Frakciju viedokļi 2017.gada 30.novembrī

(04.12.2017.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un par to, kādi jautājumi tajā tika skatīti, kādi lēmumi pieņemti un arī par citām aktualitātēm, jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Riharda Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie, godātie radioklausītāji! Pēc 2018.gada valsts budžeta pieņemšanas aizvadītajā nedēļā šīs nedēļas sēde, šķiet, bija patiešām īsa. Tomēr vēlos vērst jūsu uzmanību uz diviem būtiskiem likumprojektiem, kurus šodien Saeimā izskatījām un atbalstījām.

Otrajā lasījumā skatījām Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Ņemot vērā, ka mēs jau gadiem ilgi saskaramies ar problēmām veselības aprūpes finansēšanas jomā, ar pakalpojumu nepieejamību, garām rindām un problēmām mediķu atalgojuma jomā, šis likumprojekts ir patiesi būtisks šo problēmu risināšanā. Veselības aprūpes finansēšanas likuma projekts paredz visus tos veidus, kādos finansējums nonāks veselības aprūpes budžetā: gan valsts budžeta dotācijas, gan pašvaldību finansējumu, gan arī pašu pacientu dalību šajā finansēšanā, proti, obligātās veselības apdrošināšanas maksājumus.

Turpmāk plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiks saistīta ar nodokļu nomaksu. Līdzīga sistēma Lietuvā un Igaunijā efektīvi darbojas jau vairākus gadus. Taču, atšķirībā no citām valstīm, mums visiem pieejamās veselības aprūpes pakalpojumu grozā ir iekļauta ne tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdniecība, bīstamo infekcijas slimību ārstēšana un sabiedrību apdraudošo psihisko saslimšanu ārstēšana, bet arī ģimenes ārsta palīdzība. Ģimenes ārsta pakalpojumi būs pieejami visiem, neatkarīgi no nodokļu nomaksas.

No iesniegtajiem priekšlikumiem atbalstījām ierosinājumu apdrošināto personu lokā iekļaut arī personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, un personas, kuras saņem slimības vai maternitātes pabalstu. Tās ir grupas, par kuru veselību būtu jārūpējas pastiprināti.

Galīgajā lasījumā šodien atbalstījām likumprojektu “Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu”. Šis regulējums Latviju pievienos Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas jurisdikcijai, kuru atzinušas 72 valstis, tai skaitā 23 Eiropas Savienības dalībvalstis, arī Lietuva un Igaunija. Ar šo likumprojektu starptautiskajai sabiedrībai parādām, ka esam tiesiski nobriedusi un atbildīga valsts, kas ir gatava starptautiskos strīdus risināt autoritatīvā starptautiski tiesiskā ceļā. Jāpiebilst, ka Latvija bija atzinusi Starptautiskās tiesas priekšteces – Pastāvīgās Starptautiskās tiesas – jurisdikciju pirms Latvijas okupācijas 1940.gadā.

Un vēl viena aktualitāte no Nacionālās apvienības puses. Vakardien tika aizvadīta Nacionālās apvienības valdes un frakcijas kopīgā sēde, kurā mēs pieņēmām lēmumu attiecībā uz čekas maisu publicēšanu. Un šis lēmums ir viennozīmīgs: čekas maisi ir jādara publiski pieejami. Tāds ir kopīgais frakcijas un valdes lēmums. Būtu jāizstrādā tehniskie noteikumi, kā nodrošināt šo kartīšu vai datu publisko pieejamību. Tie ir tehniski jautājumi. Bet mēs aicināsim noteikt precīzu publicēšanas datumu, lai tas būtu jau nākamajā gadā. Un tas nav saistīts ar pašas pētniecības komisijas darbu, kuras noslēgums paredzēts 2018.gada 31.maijā. Attiecīgos grozījumus par publicēšanas datumu mēs rosināsim izskatīt Saeimā jau tuvākajā laikā.

Noslēgumā novēlu ikvienam mierpilni un ģimeniski sagaidīt adventes pirmo svētdienu! Paldies, un uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

“Frakciju viedokļos” nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Jānis Tutins. Lūdzu!

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Šodien tiešām ir skatīts likumprojekts, kurš, es uzskatu, ir viens no galvenajiem. Un tas bija Veselības aprūpes finansēšanas likuma projekts otrajā lasījumā. Jaunā finansēšanas sistēma attieksies uz visiem medicīnisko pakalpojumu saņēmējiem.

Paredzēts, ka pēc pārejas perioda no 2019.gada 1.janvāra tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros būs tikai personām, par kurām veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vai personām, kuras šīs iemaksas veic brīvprātīgi, kā arī konkrētām likumprojektā uzskaitītām personu grupām.

Frakcija SASKAŅA uzskata, ka to personu grupā, kurām būs pieejami veselības aprūpes pakalpojumi papildus medicīniskās palīdzības minimumam, nav ietverti daudzi iedzīvotāji, kuriem būtu tiesības šos pakalpojumus saņemt bez maksas.

Tāpēc frakcija SASKAŅA atbalstīja tiesībsarga Jansona kunga un frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumus, kuri paredz paplašināt iedzīvotāju grupas, kurām šie pakalpojumi būtu pieejami bez maksas.

Priekšlikumi paredz pievienot personas, kuras kopj invalīdus kopš bērnības, personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, un personas ar pirmās, otrās un trešās grupas invaliditāti.

Šobrīd noteiktais finansējums veselības aprūpei ir jāpalielina, lai spētu nodrošināt nepieciešamo medicīnisko pakalpojumu apjomu. Frakcijas deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums bija veikt izmaiņas 4.panta otrajā daļā, nosakot, ka veselības aprūpes publiskais finansējums 2020.gadā veido vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts daļēji, taču galvenais panākums ir tas, ka četri procenti no IKP jaunajā redakcijā ir iekļauti.

Lai reāli noteiktu nepieciešamo valsts finansējuma pieaugumu veselības aprūpei, frakcija SASKAŅA izvirzīja priekšlikumus ietvert likumprojektā finansējuma pieaugumu, kas izteikts konkrētās summās. 2018.gadā – ne mazāk kā 227 miljoni eiro, 2019.gadā – ne mazāk kā 341 miljons eiro un 2020.gadā – ne mazāk kā 442 miljoni eiro. Diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība piedāvāja priekšlikumu paredzēt valsts finansējumā darbinieku samaksas konkrētu pieaugumu nākamajos gados. To atbalstīja frakcija SASKAŅA un savā priekšlikumā rosināja papildināt pārejas noteikumus ar punktu, kas paredz veselības aprūpes darbinieku samaksas paaugstināšanai 2018.gadā – vismaz 117 miljonus eiro, 2019.gadā – vismaz 185 miljonus eiro un 2020.gadā – vismaz 253 miljonus eiro. Tas nodrošinātu veselības aprūpes darbinieku samaksas pieaugumu, atvēlot konkrētas minētās summas. Taču arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Tā kā šis ir ļoti svarīgs likums un bez tā nevar īstenot veselības aprūpes sistēmas reformu, kas būtu vērsta par labu iedzīvotājiem, paredzot ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un darba samaksas palielināšanu ārstniecības darbiniekiem, mūsu frakcija atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā.

Frakcija SASKAŅA ir panākusi svarīgu likumprojekta precizējumu, ka veselības aprūpes vispārējā sektora finansējums, sākot ar 2020.gadu, veidos vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas, ka daudzi frakcijas SASKAŅA precizējumi netika atbalstīti, nenozīmē, ka pārtrauksim ar tiem strādāt. Frakcijas deputāti turpinās diskusijas komisijā un centīsies panākt kompromisus, kas spētu nodrošināt caurskatāmu un drošu veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu nākotnē.

Paldies par uzmanību. Lai jums viss labi!

 

Vadītāja. Paldies Jānim Tutinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamā runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāte Silvija Šimfa. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labdien, godājamie klausītāji! Arī es vēlos runāt par šīsdienas darba kārtības, domāju, svarīgāko likumprojektu, tas ir, par Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Faktiski par tā būtību un sūtību, un daudzām detaļām jau stāstīja mani kolēģi, kas runāja pirms manis. Tāpēc es atzīmēšu tikai tos priekšlikumus, kurus otrajam lasījumam iesniedza frakcija “No sirds Latvijai”. Pāris no tiem guva atbalstu gan komisijā, gan arī Saeimas sēdē. Ļoti svarīgi, ka tika iestrādāta norma, ka valsts līdzekļi pienākas arī tādai veselības aprūpes nozarei kā medicīniskā rehabilitācija, jo līdz mūsu priekšlikumam par medicīnisko rehabilitāciju tas likumprojektā tā kā bija piemirsts. Taču, lai samazinātu pirmreizējo invaliditāti un nodrošinātu cilvēkiem ar invaliditāti un ne tikai ar invaliditāti, bet arī ar veselības problēmām, kvalitatīvu dzīvi, šī medicīniskā rehabilitācija ir ārkārtīgi nepieciešama.

Bija arī tādi mūsu priekšlikumi, kuri diemžēl netika atbalstīti. Un viens no priekšlikumiem bija, ka no pacienta līdzmaksājuma ir jāatbrīvo ne tikai pacienti, kuri nokļūst neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes aprūpē (tikai šajā neatliekamās medicīniskās palīdzības epizodes daļā), bet arī tie pacienti, kurus brigāde aizved uz slimnīcu un kuri nonāk uzņemšanas nodaļā, jo tur viņiem turpina sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, taču viņi jau par to pēc tam ir spiesti maksāt. Te nav loģikas, tīri cilvēcīgas loģikas, un tas arī neatbilst pašlaik spēkā esošajiem normatīviem – Ministru kabineta noteikumiem Nr.1529, kuros, konkrēti X nodaļā, definēts, kas ir neatliekamā medicīniskā palīdzība, un noteikts, ka neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz gan neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, gan stacionāru uzņemšanas nodaļas. Mūsuprāt, tas būtu ļoti labs solis, lai vienkāršais cilvēks vai vienkāršais pacients jau nākamgad sajustu, ka veselības aprūpes finansējums ir palielinājies. Visi tie līdzekļi, kas tiks sadalīti pa citiem kanāliem, protams, arī nonāks līdz pacientiem, bet tik jūtami un tik taustāmi diemžēl nebūs. Kā ministre teica, rindas varētu samazināties par 15 procentiem. Kurš to jutīs, kurš to nejutīs? Vien Dievs to zina! Bet, ja tagad, ziemas apstākļos, kādam gadās – nedod Dievs! – salauzt roku vai kāju un ar ātro palīdzību nokļūt slimnīcā, tad viņš reāli izjustu šo atbalstu un viņam nevajadzētu maksāt par slimnīcā taisīto rentgenu un uzlikto ģipsi. Viņš varētu mierīgi doties mājās un par to naudiņu, ko viņš ietaupīs no līdzmaksājuma, apmaksāt sev taksometru, ar ko nokļūt mājās.

Otra lieta, kas sarūgtināja, bija tā, ka to 19 grupu starpā, kuras var saņemt valsts obligātās veselības apdrošināšanas pakalpojumus un kurām pašām nav jāveic iemaksas... kolēģi parlamentā nepiekrita iekļaut tos vecākus, tēvus vai mātes, kuri kopj savus pieaugušos bērnus – invalīdus kopš bērnības. Viņu nav daudz, tikai apmēram 2,5 tūkstoši varētu būt šādu cilvēku mūsu valstī. Un šiem cilvēkiem tagad būs problēma, jo viņi nav iekļauti šajā tā saukto atbrīvoto pacientu grupā, un, ja viņi nākamgad gribēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, viņiem vajadzēs samaksāt gan par šo 2018.gadu, gan par diviem iepriekšējiem gadiem, ja par viņiem nav maksātas sociālās iemaksas. Un par viņiem tās noteikti nav maksātas, jo tas, kurš kopj pieaugušo bērnu invalīdu, protams, nestrādā, un par viņu neviens tās iemaksas parasti neveic. Respektīvi, viņam nākamgad būs jāšķiras no ļoti lielas summas – 774 eiro –, un katru gadu jāmaksā 258 eiro. Tas ir pārāk liels slogs šiem cilvēkiem, kuri faktiski no sabiedrības pleciem ir noņēmuši slogu un arī lielus finanšu izdevumus. Viņi nav atteikušies no sava bērna un nav ievietojuši viņu pansionātā... bērnunamā. Mēs zinām, cik maksā šādu bērnu uzturēšana bērnunamā – tie ir tūkstošos mērāmi līdzekļi.

Viņi nav pēc tam šo bērnu atdevuši sociālās rehabilitācijas iestādē, bet aprūpē paši. Tās arī ir milzīgas izmaksas, lai šos cilvēkus uzturētu. Un to mazumiņu – nākt šiem cilvēkiem pretī un atļaut viņiem izmantot veselības aprūpi, nemaksājot iemaksas –, es domāju, mums vajadzēja atbalstīt.

Ir vēl dažādas būtiskas lietas, kuru dēļ mūsu frakcija neatbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Divas būtiskas lietas ir tās, ka netika atbalstīts frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kas balstījās mediķu arodbiedrības priekšlikumā par to, ka ir jānorāda konkrētas summas pa gadiem, proti, kā pieaugs veselības aprūpes finansējums kā tāds un mediķu darba algas.

Un otra lieta, kas netika... Jau komisijas līmenī tika atsaukts VIENOTĪBAS priekšlikums par ļoti būtisku un principiālu lietu – par to, lai valsts par saviem līdzekļiem pirktu veselības aprūpes pakalpojumus, pirmkārt, no valsts un pašvaldību iestādēm, un tikai tad, ja šīs valsts vai pašvaldību iestādes nespēj tos nodrošināt, tos pirkt no privātā sektora.

Paldies jums par uzmanību.

Un novēlu klusu, mierīgu Ziemassvētku laiku un Kristus atnākšanas gaidīšanas laiku!

Vadītāja. Paldies Silvijai Šimfai no frakcijas “No sirds Latvijai”.

“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Labdien! Labdien, cienījamie klausītāji! Saeimas sēdes notikumu vērotāji! Neapšaubāmi, šodien vissvarīgākais likums bija Veselības aprūpes finansēšanas likums, kurš tika skatīts un pieņemts otrajā lasījumā.

Kāpēc tas ir svarīgs? Svarīgs ne tikai tāpēc, ka tajā ielikts milzīgs Saeimas un Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas darbs. Svarīgs tāpēc, ka tas skars mūsu katra dzīvi, būtiski mainot kārtību un noteikumus, kā tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi, kad tie ir nepieciešami.

Jau vasarā, jūlijā, nodokļu reformas paketē mēs likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pieņēmām normu, ka būs vēl viens, tas ir, septītais, sociālās apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana. Un šis likums ir tā loģisks turpinājums, jau detalizēti pasakot, kā būs jāuzvedas, kā būs jārīkojas gan pakalpojumu saņēmējiem, gan pakalpojumu sniedzējiem veselības aprūpes jomā.

Tiek ieviesti divi tā saucamie pakalpojumu grozi.

Viens visiem, kas legāli atrodas Latvijā.

Otrs tiem, kas maksā nodokļus, konkrēti – sociālo nodokli plus veselības maksājumu, kas viena procenta apmērā pielikts pie sociālā nodokļa. Un šī detalizēšana ir viens no šī likumprojekta stūrakmeņiem.

Ļoti svarīgi ir saprast, ka šis likums un apdrošināšanas ieviešana nav ministrijas vai mūsu pašmērķis. Vienkārši situācija veselības aprūpē ir tāda, ka tālāk atkāpties vairs nav kur. Mediķi vairs nevar izdzīvot ar to atalgojumu, kurš viņiem tiek piešķirts. Viņi bēg uz privātajām ārstniecības iestādēm, uz ārzemju ārstniecības iestādēm, un, ja mēs vēlamies noturēt sociālā tipa, proti, visiem pieejamu veselības aprūpes sistēmu, mums šis solis ir jāsper.

Skaidrs, ka ir nepieciešama nauda no malas, tātad apdrošināšanas nauda, jo budžetā tādas naudas, kādas trūkst veselībai, nav un droši vien nekad nebūs, lai to papildinātu pietiekami apjomīgi.

Nākamā ļoti svarīgā lieta, protams, ir tā, ka gan šinī likumā, gan vidēja termiņa budžetā ir paredzēta veselības aprūpes finansējuma secīga izaugsme pa gadiem, ieskaitot finansējumu mediķu algām. Diskusija izvērtās par to, kādā veidā parādīt šo pieaugumu, kāda ir algām – tieši mediķu algām! –, jo mums mediķiem kaut kas ir jāparāda, lai viņi noticētu un neizklīstu, neaizietu prom no valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm. Un šī diskusija tiks turpināta līdz trešajam lasījumam. Absolūtos skaitļus likumā ierakstīt, kā lika priekšā kolēģi no SASKAŅAS, mēs nevaram, jo budžeti mainās un gadu gaitā tie skaitļi var mainīties. Taču noteikti tur ir jāraksta procenti no visa pieauguma; tas ļautu brīvāk uz to visu skatīties, bet būtu pilnīgi skaidras aptuvenās summas mediķu algām. Mēs šeit daudz runājām par mediķiem. Lieta ir tāda, ka bez viņiem arī pacientu intereses un tiesības netiks nosargātas.

Kāds ieguvums no tā visa varētu būt tieši pacientiem? Būs vairāk naudas, būs iespējams vairāk pakalpojumu saņemt valsts un pašvaldību iestādēs; būs mazākas rindas, nevajadzēs skriet pie privātā, nesagaidot pakalpojumu valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādēs. Būs vairāk naudas kompensējamiem medikamentiem. Līdz ar to samazināsies tā naudas summa, ko mēs no savām kabatām izdodam par veselības aprūpes pakalpojumiem paralēli tai naudai, ko valsts piešķir to apmaksāšanai. Tas viss pakāpeniski tiešām virzīsies uz priekšu. Pašreiz tie ir gandrīz 38 procenti no veselības budžeta, kurus cilvēki paši samaksā papildus valsts naudai. Pārējā Eiropas Savienībā tie ir 16 procenti no veselības budžeta, un tas būtu mūsu mērķis. Un, protams, centīsimies panākt, lai Nacionālais veselības dienests ierakstītu savos līgumos ar ārstniecības iestādēm to, lai mediķu algām paredzētā nauda tieši tur nonāktu, lai cilvēki saņemtu, kā pašreiz mēs plānojam, to, kas, ja tā var izteikties, ir “uz papīra”; tas nāktu jau kabatā. Tas ir mūsu mērķis.

Protams, šīs diskusijas ir grūtas. Ne visu mums izdevās šoruden atrisināt. Un tos priekšlikumus, par kuriem nebija vienotas nostājas vai kuriem sabiedrība vēl nebija gatava, – tos mēs pagaidām atlikām. Šeit es varu minēt divus. Pirmais – tā ir pašvaldību lomas noteikšana veselības aprūpes finansēšanā. Pašreiz gatava koncepta mums nav, un šī saruna turpināsies. Un otrais – kārtība, kādā tiks finansētas valsts, pašvaldību un privātās ārstniecības iestādes, kas izpilda valsts pasūtījumu.

Mans viedoklis ir, ka prioritāri ir jāfinansē valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes, jādarbina visa tur esošā aparatūra, jāizmanto visas iespējas, jāalgo vairāk cilvēku, lai visiem būtu iespēja saņemt šos pakalpojumus. Ja valsts nespēj... ja valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes nespēj visu apjomu nodrošināt vai attiecībā uz kaut kādiem pakalpojumu veidiem līgumus neslēdz, tad ir jāpiesaista privātās ārstniecības iestādes vai varbūt arī ārvalstu ārstniecības iestādes.

Šīs divas diskusijas mums vēl stāv priekšā nākamgad. Tas nav šī rudens jautājums, kā izrādījās. Bet arī tagad tiešām ir gandarījums par paveikto lielo darbu. Līdz 5.decembrim gatavosim priekšlikumus trešajam lasījumam un vēl šogad pieņemsim šo visiem Latvijas iedzīvotājiem tik svarīgo likumu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Romualdam Ražukam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien, radioklausītāji! Jā, šodien tika runāts par veselības aprūpes nodrošināšanu, bet man tomēr gribas sākt ar vienu citu jautājumu, kas Saeimas sēdē izraisīja samērā kaislīgas diskusijas saistībā ar valstisku vai nevalstisku domāšanu. Proti, jautājums bija par valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanu. Projekts, kura īstenošanai, dažu desmitu kilometru izveidošanai, ir jāiztērē no valsts budžeta 150 miljoni! Un ļoti skarbi skanēja deputātu pārmetumi, ka par šādu naudu, kāda tiek paredzēta šo 30 kilometru ceļa, apvedceļa, izveidošanai, var uzcelt un realizēt tāda apjoma darbus uz ceļiem... Tā ir nauda, kādu Satiksmes ministrija septiņu gadu laikā piešķir esošo ceļu remontam.

Kādēļ es to saku?

Brūk Latvijas ceļi, tiek optimizēts skolu tīkls, tiek optimizēts ārstniecības iestāžu tīkls, bērni jāved uz skolu un mājās no skolas; cilvēkiem laukos jāstrādā un jābrauc uz centriem. Bet nē! Šie ceļi brūk, un cilvēki nevarēs pārvietoties. Bet šeit neliels projektiņš – milzīgas naudas, manuprāt, neracionāla iztērēšana! Ātrās palīdzības mašīnas, kurām šīs slimnīcu reformas dēļ tagad būs jāpārvar daudz lielāki attālumi, pa šiem sabrukušajiem ceļiem brauks ilgāk, kavēs izsaukumus, mediķi nokavēs palīdzības sniegšanu, un diemžēl cilvēki, īpaši laukos, īpaši – pamatiedzīvotāji, palīdzību nevarēs saņemt.

Protams, būtiskākais darba kārtības punkts šodien bija likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas likums”. Ārkārtīgi svarīgs, ārkārtīgi vajadzīgs likums! Un tagad, kad valdība ir nolēmusi un likumā tas beidzot tiks noteikts un ir panākts jau otrajā lasījumā, būs šie četri procenti. Taču vienlaikus uz šo naudu ārkārtīgi pretendē labi finansētu, labi apmaksātu, labi uzturētu ārstu sektors – privātais sektors – un domā, kā viņi varētu šo naudu apgūt. Un Latvija ir sasniegusi kritisko robežu – 30 procenti veselības aprūpes pakalpojumu jau ir privātajā sektorā. Par četriem procentiem šādus pakalpojumus privātajā sektorā nodrošināt nevar un nevarēs, un atkal cilvēkiem būs jāmaksā pašiem. Un ja ārsti nesaņems lielākas algas... Un ārstu algu jautājums pacēlās šajās diskusijās vairākkārt. Tātad – kā un kad...? Noteikti ir nepieciešams iezīmēt arī šajā likumā darba samaksas īpatsvara un pieaugšanas tendences. Ārsti šodien saņem smieklīgu darba samaksu. Tā ir ņirgāšanās par ārstiem un mediķiem. Nav arī zināms, vai no 1.janvāra, kad jāstājas... vajadzētu būt spēkā šim likumam, viņi varēs šīs darba samaksas saņemt, jo ministrijas dokuments, šis likumprojekts, bija sagatavots ārkārtīgi nekvalitatīvi. Tiešām tas ir nekvalitatīvs dokuments – to ir atzinis arī premjers, to ir atzinusi arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja. Jā, komisija ir darījusi visu, ko var, mēģinājusi darīt, ko var, bet ja ir sagatavots šāds... Ja uz lauka ir pļeka, tad liec tajā iekšā, kādas kūkas gribi, kādas konfektes gribi, un arī putukrējumu liec iekšā, bet no izdekorētas pļekas neiztaisīt lauku torti! Tāpat ir arī ar šo likumu.

Ir daudzas lietas, kas ir palikušas ārpus šī likuma, kas ir neatrisinātas. Pašvaldību loma veselības aprūpes nodrošināšanā, stingri privātā sektora izmantošanas noteikumi... Un papildus valsts sistēmai – ļoti lielais dāsnums – tiešām dāsnums! – pret iespējamiem nodokļu nemaksātājiem un ēnu sektorā strādājošajiem. Viņi nav sasaistīti ar obligātajiem maksājumiem, lai saņemtu šos pakalpojumus.

Līdz ar to šīs problēmas, kuru ir vesela virkne, ir nepatīkamas, ļoti satraucošas.

Protams, mēs turpināsim strādāt un uzturēt spēkā šīs iedzīvotājiem svarīgās lietas kā galēji nepieciešamas, un prasīsim par šiem piešķirtajiem milzīgajiem līdzekļiem arī sasniegt rezultātus. Jo nevar būt tā, ka ierēdņi tajā pašā Veselības ministrijā katrs vidēji saņem piemaksu pie algas gada laikā vairāk par pieciem tūkstošiem, bet ārsti nākamajā gadā pat sapņos neredzēs to, ka viņu darba samaksa tiks palielināta par šiem 400 vai 500 eiro mēnesī. Diemžēl. Šī sistēma jāsalauž! Prioritāram ir jābūt cilvēkam – slimniekam un viņa aprūpētājam –, un tikai tad var sekot viss pārējais.

Paldies jums par uzmanību. Un mierīgu un laimīgu Ziemassvētku laiku un Jaunā gada sagaidīšanas periodu!

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Trupovnieks. Lūdzu!

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Kā jau pārējiem kolēģiem, arī mūsu frakcijai Saeimas šodienas sēdē galvenais izskatāmais jautājums, kuram pievērsām uzmanību, bija likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas likums”. Taču šis finansēšanas likums nav skatāms atsevišķi no Veselības ministrijas veselības aprūpes budžeta 2018.gadam; šis likums nav skatāms atsevišķi no reformām veselības aprūpes jomā, kuras jau sākušās un notiks arī nākamos divus gadus. Šis likums nav arī skatāms atsevišķi no gaidāmā slimnīcu kartējuma – tātad profila iezīmēšanas un līmeņa, kāds ir noteikts.

Protams, ja raugāmies uz Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētajām finansējuma izmaiņām, ka pacients ir saistīts ar pakalpojumu saņemšanas sistēmu tādā mērā, cik viņš ir bijis aktīvs kā nodokļu maksātājs... Un ne velti ir paredzēti divi pakalpojumu grozi: viens no tiem ir grozs, kuru saņem pacienti, kuri maksājuši sociālo nodokli jau ilgstoši, un tajā ietilpst primārā, stacionārā un terciārā aprūpe, bet otrs pakalpojumu grozs ir tiem, kuri nav iesaistījušies valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanā. Un tātad viņu tiesības būtu saņemt tikai primāro aprūpi.

Bet katram ir iespēja kļūt par šīs sistēmas pilnvērtīgu, pilntiesīgu dalībnieku, nomaksājot, teiksim, 2018.gadā vienu procentu no minimālās algas un ieskaitot valsts budžetā. Un tādā veidā viņš var kļūt par sistēmas dalībnieku.

Pamatā šis likums tiek būvēts uz to, lai nodrošinātu nozarei ilgtspējīgu attīstību un organizatorisko struktūru un pacientiem – veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, lai sistēmā, medicīnas nozarē, būtu pietiekams cilvēkresursu – speciālistu, ārstu, māsu, māsu palīgu – nodrošinājums un lai šī sistēma gan finansiāli, gan organizatoriski būtu ilgtspējīga, darboties spējīga.

Viens no prioritārajiem jautājumiem ir paredzēt šajā likumā konkrētu darba samaksas pieaugumu gan ārstiem, gan māsām, gan māsu palīgiem un konkrētus pieauguma tempus. Pieņemsim, stacionārajā veselības aprūpē strādājošiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem darba algas likme no 859 eiro... pieaugs par 80 procentiem un 2018.gadā sasniegs 1547 eiro. Māsai būtu jāsaņem 60 procenti no ārsta algas; māsas palīgam – 40 procenti no māsas algas... un algai būtu jāsasniedz 621 eiro.

Ir paredzēts arī ģimenes ārstu kapitācijas naudas pieaugums no 1,251 līdz 1,601 eiro par pacientu, un šis pieaugums ir 28 procenti.

Veselības ministrijai 2018.gadā ir netradicionāli liels budžets – budžeta pieaugums ir 200 miljonu eiro apmērā, un kopumā budžets ir viens miljards eiro. Ja salīdzinām to ar valsts budžetu, tad tā ir viena devītā daļa. Tātad liela atbildība ir uzlikta gan uz ministrijas, gan uz veselības aprūpes iestāžu vadītāju pleciem, lai šis finansējums tiktu efektīvi izlietots un pacienti būtu apmierināti, un kvalitāte būtu ļoti augstā līmenī. Tātad mērķis veselības aprūpes iestādēm būtu ātra un kvalitatīva diagnostika, intensīva ārstēšana un rehabilitācija.

Un nedaudz par skaitļiem.

Nākamajā gadā finansējums onkoloģijai pieaug par 16 miljoniem. Tātad kopumā finansējums 2018.gadā ir 28 miljoni eiro. Zālēm, onkoloģiskajiem medikamentiem, finansējuma pieaugums ir 60 procenti, un kopumā tas būs deviņi miljoni eiro.

Infekcijas slimību ārstēšanai finansējuma pieaugums ir pat par 12 miljoniem eiro. Šogad tas bija 5,4 miljoni – pieaugums 12 miljoni, taču nākamajā gadā jau ir 17 miljoni eiro.

Ko vēl mēs gūstam no papildu finansējuma veselības aprūpei? Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai arī ir finansējuma pieaugums par 26 miljoniem, un kopumā – 42,6 miljoni. Tas nozīmē: iepriekšējā gadā bija 730 tūkstoši pakalpojumiem, kurus varēja saņemt, turpretim nākamajā gadā jau ir paredzēts viens miljons 114 tūkstoši pakalpojumiem, kurus pacienti, slimnieki varēs saņemt.

Dienas stacionāra pakalpojumiem, tajā skaitā arī kataraktas operācijām, – 625 tūkstoši. Jau nākamajā gadā būs 975 tūkstoši. Tātad praktiski pakalpojumu pieaugums būs par aptuveni 50 procentiem.

Un ļoti svarīgi ir tas, ka arī gaidīšanas dienu skaits uz pakalpojumu saņemšanu, uz izmeklējumu saņemšanu strauji samazinās. Piemēram, ambulatorajā izmeklēšanā no 40 gaidīšanas dienām mēs jau 2018.gadā nonāksim līdz 24 gaidīšanas dienām.

Ļoti svarīgi, lai sadarbībā ar Veselības ministriju, Finanšu ministriju un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju mēs kopā sagatavotu likumprojektu trešajam, galīgajam, lasījumam, lai visiem būtu absolūti skaidrs, ko nozīmē šis papildu finansējums no budžeta un ko nozīmē detalizēta sadale, un lai nebūtu domstarpību, kuras varbūt pastāvēja šodien; lai trešajā lasījumā mēs par visu jau būtu vienojušies, būtu visu sapratuši un mūsu darbs būtu vērsts uz rezultātu.

Būt veselam – tas ir patriotiski.

Es novēlu, lai visās ģimenēs būtu miers un saticība, it īpaši – Ziemassvētku laikā.

Gaišus, baltus Ziemassvētkus!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Trupovniekam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde