Frakciju viedokļi 2013.gada 23.maijā

(24.05.2013.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Rīgā skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs, kādi jautājumi Saeimā šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajai šodien vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Vanagai. Lūdzu!

I.Vanaga (RP).

Sveicināti, visi radioklausītāji! Es šodien vēlos paust Reformu partijas frakcijas viedokli jautājumā, kas skar Saeimas deputātu piedāvātos grozījumus Izglītības likumā. Un, proti, es vēlos arī jau pašā sākumā pateikt to, ka Reformu partija viennozīmīgi iestājas par to, ka latviešu valodas apguve pirmsskolas izglītības iestādēs un arī nākamajos izglītības līmeņos ir jāstiprina, bet mēs šodien neatbalstījām šos piedāvātos grozījumus, un es paskaidrošu, kādu apsvērumu dēļ.

Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka izglītības iestādēm ir tiesības īstenot šīs mazākumtautību izglītības programmas arī pirmsskolas izglītības iestādēs jeb bērnudārzos, un to ir noteikusi Saeima. Izglītības likuma 41.pants nosaka, ka mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus. Un savukārt Izglītības likuma 57.pants nosaka, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi, kurā izglītojamais iegūs izglītību. Un tas, kādā valodā tiek nodrošinātas šīs apmācības... Ir jāņem vērā arī vēsturiskie aspekti, ir jāņem vērā arī pilsētā un novadā dzīvojošo iedzīvotāju nacionālais sastāvs.

Pašlaik attiecībā uz mazākumtautību izglītības programmas apguvi ir paredzēts, ka bērnudārzos sākotnēji latviešu valodas nodarbības ir obligāti divas reizes nedēļā rotaļu veidā, bet savukārt vēlākajos posmos – no piecu gadu vecuma – ir obligāti katru dienu.

Un te mēs tātad vēršam uzmanību uz to, ka šo priekšlikumu tālāka virzīšana būtu lietderīgāka tad, ja mēs tiešām rūpīgāk visi kopā izvērtētu, vai mēs līdz ar šādu priekšlikumu akceptēšanu nepārkāpjam gan mūsu vietējos normatīvos aktus, kas ir salāgoti ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem... Vai mēs nepārkāpsim kaut vai, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ANO konvenciju un deklarāciju saistības par nacionālajām minoritātēm, vai mēs nepārkāpsim Eiropas Pamattiesību hartu, un vai mēs nepārkāpsim Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju un virkni citu dokumentu? Vai mums tātad līdz ar to nedraudētu tiesvedības darbi?

Otrs aspekts, kā dēļ mēs nevarējām šodien atbalstīt šos piedāvātos grozījumus, ir tas, ka šādiem grozījumiem noteikti ir finansiāla ietekme, jo, proti, tad ir jānodrošina atbilstoši mācību līdzekļi, attiecīga pedagogu profesionālā pilnveide ir nepieciešama. Taču netika šī finansiālā ietekme pietiekami izvērtēta, lai pilnībā varētu nodrošināt izglītību latviešu valodā mazākumtautību pārstāvjiem. Mūsu ierosinājums ir šādu priekšlikumu rūpīgāk izdiskutēt ar iesaistītajām pusēm, jo pagājušā gada jūlijā stājās spēkā jaunās vadlīnijas, kas nosaka, kā ir jāapgūst šī... Tātad īpaši atkal latviešu valodas apgūšana tika stiprināta šajās vadlīnijās, un attiecīga materiālā bāze tika nodrošināta, un pedagogi tika sagatavoti. Tāpēc te būtu vajadzīgs šo jautājumu izdiskutēt ar vecākiem, pedagogiem, psihologiem, pašvaldībām, tiesībsargu, bērnu tiesību aizsardzības institūcijām un citiem ekspertiem.

Un pēdējais, ko es gribu pateikt, – ka šeit pie šādu priekšlikumu virzīšanas, ņemot vērā arī jau iepriekš teikto, būtu tiešām jāizvērtē, vai mēs nenodarām savā ziņā arī kaitējumu bērniem. Mēs, protams, visi zinām, ka viņi ir ļoti elastīgi un ātri iekļaujas izglītības procesos, bet ne visi bērniņi ir tam gatavi un zina labi savu dzimto valodu, jau ejot uz dārziņu. Un jāsaprot: ja mums nav sagatavots pedagogs, kas var ar viņiem strādāt ļoti labi, vai atkal mēs viņiem neradīsim lieku stresu, jo viņi ir pirmo reizi no ģimenes devušies izglītības gaitās? Pašreiz pielietotās metodes, metodika ir ļoti pielāgota atbilstoši bērniņu vecumposmiem.

Un tātad šie ir tie būtiskākie iemesli, kuru dēļ mēs šodien neatbalstījām šos priekšlikumus, bet – es vēlreiz uzsveru! – mēs esam ar mieru pie tiem strādāt daudz rūpīgāk un stiprināt latviešu valodas apguvi mazākumtautību pārstāvjiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Vanagai no Reformu partijas frakcijas.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas viedokli par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Un man ir labas ziņas. Invaliditātes pensiju saņēmējiem, kuri pāriet uz vecuma pensijām, atjaunos piemaksas par darba stāža gadiem. Par to liecina fakts, ka šodien otrajā, galīgajā, lasījumā tika atbalstīts „Saskaņas Centra” iniciētais likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Tas nozīmē, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija sarežģītās sarunās ir panākusi, ka tiks novērsta netaisnība attiecībā uz invaliditātes pensiju saņēmējiem, kam tagad obligātā kārtā jāpāriet uz vecuma pensiju. Likumprojekts paredz, ka šai pensionāru kategorijai tiks atjaunotas piemaksas par darba stāža gadiem. Ir zināms, ka no 2012.gada 1.janvāra tika atceltas piemaksas – 70 santīmi par gadu – par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam. Cilvēki, kuri pirms pensijas vecuma sasniegšanas saņēma invaliditātes pensiju, tādējādi zaudē daļu ienākumu. Piemēram, pensija cilvēkam bija 150 latu mēnesī, un, sasniegušu 62 gadu vecumu, šo cilvēku obligātā kārtā pārceļ uz vecuma pensiju, un tā jau tiek rēķināta pēc jauniem noteikumiem, tas ir, piemaksas par stāžu nav. Tagadējā vecuma pensija ir 130 latu mēnesī. „Saskaņas Centrs” iestājas par to, lai šāda netaisnība tiktu novērsta, un uzskata, ka valstij ir jāsaglabā invalīdiem, kuri dodas vecuma pensijā, sociālās garantijas iepriekšējā apjomā.

„Saskaņas Centra” pozīcijai piekrīt arī atbildīgā Saeimas komisija –Sociālo un darba lietu komisija –, un tāpēc likumprojekts tika izskatīts steidzamības kārtā. Savukārt Labklājības ministrija ir atzinusi, ka, darba stāža piemaksu atņemot, 2012.gadā vien mazākus ienākumus ir saņēmuši apmēram 2000 vecu cilvēku, kas cieš no dažādām smagām slimībām. Savukārt 2013.gadā no invaliditātes pensijas uz vecuma pensiju pāriet vairāk nekā 3000 cilvēku. Šajā situācijā valsts atņem cilvēkiem, kuriem jau tā klājas ļoti grūti, daļu no garantētajiem ienākumiem. Bet ilgstošu sarunu rezultātā mums izdevies... izdevās pārliecināt valdošo vairākumu atbalstīt mūsu priekšlikumu – iekļaut likumā „Par valsts pensijām” normu, kas ļauj saglabāt piemaksas par darba stāža gadiem tiem pensionāriem, kuri iepriekš saņēma invaliditātes pensiju, bet tagad pāriet uz vecuma pensiju. Vidējais darba stāžs, kas uzkrāts līdz 1996.gadam, invaliditātes pensiju saņēmējiem 2012.gadā bija 22 gadi, bet tiem, kas pāries uz vecuma pensiju 2013.gadā, – 21 gads. Piemaksa par 20 darba stāža gadiem vienam cilvēkam ir 14 lati mēnesī.

Nobeigumā piebildīšu, ka likums stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī, un es ļoti ceru, ka šis lēmums būs sākums sociālās politikas uzlabošanai un valsts sociālo garantiju atjaunošanai vismaz pirmskrīzes līmenī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Jā, paldies.

Klausītāji! Par to, ka mēs visi šodien varējām vienoties, ka invalīdiem pensionāriem ir jāsaglabā piemaksa, mums ir jāpateicas tam faktam, ka ekonomiskā krīze valstī ir pārvarēta. Tagad dabū atpakaļ naudu tie cilvēki, kas ir visvairāk cietuši. Mēs, VIENOTĪBA, ļoti to atbalstījām un arī balsojām par to. Latvijai tagad ir pamats izaugsmei un arī lielākai labklājībai.

Es gribu pateikt savas domas arī par likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Principā es piekrītu tam, ko teica Reformu partijas pārstāve, bet skaidrs, ka latviešu valodas situācija bērnudārzos Rīgā nav apmierinoša, un tāpēc VIENOTĪBA tomēr balsoja „par”, kaut apzinājās tās problēmas, par kurām Vanagas kundze runāja.

Tas tiešām ir jādara – latviešu valoda ir jāstiprina pakāpeniski. Tā ir kompleksa pieeja. Nevaram situāciju atstāt tādu, kāda tā tagad ir, jo jābūt tā, kā, piemēram, dažās pašvaldībās Latvijā, piemēram, Jelgavā, kur mazākumtautības bērnudārzos puse laika tiek... puse nodarbību notiek latviešu valodā. Apmēram puse uz pusi! Un to mēs gribētu redzēt arī Rīgā. Un, atbalstot šo priekšlikumu, mēs būtu varējuši nākamajā lasījumā pie tā strādāt. Tagad mazliet tas tiek atlikts uz vēlāku laiku, bet katrā ziņā mēs tā atrodam kopīgu... kopsaucēju gan ar Reformu partiju, gan ar otro partneri – „Visu Latvijai!”.

Pievēršu uzmanību arī tam, ka mūsu deputāti nesen viesojās mazākumtautības skolā – krievu vidusskolā, un atklājām, ka mēs nevarējām ar viņiem sarunāties latviski. Un tā ir vidusskola, kur nu jau vajadzētu latviešu valodu zināt! Tāpēc šis ir ļoti aktuāls jautājums, un pie šī jautājuma par bērnudārziem, ka tur vajag pastiprināt latviešu valodu, mēs noteikti atgriezīsimies rudens sesijā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam.

„Frakciju viedokļos” nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos šodien nedaudz pieskarties jautājumiem, kas, protams, skar sociālās lietas.

Mans kolēģis Agešina kungs jau centās ļoti plaši izstāstīt par grozījumu likumā „Par valsts pensijām”. Vēlos piebilst tikai vēl dažas lietas, kur būs jābūt ļoti uzmanīgiem cilvēkiem, kuri no invaliditātes pensijas pāriet uz... vai kuriem, pareizāk sakot, tiek piešķirta valsts vecuma pensija.

Šī norma par darba stāža noteikto ieguvumu – tiem 70 santīmiem par vienu tā darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim... Tā tiek saglabāta uz invaliditātes laiku, un tādēļ es aicinu cilvēkus jau šodien palūkoties savā VDEĀK izziņā un izlasīt, kas tur ir rakstīts. Ja ir noteikts, ka invaliditāte ir beztermiņa, tas ir, uz mūžu, tad ar pensiju viss ir kārtībā. Tad nevajag satraukties. Bet, ja invaliditāte ir noteikta uz laiku, tad ir jāievēro, ka jāvēršas pie ģimenes ārsta savlaicīgi un jādodas ar dokumentiem uz VDEĀK un šī invaliditāte ir jāpagarina, citādi var pienākt tāds nepatīkams brīdis, ka it kā gaidīs pensiju, kura būs lielāka, bet diemžēl tā tāda nebūs, jo beidzies invaliditātes termiņš.

Un ir vēl viena lieta, par ko man ir jāinformē jūs, – ka izmaksa par attiecīgo periodu, kas būs aprēķināta... nu, kā nu kuram, kurā brīdī kurš aizgāja pensijā, bet par visu periodu no 2012.gada līdz 2014.gada aprīlim šo naudiņu saņemsiet 2014.gada maijā. Un tādēļ – un tikai tādēļ! –, ka mēs izprotam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbiniekus, kuriem ļoti, ļoti liels darbs būs jāiegulda, lai visas pensijas un visus pabalstus konvertētu eiro... Un satraukums ir par to, ka tādā gadījumā mēs nepaspēsim vai arī nevarēsim visiem precīzi katru mēnesi izmaksāt pensijas un pabalstus. Protams, to neviens negrib.

Godātie radioklausītāji! Šodien Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam. Un uzdevums, lūk, kāds: par apbalvojuma nodibināšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

Izskatījām likumprojektu, ko deputāti iesniedza, un tas tika nodots Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Ļoti daudz diskutējot ar ministriju pārstāvjiem, ar černobiliešu nevalstisko organizāciju, mēs nonācām pie secinājuma, ka neko likumā mēs nevaram ierakstīt, bet vienīgi jādod uzdevums Ministru kabinetam, un tad tiek izlemts, vai tas būs valsts vai resora apbalvojums. Un tādēļ Saeima – manuprāt, ļoti labi tas ir! – vienprātīgi, ar 87 deputātu balsīm, nevienam nebalsojot „pret” un nevienam neatturoties, šādu uzdevumu Ministru kabinetam deva.

Un pēdējais, ko vēlos teikt. Šodien ZZS frakcija – un es tajā skaitā – sagatavojām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Tas ir jautājumā par indeksāciju ar 2013.gada, tas ir, šā gada, oktobri. Mūsu likumprojektā ir skaidri un gaiši redzams, ka mēs aicinām arī pārējos kolēģus... Nākošajā ceturtdienā notiks nodošana komisijai. Tātad ir runa par valsts vecuma pensijām, invaliditātes pensijām un apgādnieka zaudējuma pensijām, jo ļoti nopietni mēs uztveram to, ka Latvijas Pensionāru federācija organizēja akciju par pensiju indeksācijas atsākšanu. Latvijas Pensionāru federācijas vēstules bija parakstījuši 106 004 iesniedzēji. Komisijas sēdē mēs nolēmām un aicinājām Labklājības ministriju izstrādāt priekšlikumus līdz šī gada 1.augustam, bet likumprojekts steidzami tika sagatavots, noklausoties vakardien labklājības ministres viedokli, kur skaidri un gaiši tika pausts, ka pilnīgi iespējams, ka indeksācija nevarēs notikt, jo, redziet, Liepājā... iespējams, „Liepājas metalurgā” būs ļoti lielas problēmas, un tā tālāk.

Es esmu deputāte no Liepājas, un es šodien ticu un ceru, ka saistībā ar „Liepājas metalurgu” jautājumi nokārtosies, ka lielākie akcionāri pārdomās savu dzīvi un nonāks pie nopietna secinājuma līdz 31.maijam, kā Ministru kabinetā tas ir lemts. Bet jautājums par naudu, kura ir paredzēta pensiju indeksācijai un – sliktākajā gadījumā – bezdarbnieku pabalsta izmaksai, ir sociālās apdrošināšanas budžeta jautājums. Un te nu valsts atbalsts „Liepājas metalurgam” no valsts pamatbudžeta nebūtu saistāms ar pensiju indeksāciju.

Tādēļ, lūk, likumprojekts ir iesniegts. Likumprojektu es esmu pārrunājusi ar Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju Andri Siliņa kungu.

Saku jums paldies par uzmanību un novēlu mierīgu un jauku nedēļas nogali.

Paldies!

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

„Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Vineta Poriņa. Lūdzu!

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie klausītāji! Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā bija Nacionālās apvienības iesniegtie grozījumi Izglītības likumā, un es savu uzmanību un vērību, šīsdienas sarunā stāstot par frakcijas viedokli, veltīšu tieši šiem grozījumiem.

Es vēlos jums, cienījamie klausītāji, teikt savu viedokli ne tikai kā Saeimas deputāte un filoloģijas zinātņu doktore, bet arī kā daudzbērnu mamma, kuras jaunākie bērni apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, kurā mācās kopā dažādu tautu bērni un kur pārsvarā visas nodarbības notiek latviešu valodā.

Tātad Saeimas šīsdienas sēdē es aicināju Saeimu uzticēties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopīgajam darbam sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar tiesībsargu, ar daudzām citām valsts un nevalstiskajām institūcijām, un, lai aizsāktu darbu pie šī jautājuma, kas būtu grozījumi Izglītības likumā, es aicināju Saeimu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu... tikai nodošanu komisijām. Jo kā nekā visi koalīcijas partneri – un arī reizēm viens no opozīcijas partneriem – ir apgalvojuši, ka viņi ir par latviskas Latvijas veidošanu. Es domāju, tieši no opozīcijas – Zaļo un Zemnieku savienības, kura diemžēl šo nodošanu komisijām... Izņemot Kārli Seržantu, kurš nobalsoja „par”, visi pārējie diemžēl, ieskaitot arī Reformu partiju, nobalsoja „pret” šī likumprojekta nodošanu komisijai. Motivācija, kāpēc šis likumprojekts būtu jānodod Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, ir tāda: lai mēs beidzot sāktu virzību uz vienotu izglītības sistēmu, lai mēs sekmētu to, ka mūsu mazuļi, visu tautību ģimeņu mazuļi, uzaugtu kopā, respektējot cits cita dzimto valodu, saprotams, un kultūru, un identitāti. Lai viņi uzaugtu kopā latviskā vidē un lai viņi dzīvotu un veidotu eiropeisku nākotnes Latviju. Diemžēl Saeima šodien... „par” nobalsoja tikai Nacionālā apvienība, VIENOTĪBA un partneri no Olšteina grupas, un arī Kārlis Seržants, tomēr „pret” bija 45 balsis, atturējās Uldis Augulis, un daži nebalsoja.

Par šo grozījumu izstrādi. Vairākus mēnešus Nacionālajā apvienībā strādāja ļoti kompetenta darba grupa – gan Latvijas augstskolu, gan pašvaldību pārstāvji, gan juristi, gan arī frakcijas deputāti strādāja pie šiem grozījumiem un ļoti rūpīgi izpētīja situāciju. Un es gribu teikt, ka, ja... Es nepiekrītu Reformu partijas uzstādījumam, ka galvenais ir, lai visi iemācītos valsts valodu. Es domāju, ka mēs esam pārliecinājušies, ka Latvijā cilvēki var labi apgūt latviešu valodu, bet viņi var nebūt saistīti ar Latvijas valsts vērtībām. Un tomēr izglītība ir tā, kas jau no pašas agras bērnības cilvēkus pašreizējā situācijā sadala divās grupās. Mazulis tikko ir sācis staigāt, bet viņa vecākiem piedāvā izvēlēties: kur laidīsiet – vienas puses bērnudārzā vai otras puses bērnudārzā? Un šie bērni patiesībā izaug segregētā vidē. Šie Izglītības likuma grozījumi, ko iesniedza Nacionālā apvienība, ir ne tik daudz vērsti uz to, lai apgūtu valsts valodu... Tas, protams, ir pašsaprotami un ārkārtīgi nepieciešami, kā to arī šīsdienas „Frakciju viedokļos” teica kolēģis Atis Lejiņš, bet otrs aspekts, ne mazāk būtisks, jautājumā par valsts valodas apguvi ir tas, lai bērni uzaugtu kopā. Saprotams, ka ļoti liela nozīme bērna attīstībā ir viņa dzimtajai valodai, un pie tā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ja šo likumprojektu Saeima nodotu komisijai, arī strādātu turpmāk, un par dzimto valodu netiktu aizmirsts. Tieši otrādi! Tiktu izstrādāti... un Izglītības un zinātnes ministrijai jau ir sagatavoti dažādi... dažādas idejas, dažādi piedāvājumi, kā respektēt ikviena dzimto valodu.

Ja runājam par viedokļiem, es piekrītu, ka būtu vajadzīgs tiesībsarga viedoklis par to, vai cittautiešu bērni pirmsskolā spēj mācīties vairāk latviešu valodā, bet tad mans ierosinājums Reformu partijai būtu palūgt tiesībsarga viedokli arī par to, vai latviešu bērni... Šobrīd, kā zināms, rindas ir ļoti lielas latviešu bērnudārzos, un tāpēc latviešu ģimenēm tiek piedāvāti bērnudārzi, kuros mācības notiek krievu valodā. Kā ir ar tiem latviešu bērniem? Vai tad viņi var bez tiesībsarga atzinuma mācīties pirmsskolā krieviski vai ne? Un es gribu teikt, ka šeit ir zināma liekulība vai reveranss, ka mēs redzam tikai vienu... vienas valodas grupu, bet par it kā pašsaprotamu uztveram to, ka tiesībsarga atzinumi būs tikai par tiem cilvēkiem, kuru ģimenes valoda ir krievu valoda, bet tiek aizmirsts par šo ārkārtīgi nepieņemamo situāciju, kuras dēļ šie grozījumi Nacionālajā apvienībā radās, – ka patiesībā mazākumtautību bērnudārzi, kuros mācības notiek krievu valodā, šobrīd Latvijā daudzās vietās ir pustukši, savukārt latviešu bērnudārzi ir pārpildīti, jo, kā zināms, arī krievu ģimenes vēlas savus mazuļu integrēt latviskā vidē. Es jau šī viedokļa sākumā minēju arī manas ģimenes pieredzi, ka krievu bērni mācās kopā ar latviešu bērniem bērnudārzos. Tātad, lai risinātu šo problēmu, kāpēc Latvijā stāv pustukši krievu bērnudārzi... Un ko tad mēs galu galā gaidām, un kā šobrīd notiek šī integrācija? Pašreizējā situācijā tā ir reversā integrācija, jo, ja latviešu ģimenēm piedāvā bez rindas nākamajā dienā iekļaut savu bērnu krievu bērnudārzā, tad tā nav tā integrācija, par kuru koalīcijas partijas ir vienojušās un kura ir minēta Latvijas Republikas Satversmē un valdības deklarācijā. Un tātad Nacionālā apvienība lūgs atkārtoti šo jautājumu iekļaut Saeimas darba kārtībā, lūgs Saeimu atbalstīt Izglītības likuma grozījumu nodošanu darbam Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, jo mēs uzskatām, ka ļoti būtiska ir latviešu valodas vide Latvijas augstskolās un skolās. Bet visbūtiskākais posms ir, respektējot ikviena bērna dzimto valodu, kultūru un identitāti, par kuru... Nav nekādu debašu par to, cik šie komponenti ir būtiski, bet tomēr cik būtiski ir izglītības segregāciju likvidēt, sākot no bērnudārziem, lai visi mazuļi Latvijā uzaugtu kopā un veidotu latvisku un eiropeisku valsti!

Paldies par uzmanību. Lai ir jauka nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Vinetai Poriņai.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jaukas dienas, un uz sadzirdēšanos!

Piektdien, 23.augustā
10:00  Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītie svinīgie pasākumi
10:00  Saeimas priekšsēdētājas, Saeimas Prezidija, Baltijas Asamblejas Prezidija un Baltijas valstu ministru prezidentu sasveicināšanās
11:00  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:00  Baltijas ceļa zāles svinīgā atklāšana
13:15  Saeimas Prezidija sēde
15:00  Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītais svinīgais sarīkojums

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196