Frakciju viedokļi 2019.gada 21.februārī

(26.02.2019.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums “Frakciju viedokļi”, kā ik ceturtdienu pēc Saeimas sēdes frakciju pārstāvji jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Saeimā šodien tika skatītas daudzas svarīgas likumdošanas iniciatīvas. Otrajā lasījumā tika atbalstīts grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Grozījums paredz pagarināt laikposmu starp Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu un balsojumu Saeimā.

Tāpat otrajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Tie paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam, pārvietojoties Latvijas teritorijā, nevajadzēs ņemt līdzi vadītāja apliecību un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus, ja līdzi būs personu apliecinošs dokuments. Te gan jāsaka – šajā likumprojektā vēl būs nepieciešami precizējumi.

Otrajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi tabakas apriti regulējošajā likumā, un šīs izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi un citi smēķēšanas produkti veikalos vairs nebūs pircējam redzami un tos varēs iegādāties tikai atbilstoši cenu lapai.

Arī Sociālo un darba lietu komisijā šonedēļ tika skatīti vairāki svarīgi jautājumi, piemēram, plānots paplašināt to adoptētāju loku, kuri pēc bērna adopcijas var doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Tas būtu pieejams vienam no tiem adoptētājiem, kura ģimene adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Šādu likumdošanas iniciatīvu konceptuāli atbalstīja Sociālo un darba lietu komisija. Patlaban 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienākas tikai gadījumā, ja adoptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem. Varu piebilst, ka 2018. gadā Latvijā tika adoptēti 102 bērni, no kuriem 70 bija vecumā no 3 līdz 18 gadiem. Šis likumprojekts vēl būs jāskata Saeimas sēdēs.

Savukārt Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja jauna Komercnoslēpuma aizsardzības likuma projektu, kuru parlaments izskatīs nākamceturtdien. Šī jaunā likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Likumā plānots definēt, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita veida informācija, kas atbilst šādam pazīmēm: tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šādu informāciju; tā ir faktiska vai potenciāla komercvērtība; kā arī komercnoslēpuma turētājs ir veicis atbilstošus tā slepenības saglabāšanas pasākumus. Komercnoslēpuma objekts var būt gan tāda tehniska informācija kā skices, dizaini, prototipi, ražošanas procesi, izgudrojumi, gan zinātība; tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas, piemēram, formulas un receptes; gan arī komerciāla informācija, piemēram, klientu un piegādātāju saraksti, biznesa modeļi un stratēģija, cenu veidošanas politika. Likumā paredzēts regulēt arī piemērojamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumiem. Plānots, ka prasību pret personu, kura nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi komercnoslēpumu, varēs celt triju gadu laikā no dienas, kad komercnoslēpuma turētājs ir uzzinājis vai tam vajadzēja uzzināt par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Lai likums stātos spēkā, likumprojekts vēl trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!

O. Ē. Kalniņš (JV).

Labdien, radioklausītāji! Šodien JAUNĀS VIENOTĪBAS vārdā es vēlos pastāstīt par NATO Parlamentārās asamblejas sanāksmi, kas notika Briselē un tikko ir beigusies. Es vadīju Latvijas delegāciju. NATO Parlamentārajā asamblejā piedalās parlamentārās delegācijas no visām 29 NATO dalībvalstīm. Jāpiebilst, ka pirmo reizi šajā sanāksmē piedalījās pārstāvis no Ziemeļmaķedonijas. Ziemeļmaķedonija ir pieteikusies dalībai NATO, un tagad gaida pilnīgu atbalstu un ratifikāciju no pārējām NATO valstīm.

Šoreiz sanāksme, kas notika Briselē, bija īpaši vēsturiska, jo pie mums pirmo reizi viesojās ASV Kongresa spīkere Nensija Pelosi. Pelosi kundze bija ieradusies Eiropā kopā ar 50 ASV kongresmeņiem. Tā ir viena desmitā daļa no visa ASV Kongresa. Mērķis bija piedalīties gan Minhenes Drošības konferencē, gan NATO Parlamentārās asamblejas sanāksmē Briselē, lai vēlreiz apstiprinātu ASV stingro atbalstu kā dalībai NATO, tā arī Eiropas Savienībai.

Tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Stoltenbergu man bija iespēja uzdot jautājumu ASV delegācijai un Pelosi kundzei par ASV attieksmi pret Eiropas Savienības un NATO sadarbību. Šis jautājums ir nozīmīgs tāpēc, ka ASV prezidents laiku pa laikam ir kritizējis Eiropas Savienību un šāda kritika var apdraudēt NATO un Eiropas Savienības sadarbību, kas pēdējo divu gadu laikā ir ļoti veiksmīgi... ir uzsākti vairāk nekā 74 kopīgi projekti. No Pelosi kundzes un ASV kongresmeņu delegācijas mēs saņēmām nepārprotamu atbildi. Viņi uzsvēra, ka ASV Kongresam un prezidentam ir līdzvērtīga ietekme ārpolitikā un ka ASV Kongress turpina atbalstīt ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienību un ASV transatlantiskās attiecības ar Eiropas Savienību.

NATO un Eiropas Savienības sadarbība ir ļoti svarīga, it īpaši tad, ja runājam par militārās mobilitātes jautājumiem, jo tā skar gan izmaiņas infrastruktūrā Eiropā, gan regulējumu. Un šajā ziņā ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienībai ir jāieņem ļoti aktīva pozīcija. Tas attiecas uz Rail Baltica, kas paver ne tikai komerciālas iespējas, bet kam ir arī militāra un drošības nozīme, tāpēc ASV un Eiropas Savienības sadarbība ir ļoti nepieciešama.

Šajā sanāksmē man bija iespēja atkārtot Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces kundzes uzaicinājumu Pelosi kundzei apmeklēt Latviju. Vienlaikus man bija arī iespēja uzsākt sarunas ar vairākiem ASV kongresmeņiem par iespēju trīs Baltijas valstu delegācijām šogad vēlreiz doties uz Vašingtonu. Mēs to ļoti veiksmīgi darījām jau 2016. gadā. Tagad ar jauno ASV Kongresu un pēc vēlēšanām Igaunijā mums būs iespēja vēlreiz izveidot triju Baltijas valstu delegāciju un tikties ar ASV kongresmeņiem.

ASV turpmākais atbalsts un dalība NATO ir ļoti svarīga, bet sadarbība ar Eiropas Savienību ir tikpat svarīga. To apstiprināja ne tikai spīkere Pelosi, bet arī Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni, kas arī sanāksmē piedalījās. Ir interesanti pieminēt, ka gan Pelosi kundze, gan Federika Mogerīni savā laikā ir bijušas NATO Parlamentārās asamblejas delegātes. Abām ir pieredze šajā organizācijā, un tā ir ļoti augsti vērtējama.

Tā ka šonedēļ ar ASV Kongresa spīkeri Nensiju Pelosi priekšgalā atbalsts un transatlantiskā sadarbība tika nepārprotami apstiprināta.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ojāram Ērikam Kalniņa kungam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds – Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Labdien, ļoti cienījamie radioklausītāji! Man ir īpašs gandarījums, ka šīsdienas sēdē tika atbalstīti divi priekšlikumi grozījumam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, no kuriem viens nosaka, varētu teikt, nediskriminācijas politiku, kas Rīgai kā Latvijas galvaspilsētai būtu jāievēro attiecībā uz visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu deklarētās dzīvesvietas. Nav normāla šī Ušakova laikā ieviestā prakse pretnostatīt galvaspilsētas iedzīvotājus visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši ņemot vērā apstākli, ka ļoti lielas investīcijas no valsts puses tiek novirzītas tieši Rīgai, jo Rīgā kā Latvijas galvaspilsētā atrodas lielākā daļa valsts iestāžu un dažādas kultūras celtnes, kuras brauc apmeklēt iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem. Nav pareiza pieeja, ka, lai rīdzinieks novietotu automašīnu (neatkarīgi no viņa pilsonības), viņš var saņemt atlaides, tajā pašā laikā iedzīvotājam no cita novada, kurš ir atbraucis uz Rīgu, piemēram, apmeklēt medicīnas iestādi, ir jāmaksā vairāk par šo pašu pakalpojumu.

Saeima šodien konceptuāli otrajā lasījumā atbalstīja šo priekšlikumu, vēl ir jānoslīpē vairākas lietas attiecībā uz trešo lasījumu, bet es ceru, ka tas kalpos par pamatu, lai šī kārtība tiktu mainīta.

No opozicionāru puses izskanēja viedokļi, vai nevajadzēja kustināt atsevišķu likumu par Rīgu, bet savulaik, diskutējot ar VARAM, mēs kopīgi secinājām, ka normas, kas attiektos uz galvaspilsētu, var pietiekami kvalitatīvi iestrādāt jau spēkā esošajos likumos un nav obligāti jāraksta atsevišķs likums Rīgai. Šīs normas var vienkārši iestrādāt jau spēkā esošajos likumos, un tas ir arī ceļš, pa kuru mēs šajā Saeimā esam vēlējušies iet uz priekšu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļos” nākamā runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Vita Anda Tērauda. Lūdzu!

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, radioklausītāji! Šodien es pievērsīšu jūsu uzmanību četriem jautājumiem, kurus mēs skatījām Saeimas sēdē, tas ir, par Valsts prezidentu, par veselību, par Brexit un par citiem jautājumiem, kas īpaši interesēs diasporas tautiešus.

Par Valsts prezidentu. Mēs atbalstījām domu, ka mums jau agrāk ir jāzina, kuri būs oficiālie Valsts prezidenta amata kandidāti, lai varētu atklātāk un pamatīgāk ar sabiedrību par viņiem diskutēt, lai sabiedrībai rastos skaidrs priekšstats, kuri ir tie cilvēki, kas vislabāk atbilstu šim amatam. Likumprojektā atbalstītie grozījumi arī izslēgs iespēju pēdējā mirklī izvilkt trusīti no cepures un pasniegt kā Valsts prezidenta amata kandidātu.

Par veselību. Valdības deklarācijā viens no prioritārajiem mērķiem bija veselībai kaitīgo produktu un ieradumu izplatības ierobežošana. Šodien sēdē mēs tālāk virzījām likumprojektu, kas grozīs tabakas izstrādājumu aprites nosacījumus. Šie grozījumi paredz, ka mazumtirdzniecības vietās vairs nedrīkstēs novietot tabakas izstrādājumus tā, lai pircēji tos varētu redzēt. Pircējiem pēc pieprasījuma būs pieejama informācijas lapa ar izcenojumiem, bet šie kaitīgie produkti... nepilngadīgajiem nebūs iespējams tos redzēt, nebūs iespējams tiem viegli piekļūt.

Tālāk. Šobrīd visa pasaule pievērš uzmanību Brexit situācijai. Arī mēs Saeimā mēneša sākumā pieņēmām rezolūciju, kas apliecina mūsu gatavību nodrošināt Lielbritānijas pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā, tādas pašas tiesības kā līdz šim, pretī sagaidot, ka Lielbritānija arī mūsu valstspiederīgajiem pēc Brexit nodrošinās to pašu. Šodien likumprojektu pakete sāka savu ceļu Saeimā. Šī likumprojektu pakete paredz grozījumus, kas atļaus Lielbritānijas pilsoņiem turpināt uzturēties Latvijā, turpināt saņemt sociālos pakalpojumus, atvieglos profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kā arī atvieglos mūsu iestādēm tiesisko sadarbību un pārrobežu sadarbību civillietās un krimināllietās. Mēs pretī ceram sagaidīt, ka Lielbritānija līdzīgus soļus spers attiecībā uz mūsu tautiešiem tur.

Mēs atbalstījām arī priekšlikumu nodot izskatīšanai normu, kas atvieglos dzīvi tiem cilvēkiem diasporā, kuri atbalsta savas ģimenes Latvijā, sūtot tām iztikas līdzekļus. Priekšlikums ir tāds, ka mēs paaugstināsim slieksni, virs kura ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam par šādiem pārskaitījumiem, un tādējādi ietaupīsim laiku un resursus, novērsīsim birokrātiju un papīru darbus visiem mūsu cilvēkiem, kuri, strādājot ārzemēs, pabalsta savus tuvos cilvēkus šeit, Latvijā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Vitai Andai Tēraudai no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamais runās Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien pieskaršos četrām tēmām.

Pirmā tēma ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu iesniegtais pieprasījums, kas šodien Saeimā tika noraidīts, ministram Bordānam – par vēstuli, kuru viņš ir izsūtījis ārvalstu vēstniecībām un kura attiecas uz tiesiskumu valstī. Mūsuprāt, šāda vēstule tikai un vienīgi kaitē valsts tēlam. Ļoti cerēsim, ka šīs vēstules sekas nebūs tādas, ka tas ietekmēs arī tiesvedības, kurās valsts ir iesaistīta ar citiem subjektiem.

Nākamais jautājums, kuram es gribētu pievērst uzmanību. Šodien Saeimā, skatot likumprojektu “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, tika nobalsots par priekšlikumu, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem galvaspilsētā jānodrošina vienlīdzīgi pakalpojumi. Zaļo un Zemnieku savienība ir kategoriski pret šādu priekšlikumu, jo pēc būtības tas nozīmē pāreju no policentriskas uz monocentrisku attīstību un vispār zūd pašvaldību jēga pēc būtības. Šāds priekšlikums nozīmē to, ka Rīgai būtu jānodrošina visu Latvijas iedzīvotāju bērniem iespēja apmeklēt bērnudārzu Rīgā, jānodrošina visiem Latvijas iedzīvotājiem jebkādi pakalpojumi, kas tiek nodrošināti Rīgā. Respektīvi, tā vietā, lai domātu, kādā veidā risināt šos jautājumus reģionos, kur ir vislielākās problēmas, mēs dodam sabiedrībai signālu: brauciet uz Rīgu, te jūs visu dabūsiet! Un Latvijas lauki iztukšosies lielā ātrumā. Šādu pieeju mēs atbalstīt nevaram. Visai dīvaini ir – vai tas tiešām būs jaunais teritorijas attīstības... teritoriālās reformas piedāvājums, kas balstīsies uz šādu pieeju – uz monocentrisku attīstību?

Liels prieks par to, ka kolēģi šodien atbalstīja mūsu iesniegto likumprojektu, kura mērķis ir risināt situāciju, ko identificējuši Latvijas diasporas pārstāvji Eiropas Savienībā, tas ir – mazināt Latvijas pilsoņiem administratīvo slogu, veicot pārskaitījumus starp ģimenes locekļiem. Šobrīd tiesību aktos paredzēts, ka personai ir jāiesniedz deklarācija, ja pārskaitītā summa ir pārsniegusi četrus tūkstošus eiro. Praksē tas ļoti bieži tiek pārkāpts, un tas ir nevajadzīgs administratīvais slogs gan valstij, gan iedzīvotājiem. Mēs iesniedzām likumprojektu, kas pēc būtības paredz to mazināt. Liels paldies visu frakciju deputātiem, kas šo priekšlikumu atbalstīja, iekļāva darba kārtībā. Tālāk jau darbs būs komisijām.

Šodien mēs uzdevām jautājumus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram. Mēs lūdzam skaidrot, tieši kādus pētījumus taisās VARAM šobrīd pētīt par 800 tūkstošiem eiro. Mēs dzirdam to, ka nav naudas dažādām lietām, bet tajā pašā laikā... Mūsuprāt, administratīvi teritoriālās reformas sakarā ir ļoti daudz... virkne pētījumu... Tur būtu vispirms jāizanalizē padarītais ne tikai šajā ministrijā, bet arī citās ministrijās, un tikai pēc tam varētu lemt un skaidri saprast, ko īsti taisās pasūtīt VARAM. Šobrīd no pieejamās informācijas tas nav skaidrs. Ir skaidrs tikai tas, ka grib iztērēt naudu. Mūs tāda pieeja neapmierina, tāpēc mēs iesniedzām deputātu jautājumus.

Paldies, ka uzklausījāt, un lai visiem jauka diena! Paldies. Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamā runās deputāte Linda Ozola, kas pārstāv Jauno konservatīvo frakciju. Lūdzu!

L. Ozola (JK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Jauno konservatīvo frakcijas vārdā vēlos vērst jūsu uzmanību uz divām lietām, kas šodien tika skatītas un par ko tika runāts Saeimas sēdē.

Viena no tām – tā saucamais Brexit jeb Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Mēs jau divas nedēļas – šonedēļ un pagājušonedēļ – Ārlietu komisijā esam ļoti daudz un diezgan plaši un padziļināti diskutējuši par šo pārejas periodu, kā arī par šo notikumu, kas tuvojas un kas tomēr līdzi sev nes lielu neskaidrību. Varam apliecināt, ka parlaments dara visu, kas no mums ir atkarīgs, lai nodrošinātu Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri uzturas, dzīvo un strādā vai mācās, studē šeit, Latvijā, viņu tiesību turpināšanos arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās, jo Apvienotā Karaliste no savas puses ir jau vairākkārt Latvijas oficiālajiem pārstāvjiem apliecinājusi, ka tās attieksme pret Latvijas pilsoņiem Apvienotajā Karalistē būs kā spoguļattēls tām normām, kuras pieņemsim šeit, Latvijā. Tāpēc mēs ļoti uzmanīgi sekojam līdzi tam, lai mūsu, Latvijas parlamenta, rīcība būtu to mūsu pilsoņu interesēs, kuri dzīvo, strādā un studē Apvienotajā Karalistē. Un tas, protams, skar jautājumus, kuri ir saistīti ar sociālo nodrošinājumu un kuri būtu Labklājības ministrijas pārziņā. Jautājumus, kuri ir saistīti ar izglītību, ar profesionālo kvalifikāciju, ar tiesībām strādāt savā profesijā neatkarīgi no tā, kur iegūta izglītība – vai tā būtu Latvija vai Apvienotā Karaliste. Arī tiesiskā sadarbība, protams, tiktu nodrošināta, un tas būtu sabiedrības interesēs visā Eiropā, ne tikai šajās divās iesaistītajās valstīs, ja runa ir par dažādiem likumu pārkāpumiem.

Šo jautājumu mēs turpināsim izskatīt, un parlaments plāno līdz marta beigām pieņemt galīgajā lasījumā tā saucamo Brexit jumta likumu, kas šīs visas manis minētās tiesības nodrošinās.

Un otra lieta, kam es ļoti īsi pieskaršos, ir pieprasījums, kas tika sagatavots ministram no Jaunās konservatīvās partijas – tieslietu ministram Jānim Bordāna kungam. Proti, joprojām tiek runāts par nu jau daudzkārt izskanējušo jautājumu – par vēstuli, ko mūsu partija izsūtīja mūsu partnervalstu vēstniecībām šeit, Latvijā. Arī šodien izskanēja virkne pārmetumu un šaubu par to, kas un vai tiek nodarīts Latvijas tēlam ar šādu rīcību. Un es vēlos vērst arī godāto klausītāju uzmanību uz rakstu, kas publicēts izdevumā “Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2019” un kur Otto Tabuns runā par to, cik svarīgi ir, lai tas, ko pauž valstsvīri un valstsievas, nebūtu pretrunā ar to, ko ārzemnieki uzzina no valsts pilsoņiem individuāli. Jo šāda disonanse liek Latvijas partneriem apšaubīt uzticību valsts pārstāvjiem... to, vai pastāv saikne starp valdību un sabiedrību, vai valsts iekšējā vienotība un turpmākā stabilitāte tiešām nodrošināta. Tāpēc, mūsu skatījumā, runāt par problēmām, runāt par korupcijas gadījumiem, ja tādi ir, runāt par problēmām arī tiesiskuma nodrošināšanā – tā nav vis Latvijas tēla bojāšana vai graušana, kā te šodien izskanēja no tribīnes, bet reālas problēmas nosaukšana vārdā. Tas ir pirmais solis, lai mēs to varētu risināt. Jo risināt nav iespējams to, ko mēs neesam nosaukuši vārdā. Tāpēc tas ir absolūti uzlūkojams kā mūsu proaktīva rīcība situācijas uzlabošanai; par to mēs apzināmies savu atbildību jau kā pie varas esoša partija, un to mēs arī aktīvi darīsim. Jo, kā ir teicis Jānis Bordāns arī kādā nesenā intervijā, Latvijas tēlu vairāk bojās tas, ja mēs neko nedarīsim lietas... situācijas labā.

Paldies. Un jauku dienu!

Vadītāja. Paldies deputātei Lindai Ozolai no Jauno konservatīvo frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas KPV LV deputāts Ēriks Pucens. Lūdzu!

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, radioklausītāji! Šodien no frakcijas KPV LV esmu deleģēts es, Ēriks Pucens.

Opozīcija arī šonedēļ turpināja savu destruktīvo darbu. Šonedēļ Zaļo un Zemnieku savienība virzīja iniciatīvu par ministriju skaita samazināšanu. Bet visinteresantākais ir tas, ka viņi, vadot iepriekšējo valdību, ne reizi šādu iniciatīvu nav virzījuši.

Ļoti aktīvs darbs turpinās. Darbs notiek arī Saeimas komisijās.

Pēdējo nedēļu laikā visskaļāk izskanējušais ir likumprojekts “Ieroču aprites likums”. Komisija turpina pirms trešā lasījuma skatīt priekšlikumus par iespēju ļaut jauniešiem no 16 gadiem aizbildņa klātbūtnē piedalīties gaides medībās. Komisija ļoti stingri paliek pie sava viedokļa un nemaina to, un virza likumprojektu trešajam lasījumam.

Tā kā tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, turpinās darbs arī pie grozījumiem Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, lai pagarinātu Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšanās termiņu. Drīzumā prezidenta vēlēšanu jautājums būs ļoti aktuāls, tādēļ lūdzu jūs klausīties, iesaistīties prezidenta amata kandidātu izvēlē.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, strādādama pie grozījuma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, izskatīja jautājumu par apdzīvotajām vietām – ciemiem un mazajiem ciemiem –, lai ļautu saglabāt ciemu vēsturiskos nosaukumus un palīdzētu sakārtot adresācijas sistēmu.

Šonedēļ arī tāds ļoti pavasarīgs notikums ir noticis – grozījumi Ceļu satiksmes likumā paredz, ka par dokumentu nevadāšanu līdzi vairs nevarēs sodīt. Un šajā likumā ir iestrādāts arī tas, ka motociklisti varēs braukšanai izmantot arī sabiedriskā transporta joslas.

Paldies, klausītāji!

Vadītāja. Paldies deputātam Ērikam Pucenam no frakcijas KPV LV.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamceturtdien!

Trešdien, 27.martā
08:30  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas kopsēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
11:30  Saeimas Prezidija sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:30  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Lietuvas parlamentu darba sanāksme
15:00  Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena un komisijas deputātu tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Izglītības, zinātniskās pētniecības un tehnikas ieviešanas seku novērtēšanas komisijas delegācijas deputātiem

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf