Frakciju viedokļi 2012.gada 8.novembrī

(12.11.2012.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un tuvākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam. Lūdzu!

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Cienījamie klausītāji! Es vispirms gribu apsveikt Ameriku ar to, ka ir ievēlēts otro reizi par prezidentu Baraks Obama, jo tas nozīmē stabilitāti. Ja mainītos prezidenti, tad, kā jūs zināt, paietu vairāki mēneši, kamēr tiktu izvēlēts jauns personāls, un tas nebūtu mums labi, jo mums ir ļoti ciešas attiecības izveidojušās ar Ameriku tieši pēdējo gadu laikā. Mums ir ļoti cieša militārā sadarbība NATO ietvarā, mums ir ļoti laba sadarbība, un arī mūsu tirdzniecības bilance ir augusi. Mēs tagad Amerikai vairāk pārdodam nekā pērkam no tās, un tas ir ļoti labi.

Tā ka ļoti labi, ka tur ir stabilitāte un ka mums turpināsies labas attiecības ar Ameriku.

Mēs šodien pieņēmām grozījumus Latvijas valsts karoga likumā –noteicām, ka turpmāk arī 21.augustā karogs plīvos, jo tā ir Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas diena. Noteicām arī to, ka tagad, kad notiks Rīgas pils remonts, lielais vērienīgais remonts, kas tiešām ir vajadzīgs, Rīgas pils Svētā gara tornī turpinās plīvot karogs, jo tā tas ir vienmēr bijis un tas mums visiem, gan tiem, kas Rīgā dzīvo, gan arī ciemiņiem, liecina par to, ka Latvijā ir prezidents un ir kārtība.

Un vēl jāpasaka, ka esam laimīgi... vismaz es, VIENOTĪBA un visi tie, kas balsoja par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, – mēs esam laimīgi, ka beidzot tas ir pieņemts. Es domāju, ka Valsts prezidents to parakstīs. Jūs jau esat dzirdējuši visus argumentus. Šāds likums – tā nav nekāda demokrātijas ierobežošana! Tā ir tieši demokrātijas stiprināšana, jo mēs nevaram ļaut, ka valsts graušanas mēģinājumi notiek, kļūst par tādu kā modes lietu Latvijā. Neviena sevi cienoša demokrātiska valsts neko tādu nepieļauj, un arī mēs to tagad ar likumu nepieļausim.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam.

Nākamā runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Vineta Poriņa. Lūdzu!

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Labdien! Šonedēļ un tieši šajā Saeimas sēdē ir notikušas vairākas ļoti pozitīvas lietas tieši saistībā ar Nacionālās apvienības iesniegtajiem grozījumiem.

Kā jau Lejiņa kungs minēja, šodien tika apstiprināts Latvijas valsts karoga likumā grozījums, kas paredz, ka arī 21.augustā, kas patiesībā ir nepelnīti aizmirsta diena, plīvos sarkanbaltsarkanais karogs. Es gribu atgādināt radioklausītājiem, ka 1990.gada 4.maijā Augstākā padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, bez kuras, protams, nebūtu iedomājams 1991.gada 21.augusta notikums. Jāatzīmē tieši 1991.gada 21.augusta notikuma vēsturiskais svarīgums: 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, nosakot, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kuras valstisko statusu nosaka 1922.gada Latvijas Republikas Satversme.

Tātad 1991.gada 21.augusta notikums vēsturiski beidzot tiek novērtēts: tieši šodien Saeima atbalstīja šo grozījumu, ka tas tiks atzīmēts ar sarkanbaltsarkano karogu.

Otrs pozitīvais fakts ir tas, ka Nacionālā apvienība atgriežas pie grozījuma Personu apliecinošu dokumentu likumā, proti, atgriežas pie jautājuma par tautības ierakstu pasē. Šodien tika iesniegts atkārtoti šis grozījums, un to atbalstīja arī citu politisko spēku deputāti, kuri jau iepriekš balsoja par šo iespēju – izvēlēties un rakstīt tautību pasē. Tātad Nacionālā apvienība no šī jautājuma neatkāpjas ne soli, un mēs ceram uz Saeimas atbalstu.

Trešā ļoti būtiskā lieta, par kuru es gribu runāt, gan nav konkrēti saistīta ar Saeimas šīsdienas sēdi, bet ir saistīta ar to, kas koalīcijā tika nolemts saistībā ar izglītības un zinātnes ministra ierosinātām dažādām reformām attiecībā uz studiju valodu augstskolās, kā arī attiecībā uz dažādiem citiem noteikumiem augstskolās. Koalīcija nolēma izveidot darba grupu, kurā darbošos, strādāšu arī es. Mēs šajā darba grupā izvērtēsim, vai šīs reformas nāks par labu Latvijas augstskolām vai kaut kas šajās reformās būtu jāpārveido un jāvērš kaut kā citādāk.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Vinetai Poriņai no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie klausītāji! Šodien Saeimas sēde gan bija diezgan īsa, bet to jautājumu loks, kurus paspējām izskatīt, bija gana plašs, un tie bija ļoti svarīgi.

Pirmais, par ko vēlos pastāstīt, ir šodien pieņemtais likums „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Jūs nupat dzirdējāt mana kolēģa Lejiņa kunga, kas ir no frakcijas VIENOTĪBA, tādu pozitīvu vērtējumu, ka esot pieņemti labi grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Mēs, opozīcijas partija, vēlamies joprojām atgādināt, ka uzskatām, ka šie grozījumi ne tikvien nav labi, bet – tieši otrādi! – ir kaitīgi. Tie paredz, ka no 2015.gada faktiski Latvijā tautas nobalsošana nebūs iespējama. Respektīvi, tāda tautas nobalsošana, kuru iniciētu iedzīvotāji, būs maksimāli apgrūtināta: būs ne tikvien pašiem jāsavāc vairāk nekā 150 tūkstoši parakstu, bet šis process arī pilnībā jāapmaksā. Pret to mēs iebilstam. Šobrīd domāsim, ko darīt tālāk. Iespējams, atkārtoti lūgsim Valsts prezidentu neizsludināt šo likumu, nodot to atkārtotai caurlūkošanai Saeimai. Šis ir ļoti svarīgs, konceptuāls jautājums par tautas tiesību nodrošināšanu.

Šodien tika skatīti arī vairāki saimnieciskā ziņā svarīgi likumprojekti.

Prieks, ka beidzot Saeimā pirmajā lasījumā tiek skatīts likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā”. Šis likuma grozījums ir svarīgs, lai uzlabotu Latvijas reitingus Doing Business reitingā. Kā mēs zinām, nupat Latvija no ļoti augstās vietas ir par četrām pakāpēm nokritusies, un viens no iemesliem, kuri investoru piesaisti apgrūtina, ir ļoti sarežģītais būvniecības process Latvijā. No būvniecības sākuma līdz beigām ne tikvien Latvijas uzņēmumi, bet arī ārvalstu uzņēmumi – it īpaši tie! – redz, ka tas process ir pārāk grūts un pārāk birokrātisks. Un paši netiek galā, ja vien nemaksā kādām dārgām konsultantu firmām Latvijā.

Tā ka prieks par to, ka beidzot likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā” guvis virzību Saeimā.

Šodien tika skatīts pirmajā lasījumā arī likumprojekts „Grozījumi Medību likumā”, kurš būs tikpat diskutabls un droši vien prasīs gana daudz enerģijas deputātiem, lai nonāktu pie kopsaucēja. Tuvākajos mēnešos Saeima turpinās aktīvu darbu pie tā.

Patērētājiem ļoti svarīgs ir likumprojekts „Parāda atgūšanas likums”. Tas ir pilnīgi jauna likuma projekts. Tas ir sagatavots, lai, no vienas puses, aizstāvētu arī kredītdevējus, bet tā galvenais uzdevums ir nodrošināt kredītņēmēju intereses.

Kāda ir likumprojekta būtība?

Tiek noteikts, ka ar parādu piedziņu varēs nodarboties tikai īpaši licencētas firmas jeb komercsabiedrības.

Līdz šim tā prakse ir bijusi tāda, ka kredītu izsniedzēji paši ar parādu piedziņu nenodarbojas, bet nodod šo uzdevumu citām... nu, faktiski, trešajām pusēm, kuras tautā jau tiek iesauktas arī par, es atvainojos, parādu izsitēju sabiedrībām. Tātad, lai novērstu šādu situāciju, ir paredzēts, ka šādu darbību turpmāk varēs veikt tikai īpaši licencētas kompānijas.

Vēl. Tiek izvirzīti ļoti skaidri noteikumi, kā drīkst sazināties ar kredītņēmēju, ja kredīts nav laikus atdots, – ka nav tiesību kredīta piedzinējiem zvanīt nepārtraukti uz kredītņēmēja darbavietu, noslogot tā tālruni, kā arī zvanīt nakts stundās vai apmeklēt to dzīvesvietā. Tā ka šādus jautājumus tiek mēģināts regulēt šajā likumā.

Ir paredzēts arī veidot parādnieku datubāzi, lai kredīta izsniedzēji varētu iegūt pilnīgu informāciju par cilvēku, kurš varbūt ir aizņēmies kādu kredītu un nav laikā to atdevis.

Katrā ziņā ir paredzēts vesels komplekss pasākumu, kuri, mūsuprāt, uzlabos kredītņēmēju un kredītdevēju attiecības, uzlabos tieši... nu, faktiski klienta tiesības, lai netiktu apgrūtināta viņa privātā un darba dzīve.

Tā ka šodien Saeimas sēdē tika skatīti ļoti svarīgi likumi.

Par aktivitātēm, kuras norisinās ārpus Saeimas darba. Vēlos minēt vienu tādu aktivitāti, kuru šobrīd ir uzsākušas sabiedriskās organizācijas. Sabiedrība „Delna” ir uzsākusi procesu pret Iekšlietu ministrijas lēmumu saistībā ar radaru lietu, uzskatot, ka jaunais līgums par radaru apkalpošanas pakalpojumu, kurš tika piešķirts komercsabiedrībai ārpus iepirkuma procedūras, nav likumīgs. Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīs šo iniciatīvu, un mūsu frakcijas deputāti tajā aktīvi piedalīsies.

Visbeidzot es vēlos jūs sveikt novembra pirmajos svarīgajos svētkos – 11.novembrī, kad mēs pieminam ne tikai vēsturiskos notikumus, bet arī atceramies tos mūsu jaunos kareivjus, kuri piedalās šobrīd misijās, un pieminam tos, kuri šī valstiskā uzdevuma pildīšanas laikā ir zaudējuši savu dzīvību.

Tā ka svētīgus jums šos svētkus un veiksmīgu nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par likumu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Atgādināšu, ka šis likums tika nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Tomēr Saeimas šodien pieņemtajā likumā paredzēts pacelt referendumu rosināšanas slieksni.

Mūsu skatījumā, pieņemot šādus cilvēkiem praktiski neizpildāmus noteikumus, mūsu valsts var noslīdēt vienā no pēdējām vietām Eiropā cilvēku spējā ietekmēt politiskos procesus, politisko eliti un, maigi sakot, nepārdomātus valdības un Saeimas lēmumus.

Lieta ir tāda, ka grozījumi, kas paredz no 2015.gada noteikt 154 tūkstošu parakstu slieksni referenduma rosināšanai, ir, pēc Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas domām, nepieņemami, jo pilnīgi noteikti tas ir cilvēktiesību ierobežojums.

Daudzi cilvēktiesību eksperti Eiropā atzīst, ka 21.gadsimta demokrātija ir dialoga demokrātija, ne citādāk. Šajā situācijā „Saskaņas Centrs” piedāvā variantu, kas nodrošina pilsoņiem pietiekami plašas iespējas ietekmēt politiskos procesus un kas tādējādi būtiski atšķiras no koalīcijas piedāvājuma, kurš ved uz tiešās demokrātijas institūta būtisku sašaurināšanu.

Mūsu priekšlikumi paredz, ka likumu ierosināšanai jānotiek tāpat kā pašlaik – divos posmos – un pirmajā posmā ir jāsavāc 10 tūkstošu pilsoņu paraksti.

Pēc mūsu domām, 10 tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu pieteikums ir ļoti svarīgs iemesls, lai pēc tam jau Centrālā vēlēšanu komisija organizētu otro posmu parakstu vākšanai par referenduma sarīkošanu. Šis slieksnis nav par zemu!

Mēs neesam gatavi būtiski ierobežot tautas tiesības ietekmēt politiskos procesus un palielināt naudas varu politikā, jo ir acīm redzams, ka nodrošināt pat 30 tūkstošu parakstu savākšanu spēs tikai organizācijas, kuras atbalsta ļoti turīgi cilvēki, kas varēs paši par saviem līdzekļiem apmaksāt notāra pakalpojumus, kā arī citus nepieciešamos instrumentus. Rezultāts būs tas, ka diktēt „spēles noteikumus” mūsu valstī varēs šaura politiskās un ekonomiskās elites grupa, savukārt sabiedrībai tikai mazināsies uzticība tautas nobalsošanas procesam un valsts varai kopumā, kaut gan atbilstoši Satversmei suverēnā vara Latvijā pieder tautai.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka nepieciešams nevis apgrūtināt pilsoņu tiesību izmantošanu tiešās demokrātijas īstenošanai, bet gan ierobežot naudas plūsmu, kas tiek tērēta aģitācijai. Arī šis uzdevums netika izpildīts.

Turklāt tas, ka 2015.gadā visiem valsts iedzīvotājiem būs elektroniskais paraksts, ka visi vecākā gadagājuma cilvēki būs interneta lietotāji un balsos elektroniski, – nu, tas ir vienkārši mīts! Acīmredzot likumprojekta autori nezina, ka viena trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neizmanto datorus, viņiem nekādu datoru nav mājās – un kur nu vēl runāt par interneta pieslēgumu! Tāpēc, mūsu skatījumā, nedrīkst uz neesošas lietas pamata, kāds šobrīd ir elektroniskais paraksts, noteikt būtiskus ierobežojumus tautai lemt savu likteni, brīvi paust savu gribu par jebkuru jautājumu, piemēram, par eiro ieviešanu vai „Latvenergo” privatizāciju vai neprivatizāciju, un labot Saeimā pieļautās kļūdas.

Līdz ar to tuvākajās dienās „Saskaņas Centrs” un ZZS plāno atkārtoti vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt šo tautai nedraudzīgo un tiešo demokrātiju ierobežojošo likumu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmām kārtām vēlos jūs sveikt Lāčplēša dienas sakarā, kura tuvojas. Reformu partijas dāvana Lāčplēša dienā ir valsts karoga atgriešanās Rīgas pils Svētā gara tornī (valsts karogs nepamatoti tika no turienes noņemts) un, protams, vēl vesela virkne priekšlikumu Latvijas valsts karoga likumam – par Igaunijas un Lietuvas karogu lietošanu attiecīgos svētkos kopā ar Latvijas karogu un par citām lietām.

No valstiski svarīgākiem likumiem, protams, var atzīmēt divus.

Pirmais ir „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Reformu partija uzskata, ka piedāvātais – nu jau atkārtoti! – kompromiss par 30 tūkstošu parakstu savākšanu, lai ierosinātu likumu grozīšanu ar tautas palīdzību, ir tas kompromiss, kuru atbalstām arī mēs un kurš būtu reāls mūsdienu Latvijā un arī nodrošinātu to, ka nekam nevajadzīgi referendumi, kuru iznākums jau iepriekš zināms (es atgādinu, ka referenduma izmaksas ir apmēram pusotrs miljons latu!), nenotiktu, jo tie tikai destabilizē situāciju un sanaido Latvijas cilvēkus.

Ceram, ka šis būs tas kompromiss, kurš būs visiem pieņemams un kurš arī tiks izsludināts.

Otrs, manuprāt, ļoti svarīgs likumprojekts ir „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, jo šoruden, vadot Pieprasījumu komisiju, man nācās piedalīties... vairākas reizes izskatīt jautājumu par tā saukto Mavrodi finanšu piramīdu darbību Latvijā, par to, ka Latvijā veidojas vesela ķēde šīs kustības atbalstītāju (visā Latvijas teritorijā!), un toreiz valsts institūcijas... ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ne Valsts policija, ne reģistri, ne institūcijas, kas reģistrē (Uzņēmumu reģistrs), ne sabiedriskās organizācijas nevarēja neko izdarīt, pauda tādu kā nevarību un nezinīšu... nezinību par to, kas tagad būs un kā mēs varētu apturēt šīs kaitnieciskās un arī, protams, nacionālajai drošībai, valsts drošībai, bīstamās aktivitātes. Mēs ar šiem grozījumiem tagad esam sākuši diskusiju par to, kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija varētu stāties pretī šīm aktivitātēm. Mēs tagad piešķiram tai tiesības aicināt pie sevis, lai dotu liecības, tos cilvēkus, kas ir iesaistīti šajās mahinācijās.

Ņemot vērā šīs nemitīgās svārstības mūsu finanšu un kapitāla tirgū, banku bankrotus un arī finanšu piramīdu un citu krāpniecisku organizāciju vēlmi darboties Latvijā, manuprāt, tas ir pirmais solis, lai apturētu šādu darbību. Mēs dodam konkrētu instrumentu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai rokās.

Vēl. Es gribu informēt jūs, ka šīs nedēļas nogalē, piektdien, notiks kārtējā Baltijas Asamblejas un Baltijas valstu padomes sesija, kur tiks spriests par daudzām svarīgām lietām, arī par to, kā mēs izmantosim prezidentūru Eiropas Padomē, kādas kopīgas prioritātes mēs varētu tur paust.

Izmantojot iespēju, gribu arī vērsties pie visiem Latvijas pensionāriem. Uzskatu, ka viņu ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā, infrastruktūras tapšanā, visā tajā, kas tika radīts viņu dzīves laikā, darba dzīves laikā, ir ārkārtīgi svarīgs, atzinību pelnošs. (Arī mana dzīve, darba dzīve, ir it kā pāršķēlusies divās daļās: viena – Padomju Savienībā, otra – neatkarīgā Latvijā.) Viņu ieguldījums neatkarīgi no tā, kad tas bijis – vai okupācijas gados vai arī tagad, ir neatsverams. Būsim godīgi! Neesam jau mēs tik daudz ko uzbūvējuši neatkarīgās Latvijas laikā infrastruktūras ziņā un neesam tik daudz ko vēl radījuši. Pārsvarā gan ceļus, gan ēkas, gan citas lietas esam mantojuši... izmantojam tās lietas, kuras esam mantojuši.

Vēlreiz apsveicu jūs 11.novembrī. Lai virs Rīgas pils Svētā gara torņa plīvo Latvijas karogs! Lai mums visiem ir labs noskaņojums! Tiekamies svecīšu vakarā 11.novembrī pie Rīgas pils sienām.

Vadītāja. Paldies Romualdam Ražukam no Reformu partijas frakcijas.

Līdz ar to tiešraide „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Ceturtdien, 19.septembrī
09:00  Saeimas kārtējā sēde
10:30  Ārlietu komisijas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:30  Eiropas lietu komisijas sēde
16:05  Saeimas Prezidija ārkārtas sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196