Frakciju viedokļi 2019.gada 14.februārī

(19.02.2019.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un par šīsdienas Saeimas sēdes aktualitātēm turpmākajās minūtēs jums pastāstīs frakciju pārstāvji.

Pirmajai šodien vārds frakcijas KPV LV deputātei Ivetai Benhenai‑Bēkenai. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, dārgie klausītāji! Liels paldies, ka interesējaties par mūsu darbu. Mēs, frakcija KPV LV, priecājamies par katru, kurš vēlas iedziļināties politiskajos procesos un labāk izprast to, kā mūsu lēmumi ietekmē vēlētājus ikdienā. Šīs nedēļas parlamenta sēdē ir pieņemti vairāki likumprojekti, tajā skaitā tehniska rakstura grozījumi, kas pilnveido vai precizē dažādus procesus, piemēram, likumprojekts “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” vai “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, kuri paredz Latvijas Jūras administrācijas un Valsts vides dienesta kompetences paplašināšanu, tādējādi nodrošinot atbilstošu regulējumu uzraudzībai un dabas saudzēšanas procesu.

Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” paredz, ka saskaņošanas process no ieceres līdz reālai būvatļaujas izsniegšanai notiks elektroniskā formā, kas ļaus nodrošināt vienlaicīgu saskaņošanas procesu dažādās iestādēs. Šādi tiks saīsināts birokrātiskā procesa laiks, un tas ļaus ātrāk uzsākt celtniecības projektus kā privātpersonām, tā arī juridiskajām personām, nemazinot drošības un citus procesus.

Tāpat šodien tika izskatīts un pieņemts likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Grozījumi paredz, ka aizbildnim turpmāk būs iespēja saņemt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu arī gadījumos, ja viņš ar aizbilstamo pastāvīgi dzīvos ārvalstīs, kas vērtējams kā pozitīvs atbalsts ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem un veicinās iespēju augt ģimeniskā vidē.

Šajā sēdē skatījām arī likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”, kas ir būtiski uzņēmējdarbības vides sakārtošanai. Šie grozījumi paredz ierobežot publiskas personas – ar tām saprotot uzņēmumus, kuru pamatkapitālā tiek ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, – iespējas kropļot tirgu. Pašvaldības vai valsts uzņēmumiem nav jākonkurē ar pakalpojumiem vai precēm, kurām tirgū jau ir piedāvājums. Valsts un pašvaldības tiešā funkcija ir resursu pārdale, bet netiešā funkcija – nodrošināt pakalpojumus, kuri ir nepieciešami un kurus privātais sektors nenodrošina, ņemot vērā zemo kapitāla atdevi. Šis likumprojekts nodrošina, ka pašvaldības vai valsts uzņēmumi nedrīkstēs izmantot nodokļu maksātāju naudu uzņēmējdarbībā, traucējot privātajiem uzņēmumiem.

Šodien arī tika skatīta opozīcijas iniciatīva saistībā ar grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, kura rosina iespēju fiziskajai personai, kurai ir problēmas ar azartspēlēm, reģistrēt sevi kā pašatteikušos personu, kas nozīmē, ka būs iespēja ar trešās personas palīdzību atturēties no ierašanās spēļu zālēs.

Liels paldies par uzmanību, un uz tikšanos jau nākamajā nedēļā!

Vadītāja. Paldies Ivetai Benhenai-Bēkenai no frakcijas KPV LV.

Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Atkal viena spraiga parlamenta darba nedēļa. Šodien arī spraiga darba diena – izskatījām vairāk nekā 20 likumprojektus. Ir jāuzsaka opozīcija, kas tiešām iesniedza cienījamus likumprojektus – gan izmantojot priekšvēlēšanu kampaņas, tā teikt, partiju lietotos... izmantotos priekšlikumus, gan arī idejas, gan arī dažādas citas lietas. Un tiešām ir, ko pasvīst, lai atbildētu uz opozīcijas jautājumiem.

Viens no opozīcijas likumprojektiem arī šodien tika virzīts tālāk Saeimā. Tas ir likumprojekts, kas paredz, ka personas, kuras to vēlas, tiek atturētas... viņām ir iespēja atturēties no dalības azartspēlēs. Manuprāt, šis tiešām ir ļoti labs likumprojekts, un es ceru, ka tas gūs atbalstu Saeimas komisijās un mēs, visa Saeima, varēsim to atbalstīt.

Vēl es gribu atsevišķi pieminēt divus likumprojektus. Viens, ko mēs šodien izskatījām, ir “Grozījumi Būvniecības likumā”. Šie grozījumi Būvniecības likumā ļaus iedzīvotājiem ļoti skaidri saprast, kā viņi var turpmāk izmantot elektronisko iespēju saskaņot savu būvniecības ieceri, kā arī virzīties uz priekšu ar šo elektronisko rīku – būvniecības informācijas sistēmu –, proti, nedodoties uz būvvaldi, attālināti saskaņot visus nepieciešamos dokumentus. Tas ļauj Ekonomikas ministrijai virzīties uz 80 darbdienu saskaņošanas periodu, kāds ir... kas aiz visa tā stāv. Un, es domāju, tas ir milzīgs solis uz priekšu valsts modernizācijā.

Nākamais likumprojekts, kas, manuprāt, arī ir tiešām ievērības cienīgs un pieminams, ir likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, kuru Saeima otrajā lasījumā atbalstīja un kurš pašvaldībai uzliek pienākumu neierobežot konkurenci pašvaldības teritorijā. Mēs zinām ļoti daudz gadījumu lielo pašvaldību telpā, kur ir diezgan lielas problēmas ar konkurences līdzsvaru. Ja ir runa kaut vai par Rīgas pašvaldību, var minēt ļoti daudz dažādu piemēru – gan “Rīgas ūdeni”, gan arī dažādus digitālos risinājumus stāvvietām, kur bieži vien tiek izspiesti no tirgus privātie uzņēmēji, gan daudzus citus gadījumus. Tā ka šis ir... šiem priekšlikumiem bija ļoti ilgs ceļš uz parlamentu – vairāk nekā divi gadi. Un es tiešām priecājos, ka parlaments tos ir atbalstījis.

Protams, var minēt daudzus citus likumprojektus, taču es gribu teikt, ka arī... Ja mēs runājam par valdību, tad šī ir ļoti saspringta darba nedēļa valdībā. Tā strādā pie šī gada budžeta pieņemšanas un virzīšanas uz parlamentu. Plānojamais datums ir 3. aprīlis, kad Saeimā varētu būt galīgais balsojums par budžetu. Taču jāsaka – šis ir tehnisks budžets, ņemot vērā to, ka jau ir februāra vidus un būtiski politiski procesi vai jaunas politiskas iniciatīvas tajā vienkārši nebūs iekļautas. Jāsaka, diskusijas ir ļoti spraigas, bet par rāmi un pamatu jau valdība ir vienojusies. Tā ka ceram – drīz budžets jau virzīsies uz Saeimu.

Nākamā lielā, svarīgā lieta būs jaunnedēļ – pirmdien koalīcijas deputāti sāks diskutēt... koalīcijas dalībnieki sāks diskutēt par Latvijas Valsts prezidenta kandidātu izvirzīšanas kritērijiem. Un, jāsaka, tā būs ļoti nopietna diskusija, kas tad arī noteiks, kāds būs nākamais Latvijas Valsts prezidents.

Tā ka vēl viena nedēļa ir, tā teikt... iet uz beigām. Un nākamā nedēļa arī ir sagaidāma ļoti spraiga.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Arvilam Ašeradenam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par aktualitātēm Saeimā, par SASKAŅAS iesniegtajiem likumprojektiem un priekšlikumiem.

Pēc Eurostat datiem Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju skaits ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Un tāpēc pilnīgi skaidrs, ka Saeimai un valdībai ir pienākums mazināt šos nabadzības riskus. Tas jādara nekavējoties. Tāpēc SASKAŅAS deputāti kārtējo reizi rosināja noteikt minimālo mēnešalgu 500 eiro, neapliekamo minimumu 500 eiro, kā arī paaugstināt bērnu pabalstus līdz 50, 100 un 150 eiro mēnesī attiecīgi par pirmo, otro un trešo bērnu. Šīs normas mēs vēlamies iestrādāt likumprojektos “Grozījums Darba likumā”, “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. SASKAŅA pilda savus solījumus vēlētājiem, savukārt koalīciju veidojošās partijas to nedara – acīmredzot aizmirsušas.

Vēl viena lieta, par kuru vēlos informēt. Vakar frakcijas SASKAŅA deputāti Valērijs Agešins, Ļubova Švecova un Ivars Zariņš iesniedza priekšlikumu, kas paredz izslēgt no Ieroču aprites likuma absurdo normu, ka personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ir tiesības medībās izmantot šaujamieroci. Līdzīgu priekšlikumu pašlaik gatavo mūsu frakcijas deputāte Evija Papule. Esam pārliecināti, ka jautājumi, kuri skar bērnus un dzīvniekus, likumdevējam jāizvērtē īpaši rūpīgi. Šis priekšlikums tiks izskatīts vienā no tuvākajām parlamenta sēdēm. Cerams, ka tas tiks atbalstīts.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

“Frakciju viedokļos” nākamais runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Normunds Žunna. Lūdzu!

N. Žunna (JK).

Labdien, godātie klausītāji! Šodien Saeimas sēdē SASKAŅAS deputāts no Saeimas tribīnes rosināja grozījumus likumā “Par autoceļiem”, demonstrējot vēlmi palielināt finansējumu autoceļu uzturēšanai. Mēs saprotam, ka tas bija kārtējais mēģinājums populistiski deklarēt it kā vajadzīgu lietu, bet patiesībā tā ir nerēķināšanās ar budžeta iespējām un vēlme novērst uzmanību no šābrīža reālās katastrofālās situācijas Rīgas ielās.

Kā norāda satiksmes ministrs Tālis Linkaits, mēs redzam, ka ceļu īpašnieks, tas ir, Rīgas izpildvara, pašlaik nespēj kvalitatīvi veikt savus pienākumus, un Satiksmes ministrija kā atbildīgā par ceļu satiksmes drošību valstī norādīs Rīgas domei un mēram uz tiem pienākumiem, kas viņiem jāveic. Mērķdotācijas Rīgas pilsētai ir pārskaitītas pienācīgā apjomā, lai ceļus varētu uzturēt labā stāvoklī. Kā zinām, Rīgas pašvaldība no valsts mērķdotācijām ceļu uzturēšanai nav izlietojusi 19 miljonus eiro, tāpēc sūdzēšanās par finanšu trūkumu ielu remontiem ir tikai atruna. Ir izveidojusies situācija, ka biežu gaisa temperatūras svārstību dēļ pēdējās dienās ievērojami ir pasliktinājies Rīgas ielu stāvoklis un uz brauktuvēm izveidojušās dziļas bedres, kurās daudzi autovadītāji sabojājuši savus spēkratus.

Mēs visi saprotam, ka pašlaik Rīgas vara netiek galā ar saviem pienākumiem. Līdzekļi ielu uzturēšanai ir piešķirti, bet, lai cik tas arī būtu paradoksāli, tie netiek izlietoti noteiktajiem mērķiem. Aicinu Rīgas pašvaldību salabot ielas, uzstādīt attiecīgas brīdinājuma zīmes, savukārt bedru dēļ sabojāto automobiļu īpašniekus vērsties Rīgas pašvaldībā, lai tā kompensē auto īpašniekiem radušos zaudējumus.

Vēlos arī atgādināt, pieminēt to punktu, ko jau kolēģi minēja. Šodien Saeimas sēdē opozīcija ierosināja grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, ar kuriem tiktu noteikts, ka fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt rakstveidā noteikt tai liegumu spēlēt azartspēles Latvijas Republikā. Grozījumi paredz, ka šo liegumu fiziskā persona sev var uzlikt pati. Kā valdības veidošanas procesā tika apliecināts, koalīcija atbalstīs saprātīgus opozīcijas ierosinājumus, un šis ir tas gadījums. Nekādas politikas, tikai pragmatisks atbalsts saprātīgam un saprotamam opozīcijas priekšlikumam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Normundam Žunnam no Jauno konservatīvo frakcijas. Un nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien bija vēl viena Saeimas sēde, kurā tika skatītas ļoti daudzas svarīgas likumdošanas iniciatīvas. Ir gan labās ziņas, gan sliktās ziņas. Sākšu ar slikto – šodien mēs atzīmējam ne tikai Valentīndienu, bet diemžēl varam kalendārā atzīmēt arī dienu, kad trešo reizi pēc kārtas Saeimas deputāti noraida priekšlikumu par “3 x 500” neapliekamā minimuma noteikšanu. Tas bija piedāvājums, kuru jaunās koalīcijas partijas savās priekšvēlēšanu debatēs un programmās minēja un lika kā karogu, bet acīmredzot solīts makā nekrīt. Vismaz trīsreiz opozīcija šos piedāvājumus ir sniegusi, lai deputāti Saeimā ar tiem strādātu, bet tie tika noraidīti.

Labā ziņa ir daudzi likumprojekti, kas ir tiešām svarīgi. Jau pieminētie grozījumi Būvniecības likumā, kas šajā jomā no 2020. gada ieviesīs elektronisko dokumentu apriti, kā arī ēnu ekonomikas apkarošanai svarīgi pasākumi, piemēram, grozījumi Publisko iepirkumu likumā par ierobežojumiem apsardzes kompānijām, kas nav godprātīgas nodokļu maksātājas, piedalīties publiskajos iepirkumos, vai trešajā lasījumā šodien pieņemtie likuma grozījumi par skaidras naudas stingrāku kontroli uz robežas. Ēnu ekonomiku apkarot ir ļoti svarīgi, jo tā ir nauda, kuru mēs, ja to iegūstam no ēnu karaļiem, varam novirzīt sociāli atbildīgām lietām – atalgojumu palielināšanai, sociālajam atbalstam. Tāpēc man ir liels prieks, ka šodien tiešām tika atbalstīts viens no Zaļo un Zemnieku savienības būtiskiem priekšlikumiem, kas palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku. Un tas ir mūsu priekšlikums izveidot no azartspēlēm pašatteikušos personu reģistru. Persona, ja tā redz, ka pati netiek galā ar savu atkarību no azartspēlēm, varēs lūgt sevi iekļaut šādā reģistrā, un tādējādi tai tiks liegta piekļuve azartspēļu vietām un vietnēm.

Kāpēc es saku, ka tas ir ēnu ekonomikas apkarošanas pasākums? Ēnu ekonomiku veido ne tikai PVN karuseļshēmu organizētāji, bet arī tādas lietas, kas dzen cilvēkus aplokšņu algu saņēmēju lokā. Piemēram, ātrie kredīti vai atkarība no azartspēlēm tev rada aizvien lielākus parādus, no kuriem tu netiec vaļā, tev jau tiesu izpildītāji tiek uzrīdīti... Un līdz ar to cilvēks nereti iet pie sava darba devēja un pat lūdz maksāt sev algu aploksnē. Tā ir lieta, par ko mēs joprojām bieži dzirdam, īpaši novados un reģionos, tiekoties ar uzņēmējiem.

Ir paredzēts, ka šis reģistrs sāks darboties no 2020. gada. Cilvēks jau 2019. gadā varēs sevi lūgt tajā iekļaut... Nu, uzreiz pēc tam, kad deputāti būs pieņēmuši galīgajā lasījumā attiecīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā. Minimālais termiņš, uz kādu cilvēks sevi var iekļaut, ir 12 mēneši. Varēs, protams, to noteikt arī garāku. Un būs arī noteikta attiecīga kārtība, kādā sevi izņemt no šī reģistra.

Es ceru, ka mums ar šo likumprojektu raiti darbs veiksies arī komisijās, jo mēs redzam, ka jau šobrīd Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā ir saņemts gandrīz pusotrs tūkstotis fizisko personu lūgumu iekļaut sevi šādā reģistrā. Arī interaktīvo azartspēļu organizētājiem pēdējo gadu laikā ir vairāk nekā deviņi tūkstoši šādu lūgumu neļaut spēlēt azartspēles.

Paldies jums par uzmanību. Vēlu jums priecīgu šo mīlestības dienu un veiksmīgu darba nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

Nākamā runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien, 14. februārī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņēmām Būvniecības likuma grozījumus, kuri paredz būvniecības jomā no 2020. gada pāriet uz dokumentu elektronisku apriti. Tas, mūsuprāt, ļoti uzlabos un paātrinās būvniecības ieceru saskaņošanu, jo novērsīs to situāciju, kāda ir šobrīd, kad ar daudzajiem smagajiem būvprojekta eksemplāriem būvniecības ieceres realizētājs dodas pie katra no saskaņotājiem, kas ir arī visi infrastruktūras un komunikāciju turētāji. Reizēm ir jādodas ne tikai pie viena vai diviem, bet jau pie padsmit...

Ļoti būtiski ir arī pieņemtie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuri noteiks stingrāku regulējumu apsardzes pakalpojumu iepirkumiem. Šo grozījumu mērķis ir ierobežot nepamatotu valsts finansējuma saņemšanu, un tie mazinās ēnu ekonomikas izplatību šajā pakalpojumu sfērā, kur tā ir ļoti jūtama.

Izskatīšanai komisijā nodevām jau iepriekš minētos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, lai ieviestu to personu reģistru, kuras pašas izteikušas vēlmi tām liegt spēlēt azartspēles. Tas ir mazs solis šajā ļoti svarīgajā nozarē, bet, es domāju, ļoti būtisks sabiedrībai pašai. Ja cilvēki būs aktīvi un iesaistīsies, tad tas varētu dot labus rezultātus.

Mazliet vairāk es gribētu pastāstīt un sniegt viedokli par šodien otrajā lasījumā atbalstītajiem Konkurences likuma grozījumiem. Tos mēs atbalstījām pēc ļoti karstām un ilgām diskusijām savā frakcijā, jo šie grozījumi ir ļoti pozitīvi un kopumā atbalstāmi. Tie saistīti ar godīgas konkurences nodrošināšanu tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēs un tām piederošās kapitālsabiedrībās, tas nozīmē – arī visās pašvaldībās un to uzņēmumu darbībā. Likumprojekts paredz arī piešķirt Konkurences padomei pilnvaras vērsties pret konkrētām konkurenci ierobežojošām publisko kapitālsabiedrību darbībām. Tajā pašā laikā Konkurences padome nevarēs uzlikt tiesisko pienākumu, kas padara neiespējamu valsts pārvaldes uzdevumu, kā arī pašvaldību autonomo funkciju un pašvaldībām deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Taču, zinot situāciju ārpus Rīgas un reģionos, kur ļoti bieži tirgus nepilnību dēļ iedzīvotājiem nav iespējas saņemt dažādus un kvalitatīvus pakalpojumus, trešajā lasījumā ļoti domāsim, kā pilnveidot šī likuma tvērumu un dot skaidrākas norādes arī par Konkurences padomes darbības virzieniem, lai viņi neaizrautos ar mazu un nebūtisku pārkāpumu un sūdzību izskatīšanu, bet vairāk uzmanības pievērstu tieši lielajiem tirgus spēlētājiem; dot, varētu teikt, tādus detalizētus skaidrojumus šiem likuma pantiem. Un tas varētu dot ietekmi tādā ziņā, ka pašvaldības vēl aizvien varēs kvalitatīvi veikt savas funkcijas un sniegt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus mājokļa programmās, kas nodrošinātu mājokļu pieejamību. Jābūt arī kultūras pieejamības nodrošinājumam, kas ne vienmēr ir tirgus spēlētāju piedāvājumā. Dzīvojamo māju apsaimniekošana un arī citi tādi pakalpojumi ir sociālā ziņā ļoti svarīgi.

Un nobeigumā gribu pieminēt grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kuri šodien tika Saeimā izskatīti steidzamības kārtībā. Šis likumprojekts ir izstrādāts saistībā ar Satversmes tiesā ierosinātu lietu par Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmās daļas neatbilstību Satversmei. Šie likuma grozījumi paredz, ka valsts turpinās izmaksāt aizbildņa pienākumu pildīšanas atlīdzību arī tiem aizbildņiem, kuri kopā ar saviem aizbilstamajiem ir izceļojuši uz ārvalstīm. Tas līdz šim netika darīts.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikas datiem, 2018. gadā kopumā aizbildņu skaits, kuriem tika izmaksāta šī atlīdzība, ir 3185. Savukārt ik gadu aptuveni pieciem aizbildņiem šī izmaksa tika pārtraukta saistībā ar to, ka viņi dzīvo ārvalstīs.

Kopumā šo grozījumu ietekme uz valsts budžetu būs ļoti maza, neliela, un šos līdzekļus varēs Labklājības ministrija nodrošināt jau esošajā pamatbudžeta apakšprogrammā, jo gada laikā tie ir 6488 eiro un 40 centi. Tas ir tāds varbūt mazai iedzīvotāju daļai svarīgs jautājums, bet ļoti būtisks, lai nodrošinātu valstisko atbildību un rūpes par aizbildņiem un viņu aizbilstamajiem situācijās, kad viņi ir devušies ārpus Latvijas.

Priecīgu jums šo dienu un jauku nedēļas nogali! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Ilzei Indriksonei no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļos” šodien kā pēdējā runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Dace Bluķe. Lūdzu!

D. Bluķe (AP!).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šonedēļ Saeimā bija vairāk ļaužu nekā parasti. Mums bija Ēnu diena, un tā bija ļoti svarīga arī apvienībai “Attīstībai/Par!”. Mēs vēlējāmies šai dienai piešķirt sociāla atbalsta dimensiju, un tāpēc aicinājām pie sevis jauniešus arī no SOS mājām, internātskolām un speciālajām skolām, kā arī patvēruma meklētājus.

Izmantojot to, ka šonedēļ Saeimā bija daudz jauniešu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas darba kārtībā tika iekļauts jautājums par valsts aizsardzības mācību. Atgādināšu, ka Aizsardzības ministriju vada ministrs Artis Pabriks no “Attīstībai/Par!” un šī joma mūsu frakcijai ir ļoti svarīga.

Šobrīd 10 Latvijas skolās notiek šo mācību pilotprojekts, un atsauksmes par to ir ļoti labas. Valsts aizsardzības mācība ir svarīga ne tikai valsts aizsardzībai, bet arī uzlabo vidi skolā. Skolas teic, ka rezultāts ir jūtams: tur, kur notiek aizsardzības mācība, samazinās huligānisms un uzlabojas disciplīna un cieņa pret skolotājiem. Jaunieši, kas ir savas vides līderi kā galvenie nekārtību radītāji, mainās un kļūst par pozitīvajiem līderiem.

Jaunieši! Ir plānots, ka nākamajā mācību gadā jau 50 skolās notiks valsts aizsardzības mācība un 2024. gadā tā būs jau obligāts priekšmets visās Latvijas vidusskolās un tehnikumos.

Mazliet par Saeimas šodienas sēdi. Mēs atbalstījām opozīcijas priekšlikumu par azartspēļu atkarīgo personu reģistru, un opozīcijas priekšlikumus mēs atbalstīsim arī turpmāk, ja vien tie būs par lietu, pamatoti un ar ietekmes aprēķiniem.

Šodien Saeimā tika debatēts par Sabiedriskā labuma organizāciju likuma grozījumiem. Tie paredz administratīvā sloga samazinājumu Valsts ieņēmumu dienestam, kas piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Protams, birokrātija ir jāsamazina, taču tas nedrīkst notikt uz tā rēķina, ka pasliktinātos biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju situācija. Mēs sekosim līdzi tam, lai šis administratīvais slogs tiktu samazināts, bet lai biedrības neciestu.

Un visbeidzot gribu pieminēt to, ka “Attīstībai/Par!” ļoti svarīgi ir šodien pieņemtie grozījumi Konkurences likumā. Ārkārtīgi liels prieks, ka 13. Saeima ir parādījusi, ka tā ir citādāka. Septiņus gadus ZZS un SASKAŅA bloķēja pienākumu ievērot godīgu konkurenci arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tagad uz šiem uzņēmumiem attieksies Konkurences likums tāpat kā uz visiem pārējiem un tie vairs nevarēs izmantot savu dominējošo stāvokli.

Paldies par uzmanību. Un lai jums skaists Valentīndienas vakars!

Vadītāja. Paldies deputātei Dacei Bluķei no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Trešdien, 27.martā
08:30  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas kopsēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
11:30  Saeimas Prezidija sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:30  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Lietuvas parlamentu darba sanāksme
15:00  Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena un komisijas deputātu tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Izglītības, zinātniskās pētniecības un tehnikas ieviešanas seku novērtēšanas komisijas delegācijas deputātiem

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf