Frakciju viedokļi 2018.gada 20.jūnijā

(27.06.2018.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai – “Frakciju viedokļi”, un raidījumā deputāti jums pastāstīs par tiem jautājumiem, kuru izskatīšanu Saeima uzsāka pagājušo ceturtdien, 14.jūnijā, bet pabeidza šodien.

Pirmajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji un visi, kuri seko tam, kas notiek Latvijas parlamentā!

Šodien Saeimas sēdē skatījām jautājumu par tieslietu ministra Rasnača kunga demisiju. Jau pagājušonedēļ sākām, šodien turpinājām. Man bija viegli runāt, jo arī pirms tam esmu principā vairākkārt norādījis, ka, manuprāt, būtu jāatkāpjas visai valdībai, jo mēs redzam problēmas daudzās, gandrīz visās, jomās. Un, kā jau esmu teicis no tribīnes, izskatās, ka šobrīd valdība strādā pēc principa: nāks jauni sūdi, šitie aizmirsīsies. Tas, ka opozīcijai pārmet to, ka, lūk, tikai tagad esam uzsākuši kaut kādas melnās kampaņas vai demisijas pieprasījumus rakstām tikai, lai pievērstu uzmanību... Visiem koalīcijas deputātiem es varu atbildēt, ka mums ir ļoti viegli atrast argumentus, lai prasītu demisiju, piemēram, kādam ministram, jo viņu darbībā patiešām ir tik daudz kļūdu un tik daudz neizdarību, ka vienkārši jāliek viss uz papīra, kā saka, viena pēc otras – un demisijas pieprasījums ir gatavs. Un pamatojums tam ir pietiekami argumentēts. Rasnača kunga gadījumā arī koalīcijas deputāti no frakcijas VIENOTĪBA pirms nedēļas, tiesa gan, bet arī uzskaitīja veselu virkni neizdarību, veselu virkni problēmu, kuras Tieslietu ministrija nav spējusi atrisināt.

Maksātnespējas process ir viens no tiem. Ja mēs paskatāmies statistiku Eiropas valstu līmenī, tad tur ir tādi gadījumi, ka, piemēram, 75 procenti no kreditoru naudas tiek atgūti maksātnespējas procesa ietvaros. Tātad 75 procenti. Latvijā šobrīd tas ir tikai padsmit procentu apmērā. Tātad, piemēram, ja viens eiro ir kādam aizdots un tagad maksātnespējas administrators ķeras klāt šā eiro atgūšanai, tad vidēji viņš atgūst tikai padsmit centus. Turklāt daudzi maksātnespējas administratori tagad jau ir Latvijas amatpersonu sarakstos visaugstāk atalgotie cilvēki. Un, manuprāt, Tieslietu ministrijai tiešām būtu jārīkojas, ja jau, piemēram, “ABLV Bank” gadījumā bija nepieciešams signāls no ASV, ka tur ir pārāk lielas nerezidentu naudas plūsmas. Un beigās tika nolemts rīkoties, turklāt jāatzīmē, ka banka izvēlējās pašlikvidācijas procesu, nevis maksātnespējas procesu. Tas jau arī par kaut ko liecina. Visbeidzot: vai šāds signāls patiešām mums jāgaida no kaut kurienes, no Amerikas Savienotajām Valstīm vai, es nezinu, no kādas citas planētas, lai beidzot Latvijā atbildīgā ministrija patiešām rīkotos, lai sakārtotu maksātnespējas administratoru “stāstu” un darbības principus?

Droši vien visiem vēl ir labi atmiņā slepkavība, kas notika tepat Rīgā, un var mēģināt tagad minēt, vai konkrētais maksātnespējas administrators bija vai nebija godīgs vai godīgākais, varbūt tieši tādēļ viņš tika nogalināts. Tomēr, manuprāt, fakts pats par sevi, ka notikusi slepkavība, jau ir pietiekams, lai pēc būtības Rasnača kungs atkāptos no pašreiz ieņemamā amata. Un galu galā, ja jau mums Latvijā šī prakse nav iegājusies, tas būtu ļoti labs piemērs, un es pat teiktu: manuprāt, ministrs, kurš uzņemtos atbildību, iegūtu arī sabiedrības respektu un varbūt pat arī kādu lieku balsi rudenī gaidāmajās vēlēšanās.

Tajā pašā laikā mani kolēģi gan šodien, gan pirms nedēļas ļoti plaši uzskaitīja problēmas tiesu sistēmā Latvijā. Rasnača kungam bija vesela nedēļa laika, lai sagatavotu argumentus, rīcības plānu, ko viņš varētu šodien izstāstīt, sīkāk izklāstīt, ko viņš plāno darīt tuvāko mēnešu laikā – gan līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, gan galu galā līdz nākamā ministra pilnvaru sākumam, jo, manuprāt, arī pat šajā, gan ļoti īsajā laikā tomēr varētu ko paveikt.

Taču no Rasnača kunga mēs esam saņēmuši tikai vienu argumentu. Tiesa, caur plašsaziņas līdzekļiem. Vakar, kad acīmredzot viņam tika jautāts par to, ka Rasnača kungs ir iekļauts Krievijas tā sauktajā melnajā sarakstā, kas attiecīgi liedz ierasties Krievijas Federācijā, tad tieši tas apliecinot to, ka mūsu valstī tieslietu politika vērsta pareizajā virzienā. Pēc būtības tas ir vienīgais arguments, kas... ja to var nosaukt par argumentu... izskan no viņa puses šodien, pirms paša balsojuma. Vēl Rasnača kungs aicināja 2.jūlijā doties uz vienu no saviesīgiem pasākumiem, ja nemaldos, laikam saistībā ar administrācijas... maksātnespējas administratoru jauno telpu atklāšanu, taču, manuprāt, tas atkal parāda to attieksmi, ka ministrs nevēlas atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, jo uz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas aicinājumu ierasties uz mūsu sēdi, izstāstīt situāciju un, kā jau teicu, ministra rīcības ieceres, tomēr atbildes nav. Un arī vairāki frakcijas VIENOTĪBA deputāti norādīja tieši to pašu.

Tāpēc mēs, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, atbalstījām ministra demisijas pieprasījumu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Un ir vēl divas lietas, kuras es gribu īsi pieminēt. Viena ir Gerharda kungam adresēts pieprasījums, kas Pieprasījumu komisijā tika daļēji atbalstīts, vismaz tajā daļā, ka jāaptur viens iepirkums. Tas saistīts ar Salaspils atomreaktora likvidēšanu, bet galvenā būtība tajā iepirkumā bija tāda, ka sākotnēji iepirkuma procedūra tika rīkota apmēram... par vienu miljonu vai... līdz diviem miljoniem, tomēr iepirkuma procedūrā uzvarēja pretendents, kurš prasīja astoņus miljonus. Respektīvi, pieaugums – septiņi miljoni. Un šā mūsu pieprasījuma rezultātā vai kā citādi šis iepirkums tika apturēts. Par to priecājamies, un, mūsuprāt, arī šodien Saeimas vairākuma balsojumam būtu jābūt tieši tādam pašam, kā jau Gerharda kungs ir rīkojies. Viņš ir apturējis šo iepirkumu, līdz ar to arī Saeimai būtu jāatbalsta viņa rīcība. Šodien, tomēr neatbalstot šo pieprasījumu, pēc būtības veidojas pretruna. Gerharda kungs jau ir apturējis pieprasījumu, taču Saeima viņam šo uzdevumu tā kā nedod un faktiski ir nobalsojusi “pret”.

Un visbeidzot. Priecājos, ka šodien gandrīz vienbalsīgi, tikai trijiem deputātiem balsojot “pret”, tika atbalstīts Latvijas Reģionu apvienības frakcijas lēmuma projekts par to, lai valdības vadītājs Kučinska kungs sagatavotu hronoloģiski visus lēmumus (ar datumiem un atbildīgajām personām), kuri tika pieņemti saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti, lai mēs pēc tam visi kopīgi, arī jūs, cienījamie radioklausītāji, varētu patiešām izvērtēt atbildīgās personas un lai nebūtu jāspekulē par to, kurš ir vairāk, kurš ir mazāk atbildīgs.

Paldies par pacietību, uzklausot manu uzrunu.

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valters Dambe. Lūdzu!

V.Dambe (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir beigusies ļoti gara sēde ar pārtraukumu, un viens no svarīgākajiem jautājumiem bija tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisijas pieprasījuma izskatīšana.

Jebkura demisijas izskatīšana izvētī nozari un ir vērtīga, lai ministrs uzlabotu savu darbu, lai ministrija pārskatītu neizdarītos darbus. Arī vairāki koalīcijas deputāti, pozīcijas deputāti, izteica kritiku par ministrijas darbu un tieslietu ministra darbību. Bet vai ir saprātīgi demisionēt, kad līdz valdības termiņa beigām palikuši četri mēneši? Jo jebkurā gadījumā, ja cits ministrs uzsāktu darbu... kamēr viņš saprastu prioritātes un veicamos darbus... līdz ar to es uzskatu un frakcija uzskata, ka šajā laikā atbalstīt demisiju būtu nesaprātīgi, tāpēc mēs atbalstījām tieslietu ministra palikšanu amatā un pienākumu pildīšanu līdz valdības pilnvaru beigām.

Kā vēl viens svarīgs šīs garās sēdes lēmuma projekts... likumprojekta pieņemšana bija grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, jo ir ļoti svarīgi, lai mēs ierobežotu naida runu izplatību ēterā, lai mēs ierobežotu... lai saprastu, kas ir patiesie labuma guvēji... Šis ilgi spriestais un debatētais jautājums par iziešanu no reklāmas tirgus... Ar šā likumprojekta pieņemšanu ir vismaz nosprausts mērķis – 2021.gads, tātad trīs gadi, lai gan sagatavotu budžetu, gan arī paši plašsaziņas līdzekļi pārietu uz citu finansēšanas veidu. Protams, tas šiem plašsaziņas līdzekļiem prasīs zināmu, teiksim, pārkārtošanos, jo būs jāpievēršas sabiedriskajam pasūtījumam pilnīgāk, tāpēc ka ieņēmumu no reklāmas tirgus vairs nebūs, jo, nu, mēs zinām, ka tā tomēr ir finansēšana... citi avoti... Un līdz ar to es... nu, balsojums bija vienbalsīgs, debates bija, bet, teiksim, ļoti labi, ka likumprojekts tika atbalstīts un steidzamības kārtā pieņemts.

Man gribas atzīmēt vēl vienu likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, jo, strādājot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, mēs sapratām, ka beidzot ir jāizbeidz šī nepārtrauktā likuma grozīšana ar papildu dienām un mētāšanos gan ar brīvdienām, gan atzīmējamām dienām, gan atceres dienām. Bet ar gandarījumu varu teikt, ka tika atbalstīta Latgales kongresa diena, kas ir svarīga simtgades gadā. Un tiešām Latgales kongresa sasaukšana bija viens no Latvijas valstiskuma izveidošanas sākuma datumiem, un tā atzīmēšana tika atbalstīta. Diemžēl rītdienas sēdes darba kārtībā atkal tiek skatīts un vērts vaļā likumprojekts... Tas ir bēdīgi, bet es nezinu, kā mēs komisijā spriedīsim... Gandarījums ir par šodienu, bet nedaudz satraukums par rītdienu.

Kā vēl vienu gribu atzīmēt likumprojektu, kas ir ilgi tapis, – Kultūras centru likumu, kas tika nodots komisijai, jo Latvijas Kultūras centru asociācija, šie cilvēki, kuri strādā Latvijas novados, pilsētās, kuri uztur latvisko kultūrvidi, kuri kopj un turpina dziesmu svētku tradīciju, kuri nodrošina kultūras dzīvi novados un pilsētās, paši ir sagatavojuši savu Kultūras centru likumu. Viņiem tikai nav izdevies divu gadu laikā to caur Kultūras ministriju un caur Ministru kabinetu virzīt uz Saeimu. Un viņi vērsās ZZS frakcijā ar lūgumu šo likumprojektu skatīt komisijās un Saeimā, jo viņi, tāpat kā bibliotēkas, kā muzeji, kā arhīvs, grib savu speciālo likumu, un to arī nosaka Kultūras institūciju likums, ka ikvienai nozarei jāizveido savs speciālais likums. Un tas arī tika atbalstīts un nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai skatīšanai pirmajā lasījumā.

Tas arī viss. Vēlot priecīgus saulgriežus, uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Valteram Dambem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pirmspēdējā pavasara sesijas sēdē viens no būtiskākajiem jautājumiem bija neuzticības izteikšana tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Ņemot vērā pēdējā laikā atklātos pārkāpumus no ministriju puses, ir skaidrs, ka esošā valdības rīcība neapmierina lielu daļu Latvijas tautas, jo tā nespēj lietderīgi strādāt valsts un tās iedzīvotāju labā.

Frakcijas SASKAŅA un vairāku citu deputātu viedoklis sakrīt ar iedzīvotāju domām. Tieši tāpēc mūsu frakcija vēlas, lai ministri, kuri nespēj pildīt savus pienākumus, atstātu amatus. Pēc esošās valdības deklarācijas par maksātnespējas jautājumiem divu gadu laikā šajā sektorā tā arī netika novērstas būtiskas problēmas un trūkumi. Maksātnespējas administratori turpina gūt nesamērīgi lielus ienākumus, turklāt viņu darbība nav kļuvusi caurspīdīgāka. Tieši otrādi – viņu rīcības metodes bieži vien ir pretlikumīgas: tās veicina gan ēnu ekonomikas, gan korupcijas uzplaukumu. Par to liecina pēdējo divu gadu laikā ierosinātās krimināllietas pret pieciem maksātnespējas administratoriem.

Lielākais un draudošākais pierādījums tam, ka šajā nozarē pastāv acīmredzami trūkumi un pretlikumīgu darbību uzplaukums, ir Mārtiņa Bunkus slepkavība gaišā dienas laikā. Tas ir cinisma kalngals, kurš ar katru gadu kļūst aizvien biedējošāks un nevaldāmāks.

Tieši tāpēc frakcijas SASKAŅA deputāti izteica neuzticību ministram Dzintaram Rasnačam, kurš nespēj pārvaldīt savā padotībā esošo ministriju un struktūrvienības, pēc būtības ar šādu rīcību apdraudot valsts intereses. Par šā ministra demisiju ir nobalsojuši arī citu partiju deputāti.

Ar milzīgu nožēlu jāatzīst, ka acīmredzamie faktiskie pierādījumi un notikumi nepārliecināja daļu no deputātiem un pieprasījums par ministra demisiju nesaņēma nepieciešamo atbalstu. Ir grūti izprast, kādu nākotni koalīcijas deputāti saskata gan šajā nozarē, gan Latvijas attīstībā kopumā.

Ir pienācis laiks atzīt, ka maksātnespējas nozares neorganizētība un tajā valdošais haoss var būtiski un negatīvi ietekmēt valsts intereses.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamā runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms man jāsaka paldies deputātiem, kuri izprata, cik būtiskas ir reformas tieslietu nozarē, un saprata, ka tām ir jāturpinās un ka pašlaik radīt haosu tieslietu sistēmā nav lietderīgi un noteikti nenāk par labu mūsu valstij.

Par vienu no būtiskākajiem šodien pieņemtajiem likumiem es uzskatu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, jo pēdējā laikā mēs patiešām tik daudz esam runājuši par uzbrukumu Latvijas valsts informatīvajai telpai, par apdraudējumu vēlēšanu neatkarībai. Un deputāti, ilgstoši un rūpīgi strādājot, izveidoja daudzus priekšlikumus, kas ļoti būtiski stiprinās mūsu informatīvo telpu un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes spēju uzraudzīt un pamanīt, kur tad izskan viltus ziņas, kur izskan naida runa, ierobežot šo naidīgo un safabricēto informāciju.

Visiem priekšlikumiem, kas šodien izskanēja, ir ļoti liela naudas ietekme. Un deputāti, šodien nobalsojot par grozījumiem šajā likumā, izrādīja ieinteresētību ilgtspējīgi stiprināt telpu. Tā ir būtiska sabiedriskā medija, radio, televīzijas un interneta platformas iziešana no reklāmas tirgus 2021.gadā. Turklāt no nākamā gada tiks stiprinātas arī tās televīzijas programmas, kuras konkursa kārtībā būs iespējams redzēt virszemes apraidē, tādējādi padarot Latvijā ražoto saturu interesantu, pievilcīgu skatītājam.

Ļoti svarīgi, ka programmu veidošanā tika papildināti noteikumi, paredzot neitralitātes un precizitātes principu, proti, fakti tiek atspoguļoti tā, lai nemaldinātu auditoriju. Tikpat svarīgi ir tas, ka padome varēs prasīt patieso labuma guvēju no tiem, kuri vēlēsies radīt un raidīt programmas, un tāpat arī ziņot par šā patiesā labuma guvēja maiņu.

Ļoti svarīgi ir tas, ka šodien Saeima pieņēma galīgajā lasījumā likumprojektu, kas paredz 27.aprīli atzīmēt kā Latgales kongresa dienu. Patiesi, pirms gada mēs sākām svinēt mūsu valsts simtgadi, atceroties un pieminot, kāds bija mūsu valsts pirmsākums, un šī diena visiem Latvijas iedzīvotājiem, īpaši Latgales iedzīvotājiem, ļauj iedziļināties vēsturē, sajusties pašapzinīgiem, pacelt karogus un runāt latgaliski.

Tie bija, manuprāt, būtiskākie starp visiem ļoti daudzajiem divas dienas garajā sēdē – gan pagājušajā nedēļā, gan šajā – pieņemtajiem likumprojektiem.

Es novēlu, lai jums mierīgs vakars un rīt jauka saulgriežu sagaidīšana!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei.

“Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Veiko Spolītis. Lūdzu!

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Cienījamie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējie kolēģi ļoti skaidri pateica, šodien mums bija divu dienu maratona noslēgums, kad turpinājām pagājušonedēļ iesākto Saeimas sēdi un šādā veidā atbalstījām arī valdības stabilitāti, lai gan kritika skanēja aumaļām. Problēmas nozarē pastāv, bet daudz kas ir arī izdarīts. Tas tika no Saeimas tribīnes atzīmēts. Tomēr valdības stabilitātes labad vasaras laikā pirms vēlēšanām frakcija vienbalsīgi atbalstīja tieslietu ministra palikšanu amatā, šādi dodot iespēju vēlētājiem pašiem noteikt, kādā virzienā būtu šai maksātnespējai jātiek risinātai nākotnē.

Pagājušonedēļ mēs saņēmām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” un likumprojektu “Rīgas Juridiskās augstskolas likums”, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas un dotu iespēju augstskolām piesaistīt labākos no iespējamiem mācībspēkiem, kā arī augstskolu vadībai izvairīties no kolīzijas ar Valsts valodas likumu.

Šodien tika veiktas arī izmaiņas Kriminālprocesa likumā; tās paātrinās kriminālprocesu izskatīšanu sevišķi tādās nebūtiskās lietās, ko tautas valodā saprot ar “medus” vai “ievārījuma burciņu” gadījumiem. Kā zināms, līdzšinējais regulējums ir ilgu laiku radījis problēmas ar novilcinātiem kriminālprocesiem vai nevis novilcinātiem, bet ilglaicīgiem. Tā ka tas būs liels atspaids mūsu policijai, prokuratūrai.

Un ne mazāk svarīgi ir tas, ka šodien tika atbalstītas mūsu kolēģa Andreja Judina rosinātās izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kuras ļaus pēc kriminālprocesa beigšanās iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem arī žurnālistiem. Un tas ir ļoti svarīgi šodienas melu jeb tā sauktajā viltus ziņu laikmetā, neļaujot spekulēt ar lietas materiāliem.

Diemžēl Saeimā neguva atbalstu likumprojekts “Pašvaldību referendumu likums”. Pietrūka tikai četru balsu. Lai arī tas ir svarīgs un jau četrus gadus atrodas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, diemžēl mūsu kolēģes Lolitas Čigānes argumenti par to, ka nākotnē novadu iedzīvotājiem būtu iespēja lemt par novadu ilgtspējīgu attīstību, par novadā esošiem infrastruktūras avotiem, kā arī par novada domes atlaišanu, un mūsu piedāvājums neatlikt šā likumprojekta izskatīšanu uz augustu neguva atbalstu. Līdz ar to šā likumprojekta izskatīšana atvirzās uz augustu, iespējams, uz septembri.

Un, visbeidzot, šodien noraidījām arī opozīcijas kolēģu pieprasījumu ekonomikas ministram. Šis ir jau 39.pieprasījums, kurā ekonomikas ministram ļoti metodiski tiek uzdoti jautājumi par obligātā iepirkuma komponentes lietošanu. Kaut arī ekonomikas ministrs ir ļoti skaidri atbildējis, ka viņš ir par šīs sistēmas izbeigšanu un sistēmas izbeigšanas plānam jābūt gatavam līdz šā gada 1.augustam, tomēr opozīcijas kolēģi nemitīgi atgādina un uzdod daudz un dažādus jautājumus. Piemēram, šonedēļ Pieprasījumu komisijas diskusiju gaitā tika atklāts, ka Ekonomikas ministrija efektīvi izmanto labas pārvaldības principus ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību, šādi pamatojot pašpatēriņu. Salīdzinājumam: ministrija par nebūtiskiem pārkāpumiem elektroenerģijas komersantus vispirms brīdina un tikai tad tos soda. Piemēram, ja elektrības skaitītājs, kuru var nolasīt attālināti, nav nomainīts, sākumā šis brīdinājums ļauj komersantam to veikt triju mēnešu laikā, savukārt, kā norādīja ministrs, ja, piemēram, koģenerācijas stacija pārdod tikai elektrību, bet ne siltumu, tad šādam komersantam tiek atņemta licence un tas savu darbību vairs nevar turpināt. Tātad šādi pieprasījumi ir bijuši un ir paredzēti nākamnedēļ. Arī rītdienas kārtējā Saeimas sēdē paredzēts neuzticības izteikšanas pieprasījums mūsu ministram. Jebkurā gadījumā ministrs ir bijis gatavs uz sadarbību un ir skaidrojis ļoti skaidri, kādā veidā šobrīd Ekonomikas ministrija strādā, lai izbeigtu Latvijas elektroenerģijas tirgu kropļojošo sistēmu.

Ar to arī šodien nobeidzu skaidrojumu par divu dienu Saeimas sēdē pieņemtajām izmaiņām Latvijas likumdošanā un novēlu radioklausītājiem līksmus Jāņus!

Vadītāja. Paldies Veiko Spolītim no frakcijas VIENOTĪBA.

Raidījums “Frakciju viedokļi” līdz ar to šodien ir izskanējis.

Vēl tikai piebildīšu, ka šis raidījums skanēs arī rīt, kad deputāti jūs informēs par 21.jūnija sēdē, kas būs pēdējā šā gada pavasara sesijā, pieņemtajiem lēmumiem.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos rītdien!

Sestdien, 22.septembrī
10:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces un deputātu dalība Baltu vienības dienas pasākumos Jelgavā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196