Frakciju viedokļi 2018.gada 4.oktobrī

(09.10.2018.)

Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un par tās darba kārtības jautājumiem tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles jums pastāstīs frakciju deputāti.

Kā pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedram Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā vairāki ļoti svarīgi jautājumi tika pieņemti pēdējā lasījumā. Kā pirmo es gribētu minēt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, kas paredz VDK arhīvu publiskošanu internetā. Un tas nozīmē, ka tiks publiskoti ne tikai tā saucamie čekas maisi, ar ko mums visa šī ļaunuma organizācija asociējas, bet arī citi dokumenti pavisam 15 kategorijās, tai skaitā operatīvās lietas, izmeklēšanas materiāli un daudz dažādu dokumentu... arī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas dokumenti. Un Saeima, protams, sagaida, ka Valsts prezidents šo likumu izsludinās.

Otra, manuprāt, šodien svarīgākā lieta ir lēmums par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, un tas nozīmē, ka nākamais Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsojumā. Nav nekāds noslēpums, ka lielākā daļa ZZS frakcijas biedru ir par tautas vēlētu prezidentu, taču mēs atbalstījām šo Satversmes grozījumu, uzskatot un cerot, ka šis ir pirmais solis virzienā uz tautas vēlētu prezidentu, pie kā ZZS arī turpinās strādāt.

Trešais likumprojekts, ko gribētu pieminēt, ir “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas turpmāk visnotaļ stingri ierobežos ātro kredītu izsniegšanu un peļņu, jo no 1.janvāra ātro kredītu devējiem būs iespēja saņemt tikai 25 procentus gadā līdzšinējo 200 procentu vietā. Tāpat ļoti tiks ierobežota šo uzņēmumu reklamēšanās televīzijā, radio un tā tālāk. Protams, tas nozīmē to, ka raidorganizācijās un medijos būs mazāk līdzekļu. Tas nozīmē arī to, ka būs mazāks finansējums sportam, taču tie ir jautājumi, kas būs jārisina valstij, jo šādā veidā iegūta nauda acīmredzot tomēr labumu nenes, un ļaunums, iedzenot iedzīvotājus parādu jūgā, ir daudz lielāks nekā neatbalstīt sportu.

Un ceturtā lieta ir likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, kas lielā mērā sakārto to, kā valsts var ātri reaģēt situācijā, kad notiek kāds iebrukums. Šajos grozījumos ir paredzēta gan mobilizācijas paātrināta sakārtošana, gan tas, kā iedzīvotāji var... ko viņiem ir tiesības darīt un ko ir pienākums darīt pret okupācijas, pieņemsim, karaspēku, un tāpat tajos ir aizliegums tā saucamajām Airsoft spēlēm... trenēties dažādu kaujas uzdevumu veikšanai, lai mums nevarētu veidoties tā saucamā piektā kolonna.

Un pēdējais. Pēc divām dienām ir Saeimas vēlēšanas, kurās vajadzētu obligāti piedalīties. Domājot, par ko balsot, uzdodiet sev vienkāršu jautājumu – vai dzīve ir kļuvusi labāka nekā pirms četriem gadiem vai nav? Ir tomēr veiktas nodokļu reformas, lielas izmaiņas izglītībā, no mirušā punkta un stagnācijas ir izkustināta medicīna, krasi uzlabojusies aizsardzība. Un tad atbildiet sev, vai jūs gribat ar to visu riskēt, balsojot par tiem, kuri sola visu sagraut un neko savā dzīvē nav radījuši vai izveidojuši, tāpēc balsojiet par stabilitāti un turpmāku attīstību. Vārdu sakot, balsojiet par Zaļo un Zemnieku savienību!

Paldies.

Vadītājs. Paldies Seržanta kungam.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien savā pēdējā darba dienā pirms Saeimas vēlēšanām 12.Saeima ir izskatījusi vairāk nekā 30 likumprojektu un lēmuma projektu.

Pievērsīšos dažiem no tiem. Vispirms minēšu likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Grozījumu mērķis ir iestāties par vientuļajiem pensionāriem un paredzēt pabalstu tiem senioriem, kuri dzīvo vieni. Atgādināšu, ka jau šobrīd vairāk nekā 72 procenti cilvēku vecumā virs 65 gadiem dzīvo vieni un ir pakļauti nabadzības riskam. Latvijā ir ap 105 tūkstošiem vientuļo pensionāru. Tieši šī sabiedrības daļa ir vismazāk aizsargāta, līdz ar to tai ir nepieciešams papildu atbalsts vismaz minimālās pensijas apmērā.

Frakcijas SASKAŅA deputāti ir aktīvi strādājuši pie šī likumprojekta, un šie grozījumi tika akceptēti un virzīti tālāk izskatīšanai Saeimā.

Otrais svarīgais Saeimas šīsdienas sēdes punkts bija frakcijas SASKAŅA deputātu pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanu”, kuru Pieprasījumu komisija ir noraidījusi. Pieprasījums ir vitāli nepieciešams, jo attiecas uz visu sabiedrību. Nedrīkst aizmirst, ka visus izdevumus OIK afēras uzturēšanai sedz elektroenerģijas patērētāji. Tās darbības, kuras ir sekojušas no ekonomikas ministra puses pēc afēras atklāšanas, rada pamatotas bažas, ka solījumi par OIK atcelšanu netiks pildīti. Vēl jo vairāk! Visi pasākumi tiek plānoti tā, lai aizsargātu noteiktu personu grupu intereses. Nekas nav paveikts un nemaz netiek darīts sabiedrības labā. Praktiski nav izskatīti rīcības plāni, lai šo afēru izbeigtu. Tā vietā tika izveidota darba grupa, kura nostrādāja trīs mēnešus, bet nepieņēma nevienu lēmumu, kas spētu kaut daļēji atrisināt šo milzīgo problēmu. Taču komisija ir sagatavojusi maldinošu ziņojumu, kurā nepastāv aprēķini. Pieprasījumā mūsu frakcijas deputāti uzdeva konkrētus jautājumus ar lūgumu izskaidrot ministrijas izvirzītos priekšlikumus, kuri nevis samazinās, bet gan palielinās obligātā iepirkuma slogu patērētājiem.

Frakcija SASKAŅA balsošanā atbalstīja šo pieprasījumu, lai beidzot izprastu ministrijas rīcības motīvus un vēlreiz uzsvērtu, ka situācijas mākslīga vilcināšana sabiedrībai izmaksā ļoti dārgi. 

Ar lielu nožēlu jāatzīst, ka pieprasījums nesaņēma nepieciešamo atbalstu. Tas pēc būtības nozīmē, ka daudziem sabiedrības maldināšana ir izdevīga. Mūsu nostāja paliek nemainīga – neapstāsimies cīņā ar šīm nelikumīgajām darbībām un virzīsimies tālāk, lai varētu rast risinājumu problēmai, kura skar visu sabiedrību.

Nobeigumā vēlos atgādināt, ka ir klāt vēlēšanu laiks un sestdien, 6.oktobrī, notiks Saeimas vēlēšanas. Aicinu visus vēlētājus veltīt pusstundu laika un paust savu nostāju, no kuras būs atkarīga mūsu valsts nākotne. Esiet vērīgi un atbildīgi, izdarot savu izvēli! Neticiet vārdiem, ticiet tikai darbiem! Ne uz brīdi nedrīkst aizmirst, cik svarīga un atbildīga ir tieši jūsu izvēle, un atcerieties, ka tieši padarītie darbi veidos mūsu valsts nākotni, sabiedrības kopīgu labklājību un attīstību, ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju, tiesiskumu un visu iedzīvotāju dzīves apstākļus.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Labdien, godājamie klausītāji! Nacionālās apvienības Saeimas komisijām šī bija ražīga sēde, jo vairāki likumprojekti šodien tika pieņemti trešajā lasījumā. Viens no tiem ir jau minētais VDK likuma grozījums, no kura galvenais ieguvums sabiedrībai būs tas, ka visi Valsts drošības komitejas dokumenti, kas LPSR laikā bija šeit, Latvijā, un kurus pārņēma atjaunotā Latvijas Republika, glabājas dažādos resoros: gan Satversmes aizsardzības birojā, gan Iekšlietu ministrijā, gan Drošības policijā... Tie visi nonāks Latvijas Nacionālajā arhīvā, kur pētniekiem būs brīvi pieejami. Atsevišķas dokumentu grupas būs pieejamas pilnīgi brīvi visiem interesentiem.

Otrs ieguvums ir tas, ka jau 2018.gada decembrī dokumentus sāks publicēt Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē, kur tos 2019.gadā turpinās publicēt ar zinātniskajiem skaidrojumiem.

Vēl nozīmīgi, ka šajā Saeimas sēdē trešajā lasījumā tika pieņemts Nacionālās apvienības deputāta Romāna Naudiņa vadītās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītais grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ierobežo ātros kredītus.

Šīsdienas Saeimas sēde ir ļoti nozīmīga arī ar to, ka Saeimas vairākums otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Diasporas likums”, kas tiešām ir ļoti nozīmīgs likums un atbalsta mūsu diasporu ārvalstīs. Atbalsta gan kultūras, gan valodas saglabāšanas ziņā, gan savstarpējā kultūras un jauniešu apmaiņā starp Latviju un diasporu. Tas veicinās arī mūsu cilvēku atgriešanos Latvijā, jo tajā ir paredzēti pietiekami nopietni reemigrācijas pasākumi.

Vienīgais, ka Nacionālā apvienība noteikti uz trešo lasījumu dos savus priekšlikumus jēdziena “diaspora” definīcijai. Šobrīd šī diasporas definīcija otrajā lasījumā skan tā, ka diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. Vārdi “citi, kam ir saikne ar Latviju” ir neskaidri. Saikne var būt dažāda: ģimeniska, sociāla, profesionāla, vēsturiska, ekonomiska, emocionāla, juridiska. Turklāt jājautā, vai tas vien, ka cilvēkam ir objektīva saikne, nozīmē to, ka viņš ir diasporas loceklis? Un tādēļ Nacionālā apvienība uz trešo lasījumu piedāvās savu definīciju, lai nodrošinātu, ka šāds juridisks brāķis nekļūst par jaunu citādi ļoti kvalitatīvi izstrādāta likumprojekta klupšanas akmeni. Jāatgādina, ka likumprojekta konceptu piedāvāja Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols, un kopējā darba rezultātā Ārlietu komisijā... ar visiem Ārlietu komisijas deputātiem, ar ministriju iesaisti šis likumprojekts ir ļoti veiksmīgi virzīts tālāk. Un to arī ļoti gaida mūsu diaspora.

Vēl jāatzīmē, ka Nacionālās apvienības vadītā VARAM ir sagatavojusi un šodien deputāti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodeva divus VARAM sagatavotos likumprojektus depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā. Tie ir “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” un “Grozījumi Iepakojuma likumā”. Šie likumprojekti paredz, ka nodokļu maksātājs, kas realizē noteiktus dzērienus depozīta iepakojumā, nodokli par šo iepakojumu nemaksā, ja ar depozīta sistēmas operatoru ir noslēdzis līgumu par dalību depozīta sistēmā. Un depozīta sistēmas operatoram jābūt noslēgtam līgumam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi par depozīta sistēmas piemērošanu.

Depozīta sistēma jau ir ieviesta un sekmīgi darbojas gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan vairākās citās Eiropas Savienības valstīs. Tāpēc depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ļautu ražotājiem vienādi marķēt attiecīgo iepakojumu tirdzniecībā visās Baltijas valstīs un depozīta sistēma būtu ne tikai būtisks solis virzienā uz aprites ekonomikas ieviešanu, bet arī ievērojami mazinātu mežu, ceļmalu un apdzīvotu vietu piegružojumu ar tukšām pudelēm un bundžām. Mēs nevaram visu laiku tās tikai vākt Lielajā talkā, un šis būtu problēmas kardināls risinājums.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas pārstāvim Ritvaram Jansonam.

Tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie klausītāji! Šodien bija pēdējā Saeimas sēde pirms ļoti nozīmīgajām 13.Saeimas vēlēšanām. Deputāti vēlējās parādīt izdarītos darbus, un tādēļ – pat neticami! – ir panākts atbalsts daudziem likumprojektiem, kurus visu četru gadu garumā dažreiz pat bija neiespējami iekustināt kā tādu lielu, ieaugušu akmeni.

Pirmais no tiem ir jautājums par iepakojuma depozīta sistēmu. VIENOTĪBA vairāku gadu garumā bija mudinājusi atbildīgās ministrijas šo jautājumu izskatīt. Šodien jūtamies ļoti gandarīti, ka esam sadzirdēti un ka komisijām izskatīšanai ir nodoti vairāki likumprojekti, kas paredz iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Tas nozīmē, ka, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, mēs gribam Latviju padarīt zaļu un tīru, bet to iepakojumu, kuru var atkārtoti izmantot, nodot depozītā, tādējādi arī pašiem darot visu, lai iepakojums tiktu pārstrādāts, nevis mētātos pa ceļmalām.

Otrs ļoti svarīgs jautājums, kuru arī jau ilgstoši esam mēģinājuši iekustināt... Šodien paldies kolēģiem par atbalstu, jo ir atbalstītas izmaiņas tā saucamajiem ātrajiem kredītiem – ir ierobežota ne vien procentu likme, par ko kolēģi jūs jau informēja, bet arī būtiski ierobežotas iespējas reklamēt šo ļoti, ja tā varētu teikt, amorālo biznesu, kas cilvēkus iesaista ļoti dziļā parādu jūgā un kuru dēļ daudzi tautieši ir aizbraukuši no Latvijas. Līdz ar to šodien pieņemto likumu, jācer, Valsts prezidents izsludinās, 1.janvārī tas stāsies spēkā, un šī nozare būs daudz sakārtotāka un saprotamāka.

Taču galvenokārt es vēlos runāt par šīsdienas ļoti, ļoti nozīmīgo balsojumu par grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz, ka turpmāk Valsts prezidents, mūsu valsts galva, tiks ievēlēts atklāti un katrs Latvijas iedzīvotājs skaidri redzēs, kā ir nobalsojis ikviens no 100 deputātiem. Lai nebūtu kā iepriekšējās vēlēšanās, kad deputāti it kā stāstīja, kā balsojuši, bet, sarēķinot pēc matemātikas likumiem, nekādi tie cipari negāja kopā. Mēs esam gandrīz jau 10 gadus par to runājuši, vairākas reizes šo likumprojektu Saeimā ierosinājuši. Jāteic, ka gan koalīcijas līgums, gan citi dažādi politiskie ietekmēšanas līdzekļi tika izmantoti, lai sasietu mums rokas, bet tikai un vienīgi jūs, vēlētāji, jūsu karstā elpa deputātiem pakausī šajā priekšvēlēšanu laikā lika visai Saeimai, visām frakcijām apsolīt un pieņemt šo likumprojektu, kas stāsies spēkā 1.janvārī, un mēs varam skaidri un gaiši teikt, ka nākamais Valsts prezidents tiks ievēlēts atklāti, bez andelēm, bez kaut kādām dīvainām oligarhu sarunām dažādās viesnīcās. Tas notiks šeit, Saeimā, ar vēlēšanu biļeteniem, kur katrs deputāts arī atklāti pateiks, kādu izvēli viņš ir izdarījis.

Tāpat arīdzan ilgi, ja tā var atļauties teikt, muļļātais jautājums par čekas maisiem. Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts par to, ka šie maisi būs publiski pieejami. Būs publiski pieejama informācija arī par Komunistiskās partijas funkcionāriem, un kolēģis Jansona kungs jau detalizēti izstāstīja, kā tieši Latvijas Nacionālajā arhīvā ikviens interesents varēs ar šo informāciju iepazīties. Atliek tik tiešām cerēt, ka Valsts prezidents izsludinās arī šo likumu un tas varēs stāties spēkā, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs zinātu un atklāti varētu redzēt mūsu tautas sāpīgo vēsturi, lai arīdzan būtu iespējams izlīgums ar šiem sāpīgajiem notikumiem mūsu tautas vēsturē.

Tāpat vēlos pieminēt ļoti nozīmīgo likumprojekta “Diasporas likums” otro lasījumu. Frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, ļoti profesionāli vadot Ārlietu komisiju, ir panācis, ka likumprojekts “Diasporas likums” netiek izmantots kādiem politiskiem mērķiem... bet tik tiešām ieklausās tajā, ko saka Pasaules Brīvo latviešu apvienība un ko saka Eiropas Latviešu apvienība par to, kas ir nepieciešams mūsu tautiešiem... kāds atbalsts, kāda palīdzība, lai viņi apsvērtu iespēju atgriezties, lai šī palīdzība būtu praktiska un tāda, kas tik tiešām palīdz. Šis ir bijis otrais lasījums, bet trešais lasījums, ja varam ticēt tam, ko partijas un frakcijas ir apņēmušās, būs vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā, tātad jau oktobrī.

Dārgie klausītāji! Sestdien ir Saeimas vēlēšanas. Pēc Saeimas vēlēšanām šī Saeima vēl turpinās strādāt līdz 6.novembrim. Noteikti daudz svarīgu darbu vēl tiks padarīts, taču šajos četros gados – es viennozīmīgi varu teikt – Saeimas frakcija VIENOTĪBA ir strādājusi kā stipra komanda, ir izaudzinājusi jaunus līderus un šajās vēlēšanās piedāvā programmu, piedāvā redzējumu, piedāvā profesionāļus, no kuriem jūs varat izvēlēties tos, kas pārstāvēs jūs un jūsu intereses šeit, Saeimā. Mēs pārstāvam Rīgu, mēs pārstāvam reģionus, mēs pārstāvam ikvienu Latvijas cilvēku gan Latvijā, gan arī tos, kas ir devušies plašumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Inesei Lībiņai-Egnerei no frakcijas VIENOTĪBA.

Un “Frakciju viedokļu” noslēgumā vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Sveicināti! Labdien, visi radioklausītāji! Visu, kas šodien Saeimā svarīgs ir bijis, kolēģi jau pēc būtības izstāstīja, bet dažus akcentiņus es tomēr gribētu likt; tie pamatā būs trīs.

Pirmkārt, ātrie kredīti. Patiešām Latvijas Reģionu apvienība bija tā, kas šo stāstu uzsāka un sāka cīnīties par to, lai ātro kredītu ņēmējiem nebūtu jāmaksā astronomiski procenti – 200 un pat vairāk –, jo jau bija vērojama tā sauktā augļošana, kas īstenībā ir aizliegta ar Krimināllikumu. Tomēr mēs neesam tikuši valstī ne līdz vienam, kā saka, tiesas spriedumam, lai tie uzņēmēji, kas negodprātīgi izmanto cilvēku finansiālās grūtības, nu, kā saka, tiktu sodīti un saukti pie kārtības. Tad nu lūk! Šodien tika pieņemts lēmums, ka turpmāk šie procenti nebūs lielāki par 25 procentiem gadā, līdz ar to mēs ceram, ka arī nebūs pārmērīgi liels slogs nevienam no šo kredītu ņēmējiem. Un liels prieks, ka arī reklāmas tiks ierobežotas. Skatoties kādu no sporta pārraidēm, arī pats vienā brīdī saskaitīju – vienā reklāmas pauzē! – veselus septiņus dažādus zīmolus, kas piedāvāja viegli un ērti tikt pie lielākas vai mazākas naudiņas.

Tai pašā laikā jāatzīst, ka mēs esam saņēmuši dažus tādus argumentus, ka varbūt ir jāskatās tālāk, jo šāda ātro kredītu uzņēmēju ierobežošana var radīt problēmas laukos, kur nav bankas filiāļu un kur šie uzņēmēji esot piedāvājuši palīdzību pensionāriem vai kādiem citiem cilvēkiem, kas nokļuvuši mazās finansiālās grūtībās, tomēr es gan līdz šim arī sociālajos tīklos esmu saņēmis vairāk dažādus bēdu stāstus. Cilvēki vai nu cīnās ar radu sastrādāto, kā saka... vai kāds jaunietis ir paņēmis vienu kredītu, tad otro, trešo un desmito, un beigās vecākiem ir jāatmaksā šīs milzīgās summas. Veiksmes stāstus es esmu dzirdējis mazāk. Tomēr, ja kādā reģionā, kādā lauku teritorijā patiešām cilvēki jūt, ka šo jauno likuma grozījumu dēļ varētu ciest jūsu iespējas tikt pie finanšu resursiem, dodiet ziņu Saeimas deputātiem, Latvijas Reģionu apvienības deputātiem vai kādiem citiem, un noteikti tas būtu jārisina. Bet mēs nevaram to atstāt tikai šo komersantu ziņā.

Arī sporta nozarei ir jāatrod cits atbalsts. Mēs nevaram paļauties tikai uz ātrās, vieglās naudas dalītāju labdarību.

Par “Latvijas Televīziju” kolēģi ir sarēķinājuši, ka 16 procentus “Latvijas Televīzijas” budžeta veido dažādu reklāmu ieņēmumi no ātro kredītu sniedzēju reklāmas. Lai “Latvijas Televīzija”, Latvijas sabiedriskais medijs neciestu, tad turpmāk ir jāskatās, lai valsts budžets to spētu atbalstīt par apmēram, cik saprotu, 700 tūkstošiem. Lai “Latvijas Televīzija” patiešām būtu neatkarīga un lai arī pret visām politiskajām partijām maksimāli godīgi izturētos.

Otrā lieta ir saistīta ar daudz jau pieminētajiem čekas maisiem. Pats Saeimā darbojos jau septiņus gadus, un man šķiet, ka visus septiņus gadus par čekas maisiem mēs runājam vienā vai otrā komisijā, vienā vai otrā veidā. Es priecājos, ka beidzot tomēr tie čekas maisi tiks atvērti un mums vēl septiņus vai sazin cik gadus nebūs jāvelta diskusijām, kas, manuprāt, ne uz ko saprātīgu neved. Tie maisi ir jāatver. Paies mēnesis, paies divi vai gads, un tie, kas jutīsies aizvainoti, ka viņu vārdi šajos čekas maisos parādās, gan jau izstāstīs savus dzīvesstāstus un argumentāciju. Beigās mēs tomēr varēsim, pirmkārt, iet tālāk un, otrkārt, mums nebūs jāvelta, kā jau teicu, septiņi gadi vai vēl lielāks laiks tam, lai mēs atkal runātu par čekas maisiem.

Trešā lieta, ko es gribēju pieminēt, ir par Satversmes grozījumiem. Paldies Saeimas deputātiem, kas patiešām iedziļinājās šajā priekšlikumā un to atbalstīja bez lieka populisma un liekas... Nē, īstenībā bija daži deputāti, kas mēģināja uzņemties visu darbu padarīšanu, ka tieši viņi esot ierosinājuši šo ideju. Man jāatgādina, ka tomēr Latvijas Reģionu apvienība bija tā, kas ierosināja pirmo lasījumu, un šodien mēs esam tikuši līdz trešajam lasījumam.

Tātad neatkarīgi no tā, ko jūs ievēlēsiet 13.Saeimā, nākamā gada jūnijā jūs varēsiet redzēt un sekot līdzi tam, kā deputāti balso un kā viņi argumentē, par ko viņi balso, par kuru no kandidātiem Saeimas... piedodiet, nevis Saeimas, bet Valsts prezidenta kandidātiem viņi balso. Man personīgi par to ir milzīgs prieks.

Un noslēgumā, protams, ko var jums viens politiķis pateikt priekšvēlēšanu gaisotnē? Paslavēt sevi. Bet tai pašā laikā es jūs aicinu vērtēt, apdomāt un patiešām nobalsot. Ja ne sestdien, tad jau šodien vai rīt. Tas ir iespējams. Cik zinu, dažās vietās pat ir rindas. Tātad iedzīvotāju aktivitāte ir pietiekami liela. Par to man personīgi ir prieks. Neizniekojiet savu balsi veltīgi! Nobalsojiet par politiķiem, kuriem jūs uzticaties!

Man ir prieks, ka šis priekšvēlēšanu maratons drīz būs beidzies, un man jāatzīst, ka man ir prieks, ka Latvijas Reģionu apvienība arī ierobežotu finansiālo resursu ietvaros ir spējusi, manuprāt, ļoti labi sevi parādīt dažādās diskusijās. Arī tiekoties ar iedzīvotājiem, mēs arvien esam saņēmuši labus vārdus. Jā, arī dažreiz kritiku, bet kā tad bez tās? Un tomēr vienmēr esam centušies atbildēt uz visiem jūsu jautājumiem.

Galu galā neatkarīgi no rezultāta 13.Saeimas vēlēšanās Latvijas Reģionu apvienība strādās, jo mēs esam otrais visvairāk pārstāvētais politiskais spēks pašvaldībās. Reģionu problēmas joprojām, kā redzat, nav atrisinātas, un kādam tās būs jāaizstāv arī turpmāk.

Veiksmi jums vismaz nākamos četrus gadus!

Vadītājs. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājas biedram Jurim Viļumam.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamajā ceturtdienā. Visu labu!

Piektdien, 14.decembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
11:00  Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēde
11:00  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
16:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas tikšanās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Eugen Revenco

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196