir jānosaka precīzi šī īpašuma izmantošanas tālākie mērķi, un, neapšaubāmi, tas ir saistīts ar to funkciju, ko Ķemeru sanatorija ir veikusi arī 30.gados un kas, mūsuprāt, ir ļoti svarīga. Šeit es gribu izcelt arī kolēģes Ingas Bites ieguldījumu šī likumprojekta sagatavošanā.

Nākamais likumprojekts, par kuru bija ļoti plašas diskusijas, bija likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, un viena no sadaļām, par ko notika šīs diskusijas, bija saistīta ar līgumsoda apmēra samazināšanu vai, precīzāk, ierobežošanu. Kāpēc šādi grozījumi ir nepieciešami? Mēs zinām, ka prakse ir nonākusi asā pretrunā ar līgumsoda būtību, taisnīguma principu un Eiropas Savienības pamatnostādnēm. Bezgalīgie strīdi par līgumsoda apmēru turpina palielināt tiesu noslogojumu. Tiesu prakse faktiski ir uzrādījusi, ja tā varētu teikt, lielas nenormālības saistībā ar līgumsoda apmēriem, saistībā ar to, kā tie tiek piemēroti praksē. Piemēram, nosakot, ka līgumsods ir 1 procents, tas faktiski nozīmē, ka gada griezumā šis līgumsoda apmērs ir 364 procenti gadā. Tas, protams, neatbilst līgumsoda būtībai, un man ir tiešām patiess gandarījums, ka pēc tās diskusijas, kas jau ir uzsākusies, kas bija uzsākusies jau 2008./2009.gadā, Saeima ir atbalstījusi grozījumus Civillikumā, cita starpā nosakot, ka līgumsods par neizpildīšanu īstajā laikā, termiņā var tikt noteikts pieaugošs, taču ne vairāk par 10 procentiem no kavēto saistību neizpildīšanas mantiskās vērtības. Kā mēs redzam, tātad attiecībā uz šo nosacījumu līgumsoda apmērs tiek ierobežots: ne vairāk kā 10 procentu. Tas ir ļoti būtiski. Vēlos norādīt arī to, ka likums stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Tiesa gan, ir dzirdēti arī pretargumenti, un viens no pretargumentiem ir izskanējis no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

Šeit es gribu papildus norādīt uz to, ka jau šobrīd mūsu komersanti, kas darbojas Eiropas Savienības iekšējā tirgū, faktiski vadās pēc unifikācijas projektiem, ievēro Eiropas līgumtiesību principos, Eiropas kopējā modeļa principos noteikto līgumsoda jēgu un būtību. Faktiski, kā mēs zinām, šobrīd Eiropā notiek atteikšanās no līgumsoda institūta piemērošanas... nu, vismaz no tāda, kāds tas ir bijis līdz šim.

Es gribu arī pateikties visiem, kas piedalījās un balsoja par šiem grozījumiem.

Un nobeigumā gribu novēlēt visiem radioklausītājiem priecīgus svētkus!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī bija pēdējā sēde Saeimas pavasara sesijā, un šajā sēdē tika skatīti arī ļoti būtiski un svarīgi jautājumi, kuri bija sakrājušies... likumprojekti, kurus mēs izskatījām trešajā, galīgajā, lasījumā. Es vēlos minēt svarīgākos no tiem.

Pirmais. Mēs ieviesām pasākumus alkohola patēriņa mazināšanai jauniešu un bērnu vidū. Alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs bez uzaicinājuma pārdevējam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Izmaiņas nosaka arī to, ka tie alkoholiskie dzērieni, kas stiprāki par 5,8 grādiem, lielveikalos būs jātirgo atsevišķā nodaļā. Ir paredzēti arī vairāki citi noteikumi, kas, kā mēs ceram, uzlabos situāciju saistībā ar šīm alkohola patēriņa problēmām.

Otrs būtiskākais, manuprāt, ir likums, ar kuru PSRS un nacistisko simboliku mēs aizliedzām izmantot publiskos pasākumos, un tātad tas ir aizliegums izmantot bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas, simboliku un tamlīdzīgas lietas publiskos pasākumos.

Ļoti sasāpējis ir jautājums, kurš kā problēma nedaudz attiecas uz cilvēkiem, bet kurš ir faktiski tāds taisnīguma jautājums, tas ir jautājums par to, ka šobrīd mēs esam panākuši situāciju, ka varēsim reabilitēt padomju okupācijas laikā psihiatriskajās slimnīcās nepamatoti ievietotās personas. Paldies gan komisijai par darbu, gan deputātiem, ka viņi ir panākuši šo rezultātu jautājuma virzībā.

Mans kolēģis Gaidis Bērziņš jau ieskicēja: ir beidzies ļoti apjomīgs darbs pie Civillikuma grozījumiem, un ir ierobežoti šie nesamērīgie līgumsodi, un faktiski ar to ir reformēta visa tā līgumsodu būtība, paredzot to, ka maksimālais apjoms, kas varētu būt par saistību neizpildi laikā, varētu būt 10 procenti. Un ir paredzēta arī jauna lieta, ka līgumsods var būt arī par neizpildi vispār un to var noteikt kā fiksētu summu. Protams, vēl ir jautājums, kā mēs risināsim iebildumus, kas nāk no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un citiem. Tātad ir runa par jautājumiem, kas attiecas uz uzņēmējiem, bet, manuprāt, to varētu risināt arī citos, atvasinātos, likumprojektos.

Tāpat, es domāju, ļoti labs solis ir sperts saistībā ar Publisko iepirkumu likumu, un ir uzlabota valsts un pašvaldību iepirkumu caurredzamība un efektivitāte. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ļoti, ļoti ilgu laiku strādājusi pie šī likumprojekta un beidzot to pabeigusi. Un faktiski, lai nodrošinātu efektīvāku, pārredzamāku iepirkumu procesu un šo iepirkumu centralizāciju pašvaldībās, ir pieņemti būtiski grozījumi šajā likumā.

Ir samazināts administratīvais slogs medniekiem. Medību likums ir ļoti... tāds vienmēr sensitīvs likums, kas saistīts ar ļoti daudzām interešu grupām, kuras pārstāv ļoti dažādas intereses, un tagad ir izdarīti grozījumi Medību likumā. Ir izveidoti arī jauni institūti, kas paredz pašvaldībās veidot speciālas komisijas, kuras mēģinās rast risinājumu konfliktiem, kas rodas starp lauksaimniekiem, kuri skaidri un gaiši norāda uz problēmu, ka viņiem ļoti lielus postījumus nodara meža dzīvnieki, un medniekiem var būt risināmas arī citas lietas. Tātad šie jautājumi ir jārisina lokāli, uz vietas. Un šajā likumā ir paredzēti arī daudzi citi pasākumi, kuri, manuprāt, uzlabos šo jomu.

Un visbeidzot Ķemeru sanatorija ir tikusi pie īpaša statusa: tā ir Ķemeru kūrorta zona. Kā mēs zinām, notiek tāda ļoti... tāds ļoti sasāpējis process ap Ķemeru sanatoriju, un ir izveidota speciāla komisija šajā sakarā, un šis likums, manuprāt, palīdzēs virzībā uz šā jautājuma atrisinājumu.

Kopumā šī pavasara sesijā ir pieņemti daudzi ļoti būtiski un svarīgi lēmumi un likumi, un es ātrumā pārskriešu pāri tiem būtiskākajiem.

Es domāju, ka viens no būtiskākajiem likumiem, ko jau sen ir gaidījuši, ir grozījumi Pilsonības likumā. Faktiski ar šo likumu mēs atzīstam dubultpilsonību.

Ir panākts tas, ka tiesas spriedumi turpmāk būs jāpublisko internetā, tie būs publiski pieejami. Es pats esmu jurists, es zinu, cik tas ir svarīgi arī studentiem.

Esam precizējuši gadījumus, kādos jāiegādājas licence par radio klausīšanos. Kā mēs atceramies, savulaik izcēlās skandāls dēļ šī puķu veikaliņa, un, es domāju, tagad šī situācija ir atrisināta.

Pensionāriem atsāks izmaksāt piemaksas par darba stāžu.

Smēķēšana bērnu klātbūtnē ir pielīdzināta vardarbībai, un tas noteikti mazinās riskus, kas saistīti ar smēķēšanu bērnu klātbūtnē.

Pagarināts ir augstskolu akreditācijas termiņš. Manuprāt, tā bija ļoti aktuāla problēma visiem studentiem, un tagad tai ir rasts risinājums.

Ir palielināts parādniekiem saglabājamo līdzekļu minimums.

Ir nodrošinātas plašākas iespējas kriminālprocesā saņemt bez maksas tulka pakalpojumus.

Ir panāktas kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās.

Ir paredzēti jauni pasākumi, lai bezdarbnieki atgrieztos darba tirgū, un pie šā jautājuma šobrīd ļoti aktīvi strādā arī Labklājības ministrija.

Ir bijušas daudzas diskusijas par likuma grozījumiem attiecībā uz aizsargjoslām, un faktiski ir panākta situācija, ka meža īpašniekiem būs tiesības gar aizsargjoslām veikt cirtes un tādā veidā arī pašiem rūpēties par elektrolīniju drošību, līdz ar to arī atvieglojot „Latvenergo” darbu.

Un arī Būvniecības likumā ir veiktas ļoti nopietnas izmaiņas. Būvdarbus varēs veikt uzreiz pēc būvatļaujas saņemšanas.

Ir pieņemti grozījumi arī tā dēvētajā Antireiderisma likumā, kuri sakārto uzņēmējdarbības vidi un padara to drošāku.

Ir, protams, arī daudzi citi likumprojekti, bet tos es nevaru uzskaitīt šajās minūtēs, kas man ir atvēlētas, taču kopumā tas ir tas, ko Saeima ir paveikusi pavasara sesijā.

Šobrīd mums ļoti nopietni likumprojekti vēl joprojām ir komisijās. Tas pats Būvniecības likums un citi, pie kā mums darbs būs jāturpina jau rudenī.

No savas puses es vēlos pateikt paldies kolēģiem par konstruktīvu darbu. Un jums, radioklausītāji, es vēlos novēlēt tiešām ļoti patīkamus un jaukus Līgo svētkus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie klausītāji, šajā priekšsvētku laikā! Jūnijs ir laiks, kad deputāti beidz pavasara sesiju, un līdz ar to, protams, ir svarīgi pašiem sev sniegt novērtējumu par to, kā pirmajā pusgadā ir strādāts.

Zaļo un Zemnieku savienība, kas šobrīd ir opozīcijas partija, ir gandarīta par šo pusgadu, jo ir izdevies paveikt vairākas būtiskas lietas un viena no svarīgākajām tika pieņemta šodien Saeimas sēdē. Proti, mēs runājām par Pensiju likumu. Ir panākta vienošanās, ka no šī gada rudens tiks indeksētas visas mazās pensijas, tas ir, pensijas līdz 200 latiem.

Rūpēties par Latvijas senioru labklājību – tas ir uzdevums, ko Zaļo un Zemnieku savienība ir vienmēr sev likusi par prioritāti, vairākkārt ir jau mēģinājusi šo likumu atvērt, vismaz trīs reizes ir nākusi ar saviem priekšlikumiem, un tāpēc ir īpašs prieks par to, ka rezultāts šobrīd ir sasniegts. To noteikti nevarētu panākt bez nevalstisko organizāciju atbalsta, tāpēc īpašu paldies sakām Latvijas Pensionāru federācijai, ar kuru kopā tika strādāts un kura bija aktīva arī pati no savas puses. Kopā ar vēstuli par nepieciešamību indeksēt pensijas, it īpaši mazās pensijas, tika iesniegti arī vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju parakstu, atbalstot šādu iniciatīvu. Tas ir vēl viens pierādījums, cik svarīgi ir būt arī pašiem sabiedriski aktīviem, jo tad kopā ar tiem politiķiem, kuri ir ievēlēti Saeimā, var arī sasniegt, varbūt ne vienmēr īsā un vieglā ceļā, labu rezultātu.

Vēl viena lieta, ko gribas īpaši uzsvērt saistībā ar šo Saeimas sēdi, ir grozījumi Civillikumā. Mēs zinām, ka Latvija diemžēl ir līdere Eiropas Savienībā kredītsaistību jomā. Mūsu valsts ir viena no tām, kurās ir vislielākais skaits tādu mājsaimniecību, kurām ir paņemts kredīts, un, kā mēs zinām, tā ir ļoti laba augsne arī negodprātīgiem augļotājiem. Nesamērīgu soda sankciju dēļ līdz šim ļoti daudzas ģimenes ir zaudējušas savus mājokļus, izvēlējušās pamest valsti, lai varētu ne tikai izpildīt savas kredītsaistības, bet arī samaksāt pārlieku lielos soda procentus, kas šādiem aizņēmumiem ir tikuši aprēķināti. Tāpēc politiķiem tas bija ļoti svarīgs uzdevums – ierobežot šādu visatļautību.

Šodien ir pieņemts trešajā lasījumā likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, kas paredz maksimālo līgumsoda apmēru ierobežot: kopumā tas nevarēs būt vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Šodien Saeimas sēdē bija ļoti daudz debašu par šo tēmu. Bija deputāti, kas uzsvēra, ka nedrīkst iejaukties komersantu savstarpējās attiecībās, ka tādējādi tiek traucēta uzņēmējdarbība. Taču, mūsuprāt, sociālā drošība, kas Latvijā šobrīd daudzām ģimenēm tiek apdraudēta šo pārlieku lielo kredītsaistību dēļ, ir vissvarīgākā. Ja būs nepieciešami kādi grozījumi vai precizējumi, tad Saeima, protams, savu darbu pie šiem jautājumiem turpinās arī rudens sesijā un tai pēc iespējas ātrāk būtu pie šiem jautājumiem jāatgriežas.

Visbeidzot es vēlos jūs visus sveikt svētkos, kā saka tautasdziesma: „Līgodama vien atnāca tā līksmā Jāņu diena.” Un es tiešām novēlu, lai arī jums šī diena ir līksma, priecīga, pavadot to kopā ar savu ģimeni, draugiem un atrodot laiku ne tikai darbam, bet arī labai atpūtai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Šodien „Frakciju viedokļus” noslēgs Reformu partijas frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Esmu ne tikai Reformu partijas frakcijas deputāts, bet arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, un tāpēc šodien vairāk pievērsīšos tieši diviem, manuprāt, mūsu tautsaimniecībai ļoti svarīgiem likumprojektiem. Abi šie likumprojekti ir saistīti ar parādiem, parādu atmaksu, aizdevumu izsniegšanu un tā tālāk.

Pirmais. Šodien skatījām likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”. Tajā galvenais strīda ābols bija līgumsods. Pirms pusgada Ekonomikas ministrija pieteica karu ātro kredītu jeb ātro aizdevumu sniedzējiem. Tieši līgumsods bija viens no stūrakmeņiem šai ātro kredītu sniedzēju, teiksim, patvaļai. Bija patīkami uzzināt, ka Juridiskā komisija ķērās klāt šim jautājumam, pēc savas iniciatīvas virzīja to un debatēja par iespējamiem risinājumiem.

Jāatzīst, ka rezultāts, kas ir sanācis... es skatos uz to ar divējādām jūtām. No vienas puses, ir ļoti labi, jo tas rezultāts, ko mēs ieguvām, lieliski ierobežos šo ātro kredītu devēju patvaļu, un, no šāda viedokļa, tas ir ļoti veiksmīgi – grozījumi ir izdevušies. Taču, no otras puses, tā kā Civillikums tomēr attiecas uz pilnīgi visām nozarēm, ne tikai uz ātrajiem kredītiem, bet uz jebkuru sadarbību starp diviem uzņēmējiem, mēs principā esam situācijā, ka tiks regulētas divu uzņēmēju savstarpējās attiecības, kuriem šobrīd šķiet, ka viss ir kārtībā. Viņi neprasa valstij neko, nelūdz, lai valsts kaut ko darītu šajā jomā, bet valsts ir izdarījusi un nolikusi viņus jaunā situācijā, kurai viņiem būs jāpiemērojas. Un tas ne vienmēr ir labi, un man bail, ka mēs, cenšoties, tā teikt, dārzā noindēt dažus kurmjus, nenoindējam gan viņus, gan arī paši sevi. Tādēļ es skatos ar nelielām bažām. Protams, ir iespēja veikt vēl papildu grozījumus speciālajos likumos (teiksim, attiecībā uz uzņēmumiem – Komerclikumā), bet tad sanāk, ka mēs tomēr radām sev varbūt papildu darbu.

Un papildu faktors bažām ir tas, ka tomēr šie grozījumi netika līdz galam izdiskutēti ar uzņēmēju organizācijām. Manuprāt, tā nav laba prakse. Manuprāt, vajadzēja daudz vairāk izskaidrot. Taču, protams, mēs atbalstījām šos grozījumus ar tādu kā... nedaudz avansā... Juridiskajā komisijā atbalstījām ar bažām. Ja kaut kas nebūs kārtībā, tad viņiem pašiem jānāk ar iniciatīvu to visu labot.

Kā otrs likumprojekts, kas svarīgs ekonomikai, šodien tika apstiprināts konceptuāli, tātad pirmajā lasījumā, likumprojekts „Kredītbiroju likums”, tātad valstij ir svarīgi radīt uzņēmējdarbībai labu vidi.

Neapšaubāmi, viena no Latvijas problēmām ir šāda: lai arī latviešiem ir teiciens, ka parāds nav brālis, tomēr reālajā dzīvē Latvijas iedzīvotāji... ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmumi bieži vien kavē maksājumus vai nesamaksā vispār un mēdz aizņemties (teiksim, kā ātro kredītu gadījumā) vairākās vietās, tā ka beigās netiek ar visu galā.

Ko paredz Kredītbiroju likums? Tas paredz, ka vienuviet saplūdīs informācija no visām valstī esošajām datubāzēm, kā arī no dažādiem... teiksim, telefona kompānijas sniegs informāciju par saviem, teiksim, labajiem un sliktajiem klientiem, un tādējādi, ja kāds klients aizies, teiksim, pēc ātrā kredīta vai pēc jebkura cita kredīta, tad kredītdevējs varēs redzēt, ka, piemēram, viņam nepatīk... ne pārāk patīk norēķināties, piemēram, par telefonu vai kādu citu pakalpojumu, un tad jau kredītdevējs varēs spriest, vai šādam klientam vajag aizdot vai nevajag aizdot.

Ko tas dos cilvēkiem? Principā tie, kas labi norēķinās par savām saistībām, varēs iegūt lielāku uzticamību aizdevēju acīs un saņemt kredītu vieglāk, ērtāk, par zemākiem procentiem, tātad par zemāku samaksu, un tas ir svarīgi. Savukārt tie, kuriem varbūt... kuri vieglprātīgāk izturas pret savām saistībām vai, teiksim, mēdz vispār šīs saistības nekārtot vai kuriem varbūt nav tik labu zināšanu... Tad kredītdevējs to redzēs un varēs izlemt, vai dot vispār vai varbūt iedot, bet ar augstākiem procentiem.

Šāda pieredze ir pasaulē, un pasaules pieredze rāda, ka tur, kur ir kredītbiroji, iedzīvotāji un uzņēmumi labāk norēķinās par savām saistībām un galu galā ieguvēji ir visi.

Jā, šī bija pavasara sesijas pēdējā sēde. Pirmssvētku gaisotnē gribu sveikt jūs tuvojošamies svētkos un novēlu jums labi nolīgot!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim no Reformu partijas frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Vēlot jaukus Vasaras saulgriežu svētkus, saku paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos septembrī, kad Saeima rudens sesijā sāks darbu savās sēdēs! Visu labu!

Piektdien, 15.novembrī
11:40  Saeimas sekretāra biedres Marijas Golubevas tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:05  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Austrālijas parlamentu tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:15  Eiropas lietu komisijas sēde
17:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vjetnamas parlamentu tikšanās ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Doan Thi Phuong Dung
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama gaismas objekts “Jānis Čakste – 160”

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196