Frakciju viedokļi 2018.gada 11.oktobrī

(15.10.2018.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Kā ierasts ceturtdienās pēc Saeimas sēdes, arī šodien skan “Frakciju viedokļi” – pārraide no Saeimas nama. Deputāti jums pastāstīs par sēdes darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Astrīdai Harju. Lūdzu!

A.Harju (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā apstiprināja likumprojektu “Trauksmes celšanas likums”. Likums stāsies spēkā 2019.gada 1.maijā (pēc savas būtības sabiedrībai nozīmīgā dienā – solidaritātes dienā).

Pirmkārt, likums ir vienots tiesisks ietvars trauksmes celšanai sabiedrības interesēs, īpaši par tādiem pārkāpumiem kā korupcija, krāpšana, izvairīšanās no nodokļu samaksas, sabiedrības veselības vai vides apdraudējums, būvniecības drošības apdraudējums, cilvēktiesību pārkāpums, konkurences tiesību pārkāpums, Publisko iepirkumu likuma pārkāpums.

Otrkārt, likuma ietvarā tiek nodrošināta ziņošanas un aizsardzības sasaiste. Valsts iestājas par trauksmes cēlēja un viņa radinieku aizsardzības garantijām – identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību un atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumiem, neizvērtējot šīs personas mantisko stāvokli.

Un, treškārt, ieguvums sabiedrībai ir minēto iespējamo pārkāpumu (un saistībā ar tiem – iespējamo zaudējumu) novēršana publiskajā vai privātajā sektorā.

Kā otru jautājumu loku gribu pieminēt šodienas balsojumu Saeimā par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu. Frakcijas VIENOTĪBA deputāti izvirzīja līdzšinējo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku. Un frakcijas VIENOTĪBA vārdā arī apsveicam kompetentu, profesionālu un atbildīgu... Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā apstiprināto Innu Šteinbuku.

Un vēl. Vēlos pieskarties Saeimas sēdē notikušajām kaislīgajām debatēm par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas virzīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā”, kuru šodien skatījām pirmajā lasījumā un kurš pēc savas būtības nosaka Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu kā vienīgo ticības... un arī pār laicīgajiem īpašumiem esošo Baznīcu, tādējādi izslēdzot Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu ārpus Latvijas no šiem procesiem. Savu nostāju šo grozījumu saistībā vairākkārt pauduši Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības un Amerikas Latviešu apvienības, kā arī diasporas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pārstāvji. Tā vietā, lai šo radušos plaisu Baznīcas mazinātu savā starpā, Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca iet citu ceļu – cenšas ar likuma spēku nodefinēt Baznīcas varas pozīcijas. Frakcijas VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins norādīja, ka Satversmes 99.pants noteic, ka valsts ir atdalīta no Baznīcas. Bet citus šajos grozījumos iesniegtos priekšlikumus... šos jautājumus regulē Reliģisko organizāciju likums. Ar savu balsojumu “pret” šā likumprojekta tālāku virzību frakcijas VIENOTĪBA deputāti atkārtoti rosināja nesteigties – kā to aicināja Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Eiropas Latviešu apvienība –, lai šādi neiejauktos Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas iekšējās lietās.

Vadītāja. Paldies deputātei Astrīdai Harju no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamā runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Pirmais, ko Latvijas Reģionu apvienības vārdā vēlos pateikt, ir sirsnīgs paldies visiem tiem vēlētājiem, kuri 6.oktobrī nobalsoja “par” Latvijas Reģionu apvienību. Tie ir 35 018 cilvēki. Mēs ļoti augstu vērtējam to, ka jūs uzticējāties, ka jūs devāt mums šo iespēju. Un pat tad, ja mēs neesam iekļuvuši 13.Saeimā, mēs varam apsolīt, ka turpināsim aktīvi sekot līdzi tam, ko darīs koalīcija un ievēlētās partijas, un katrā ziņā arī turpmāk vērtēsim un dosim savus priekšlikumus attiecībā uz to, kas notiks Saeimā un Saeimas darbā.

Runājot par šodienas darba kārtību, kolēģe no VIENOTĪBAS jau pieminēja tos būtiskākos likumprojektus, kas šodien tika izskatīti. Latvijas Reģionu apvienības ieskatā, lai arī valsts ir šķirta no Baznīcas, valsts nav šķirta no cilvēkiem, kuri tic Dievam un kuri baznīcā pavada lielu daļu savas dzīves. Līdz ar to Latvijas Reģionu apvienība iestājas par atbalstu likumprojektam “Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā”. Ņemot vērā to, ka luteriskā Baznīca ir tā, kas Latvijā ir darbojusies gan pirms kara, gan kara laikā, gan darbojas šobrīd, un faktiski Baznīcai būtu savas iekšējās attiecības jāatrisina pašai, mēs atzīstam to Baznīcu, kas darbojas šobrīd šeit, Latvijā.

Fiskālās disciplīnas padome arī jau tika pieminēta. Latvijas Reģionu apvienība virzīja savu kandidātu Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatam – Aivaru Veisu, kura izglītība, kompetence un pieredze ir pilnīgi atbilstoša šim amatam un, mūsu ieskatā, pat atbilstošāka par Šteinbukas kundzes kandidatūru, taču diemžēl Latvijas Reģionu apvienības izvirzītais kandidāts tika noraidīts un Saeima atbalstīja otru kandidātu.

Līdzīgi šodien Saeima izskatīja arī likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Pretēji Juridiskās komisijas vērtējumam un atzinumam Saeima nobalsoja, ka parakstus uz dokumentiem, kas iesniedzami zemesgrāmatu nodaļā, varētu apliecināt un vērtēt arī zemesgrāmatu nodaļu darbinieki. Jāatzīst, ka tas sabiedrībai būs vieglāks, ērtāks un arī lētāks risinājums, – aizejot uz zemesgrāmatu nodaļu, saņemt visus nepieciešamos apliecinājumus.

Atbalstījām arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, atjaunojot tādu statusa un emociju jomā svarīgu lietu... proti, atjaunojām Augstākajā tiesā Senāta nosaukumu. Arī šis ir diezgan ilgi diskutēts jautājums, kas šodien tika izlemts, un par to mēs priecājamies.

Vēlreiz paldies jums par atbalstu vēlēšanās, un vēlu jauku nedēļas nogali! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Bitei no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Artūram Rubikam. Lūdzu!

A.Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribētu pateikt lielu paldies visiem mūsu atbalstītājiem, kuri nobalsoja par SASKAŅU; un mēs uzvarējām.

Bet, atgriežoties pie šodienas sēdes darba kārtības, – tika izskatīta vesela virkne likumprojektu, kuri skar daudzas nozares. Es vēlētos atzīmēt vienu no tiem, kuru iesniedza frakcijas SASKAŅA deputāts un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Tas ir likumprojekts “Trauksmes celšanas likums”, kas pēc būtības ievieš aizsardzības mehānismus trauksmes cēlējam, kā arī paredz viegli pieejamu un drošu trauksmes celšanas mehānismu. Uz doto brīdi trauksmes celšanas kārtība un to regulējošas normas tiek minētas atsevišķos normatīvajos aktos, taču kopumā tās neievēro visas nepieciešamās trauksmes celšanas situācijas un trauksmes celšanas kārtība nav skaidra, viegli pieejama un droša. Tieši tāpēc iedzīvotājiem nav pārliecības par to, ka viņu sniegtā informācija netiks vērsta pret viņiem pašiem un viņi nebūs apdraudēti. Arī statistikas dati liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju nevēlas ziņot par kādiem pārkāpumiem, jo nav pārliecības par drošību un par to, ka šie ziņojumi vispār spēj kaut ko mainīt.

Lai novērstu šo situāciju, likumprojekts paredz skaidru trauksmes celšanas secību, trauksmes celšanas situācijas sarakstu un kārtību, kādā tiek pasargāts trauksmes cēlējs. Frakcija SASKAŅA atbalstīja šo likumprojektu un uzskata, ka šis likums spēs novērst pārkāpumus gan publiskajā, gan privātajā sektorā, spēs mazināt kaitējumu sabiedrības interesēm.

Liels paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Artūram Rubikam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Einārs Cilinskis. Lūdzu! 

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Arī Nacionālās apvienības vārdā vēlos izteikt pateicību par to atbalstu, ko vēlētāji sniedza Nacionālajai apvienībai nupat notikušajās vēlēšanās. Un Nacionālā apvienība arī turpinās un turpina strādāt pie savām prioritātēm.

Šodien otrajā lasījumā tika apstiprināti grozījumi Darba likumā. Lielākā daļa Nacionālās apvienības priekšlikumu, izņemot vienu, varbūt mazāk būtisku, tika šajā likumā saglabāti. Šī likuma mērķis ir aizsargāt darba ņēmēju no tādām svešvalodu zināšanu prasībām, ko nepamatoti nosaka darba devējs. Tā, piemēram, vienā no normām ir teikts, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi vai lietošanu, ja tas neatbilst darba pienākumiem. Tādā veidā latvieši, īpaši jaunieši, kuri skolā nav pietiekami apguvuši krievu valodu, viņi nav to mācījušies... un šī valoda bieži tiek nepamatoti prasīta tur, kur tā nav nepieciešama. Tā ka mēs esam spēruši soli uz priekšu, un ceru, ka... to varēsim pabeigt šīs Saeimas laikā.

Otrs likumprojekts, ko es gribētu pieminēt, ir “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””. Bija daudzi grozījumi, bet likumprojekts trešajā lasījumā tika pieņemts. Tā pamatmērķis bija noteikt statusu tādām sociālajām dzīvojamām mājām, ko dibina... kuru īpašnieks ir biedrība vai nodibinājums ar mērķi aizstāvēt personu ar invaliditāti intereses. Primāri tās ir redzes vai dzirdes invalīdu mājas, kādas Latvijā ir. Un būtiskākais pat nav šis likums... tas paver iespēju veidot atbalsta programmu šo ēku... un faktiski ne tikai ēku, bet arī, teiksim, plašākā veidā – apkures sistēmu kompleksai renovācijai, pie kā turpina strādāt VARAM. Šobrīd RTU speciālisti izstrādā pētījumu, kā to pareizāk izdarīt. Un, ja šis projekts sekmēsies, tad ne tikai būs uzlaboti dzīves apstākļi cilvēkiem ar invaliditāti, bet šo pieredzi varēs ņemt vērā arī nākamajā plānošanas periodā, veicot citu rajonu, pilsētu kompleksās energoefektivitātes programmas efektīvāk nekā šajā plānošanas periodā... atsevišķi mājām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Eināram Cilinskim no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās radioklausītājas un godātie radioklausītāji! Tuvojas noslēgumam nedēļa pēc Saeimas vēlēšanu sestdienas. Gribu pateikt paldies visiem tiem Latvijas cilvēkiem, kuri, jūtot atbildību par valsts nākotni, piedalījās šajās vēlēšanās.

Protams, liels paldies par atbalstu un uzticību arī visiem tiem, kuri nobalsoja par manis pārstāvēto Zaļo un Zemnieku savienību, tā paužot atbalstu Zaļo un Zemnieku savienības uzsāktajiem darbiem, lai uzņēmējdarbība Latvijā kļūtu ražīgāka, veselības aprūpe – pieejamāka, izglītība – kvalitatīvāka. Un līdz ar to mums būtu cerības pārskatāmā nākotnē būtiski pietuvoties Eiropas Savienības dalībvalstu vidējam labklājības līmenim. Diemžēl laiks, lai varētu sākt baudīt šo pārmaiņu augļus, izrādījās par īsu, lai tam noticētu lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju.

Runājot par šodienas sēdi. Kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs ar gandarījumu varu teikt, ka šodien mums beidzot izdevās trešajā, tātad galīgajā, lasījumā pieņemt grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, kā tas ir vairākās citās valstīs. Saskaņā ar grozījumiem šajā likumā fondēto pensiju shēmas dalībnieks varēs izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Likumā ir paredzēts, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai arī paredzēt, ka tas tiek pieskaitīts citas personas pensiju kapitālam. Savukārt gadījumā, ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju sociālajā... speciālajā budžetā un ņems vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Pensiju shēmas dalībnieki savu izvēli varēs mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties fondēto pensiju shēmas uzkrājumu apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām var būt izdevīgāka.

Likumā ir arī noteikts minimālais fondētās pensijas kapitāla apmērs, kādā būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas personas kapitālam vai mantošanu. Un tas būs 35 procentu apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra, kas šobrīd ir 22 eiro un 41 cents. Šāds risinājums ir noteikts, lai mazinātu gadījumus, kad ilgstoši būtu jāuztur uzkrājumi, kuru nelielā apjoma dēļ netiek pieprasīti mantojumi.

Savukārt mantinieki 10 gadu laikā varēs pieteikties tam, lai no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla tiktu izmaksāta mantojuma daļa, kas viņiem pienākas. Pēc šī termiņa beigām uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Kārtību, kādā fondēto pensiju sistēmas dalībnieks veiks savu izvēli par pensiju kapitāla mantošanu un norādīs personu, kuras kapitālam pievienot savu uzkrājumu, noteiks Ministru kabinets.

Jāatzīmē, ka Saeima, nosakot iespēju mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, līdz ar to ir atbalstījusi šī gada janvārī parlamentā iesniegto kolektīvo iesniegumu, ko bija parakstījuši 10 tūkstoši 156 Latvijas pilsoņi. 

Šie manis minētie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī. Tās, manā skatījumā, ir ļoti būtiskas izmaiņas fondēto pensiju shēmā, kāda tiek izmantota Latvijā, un tāpēc es arī par to tik detalizēti mēģināju šodien jums pastāstīt. 

Lai jums visiem jauka nedēļas nogale! Uz redzēšanos. Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamajā nedēļā!

Otrdien, 16.jūlijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf