Frakciju viedokļi 2019.gada 11.aprīlī

(15.04.2019.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties pārraidi “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles, un tuvākajās minūtēs frakciju pārstāvji jums pastāstīs par Saeimas darba aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tātad par šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem īsumā. Svarīgākais jautājums šodien bija demisijas pieprasījums valdības vadītājam. Neuzticības balsojums tika izturēts, un demisijas pieprasījums nevainagojās panākumiem.

Tas, par ko es gribētu šodien runāt sīkāk, ir cits jautājums, proti, par Imigrācijas likumu un tā grozījumiem, ko šonedēļ izskatīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Mūsu partija bija iesniegusi priekšlikumu grozīt šo likumu, lai izbeigtu tirgot termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un bankās. Nav noslēpums, ka mēs ar šādām iniciatīvām esam nākuši jau iepriekš. Tās gan tika noraidītas. Šoreiz mēs nācām ar šādu iniciatīvu, jo cerējām, ka varbūt situācija būs cita, jo stāvoklis ir mainījies.

Eiropas Komisija ir pievērsusi uzmanību šai problēmai visas Eiropas kontekstā, un es gribu atgādināt, ka 23. janvārī Eiropas Komisija nāca klajā ar ziņojumu par pilsonības un termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, pieminot arī Latviju. Ziņojuma galīgais secinājums bija tāds, ka šāda prakse dalībvalstīm rada riskus gan drošības, gan naudas atmazgāšanas, gan korupcijas un Eiropas Savienības noteikumu apiešanas ziņā. Pēc būtības Eiropas Komisija nerekomendēja dalībvalstīm ar šādu biznesu nodarboties. Es domāju, ka Latvijai situācijā, kādā tā pašlaik atrodas saistībā ar banku un korupcijas skandāliem, galīgi nebūtu vēlams, lai šādi skandāli būtu arī par netīro naudu nekustamo īpašumu tirgū. Diemžēl mūsu iniciatīva komisijā netika atbalstīta; balsoja “par” mūsu partijas pārstāvji, bet Jaunās VIENOTĪBAS.... atvainojos, JKP un pārējās partijas šo mūsu iniciatīvu neatbalstīja. Šābrīža situācijā no šīs termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas programmas Latvijas budžetā ienāk salīdzinoši daudz mazāk līdzekļu nekā tas bija pirmajos gados, tāpēc uzskatu, ka riski neattaisnojas, un mēs turpināsim savu darbību, lai šo programmu pārtrauktu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem.

Tagad runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Sveicināti, radioklausītāji! Šodien es gribētu parunāt par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam, kā arī par Saeimas un valdības darbu. Nereti esmu spiests atgādināt gan sev pašam, gan arī daudziem sarunu biedriem savulaik Čērčila teikto, ka parlamentārā demokrātija ir iekārta, kurai ir ļoti daudz trūkumu, bet pagaidām cilvēki neko labāku nav izdomājuši. Būtu patīkami, ja parlamentārās iekārtas būtību izprastu vismaz tādā demokrātiskā valstī kā Latvija visi demokrātiski ievēlētie Saeimas deputāti. Esmu dziļi pārliecināts un pēc ikdienas darba sarunām varu spriest, ka parlamentārās demokrātijas principu labi izprot visas šābrīža koalīcijas partijas. Tomēr manī kā gados jaunā cilvēkā pārsteigumu izraisa tas, ka tā saucamās vecās partijas – SASKAŅA un ZZS, kuras šajā demokrātiski ievēlētajā Latvijas parlamentā ir daudzus sasaukumus, – izrāda tik klaju demokrātijas sistēmas neizpratni.

Atļaušos atgādināt: pirms vēlēšanām politiskās partijas izstrādā savu pasaules redzējumu, konceptus, ideoloģiskās programmas – pilnīgu, visaptverošu redzējumu. Pēc vēlēšanām partijas nāk kopā un veido kompromisa redzējumu – valdības darba plānu, deklarāciju. Ļoti negodīgi ir tagad no malas apvainot partijas, ka tās it kā nepilda kādu daļu no savas kompetences un programmatiskajiem uzstādījumiem. Vēl negodīgāk ir likt, lai sāktu pildīt tos solījumus, kas finansiālā ziņā ir kardināli ietilpīgi. Budžetu taču ir sastādījusi iepriekšējā valdība, kurai bija cits redzējums par prioritātēm.

Vai melu čempioni negribētu komentēt vēl kādus zemūdens akmeņus, ko risināšanai tie ir atstājuši finansējuma solījumu veidā 13. Saeimas koalīcijas deputātiem? Ik nedēļu mums atklājas aizvien jauni iepriekš skaļi nepārrunāti ZZS valdības solījumi. Tomēr apzinos, ka arī šī ir viena no parlamentārās demokrātijas iezīmēm. Opozīcija dara savu darbu un ir opozīcijā. Un opozīcija izmanto šo modeli, tā it kā pieķer valdošās partijas solījumu nepildīšanā. Bet mūsdienās jau tas nav nekas jauns.

Tomēr man gribētos atgādināt divas lietas. Pirmkārt, nākamo budžetu vēl tikai izstrādā. Tad būs vieta diskusijām gan par novadu reformu, gan par plānu “3 × 500”, gan par OIK. Otrkārt, koalīciju veido piecas partijas. Līdz ar to kompromisi starp partijām ir neizbēgami. Tomēr esmu pārliecināts, ka šābrīža koalīcija metodiski soli pa solim grauj un sagraus pilnībā šo pēdējo gadu desmitu periodā iestrādāto sistēmu.

Gribu apliecināt, ka šābrīža koalīcija ir apņēmības pilna, lai pārveidotu Latviju par plaukstošu un ekonomiski attīstītu valsti.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Jānim Cielēnam.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, klausītāji, visi, kas seko līdzi! Šodien galvenais jautājums bija demisijas pieprasījums Artura Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai.

Vispirms gribētu izteikt nožēlu par koalīcijas deputātu attieksmi un neizpratni par to, kāpēc Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš šodien vispār ieradās uz šo sēdi, ja viņš nevienu reizi nekāpa tribīnē un neaizstāvēja savas valdības godu. Runāja tikai un vienīgi opozīcijas deputāti, kas, manuprāt, neliecina par demokrātijas principu ievērošanu parlamentā, drīzāk tā ir virzība uz tādu autoritāras valsts stilu, kur deputāti balso kā balsošanas mašīnas un debatēs vispār neiesaistās. Jautājums – kā koalīcija justos, ja opozīcijas deputāti pamestu zāli un ļautu viņiem strādāt vieniem pašiem? Manuprāt, tas galīgi neatbilst demokrātijas principiem, ko šodien nodemonstrēja valdošā koalīcija.

Kā jau runāju šodien no Saeimas tribīnes, un kā to arī mūsu kolēģi uzsvēra, tika minēts, galvenais jautājums bija par to, ka Saeimas noteiktais uzdevums – atcelt OIK ar 31. martu – netika izpildīts. Saeimai arī nav dota iespēja balsot par šo jautājumu, tādējādi izsakot savu pozīciju, tādēļ mēs parakstījām šo priekšlikumu.

Tāpat šonedēļ plašu rezonansi ieguva arī cits jautājums – administratīvi teritoriālā reforma. Gribētu teikt, ka, ZZS ieskatā, šis ir ļoti vāji sagatavots dokuments bez ekonomiskās analīzes, ar ļoti daudziem pieņēmumiem, un jau šobrīd sabiedrībā tas ir raisījis ļoti daudz jautājumu. Es domāju, ka sekosim līdzi šī jautājuma tālākai attīstībai. Mēs uzsvērsim to, ka šajā jautājumā galvenais būs iedzīvotāju viedoklis, nevis dažu ne pārāk lielu partiju virzītais viedoklis.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim.

Nākamais runātājs ir frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Valdība un katrs ministrs ir politiski atbildīgs Saeimas priekšā. Lai valdība varētu pildīt savus pienākumus, tai nepieciešama Saeimas uzticība. Bet kāda gan var būt uzticība politiķiem, kuri pirms vēlēšanām runāja vienu, bet tagad to pat negrib atcerēties?

Tāpēc opozīcijā esošie Saeimas deputāti no SASKAŅAS, ZZS un KPV LV, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti iesniedza lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam”.

Valdība 26. martā nolēma nevirzīt risinājumus elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai no šā gada 31. marta. Šādu iespēju šā gada janvārī Saeima uzdeva izvērtēt par jomu atbildīgajai Ekonomikas ministrijai, un šo uzdevumu atbalstīja 86 Saeimas deputāti. Līdz ar to ekonomikas ministram ir pienākums uzdevumu izpildīt, ar to valdībai un visiem koalīcijas deputātiem Saeimā ir jārēķinās. Pieprasījums tika virzīts ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas Latvijas iedzīvotājiem, ņemot vērā Saeimā iekļuvušo jauno politisko spēku – Jaunās konservatīvās partijas, “KPV LV” un “Attīstībai/Par!”– vēlētājiem dotos solījumus. Tagad jaunās partijas no skaļajiem paziņojumiem atkāpjas, jo kādam šķiet, ka OIK atcelšanai būs negatīvas sekas. Tas jau nekas, ka tauta un uzņēmēji vairāk nekā 10 gadus maksā tikumiski noziedzīgas klaušas.

Ekonomikas ministrija martā secinājusi – strauja OIK likvidēšana negatīvi ietekmēs gan Latvijas tautsaimniecību, gan iedzīvotāju maciņus. Kad rēķini varētu samazināties, ministrija vairs neprognozē.

Solījumu nepildīšana nedara valdībai godu. Ir zināms, ka valsts budžets tuvojas 10 miljardu atzīmei, un tas ir ļoti daudz, bet tik un tā par maz, lai populistiskās partijas varētu izpildīt savus solījumus vēlētājiem – sludināto “3 × 500” programmu un tamlīdzīgu debesmannu. Rezultātā valdības normatīvajos aktos ne tikai neatspoguļojas priekšvēlēšanu solījumi un Kariņa valdības deklarācijā paustās apņemšanās, kurā bija arī sadaļa par OIK atcelšanu, bet pat Saeimas uzdevumi.

Parlamentārā valstī tas nav iedomājami, tāpēc šī valdība ir liekulības un vilšanās valdība, bet, lai kā to nosauktu, daudziem cilvēkiem Latvijā tagad ir rūgtuma garša mutē. Tas ir fakts! Vēlētājiem bija lielas cerības uz jaunajiem spēkiem, taču naudas pārdali nokārtoja “vecie brekši”, kamēr jaunie strādāja vien kā zobratiņi balsošanas mašīnā. Viņiem tika iestāstīts, ka šis ir tikai tehniskais budžets, kurā neko vairs nevar mainīt, tāpēc atliek vien nobalsot, un viss. Laikam arī nākamgad būs jāizdomā kāds nosaukums budžetam, kas attaisnotu vāju valdības darbu.

Izskatās, ka vairāki Kariņa valdības ministri ir ieslīguši rutīnā – nespēj novatoriski domāt un strādāt, bet mainīt vairs neko nevēlas. Mūsu skatījumā būtībā tas ir valdības fiasko – nekādi cerētie pārlaimības saulainie laiki nav pienākuši.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Un nākamā runātāja ir frakcijas KPV LV deputāte Janīna Kursīte. Lūdzu!

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas KPV LV svarīgākais šīsdienas jautājums bija “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam”.

Frakcija KPV LV balsoja “pret”, jo mēs saskatījām iesniedzēju ziņojumā farsu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, saskatījām pazemojošus pārmetumus, nepierādītus apvainojumus, toties nesaskatījām konstruktīvus priekšlikumus vai nepilnību izvērtējumu valdības darbā. Valdības darbs vēl tikai turpinās – vēl praktiski trīs nedēļas ir atlikušas, līdz tā būs nostrādājusi 100 dienas, lai varētu vismaz kaut cik izvērtēt tās darbu. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir jādod iespēja (un to mēs arī devām) Ministru kabinetam, valdībai, strādāt pie nākamā gada budžeta, un tas tūlīt, nākamnedēļ, arī tiks darīts, un tādējādi tiks īstenotas valdības deklarācijas prioritātes. Nākamā gada budžetā, kā to ļoti daudzi ir uzsvēruši, tiks iekļauti arī konstruktīvi opozīcijas priekšlikumi.

Pārsvarā iesniedzēji kritizēja bijušās valdības darbu, ļoti daudz uzmanības pievērsdami tieši obligātā iepirkuma komponentes ieviešanas gaitai, taču pilnīgi nekas nebija uzsvērts, runājot par jaunās valdības darbu. Arī tehniskais budžets – pagājušā gada – liecināja tikai par iepriekšējās valdības nepabeigtajiem darbiem.

Artura Krišjāņa Kariņa valdība ir uzsākusi administratīvi teritoriālo reformu. Turpinās pārmaiņas izglītībā un veselības aprūpē. Valdības uzdevumā Ekonomikas ministrija gatavo risinājumus, kā tiesiskā veidā atcelt OIK. Darbs notiek, valdība strādā – par spīti pārmetumiem! Skolotāju algu grafiks praktiski tiks pildīts. Finanšu līdzekļi ir atrasti.

Un tāpēc nesaskatām nekādus iemeslus pārmetumiem šai valdībai, kas vēl nav nostrādājusi 100 dienas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas KPV LV deputātei Janīnai Kursītei.

Un beidzamais šodien runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Mārtiņš Staķis. Lūdzu!

M. Staķis (AP!).

Labdien, godātie radioklausītāji! Viens no šīs nedēļas nozīmīgākajiem notikumiem ir administratīvi teritoriālās reformas seminārs, kur atbildīgais ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”), prezentēja ministrijas redzējumu šīs reformas turpināšanai, kā arī prezentēja jauno novadu sadalījumu jeb karti, kur turpmāk ir paredzēti 35 novadi līdzšinējo 119 novadu vietā. Svarīgi atzīmēt, ka šis nav beigu, bet gan sākuma piedāvājums, kuram jānoslēdzas ar kopīgu vienošanos šī gada rudenī.

Valsts teritorijā ir izveidota neviendabīga administratīvi teritoriālā struktūra. Šodienas situācijā likumā noteiktajiem kritērijiem atbilst... neatbilst 59 administratīvās teritorijas. Galvenais reformas mērķis ir nevienlīdzības mazināšana un vienlīdzīgāku pašvaldību veidošana, lai cilvēki neatkarīgi no dzīvesvietas Latvijā var saņemt pakalpojumus līdzvērtīgā kvalitātē. Spēcīgākas pašvaldības nozīmē iespējas labāk piesaistīt investīcijas, kas savukārt nozīmē darba vietas reģionos.

Ļoti būtisks aspekts ir pašvaldību ieguldījumi izglītībā. Esošajā sistēmā pašvaldības nevar nodrošināt līdzvērtīgu izglītības kvalitāti, tādēļ daudziem bērniem tiek nozagta nākotne, jo viņi ir piedzimuši, tā teikt, nepareizā vietā. Tas ir pilnīgi greizi, tas absolūti nav pieļaujams! Katrs Latvijas cilvēks ir vērtība, un pašvaldību darbam ir jākalpo iedzīvotāju interesēm, nevis otrādi.

Es aicinu iedzīvotājus sekot līdzi reformas debatēm, jo ministrs Juris Pūce ir apņēmies apmeklēt visus novadus un skaidrot šo reformu, tās sniegtos ieguvumus un priekšrocības. Apspriešana sāksies jau maija vidū, un precīzs apmeklējumu grafiks tiks paziņots jau tuvāko nedēļu laikā.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai daudz laika resursu bija jāvelta, lai saņemtu auditorkompānijas Ernst&Young Baltic ziņojumu par SIA “Rīgas satiksme” darbību. Dokumentu neiesniegšana no “Rīgas satiksmes” un Nila Ušakova puses ir necieņas izrādīšana gan Saeimas komisijai, gan Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības ar komisijas starpniecību uzzināt par notiekošo. Komisijas darba kārtībā bija iecere vērsties Valsts policijā ar rosinājumu sākt resorisko pārbaudi par iespējamu fiktīvu nodarbinātību “Rīgas satiksmē”, dažādu konsultantu līgumu pamatotību un to izmaksu samērīgumu. Diemžēl arī pēc dokumentu saņemšanas otrdienas sēdē nebija iespējams pieņemt lēmumu par vēršanos Valsts policijā, jo sociāldemokrātiskās partijas SASKAŅA Saeimas frakcijas deputāti nepiedalījās balsojumā. Šī iemesla dēļ sapulcē nebija kvoruma. Cerams, ka izdosies par to balsot kādā no nākamajām komisijas sēdēm.

Vairāki opozīcijā esošie Saeimas deputāti – Aldis Gobzems, Nikolajs Kabanovs, Uldis Augulis un citi – ierosināja Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa demisiju. Pieprasījuma iesniedzējs opozīcijas līderis Aldis Gobzems veselas 50 minūtes Saeimas tribīnē darīja visu, lai parādītu šo valsti kā neizdevušos. Uldis Augulis, kurš ir bijis ministrs kopš 2009. gada, pārmeta, ka valdība savās pirmajās 90 dienās nav izdarījusi to, ko pats nav spējis deviņos gados. No šī viedokļa vērtējam šo 11 deputātu demisijas pieprasījumu kā bezatbildīgu un liekulīgu. Šī valdība ir uzsākusi būtiskas reformas ar mērķi gan sakārtot veselības nozari, gan ieviest administratīvi teritoriālo reformu. Šajās 90 dienās izdarīts vairāk nekā līdzšinējā valdība spējusi izdarīt vairākos gados, tāpēc reformas tiks īstenotas sekmīgi, lai kā to negribētu tie, kas pakalpīgi vēlas šo valsti parādīt kā neizdevušos.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Mārtiņam Staķim.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Otrdien, 15.oktobrī
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Kirgizstānas Republikas parlamenta priekšsēdētāju V.E. Dastanbek Dzhumabekov
10:00  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola un komisijas deputātu tikšanās ar Melnkalnes parlamenta Starptautisko attiecību un emigrācijas lietu komisijas delegāciju
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:00  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa par godu Kirgizstānas Republikas parlamenta priekšsēdētāja V.E. Dastanbek Dzhumabekov oficiālajai vizītei Latvijas Republikā
11:30  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde
11:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Kuveitas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Najeeb Abdulrahman Albader
11:40  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Svētā Krēsla apustulisko nunciju Latvijas Republikā arhibīskapu V.E. Petar Rajič
12:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas tikšanās ar Melnkalnes parlamenta Starptautisko attiecību un emigrācijas lietu komisijas delegāciju
12:45  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Melnkalnes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Budimir Šegrt
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
13:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:05  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Melnkalnes parlamenta Starptautisko attiecību un emigrācijas lietu komisijas delegāciju
14:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
14:00  Parlamentārās izmeklēšanas komisija par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību sēde
15:30  Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Nikolai von Schoepff

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196