Frakciju viedokļi 2019.gada 28.februārī

(01.03.2019.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan “Frakciju viedokļi”, un kā ik ceturtdienu pēc Saeimas sēdes frakciju pārstāvji jums pastāstīs par šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas KPV LV deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien! Šonedēļ komisijās tika skatīti dažādi jautājumi. Tā, piemēram, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika uzklausīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji par situāciju valstī un turpmāko darbību. Savukārt Publisko izdevumu un revīzijas komisijā tika uzklausīti valsts kontroliera ziņojumi par Rīgas domes infrastruktūru. Arī Saeimas šodienas sēdē tika iekļauti un izskatīti daudzi jautājumi, kuri bija tikuši skatīti komisijās (piemēram, likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, likumprojekts “Komercnoslēpuma aizsardzības likums”).

Šodienas sēdē tika izskatīti arī deputātu iesniegumi par deputātu maiņu komisijās.

Šodien tika izskatīts arī lēmuma projekts “Par 10 947 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Samazināt noteikto “normālo” darba stundu skaitu” turpmāko virzību”. Saeima to atbalstīja, un Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tiks izskatīts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kasparam Ģirģenam no frakcijas KPV LV.

Nākamais runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, radioklausītāji! Diemžēl piecu minūšu laikā, kamēr es izgāju uz brīdi no zāles, man ir pazuduši visi dokumenti, kurus es biju sev nolicis priekšā un kurus es gribēju pieminēt šinī savā runā, līdz ar to es runāšu no galvas.

Manuprāt, pirmā aktualitāte, kurai mums visiem vajadzētu pievērst uzmanību un kura šonedēļ ir izskanējusi visos iespējamos veidos, – tā ir mūsu Ģenerālprokuratūras darbība vai, precīzāk sakot, bezdarbība vai nekompetence; saucam to, kā gribam. Mēs visi zinām šobrīd divas ļoti skaļi izskanējušas lietas. Viena saistīta ar Latvijas Bankas prezidentu.

Otra lieta. Manuprāt, šobrīd notiek tiesas sēde Dānijā... Taču Ģenerālprokuratūra nav nekādi reaģējusi, lai nepieļautu mūsu pilsones izdošanu tiesāšanai ārpus Eiropas Savienības.

Un tāpēc man ir tāds retorisks jautājums. Ja jau Jaunajiem konservatīvajiem tika pārmests tas, ka mēs esam grāvuši Latvijas tēlu, informējot ārvalstu vēstniecības par to, kas notiek mūsu valstī, tad kur visi tie, kas apvainoja mūs? Kur viņi ir šobrīd? Jo, manuprāt, nekas tā negrauj mūsu valsts tēlu kā mūsu tiesībsargājošo iestāžu nekompetence, vājums vai bezdarbība.

Tāpēc es gribu pateikt, ka mēs rūpīgi sekosim līdzi šīm lietām. Un tas ir tas, kas mums, arī visai Saeimai kopā, ir jāizdara – jāsakārto šīs tiesībsargājošās iestādes gan kapacitātē, gan pieredzē... un visas pārējās lietas, kas šobrīd viņiem pietrūkst...

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Sandim Riekstiņam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Saeima šodien galīgajā lasījumā lēma par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, kuri paredz, ka persona atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu saņems arī gadījumos, kad kopā ar aizbilstamo pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

Šonedēļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā deputāti iepazinās ar budžeta likumprojekta izskatīšanas grafiku. Pēc Finanšu ministrijas plāna... šī gada budžeta projektu plānots parlamentā iesniegt nākamnedēļ – 8. martā. Budžeta likumprojekta nodošana izskatīšanai komisijās paredzēta 14. martā, pirmais lasījums Saeimā plānots 20. martā, savukārt pieņemšana galīgajā lasījumā plānota aprīļa pirmajā nedēļā. Marts būs nopietna un atbildīga darba pilns.

Frakcijā “Attīstībai/Par!” esam sagatavojuši vairākus priekšlikumus likumprojektos, kuriem tuvākajā laikā ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš (piemēram, likumprojektā “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” un likumprojektā “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”).

Kolēģe deputāte Marija Golubeva šonedēļ iesniedza Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ziņojumu ar rekomendācijām, lai novērstu virkni šķēršļu, kas daļai bērnu ar īpašām vajadzībām ierobežo pieeju kvalitatīvai izglītībai. Pilns ziņojuma teksts pieejams Saeimas un “Attīstībai/Par!” mājaslapās.

Viens no šīs nedēļas pārsteidzošākajiem notikumiem ir Rīgas domes vadības paziņojums par kandidēšanu jeb bēgšanu uz Eiropas Parlamentu. Tas ir ļoti dīvains izgājiens. Taču mēs, “Attīstībai/Par!”, 23. februāra konferencē apstiprinājām Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu un simtprocentīgi “uzlādētus” un gatavus profesionāļus Eiropai. Mūsu saraksta līderi ir politikas zinātnieks Ivars Ījabs, Eiropas biznesa eksperte Baiba Rubesa un kiberdrošības politikas eksperte Ieva Ilvesa.

Mēs piedāvājam Latvijas vēlētājiem jaunu, enerģisku, kompetentu komandu, kurā ir apvienota starptautiska profesionālā pieredze ar jaudu Latvijas un Eiropas politikai. Apvienības sarakstā ir vairāki zinātņu doktori un Eiropas Savienības institūciju profesionāļi, kā arī citu jomu eksperti.

Noslēgumā es vēlos īpaši uzrunāt visus Latvijas jauniešus – skolu jaunatni –, kurus interesē politiskie procesi un kuriem ir idejas labākai Latvijai, un kuri vēlas reāli iepazīt Saeimas darbu un deputātu darbu Saeimā. Aicinu viņus visus... Aicinu jūs visus, jauniešus, kas arī klausās, vecākus un vecvecākus, uzrunāt savus bērnus un mazbērnus, lai jaunieši pieteiktos 9. Jauniešu Saeimai, kura sanāks 26. aprīlī. Lai tur iekļūtu, jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem tiek aicināti pieteikt savas idejas virtuālajā vēlēšanu platformā jauniesusaeima.lv. Tur notiek arī balsošana līdz 7. aprīlim. Un 100 dalībnieki, jaunieši, reālā darbā vienas dienas garumā tiksies jau 9. Jauniešu Saeimā 26. aprīlī.

Šobrīd es esmu 13. Saeimas deputāts, bet reiz biju 2. Jauniešu Saeimas deputāts. Un šī pieredze bija ļoti noderīga.

Paldies par uzmanību! Lai jums skaista ceturtdiena!

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šteinam no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

“Frakciju viedokļos” nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Labdien! Saeimas sēde šodien bija samērā īsa, nedaudz ilgāka par pusotru stundu. Bet tie, kuri sekoja šīs sēdes gaitai, droši vien pamanīja jaunus akcentus Latvijas parlamentārās demokrātijas vēsturē.

Šeit es gribētu runāt par to faktu, ka, strādājot Saeimā jau ceturto sasaukumu, pirmo reizi saskāros ar situāciju, ka kāda deputāta lūgums mainīt komisiju, atļaut strādāt citā komisijā, netika atbalstīts. Un šeit es runāju par neatkarīgās deputātes Jūlijas Stepaņenko lūgumu mainīt komisiju no Eiropas lietu komisijas uz Pieprasījumu komisiju. Koalīcijas partiju pārstāvji šādu lūgumu neatbalstīja, iespējams, tāpēc, ka Pieprasījumu komisija ir tā komisija, kurai ir uzticēts izskatīt un lemt par tālāko virzību pieprasījumiem valsts amatpersonām, to skaitā ministriem.

Sīkāk vēlētos pastāstīt par tām lietām, kas šonedēļ ir notikušas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un par tā saucamo internātskolu sāgu. Šķiet, ka šim jautājumam šobrīd Saeimā vismaz uz kādu laiku ir pielikts punkts vai daudzpunkte. Runa ir par to, ka ar iepriekš veiktajiem grozījumiem Izglītības likumā bija paredzēts likvidēt Latvijā internātskolas kā skolu veidu, taču Izglītības un zinātnes ministrija noteiktajā termiņā nebija veikusi tai uzdoto uzdevumu, kas bija saistīts ar to, ka pēc šo internātskolu likvidācijas būtu jābūt pilnīgi skaidram, kur paliek tie bērni, kuri šobrīd mācās un arī dzīvo šī veida skolās. Lielā mērā šis jautājums bija atstāts pašvaldību ziņā. Un tādā gadījumā pilnīgi dabiski veidojas situācijas, ka tajās internātskolās, kuras nesteidzas ar šī lēmuma izpildi, pakāpeniski koncentrējas bērni no tālākiem novadiem, ne tikai no pašu novada. Un galu galā jautājums ir – kas tad ir šīs pēdējās skolas un kā tās būtu tiešām saprātīgā veidā likvidējamas? Vai galvenokārt jautājums tomēr ir – kas notiek ar šiem bērniem? Un risinājuma nebija. Tāpēc deputāti – ne tikai opozīcijas deputāti, bet arī daļa pozīcijas deputātu – aicināja šo internātskolu likvidācijas jautājumu atlikt uz gadu un pa to laiku šo jautājumu sakārtot.

Diemžēl šodien... šonedēļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē ar balsu vairākumu šo grozījumu tālākais ceļš tika slēgts. Tātad jautājums ir apturēts. Bet es gribētu šo situāciju tīri tēlaini salīdzināt ar rudzu lauka kulšanu rudenī. Mēs zinām: ja kombains brauc apkārt rudzu laukam pa perimetru, tad pašās beigās lauka vidū paliek tāda saliņa, kurā ir saskrējuši mazie dzīvnieciņi – zaķi, peles un citi. Un tāds kombainieris, kurš saprot dabas likumus, pirms pēdējā rudzu kūlīša nopļaušanas apturēs kombainu vai, iespējams, pat uz nakti apturēs visus šos darbus, ļaus šiem dzīvnieciņiem izklīst, respektīvi, ļaus situācijai atrisināties, atradīs atrisinājumu, un tikai pēc tam kulšana tiks pabeigta.

Šinī gadījumā, es domāju, mēs esam gājuši pret dabas likumiem, un pie jautājuma risināšanas tik un tā būs jāatgriežas.

Paldies par uzmanību. 

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajai vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei. Lūdzu!

J. Kursīte-Pakule (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Es sākšu ar to, ar ko pabeidza kolēģis Vucāns, – ka mēs mūsdienu pasaulē bieži ejam pret dabas likumiem, citreiz apzinādamies, citreiz neapzinādamies. Un akcentēšu uzmanību uz šīs trešdienas... uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā saņemto un izskatīto kolektīvo iesniegumu par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu. Atbalstām... Tas ir ļoti pārliecinoši uz daudziem pētījumiem balstīts iesniegums, lai pievērstu uzmanību – vēlreiz pievērstu uzmanību! – bisfenolam A, kas ietilpst plastmasas iepakojumos, īpaši tā sauktajā cietajā plastmasā. Parastajos izstrādājumos būtu jābūt marķējumam “PC” (polikarbonāts – laikam tā tas atšifrējams), “PVC”. Un vajadzētu lietot vai ieteicams lietot tikai tādus cietās plastmasas izstrādājumus, kas ir brīvi no bisfenola. Bisfenols ietilpst konservu bundžās, kosmētikā kā konservants; tas ir veikalu termočekos. Mēs katru dienu vai bieži... cik nu katrs bieži... iepērkoties, saņemam, turam rokās termočekus, kas ir termiski apstrādāti, lai... nevis termiski apstrādāti, bet lai būtu siltumjutīga virsma... Ļoti bīstami tas ir tiem, kuri strādā veikalos katru dienu. Ir vesela virkne ļoti bīstamu blakņu, jo bisfenols, šī viela, imitē dabisko hormonu estrogēnu, iejaucoties mūsu hormonu sistēmā. Rezultāts – pāragra pubertāte, hiperaktivitāte, neauglība, spontānie aborti, diabēts, ļaundabīgas slimības, to milzīgs pieaugums.

Nākamnedēļ uz mūsu komisiju aicinām ekspertus, un es ļoti ceru, ka tiks panākts risinājums – aizliegt bisfenolu A saturošu pārtikas iepakojumu un trauku ražošanu Latvijā, jo pašlaik bisfenola A izmantošana pārtikas iepakojuma trauku ražošanā Francijā ir pilnībā aizliegta. Termočekus – un es ļoti ceru, ka tas tiks panākts, – plāno Eiropas Savienībā aizliegt līdz 2020. gadam. Domāju, ka Latvijā, ņemot vērā daudzo bīstamo slimību skaita krasu palielināšanos, mēs būsim tikpat noteikti kā Francijā.

Paldies. Un ievērosim dabas likumus! Ne vienmēr var atgriezties pie dabas krūts, bet var dzīvot saprātīgāk.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātei Janīnai Kursītes-Pakules kundzei.

Un nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Viens no šodien opozīcijas iesniegtajiem priekšlikumiem ir lēmuma projekts “Par valsts sektorā strādājošo skaita samazināšanu par 30 procentiem”. Īsi un kodolīgi informēšu par šī dokumenta saturu un būtību.

Runa, protams, ir par valsts pārvaldi un ierēdņiem. Lēmuma projektā teikts: Saeima secina, ka esošā valsts pārvalde ir pārsātināta ar neefektīvām funkcijām, nepamatoti sadalot pienākumus, ko var veikt mazāks personu skaits; Saeima uzdod Ministru kabinetam līdz 2020. gada 1. janvārim izstrādāt nepieciešamos uzlabojumus valsts pārvaldē nolūkā samazināt valsts sektorā strādājošo skaitu par 30 procentiem, sākot ar 2021. gada 1. janvāri; Saeima aicina Ministru kabinetu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. janvārim izstrādāt konsolidētu valsts pārvaldes modeli ar samazinātu valsts sektorā strādājošo skaitu – tā mērķis ir padarīt efektīvāku valsts pārvaldi, tādējādi taupot valsts budžeta līdzekļus un atvieglojot nodokļu maksātājiem nesamērīgi uzlikto slogu valsts pārvaldes uzturēšanai; Saeima aicina Ministru kabinetu saskaņā ar labas pārvaldes principiem nodrošināt mazu un efektīvu valsts pārvaldes modeli, kas atbilstu demogrāfiskajām tendencēm.

SASKAŅA pilnībā atbalsta šo priekšlikumu, bet diemžēl lēmuma projekts ar balsu vairākumu tika noraidīts. Izskatās, ka koalīciju veidojošās partijas neplāno pildīt priekšvēlēšanu solījumus gan par ierēdņu skaita samazināšanu, gan par bēdīgi slaveno plānu “3 x 500”, gan pedagogu atalgojuma palielināšanu.

Tāpēc es vēlos pievērst uzmanību arī topošajam valsts budžeta projektam. Ir zināms, ka atbilstoši Finanšu ministrijas plānam šī gada valsts budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt nākamnedēļ. Projekta nodošana izskatīšanai komisijās paredzēta 14. martā, pirmais lasījums – 20. martā, savukārt pieņemšana galīgajā lasījumā plānota aprīļa sākumā.

Interesanti un zīmīgi, ka, runājot par pedagogu darba samaksu, finanšu ministrs uzsvēra – papildu finansējumu atalgojuma palielināšanai varēs novirzīt tikai tad, ja tiks īstenotas vairākas izglītības reformas, tostarp sakārtots un optimizēts skolu tīkls un efektivizēti darba procesi.

SASKAŅAS deputātiem ir radies pamatots jautājums: vai tā dēvētā jaunā koalīcija cer paaugstināt pedagoga profesijas prestižu, vienīgi pieprasot skolu pedagogiem izglītības kvalitātes paaugstināšanu? Bet interesanti, ka paši koalīcijas locekļi paliek nepildītu solījumu ēnā un nespēj pedagogiem pielikt algai pat 40 eiro, kas tika solīts jau uz 2018. gada 1. septembri. Starp citu, pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aprēķiniem, no šiem 40 eiro vismaz puse atgriežas valsts budžetā kā nomaksāti nodokļi.

Frakcija SASKAŅA uzskata, ka valdībai vispirms ir jāatrod finansējums pedagogiem. Starp citu, ilgi solītais un pacietīgi gaidītais. Un tikai pēc tam drīkst izvirzīt kaut kādas prasības skolotājiem un arī citiem Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

“Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēl viena darbīga Saeimas nedēļa. Jāsaka gan, ka šodien iesniegto jautājumu relatīvi mazā skaita dēļ Saeimas sēde bija ļoti īsa, tomēr tika diskutēts par vairākiem jautājumiem. Vairāk vai mazāk tā bija tāda opozīcijas priekšlikumu iesniegšana un vērtēšana tālākai virzībai. Jāapliecina visa cieņa opozīcijai – tiešām tiek iesniegti tādi priekšlikumi, no kuriem daudzi ir vērā ņemami un vērtējami, bet katrā ziņā šobrīd Saeimas vairākuma atbalstu tie neguva.

Runājot par šīsdienas Saeimas sēdes lēmumiem, pievērsīšu uzmanību vienam. Saeima pagarināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”. Tas bija komisijas lūgums, ņemot vērā to, ka komisijā jautājums par Latvijas sabiedrībai nozīmīgo monumentu un nacionālo simbolu tika izskatīts konceptuāli likumprojekta tālākai virzībai. Komisijas sēdes laikā tika lūgts Izglītības un zinātnes ministrijai... atvainojos, Kultūras ministrijai izvērtēt visus šī likumprojekta aspektus un izanalizēt priekšlikumus gan par īpašumtiesību modeli, gan par apsaimniekošanas modeli, gan par to, kā izveidot atsevišķu šo pieminekļu uzraudzības padomi. Šīs lietas mēs... ministrija apņēmās divu nedēļu laikā izvērtēt, tāpēc ir šis priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājums. Komisijā ar interesi tiks gaidīts šo lietu risinājums.

Arī šonedēļ mēs runājām par pašas Saeimas darba nedēļu, bija arī ļoti interesants komisijas lēmums attiecībā uz internātskolām. Gandrīz sešās komisijas sēdēs internātskolu lieta tika analizēta, un tas daļēji bija opozīcijas deputātu priekšlikums – pagarināt internātskolu periodu... pārejas laiku. Taču, rūpīgi izvērtējot ministriju pozīcijas un ekspertu pozīcijas, komisija secināja, ka skolu tālākā attīstība ir nevis izglītības, bet sociāls jautājums. Sociālie jautājumi ir katras pašvaldības atbildība, tāpēc tika atsevišķi izvērtētas pašvaldību iespējas gādāt par savu novadu iedzīvotājiem. Komisijas sēdēs tika gūta pārliecība, ka Kandavas un Balvu pašvaldību budžeti ir palielinājušies vismaz par četriem procentiem. Tātad viņu rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai gādātu par sociālajiem jautājumiem. Protams, tie ir drusku atšķirīgi gadījumi – Kandavā tiešām izglītības iestāde veic kvalitatīvu pakalpojumu, bet Tilžas internātpamatskola ir mierīgi apvienojama ar 400 metrus tālāk esošo skolu, kurā arī ir internāts un kura var veikt šādas funkcijas. Tā ka komisijas lēmums tiek virzīts uz to, ka mums tomēr ir jāefektivizē skolu tīkls un jādomā arī par to, lai nākotnē varētu palielināt skolotāju darba samaksu.

Attiecībā uz valdības darbu ir divas lietas. Pirmā – valdība strādā pie budžeta, un pašlaik mēs esam noslēguma fāzē. Nākamnedēļ, 8. martā, Saeima sāks skatīt budžetu komisijās, un tas, protams, vienmēr ir ļoti svarīgs periods Saeimas dzīvē. Tad tiek skatītas arī politiskās prioritātes, kā budžets tiek atbalstīts un kā šis jautājums tiek risināts.

Jāsaka gan, ka šis ir ļoti specifisks budžets. Tas ir šī gada budžets. Atgādināšu, ka šonedēļ jau ir marts. Šis budžets tiks pieņemts ļoti vēlu, un tas būs tikai “tehnisks”, bet par politisko dimensiju tiks diskutēts mazāk.

Vēl viens svarīgs jautājums šonedēļ bija Eiropas Savienības Tiesas spriedums Eiropas Centrālās bankas un Ilmāra Rimšēviča lietā pret Latvijas valsti. Pirmo reizi savā pastāvēšanas laikā tiesa ir pieņēmusi lēmumu atcelt nacionālās tiesībsargājošās iestādes lēmumu par noziegumā aizdomās turētu amatpersonu, šinī gadījumā – Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviču. Šis spriedums tika pieņemts, ņemot vērā... Rimšēviča kungam kā Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklim ir īpašs statuss Eiropas Savienībā. Jāsaka, Eiropas Savienības Tiesas lēmums nekādā veidā nenosaka secinājumus par Rimšēviča vainu viņam celtajās apsūdzībās, par kurām šobrīd turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Šis spriedums norāda uz jaunu attīstību... Eiropas tiesību piemērošanā un Eiropas Savienības tiesību lomu kriminālprocesuālajos jautājumos.

Ja mēs runājam par valdības darbu, šķiet, būtu ļoti svarīgi, ka Tieslietu ministrija izdotu speciālu ziņojumu šajā lietā un sniegtu šīs situācijas izvērtējumu. Man liekas, ka tas arī varētu būtiski uzlabot tiesībsargājošo iestāžu zināšanas... un jaunu informāciju par Eiropas Savienības tiesībām un nacionālo tiesību attiecībām. Mēs gribam teikt, ka šis ir ārkārtīgi interesants process... kā situācija attīstīsies, turklāt uzmanīgi no parlamenta sekosim šai lietai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Arvilam Ašeradenam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Otrdien, 25.jūnijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf