Frakciju viedokļi 2018.gada 6.septembrī

(11.09.2018.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima sanāca uz pirmo sēdi šā gada rudens sesijā, un turpmākajās minūtēs deputāti raidījumā “Frakciju viedokļi” jums pastāstīs par šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Andrejam Klementjevam. Lūdzu!

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Es uzskatu, ka šodien galvenais likumprojekts, kurš tika nodots komisijā, ir “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Es gribu atgādināt to, ka, sākot no 2012.gada, valsts vairs nepiešķir piemaksas pie valsts pensijām par stāžu, kas uzkrāts pirms 1996.gada. Tas nozīmē, ka mums šodien ir divas lielas grupas pensionāru. Viena grupa ir tie, kuriem ir stāžs līdz 1996.gadam, bet kuri pensionējās pirms 2012.gada, un saskaņā ar aprēķinu viņi par vienu gadu darba stāža saņem par vienu eiro... gandrīz 25 eiro klāt. Un ir otra liela kategorija pensionāru – tie, kuri pensionējās pēc 2012.gada, kuriem tas stāžs, kas uzkrāts pirms 1996.gada, nav ieskaitīts. Gandrīz 80 tūkstoši vecuma pensionāru un 21 tūkstotis pensionāru ar invaliditāti nesaņem to piemaksu. Es domāju, tā ir ļoti liela pensionāru daļa – kopumā vairāk par 100 tūkstošiem. Un šodien mums ir laiks labot to negodīgumu, kurš bija pieļauts 2012.gadā.

Es gribu atgādināt, ka pēc diviem gadiem, kad likums bija pieņemts, mēs iesniedzām pieteikumu Satversmes tiesā. Satversmes tiesa pateica savu spriedumu: ilgtermiņā tādu ierobežojumu var ieviest, bet tajā momentā, kad valsts var atļauties, kad ir stabila ienākošā finansiālā daļa un kad ir pārpalikums sociālajā budžetā, politiskie spēki var atgriezties pie tās normas un labot likumu. Šodien pirmais solis ir sperts. Sociālo un darba lietu komisija saņēma šo likumprojektu. Cerams, ka tuvākajā laikā tiks sasaukta darba grupa, kur mēs varēsim pārbaudīt, cik Finanšu ministrija un Labklājības ministrija ir gatava klausīt parlamenta lūgumam un pārskatīt šo likumu, un tad varbūt nākamajā gadā mēs varēsim labot to negodīgo rīcību, kas tika pieļauta 2012.gadā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Klementjevam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām bija gara sēde ar karstām debatēm. Deputāti pēc vasaras atpūtušies un gatavi atkal ar jaunu sparu ķerties pie dažādiem jautājumiem.

Man personīgi ir prieks, un arī Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā varu izteikt prieku par to, ka šodien ir pirmajā lasījumā apstiprināts Satversmes grozījums, kurš paredz atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Par šo jautājumu ir daudz runāts gan šajā Saeimā, gan iepriekšējā Saeimā. Līdz šim dažādu apstākļu un dažādu aizbildinājumu dēļ šis jautājums uz priekšu nevirzījās. Šodien tomēr, kā jau teicu, pēc karstām debatēm, taču gandrīz vienbalsīgi, vienam deputātam balsojot “pret”, pirmajā lasījumā šis grozījums ir apstiprināts. Ceru, ka otrajā un trešajā lasījumā ies vismaz tikpat raiti un mēs līdz 6.oktobrim varēsim šo likumprojektu paspēt pieņemt arī trešajā, galīgajā, lasījumā. Cik es saprotu, gan Juridiskā komisija, gan arī mēs kā šī likumprojekta virzītāji ceram, ka 4.oktobrī šis likumprojekts varētu tikt izskatīts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Es saprotu, ka daudzi saka, ka nav garantijas, ka tagad viss būs daudz labāk un ka mēs tiksim pie nākamā Valsts prezidenta, par kuru visi varēsim priecāties un lepoties. Tomēr es domāju, ka tas ir solis uz priekšu. Jāņem vērā arī tas, ka jau tagad visas pārējās valsts amatpersonas Saeima ievēlē atklātā balsojumā.

Otrs jautājums, kas arī virzās uz priekšu un ko Latvijas Reģionu apvienība ir ierosinājusi, attiecas uz tā sauktajiem ātrajiem kredītiem. Šobrīd šīs kredītiestādes, kas piedāvā aizņemties naudas līdzekļus, gadā var nopelnīt 200 procentus un pat vairāk. Mēs cenšamies iestrādāt likumā normu, ka varētu būt 25 procenti gadā. Tie varētu būt, mūsuprāt, samērīgi peļņas procenti katram kredīta devējam, un tad nebūtu arī pārāk liels slogs katram iedzīvotājam, kurš viena vai otra iemesla dēļ ir spiests paņemt kādu aizņēmumu.

Vēl. Gribu atzīmēt arī jautājumu, kas attiecas uz izglītību. Par šo jautājumu bija tikai viens likumprojekts šodien, taču prieks, ka bija klāt arī Šadurska kungs, kurš centās atbildēt uz vairākiem deputātu jautājumiem. Latvijas Reģionu apvienība kopumā cenšas atbalstīt saprātīgas pārmaiņas izglītības jomā. Un aicinām ministru pašu vai arī ministrijas pārstāvjus aktīvāk nākt uz attiecīgo komisiju – Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju –, kur šie jautājumi tiek apspriesti. Kad deputāti saņems atbildes, tad varbūt arī nebūs tik karstas debates šeit, parlamentā.

Tālāk. Oļegs Sencovs – ir tāds ukraiņu kinorežisors, kurš šobrīd ir notiesāts uz 20 gadiem Krievijas cietumos. Pavasarī, pareizāk sakot, pirms Līgo svētkiem, Saeimā mēs piedāvājām iespēju noskatīties dokumentālo filmu par Oļegu Sencovu, viņa gaitām un par to, kā ir izvērties viss šis process, kura rezultātā, kā jau teicu, viņš ir dabūjis 20 gadus.

Šodien parlamentā mēs vēl nepieņēmām kopīgu lēmumu ar nosodījumu, ka Krievijas tiesu sistēma ir tāda, ka ir šie politiski ieslodzītie, taču ceru, ka nākamajā nedēļā mēs Saeimā tādu kopīgu lēmumu pieņemsim. Un paldies kolēģiem gan no manas – Latvijas Reģionu apvienības – frakcijas, gan arī no Nacionālās apvienības frakcijas, un ceru, ka droši vien arī citi deputāti atbalstīs to, lai mūsu kaimiņvalstī nebūtu, kā jau teicu, politiski ieslodzīto un lai būtu demokrātisks process. Iespēju robežās, cik nu mēs varam, vismaz ar aicinājumiem mēs to varam atbalstīt.

Un visbeidzot aicinu katru no jums sekot līdzi diskusijām, debatēm, kas tagad arvien vairāk ir pieejamas dažādos medijos (rītdien Latvijas Televīzijā Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji būs raidījumā “Partija fokusā”). Un, protams, nedēļas nogalē visos Latvijas reģionos jūs varat satikties ar deputātu kandidātiem gan no mūsu partijas, gan no citām partijām. Jautājiet, uzdodiet savus neskaidros jautājumus, saņemiet atbildes un balsojiet atbildīgi!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

E.Šnore (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija diezgan gara un saspringta Saeimas sēde, tika pieņemti daudzi likumprojekti un lēmumi. Es gribu runāt par trijiem no tiem.

Pirmais. Tika debatēts un arī balsots par aicinājumu Krievijai atbrīvot Krievijā apcietināto Ukrainas pilsoni Oļegu Sencovu, kurš atrodas cietumā Krievijā, Sibīrijā, un kurš jau vairāk nekā simt dienas veic bada streiku, un kura dzīvība ir apdraudēta. Par priekšnoteikumu bada streika apturēšanai viņš ir izvirzījis visu politieslodzīto ukraiņu atbrīvošanu Krievijā. Gan starptautiskās organizācijas, gan ļoti daudzi pasaulē ir vērsušies ar aicinājumiem pie Krievijas prezidenta, tostarp Sencova māte, bet Krievija viņu neatbrīvo. Mēs uzskatām, ka viņa dzīvība ir apdraudēta, un uzskatām, ka mūsu pienākums šeit, Latvijā, ir iestāties par viņa atbrīvošanu. Man ir prieks, ka Saeimā šis jautājums tika pacelts. Lielākā daļa to lēmuma projektu atbalstīja. Diemžēl ne visi. SASKAŅA to neatbalstīja, tādā veidā parādot savu pozīciju šajā jautājumā un vispār attiecībā uz Krieviju un Ukrainu Krievijas un Ukrainas konflikta jautājumā. Bet, kā jau teicu, tātad lielākā daļa aicināja atbrīvot Sencovu no apcietinājuma.

Otrs jautājums, par kuru es gribu runāt, ir jau pieminētās Latvijas prezidenta vēlēšanas. Proti, šodien Saeima pieņēma lēmumu, ka turpmāk Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsojumā Saeimā – pretēji tam, kā tas bija iepriekš un kā tas bija noteikts Satversmē jau no paša sākuma. Satversmes tēvi bija paredzējuši, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti. Nu, tam bija loģika.

Es domāju, ka tam loģika ir vēl līdz šim. Tur ir, protams, plusi un mīnusi. Pieredze ir bijusi dažāda, un pēdējā laikā, tieši pēdējos balsojumos, mēs redzējām, ka aizklāto balsojumu faktiski izmantoja, lai, kā saka, veiktu dažādu politisko tirgošanos un pieņemtu lēmumus, kas nav īsti caurskatāmi un kas, iespējams, pamatoti ar politisko korupciju, nevis ar izvēles brīvību, kā tas sākotnēji bija paredzēts, nosakot aizklāto balsošanu.

Nacionālās apvienības frakcija tātad atbalstīja atklātu ievēlēšanu. Mūsu galvenais arguments bija tāds, ka, ievēlot Valsts prezidentu atklāti, būs skaidri redzams, kuri politiskie spēki, kuri deputāti ir atbalstījuši šo prezidentu. Tas būs pirmām kārtām skaidrs pašam prezidentam, tātad viņš zinās, ar kuriem politiskajiem spēkiem viņš var rēķināties. Un otrs – izbeigsies tās spekulācijas, kas bija varbūt iepriekšējā reizē, kad vēlēja esošo prezidentu, – ka viņš ir ievēlēts ar kādu partiju balsīm, kuras, teiksim, noliedza to, un viņš pats arī noliedza. Šādas politiskās spekulācijas tagad tiks izbeigtas, jo vēlēšanas būs atklātas.

Un trešais, pats galvenais, par ko es gribu runāt, ir tas, ka šodien Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā mūsu virzīto likumprojektu par grozījumiem Darba likumā, nosakot, ka darba devēji nevarēs bez pamata prasīt svešvalodu zināšanas Latvijā. Mēs uzskatām, ka tā ir ļoti būtiska lieta. Mēs šo normu esam virzījuši jau ļoti sen. Zināmas normas jau tagad bija ietvertas Darba likumā (diemžēl tās nedarbojās) – proti, darba sludinājumos nedrīkst bez pamata prasīt svešvalodu prasmes. Diemžēl prakse liecina, ka tas tā tomēr tiek darīts. Un es arī savā runā šodien Saeimā norādīju un citēju no SS.lv darba sludinājumu sadaļas, kur tiek prasītas svešvalodu zināšanas atslēdzniekam, automazgātājam, miesniekam un tā tālāk. Principā tātad ikvienam, kas šeit, Latvijā, grib kaut ko darīt un būt nodarbināts.

Mēs uzskatām, ka tas nav pareizi, un priecājamies, ka to atbalstīja arī pārējās partijas (protams, izņemot atkal SASKAŅU). Mēs arī uzskatām, ka šis likumprojekts ir jāpieņem trešajā lasījumā vēl šajā Saeimas sasaukumā, un ceram, ka arī šajā jautājumā mums koalīcijas kolēģi šķēršļus neliks.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvīnam Šnorem no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, radioklausītāji! Jā, šodien sešas stundas ilgā sēdē tika izskatīti ļoti daudzi likumprojekti – gan no jauna rosinātie, gan tādi, kas nāca līdzi vēl no pavasara sesijas. Par daļu no tiem kolēģi jau pastāstīja.

Tiešām, par grozījumiem Satversmē, kuri skar atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas, bija diezgan plaša diskusija, kurā izskanēja gan argumenti par, gan pret pāreju uz šādu prezidenta ievēlēšanas formu. Un jāteic, ka, kaut arī pirmajā lasījumā šis likumprojekts šobrīd ir atbalstīts, diezgan daudz neatbildētu jautājumu vēl ir atlicis.

Šodien skatījām arī grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Viens no šo grozījumu mērķiem ir padarīt daudz caurskatāmāku un prasmīgāk regulētu nebanku kreditēšanas jomu, kas Latvijā pēdējā laikā ir bijusi diezgan smaga problēma, kuras dēļ daudzi tautieši ir devušies peļņā uz ārzemēm, lai varētu dzēst tos parādus, kuros viņi ir iedzīvojušies.

Šonedēļ Latvijā ir sācies jaunais mācību gads. Un kā pedagogs ar teju 40 gadu darba pieredzi sūtu sveicienu visiem izglītības procesos iesaistītajiem ar šī jaunā mācību gada sākumu.

Un tāpēc detalizētāk pastāstīšu par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kuru šodien Saeimā mēs skatījām otrajā lasījumā. Šis likumprojekts daļēji ir saistīts ar tiem procesiem, kas notiek valdībā, un droši vien vismaz daļa radioklausītāju seko līdzi tam, kā valdībā rit darbs pie pedagogu darba samaksas palielināšanas un ka šis jautājums vismaz uz nedēļu vēl ir iestrēdzis. Bet mēs Saeimā ļoti ceram, ka nākamajā nedēļā jautājums tiks atrisināts. Taču šodien, skatot grozījumus Izglītības likumā, viena no būtiskām lietām bija tā, ka deputāti vienojās deleģēt Ministru kabinetam uzdevumu noteikt katrā klasē un klašu grupā minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un arī kritērijus maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaita noteikšanai vidējās izglītības pakāpē.

Turklāt šie grozījumi Izglītības likumā paredz divas jaunas lietas, kuras Latvijas izglītības sistēmā līdz šim nav bijušas. Viena no tām attiecas uz privātajām izglītības iestādēm, kas nodrošina pamatizglītību un kurām ir arī piešķirts vai nu sabiedriskā labuma organizācijas, vai sociālā uzņēmēja statuss. Latvijā šobrīd ir piecas šādas izglītības iestādes, kuras galvenokārt atrodas reģionos. Rīgā šādu izglītības iestāžu nav. Likumā paredzētie grozījumi nosaka to, ka pašvaldībām būs jāslēdz līgumi par uzturēšanas izdevumiem arī ar šīm izglītības iestādēm, ne tikai ar valsts un pašvaldību izglītības iestādēm, kā tas ir bijis līdz šim.

Un vēl diezgan karstas diskusijas bija par tā saucamo valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu iedibināšanu. Runa ir par to, ka Latvijā praktiski katrā reģionā varētu būt pa kādai augsti tehnoloģiski nodrošinātai mācību vietai, kurā tiek koncentrēti resursi, teiksim, tādās jomās kā zinātne, tehnoloģijas, vides zinātnes, inženierzinātnes, matemātika, un kurā no reģiona skolām padziļinātai zināšanu apguvei ekskursiju veidā vai kaut kādu mācību moduļu veidā ierodas jaunieši, ierodas bērni. Un viņi šajās izglītības vietās iegūst tās zināšanas, kuru apgūšanai katrā skolā individuāli pietrūkst resursu. Tātad runa, vēlreiz atkārtošu, ir par valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm. Līdz šim šāda regulējuma un šādu iestāžu kā tādu Latvijā nebija. Šobrīd ir paredzēts, ka tādas būs. Lai būtu skaidrs, par ko ir runa, šāda izglītības iestāde, teiksim, varētu... tās prototips varētu būt tas, kas ir “ZINOO” Cēsīs, vai tas, kas ir jaunizveidotais “Urda” Daibē, kur ir runa par vides mācībām. Tātad grozījumi Izglītības likumā turpmāk šādu iespēju paredzēs un, izmantojot Norvēģijas finanšu instrumentu, būs iespēja veidot infrastruktūru. Un tas, ko mums vajadzēja likuma grozījumos paredzēt... tās darba izmaksas, kas nepieciešamas šādu centru uzturēšanai, lai mēs varētu tos finansēt no valsts budžeta.

Tas arī šoreiz viss.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļos” šodien kā pēdējais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien! Šodien ir pieņemti vairāki likumprojekti. Un es sākšu ar grozījumiem Satversmē. Pirmajā lasījumā ir atbalstīts priekšlikums vēlēt prezidentu atklāti. VIENOTĪBĀ mēs par to esam runājuši jau sen un mēģinājām šos grozījumus panākt 12., es atvainojos, 11.Saeimā. Paldies kolēģiem, ka šodien priekšlikums ir atbalstīts un ir cerība, ka turpmāk nebūs tādas situācijas, kad deputāti žurnālistu priekšā stāsta, ka viņi balsos par vienu, bet rezultāti ir pilnīgi citi.

Šodien arī trešajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā, kas paredz tiesneša disciplināratbildību. Atbilstoši grozījumiem turpmāk būs iespēja veikt ārpuskārtas novērtējumu tiesnešiem, kas pieņem, teiksim tā – dīvainus lēmumus. Ne vienmēr ir iespēja pierādīt, ka nepareizie lēmumi ir pieņemti kaut kādu koruptīvu iemeslu dēļ, bet gadījumā, ja ir nepareizi lēmumi, jāpārbauda, vai tiesnesis ir pietiekami kvalificēts. Un likums paredz iespēju veikt tādu ārpuskārtas pārbaudi arī gadījumos, kad nav iespēja saukt tiesnesi pie disciplinārās atbildības, jo ir iestājies noilgums.

Ir pieņemti arī grozījumi Darba likumā, kas atbalstīti otrajā lasījumā un paredz aizliegumu prasīt no darbinieka svešvalodas zināšanas, ja tās nav vajadzīgas, lai darbinieks pildītu savus pienākumus.

Vēl otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz iespēju žurnālistiem iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, kas ir pabeigts pēc nereabilitējošiem apstākļiem. Jo, kā zināms, patlaban ir iespēja redzēt nolēmumu, bet nav iespējas uzzināt, kas ir krimināllietas materiālos. Ir gadījumi, kad ir liela sabiedriska vajadzība, lai informācija tiktu publiskota, lai sabiedrība iegūtu informāciju, pat ja, piemēram, krimināllieta ir pabeigta noilguma dēļ, teiksim, cilvēks nav saukts pie atbildības vai prokuratūra uzskatījusi, ka nav pietiekamu pierādījumu, kas ir nepieciešami, lai personu notiesātu. Grozījumi paredz, ka žurnālists pēc motivēta lūguma iesniegšanas varēs iepazīties ar materiāliem un informāciju, kas ir svarīga sabiedrībai, varēs publiskot. Protams, tas nenozīmē, ka krimināllietu materiāli tiks sūtīti uz bibliotēkām vai ka informācija, kas ir sensitīva, kas skar personas privāto dzīvi, tiks publiskota. Runa ir tikai par gadījumiem, kad ir liela vajadzība sabiedrībai zināt... teiksim, iegūt informāciju, kas ir tiešām ļoti svarīga. Piemēram, tas var būt saistīts ar koruptīvo pārkāpumu izmeklēšanu, tas var būt saistīts ar dabas, vides aizsardzību un citiem gadījumiem.

Un pēdējais likumprojekts, par kuru es gribu pastāstīt, ir “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Šodien Saeima sāka strādāt ar “Jaunās VIENOTĪBAS” iniciatīvu virzītiem grozījumiem, kas paredz iespēju nodokļu maksātājiem pašiem lemt par to, kā tiks izmantota daļa no viņu iemaksātajiem nodokļiem, novirzot vienu procentu kādai konkrētai nevalstiskai organizācijai. Respektīvi, doma ir ļoti vienkārša. Cilvēks, kas aizpildīs iedzīvotāju ienākumu deklarāciju, varēs izvēlēties kādu organizāciju, kurai ir sabiedriskā labuma statuss, un viens procents no nodokļiem, ko ir viņš samaksājis iepriekšējā gadā, tiks novirzīts konkrētai nevalstiskajai organizācijai. Tas ir ļoti svarīgs priekšlikums, varbūt neparasts, bet svarīgs tāpēc, ka tas dos iespēju atbalstīt nevalstisko sektoru un cilvēkiem atbildīgi iesaistīties valstisku darbību veikšanā, proti, jautājumā, kas saistīts ar nodokļos iegūto līdzekļu tērēšanu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Pirmdien, 19.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama gaismas objekts “Pie Latvijas šūpuļa”

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196