Frakciju viedokļi 2018.gada 13.septembrī

(17.09.2018.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai raidījums “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika skatīti un kādi lēmumi ir pieņemti Saeimā.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Artūram Rubikam. Lūdzu!

A.Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodienas sēdē tika izskatīts priekšlikums, kas balstīts uz pilsoņu kolektīvo iesniegumu par pārmaksāto nodokļu automātisku izmaksāšanu. Frakcija SASKAŅA atbalsta iedzīvotāju iniciatīvu un uzskata, ka šie grozījumi ieviestu pozitīvas pārmaiņas šajā jautājumā. Tas atvieglotu nodokļu atgriešanas sistēmu pēc būtības, jo vairs nebūs jāaizpilda sarežģīti un dažkārt pilnīgi nesaprotami dokumenti. Tas sniegs atbalstu daudzām iedzīvotāju grupām, kurām līdz šim nodokļu atgriešanas sistēma nebija pieejama vairāku apstākļu dēļ. Ir nepieciešams izstrādāt piemērotu tehnisko risinājumu, lai atrisinātu šo jautājumu. Pozitīvi, ka iedzīvotāji un viņu izvirzītā iniciatīva tika sadzirdēta un Saeimā guva nepieciešamo atbalstu.

Liels paldies.

Vadītāja. Paldies Arturam Rubikam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jānim Rukam. Lūdzu!

J.Ruks (LRA).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien sēdes sākumā tika apstiprinātas Saeimas deputāta pilnvaras Arvīdam Ulmem. Latvijas Reģionu apvienības frakcija ir par čekas maisu atvēršanu, taču Latvijas Reģionu apvienības frakcija nav pret Latvijas Republikas Satversmē iestrādātajām vērtībām. Latvijas Reģionu apvienības frakcija uzticas Centrālajai vēlēšanu komisijai, tāpēc balsoja par Arvīda Ulmes apstiprināšanu par Saeimas deputātu. Vienlaikus Latvijas Reģionu apvienības frakcija aicina vēlētājus izvērtēt, kam atdot savu balsi 13.Saeimas vēlēšanās.

Šodien Saeimas sēdē izraisījās deputātu debates, skatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” otrajā lasījumā. Debates izraisīja 4. – Saeimas deputāta Jāņa Ruka – priekšlikums, kas paredz, ka pašvaldības policists savus pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprinātā vienota parauga formas tērpā. Ja šī norma netiktu pieņemta, pašvaldības policisti savus pienākumus varētu pildīt vispār bez formas, kas LRA ieskatā nav pieļaujams. Pašvaldības policistu formas tērpiem ir jābūt standartizētiem tādā mērā, lai tie atšķirtos no Valsts policijas formas tērpiem un mēs visi, braucot pa Latvijas novadiem un pilsētām, šīs amatpersonas varētu nepārprotami atpazīt.

Saeimas sēdē vēl debates izraisīja lēmuma projekts “Paziņojums par Ukrainas pilsoni režisoru Oļegu Sencovu”. Latvijas Reģionu apvienības frakcija, gan parakstot un iesniedzot šo lēmuma projektu, gan balsojot “par”, atbalstīja aicinājumu Krievijas Federācijai nekavējoties, bez nosacījumiem atbrīvot Oļegu Sencovu un visus Krievijas Federācijā prettiesiski aizturētos Ukrainas pilsoņus.

Paldies.

Jauku nedēļas nogali vēlot – Jānis Ruks.

Vadītāja. Paldies Jānim Rukam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Kalnozols. Lūdzu!

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējais runātājs teica, šodien akceptējām mandātu vienam no Latvijas tautas prāta... Atmodas laika un Latvijas Zaļās kustības līderiem Arvīdam Ulmem. Tik daudz diskusiju par čekistiem! Jā, arī ZZS atbalsta to, ka čekas maisi jāatver, un tas jau nav jautājums par, kā mēs tautā mīļi saucam, stukaču, bet tas ir jautājums par instrumentu, ar ko tiek manipulēts – ar sabiedrības viedokli, ar sabiedrisko apziņu, ar tiesnešiem, politiķiem, amatpersonām. Šis jautājums ir ļoti būtisks, jo faktiski liecina, ka vēl aizvien šis aģentu tīkls vai šajos čekas maisos mītošais instruments tiek izmantots. Un arī šis gadījums, kad kāds iestājas pret Arvīdu Ulmi, vienu no tautas atmodas simboliem, manuprāt, ir saistīts ar to, ka tomēr čekas spēki vēl ir pietiekami stipri un prot manipulēt ar mums un tautas apziņu.

Nākamais jautājums, ko es gribu uzsvērt. Šodien Zaļo un Zemnieku savienība ir iesniegusi likumprojektu par tautas vēlētu prezidentu, jo, mūsu uzskatā, atgriešanās Augstākās padomes tradīcijās, kad šeit visas amatpersonas tika ievēlētas atklāti, partija to kontrolēja... un kā uz doto brīdi mūsu tautas priekšstāvji, tāpat kā Augstākās padomes... ir atkarīgi no specdienestiem, jo specdienesti ļauj tautas priekšstāvjiem strādāt vai neļauj strādāt... kaut kur var savilkt līdzības ar to, kā tas bija senos LPSR laikos, kad šeit, Augstākās padomes telpās, lēma... vai VDK kontroles un kompartijas kontroles deputāti lēma tādus lēmumus, kā vajag, bet pārējie skatījās, vai viņi pareizi lēmuši vai nav lēmuši. Tā ka mēs ierosinājām, lai uztic šo lēmumu tautai un lai mazāk ir politisko intrigu šinī jautājumā.

Paldies. Veidosim Saeimu stipru un kārtīgu!

Vadītāja. Paldies Valdim Kalnozolam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļu” turpinājumā runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Godātie radioklausītāji! Nacionālās apvienības Saeimas frakcija neuzskatīja par iespējamu atbalstīt deputāta mandātu Arvīdam Ulmem, ņemot vērā, ka viņš pats savulaik ir atzinies sadarbībā ar čeku.

Un tas mums šķita pietiekams iemesls, lai šobrīd neapstiprinātu viņa deputāta mandātu, bet Saeimas vairākums nobalsoja, ka ir jāapstiprina.

Es vēlos īpaši izcelt šodien pieņemto Saeimas lēmuma projektu, kuru mēs jau varējām pieņemt aizvadītajā nedēļā, ja nebūtu SASKAŅAS deputātu pretdarbības saistībā ar Oļega Sencova atbrīvošanu un visu Ukrainas politieslodzīto atbrīvošanu, kuri šobrīd apcietināti atrodas Krievijas cietumos un stingrā režīma kolonijās. Tā nav normāla prakse, ka Krievija, pārkāpjot visas starptautiskās saistības, var okupēt citas valsts teritoriju, tā nav normāla prakse, ka tā var apcietināt, aizturēt citas valsts pilsoņus, turēt tos apcietinājumā, liegt tiem tiesības saņemt medicīnisko aprūpi. Konkrēti Oļegs Sencovs jau vairāk nekā 120 dienas ir pieteicis badastreiku, paužot šo apņemšanos un pieprasot, lai tiktu atbrīvoti visi Ukrainas politieslodzītie.

Šobrīd Sencova kunga veselība ir būtiski pasliktinājusies, un viņš pats personīgi neredz vairs iespēju atgriezties atpakaļ mājās, pat ja tiktu atbrīvots. Bet arī šodien, neskatoties uz visiem šiem apstākļiem, tāpat teju ceturtā daļa Saeimas nepiedalījās balsojumā par šo lēmuma projektu. Tas tika atbalstīts, bet tikai ar 62 deputātu balsīm.

Es ceru, ka ikviens radioklausītājs ņems vērā to, ka mūsu Saeimā ir pārstāvēts politiskais spēks, kurš klaji pretdarbojas tiesiskumam, klaji pretdarbojas Latvijas interesēm, un izdarīs atbildīgu izvēli nākotnē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas VIENOTĪBA deputāts Veiko Spolītis. Lūdzu!

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Cienītās radioklausītājas un godātie radioklausītāji! Šodien Saeima ierasti lēma par izmaiņām veselā rindā likumprojektu. Frakcija VIENOTĪBA atbalstīja Satversmes noteiktos principus, neskatoties uz publiski pieejamo informāciju par Arvīda Ulmes atzīšanos sadarbībā ar Valsts drošības komiteju.

Saeimai nav tiesību apšaubīt vēlētāju gribu, kuru skaidri izsaka Jēkaba ielas 11.namā uzstādītais Satversmes 2.pants, kurš skan šādi: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”

Tautas priekšstāvji Saeimā – viņi nav elektoru kolēģija, kas lemtu, kuru kandidātu atbalstīt un kuru ne. Lai neiesaistītos politisku oportūnistu diskutablā priekšvēlēšanu kampaņā, frakcija VIENOTĪBA atbalstīja Arvīda Ulmes mandātu.

Emocionālas uzrunas raisīja kolēģu no koalīcijas partijām iesniegtais lēmuma projekts “Paziņojums par Ukrainas pilsoni režisoru Oļegu Sencovu” par ukraiņu kinorežisora atbrīvošanu no ieslodzījuma stingrā režīma nometnē Krievijā.

Šodien Eiropas Parlaments ir izvirzījis Oļegu Sencovu Saharova balvai.

2018.gada 15.augustā frakcijas VIENOTĪBA deputāti Atis Lejiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš un Veiko Spolītis, sekojot Lietuvas un Igaunijas, kā arī Eiropas Parlamenta Tautas partijas frakcijas biedru rakstiskam aicinājumam Eiropas Savienības vadītājiem Donaldam Tuskam, Žanam Klodam Junkeram un Federikai Mogerīni par Oļega Sencova atbrīvošanu, kura diemžēl nav notikusi arī pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona lūguma Kremļa diktatoram izbeigt šo politiski safabricēto lietu...

Ar nožēlu jāatzīst, ka frakcijas SASKAŅA deputātu rīcības dēļ nevarējām šo paziņojumu izskatīt pagājušajā sēdē. Šodien, neskatoties uz Ata Lejiņa atgādinājumu aizdomāties par Gunāru Astru Ļeņingradas cietuma slimnīcā okupācijas laikā, kolēģi no frakcijas SASKAŅA atteicās piedalīties sirdsapziņas balsojumā, un Oļegs Sencovs ir spiests turpināt badošanos jau 123.dienu.

Oļegs Sencovs ir pats zināmākais ukraiņu politieslodzītais, Krievijas cietumos ir ieslodzīti kopskaitā 70 ukraiņu politieslodzītie, par kuriem Rietumu mediji, to skaitā arī Latvijas mediji, ir pieklusuši. Šie politieslodzītie ir apkaunojums Kremlim un kārtējais atgādinājums par to, kā notiek totalitāra fašistiskā režīma restaurācija Krievijā. Paziņojums par Oļegu Sencovu un atgādinājums par 70 politieslodzītajiem ir mazākais, ko varam izdarīt šo cilvēku labā.

Aicinu Latvijas iedzīvotājus atcerēties: kopš 2014.gada, kad Krievija uzsāka karu, ir krituši 10 500 ukraiņu varoņi. Un šobrīd Ukraina stāv Eiropas Savienības brīvību un vērtību sardzē pret eirāzisma un tā sauktās krievu pasaules lienošo fašismu.

Paldies par uzmanību. Un novēlu radioklausītājiem patīkamu nedēļas nogali šajā emocionāli uzlādētajā priekšvēlēšanu laikā.

Vadītāja. Paldies deputātam Veiko Spolītim.

“Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamceturtdien!

Sestdien, 20.oktobrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196