Frakciju viedokļi 2018.gada 24.maijā

(28.05.2018.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai “Frakciju viedokļi”, un frakciju deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie, godātie radioklausītāji! Nacionālās apvienības skatījumā viennozīmīgi svarīgākais šīs Saeimas sēdes lēmums ir atbalsts pirmajā lasījumā Diasporas likuma projektam, kas tapis Saeimas Ārlietu komisijas paspārnē izveidotajā darba grupā.

No visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem aptuveni 15 procenti šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Mēs dzīvojam kustības laikmetā – cilvēki pārvietojas pa pasauli jaunu iespēju, pieredzes un sapņu meklējumos. Tā ir šodienas realitāte, un tā turpinās ietekmēt mūsu visu dzīvi arī turpmāk. Mūsdienu atvērtajā pasaulē aizbraukšana nebūt vairs nenozīmē klātbūtnes neesamību un saiknes zudumu. Latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma. Mūsu diaspora ir un paliks daļa no Latvijas valsts un kultūras.

Mūsdienu laikmetā saiknes zaudēšana ar cilvēkiem – neatkarīgi no tā, kur tie atrodas, – var būt tikai apzināts lēmums, nevis kāds neveiksmīgs gadījums neparedzētu apstākļu dēļ. Saikne tāpat vien nekur nepazūd.

Un šodien mēs kā valsts izdarījām izvēli, pasakot, ka esam gatavi sniegt savu artavu, lai palīdzētu ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem uzturēt saikni ar dzimteni un arī lai paši veidotu un uzturētu dialogu ar mūsu tautiešiem ārvalstīs; apstiprinot, ka apzināmies pienākumu nodrošināt diasporas kopienām nepieciešamo atbalstu un pieeju visai vajadzīgai informācijai neatkarīgi no tā, ko tie izvēlēsies darīt nākotnē. Tāpēc Saeimā ir nonācis Diasporas likuma projekts, iniciatīva, par kuras nepieciešamību esmu personīgi pārliecinājies kā diasporas pārstāvis un kuras vērtīgumu, šķiet, neapstrīdēs neviens.

Darbam ar diasporu jānotiek sistēmiski un vienoti, lai nodrošinātu latviešu valodas un kultūras pieejamību ilgtermiņā. Ir jānovērš ikgadējais un apkaunojošais cīniņš par finansējumu latviešu valodas apguvei, kultūrizglītības pasākumiem diasporā un reemigrācijas atbalsta pasākumiem. Tieši to ar šo jauno likumprojektu arī esam paveikuši. Kopīgā darbā ar diasporas organizācijām, nevalstiskajām organizācijām, ministrijām, Saeimas frakciju pārstāvjiem un komisijām esam radījuši likumprojektu, kas vērsts uz tautiešu atbalstu ārvalstīs. Pieņemot šo likumu, būs iespējams īstenot pārredzamu un horizontālu politiku, apvienojot visus atbalsta plānus un programmas – reemigrācijas plānu, diasporas atbalsta politiku un ministriju izstrādātās atbalsta programmas – vienā visaptverošā likumā, kas nosaka valsts atbalstu diasporai nevis kā ik gadu lemjamu jautājumu, bet gan kā likumā noteiktu nepieciešamību un faktu. Tāpēc ka ne tikai diasporai svarīga ir Latvija, bet arī Latvijai ir svarīga tās diaspora. Esmu patiesi gandarīts, ka Saeimas vairākums šodien pievienojās šai vīzijai un apstiprināja, ka arī viņiem ir svarīgi mūsu tautieši, lai kur tie atrastos.

Un nu pie citiem svarīgiem jautājumiem, kas šodien skatīti Saeimas sēdē.

Šodien Saeimas vairākums nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā. Neraugoties uz faktu, ka viedokļi šajā jautājumā dalījās pat frakciju ietvaros, jānorāda, ka arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums iepriekš nolēma nerekomendēt parlamentam Kušnera kunga apstiprināšanu amatā. Bija jāapsver arī pēdējo gadu un jo īpaši pēdējo mēnešu norises Latvijas finanšu sektorā, kas liedz izrādīt Kušnera kungam pilnīgu uzticību palikšanai šajā nozīmīgajā amatā.

Galīgajā lasījumā atbalstījām grozījumus Sporta likumā, kas, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju, paredz pilnveidot jomas regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju.

Iepriekš Starptautiskā Antidopinga aģentūra konstatēja trūkumus Latvijas antidopinga sistēmā, norādot gan uz atbildīgās organizācijas nepietiekamu autonomiju, gan neatbilstoši zemo dopinga pārbaužu skaitu. Neatbilstība Pasaules antidopinga kodeksa prasībām varētu nākotnē apdraudēt Latvijas sportistu dalību augstākā līmeņa sacensībās, tostarp olimpiskajās spēlēs. Neatbilstības dēļ varētu tikt daļēji vai pilnībā apturēts starptautiskais finansējums nacionālajai olimpiskajai organizācijai un tiktu noteikts aizliegums rīkot lielus sporta pasākumus. Tāpēc taps Latvijas Antidopinga birojs, reorganizējot valsts Sporta medicīnas centru, un kā tiešās pārvaldes iestāde tas būs veselības ministra pārraudzībā.

Antidopinga sistēmas pilnveidošanai šogad valsts budžetā jau piešķirti papildlīdzekļi, kas ļaus veikt vairāk dopinga kontroļu.

Par valsts budžeta līdzekļiem veikto pārbaužu skaitu paredzēts palielināt līdz 1000 analīzēm. Jaunā Latvijas Antidopinga biroja atbildība būs antidopinga konvenciju noteikumu īstenošana un Nacionālo antidopinga noteikumu ieviešana. Likumprojekts paredz, ka Nacionālie antidopinga noteikumi līdz 2019.gada 30.jūnijam jāizstrādā Ministru kabinetam.

Uz šīs sportiskās nots es vēlos no jums šonedēļ atvadīties. Lai jums patīkama nedēļas nogale! Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Rihardam Kolam.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņa kungs. Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien, radioklausītāji! VIENOTĪBAS vārdā mēs šodien apsveicam ar to, ka Saeima ir pieņēmusi Diasporas likuma projektu pirmajā lasījumā. Tas ir svarīgi, jo, kā mēs zinām, vairāk nekā 250 tūkstoši jeb 15 procenti no Latvijas valstspiederīgajiem dzīvo ārpus Latvijas. Vienkārši sakot, šis likumprojekts atbalsta divus ļoti svarīgus principus. Tas veicina un vienkāršo to, lai tie, kas vēlas atgriezties Latvijā, to var darīt. Un otrs – tas veicina diasporas saikni ar Latvijas kultūru un identitāti, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni.

Tas ir svarīgi ne tikai diasporai, bet arī Latvijai, jo tajā ietvertās normas nosaka atbalsta pasākumus diasporas latviskās identitātes saglabāšanai, kur svarīgākā loma ir latviešu valodas apguvei, kā arī pilsoniskajai iesaistei Latvijas dzīvē.

Šajā likumā runāts par tādiem latviskās identitātes saglabāšanas pasākumiem kā atbalsts nedēļas nogales skolām, vasaras vidusskolām, kā arī jauniešu un ģimeņu nometnēm. Likums aicina veicināt mūsu ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu dalību vēlēšanās un nodrošina atbalstu diasporas organizāciju darbības stiprināšanai. Šis likums veicinās diasporas iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, un tas ir ļoti svarīgi šeit, Latvijā, jo tādējādi diaspora var veicināt gan investīciju piesaisti, gan Latvijas eksportu. Un šī pieredze mums ir ļoti svarīga.

Likums veicina arī reemigrācijas procesu. Piemēram, bērnu sekmīgu integrāciju Latvijas skolu sistēmā, pieteikšanos bērnudārzu rindā vēl pirms faktiskās atgriešanās Latvijā. Un tikpat svarīgi ir vienkāršot diasporas pārstāvjiem ārvalstīs iegūtās izglītības dokumentu atzīšanu Latvijā.

VIENOTĪBAS vārdā mēs izsakām milzīgu paldies visiem, kas aktīvi iesaistījās šā likumprojekta sagatavošanā. Un īpaši svarīgi, es domāju, ir tas, ka likumprojekta sagatavošanā aktīvi piedalījās gandrīz visas diasporas organizācijas. Un gribam it īpaši pateikt paldies PBLA priekšsēdei Kristīnei Saulītei un Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājai Elīnai Pinto, kuras ņēma aktīvu dalību likumprojekta tapšanā. Piedalījās arī vairāki deputāti, visas ministrijas tika pārstāvētas, kā arī vairāki eksperti šajā jautājumā.

Galvenais ir tas, ka ikviens Latvijas piederīgais, neskatoties uz to, vai viņš dzīvo šeit, Latvijā, vai plašajā pasaulē, mums ir ļoti svarīgs. Katrs var ieguldīt kaut ko mūsu nākotnē. Katrs var veicināt Latvijas attīstību, labklājību un drošību, bet tikai, ja mēs strādājam kopā. Mēs ar šo likumu stiprinām mūsu saites ar latviešiem visā pasaulē, un līdz ar to mēs stiprinām Latviju.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ojāram Ērikam Kalniņa kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās radioklausītājas un godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde tiešām bija piesātināta, saturiska, ar ļoti dažādiem jautājumiem, tai skaitā ar jau tikko minēto Diasporas likuma projektu, kuru atbalstīja arī ZZS frakcija.

Bet sēde sākās ar jautājuma skatīšanu par Latvijas Bankas padomes locekļa Edvarda Kušnera pilnvaru apstiprināšanu uz vēl vienu pilnvaru termiņu – sešiem gadiem. Šis jautājums iepriekšējās nedēļās jau bija guvis pietiekami plašu rezonansi masu saziņas līdzekļos, gan norādot uz paša kandidāta iespējamiem reputācijas riskiem, gan arī norādot uz to, ka Latvijas Bankas pārvalde, iespējams, ir pārāk liela, jo šobrīd Latvijas Bankas augstākā vadība sastāv no 12 cilvēkiem, tajā skaitā no sešiem padomes locekļiem un sešiem valdes locekļiem.

Te gan jāatzīmē, ka pirms pāris gadiem Saeima jau samazināja Latvijas Bankas padomes locekļu skaitu no astoņiem uz sešiem.

Šie divi aspekti bija galvenie, kāpēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien neatbalstīja Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli uz nākamo pilnvaru termiņu. Arī Saeimas vairākums lēma, ka Latvijas Bankas vadības virzītais amata kandidāts nav atbalstāms.

Vienlaikus šobrīd varu teikt, ka Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcija pēc šodienas balsojuma sāks konsultācijas ar citām Saeimas frakcijām par iespējamām izmaiņām likumā “Par Latvijas Banku”, piedāvājot samazināt tās padomes locekļu skaitu.

Vēlos jūs informēt, ka šodien Saeimas sēdē konceptuālu atbalstu guva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sadarbībā ar Finanšu ministriju izveidotie un virzītie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai mazinātu iespēju, ka daļai Latvijas iedzīvotāju (piemēram, tiem cilvēkiem, kas vienlaikus nodarbināti pie vairākiem darba devējiem, vai tiem, kuri saņem autoratlīdzības) gada beigās varētu veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds attiecībā pret valsti. Šāds parāds var veidoties saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai arī progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes piemērošanu. Rosinātie grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā elektroniskās deklarēšanas sistēmā izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus (piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās vai autoratlīdzības saņemšanu). Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un darbiniekam neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu.

Tāpat nodokļa maksātājam plānots nodrošināt iespēju elektroniskās deklarēšanās sistēmā algas nodokļu grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20, bet gan 23 procentu likme. Patlaban Valsts ieņēmumu dienests to nodrošina, ja nodokļa maksātājs ir iesniedzis rakstveida iesniegumu.

Un trešā situācija. Ja nodokļu administrācijas rīcībā būs informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada laikā jau pārsnieguši diferencēto neapliekamo minimumu, kas patlaban Latvijā ir 12 tūkstoši eiro gadā, tad Valsts ieņēmumu dienestam būs jāinformē ienākumu izmaksātājs, tas ir, darba devējs, par to, ka līdz gada beigām attiecīgā darbinieka ienākumam nav piemērojams Valsts ieņēmumu dienesta iepriekš prognozētais mēneša neapliekamais minimums. Valsts ieņēmumu dienestam par to būs jāinformē arī pats nodokļa maksātājs.

Ar šādiem likuma grozījumiem mēs cenšamies risināt tās situācijas, kad nodokļa maksātājam var rasties pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā gada beigās.

Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcija un tie Saeimas deputāti, kas strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, arī turpmāk veltīs lielu uzmanību valsts finanšu un nodokļu sistēmas pilnveidošanas jautājumiem, tajā skaitā jautājumiem, lai padarītu iedzīvotājiem iespējami vienkāršas tās darbības, kas saistītas ar nodokļu nomaksu, izmantojot tās tehnoloģiju un informācijas automātiskās apstrādes iespējas, ko mums piedāvā mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenis, un ņemot vērā valsts iedzīvotāju iniciatīvas, kas ar vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju parakstiem ir saņemtas Saeimā. Tajā skaitā, piemēram, iniciatīva par iespēju vienkāršāk saņemt atpakaļ pārmaksātās... iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus un par iespējām mantot otrajā pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus.

Tas arī no manis šodien viss.

Lai jums jauka nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies Jānim Vucāna kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Rihards Melgailis. Lūdzu!

R.Melgailis (LRA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Latvijas Reģionu apvienības frakcija šodien atbalstīja trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”.

Grozījumi Sporta likumā risina jautājumu par antidopinga struktūras neatkarību, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju – atsevišķu tiešās pārvaldes iestādi, kas ir Veselības ministrijas pārraudzībā. Uz otro lasījumu Latvijas Reģionu apvienības frakcija bija iesniegusi priekšlikumu, lai pārraudzība tiktu uzticēta premjerministram, taču Saeima mūsu priekšlikumu noraidīja.

Lai nodrošinātu autonomiju finanšu jomā, Latvijas Antidopinga birojam tiek izveidota atsevišķa budžeta apakšprogramma.

Grozījumi paredz arī to, ka lēmumi antidopinga jomā pārsūdzami kārtībā, kas atbilstoša antidopinga konvencijām un Pasaules Antidopinga kodeksam.

Jācer, ka, šādi sakārtojot Sporta likumu, turpmāk neradīsies apdraudējumi mūsu valsts sportistu un komandu dalībai visu līmeņu sacensībās.

Latvijas Reģionu apvienības frakcija balsojumā atbalstīja Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Mēs esam frakcijā tikušies ar Kušnera kungu (tas gan notika mazliet agrāk, kad izveidojās tā saucamā ABLV bankas krīze un radās nebūšanas ar Latvijas Bankas prezidentu), un Kušnera kungs, mūsu skatījumā, parādīja sevi kā profesionāli, speciālistu. Un viņam ir vadītājam atbilstošas īpašības. Taču šodien Saeimas balsojumā viņš atsaucību neguva.

Diskusijas mūsu frakcijā izvērtās arī par šodien otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, lai nacionālajos normatīvajos aktos pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīgā darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu ietvaros un viesaukles darba nolūkā.

Šie likuma grozījumi ir ļoti vajadzīgi, jo jau šobrīd reālajā dzīvē mēs sastopamies ar šīm problēmām (piemēram, studentu iesaistīšanās darba tirgū). Tāpēc mūsu likumdošana jāsakārto, lai tā veicinātu darba tirgus attīstību Latvijā un lai to nevarētu izmantot negodīgi.

Daži vārdi par trim likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Proti, šodien darba kārtībā bija veseli trīs likumprojekti ar vienādu nosaukumu. Protams, arī komisijā bija ļoti plašas diskusijas par šo likumprojektu tālāko virzību. Bija ļoti daudz priekšlikumu; viena daļa no tiem tika atsaukti, daļa netika atbalstīti. Debates izvērtās plašas, un no Saeimas tribīnes izskanēja arī daudz priekšlikumu, ka šie likumprojekti būtu rūpīgi jāpārskata. Jāņem vērā tas, ka šis likums ir pieņemts 1990.gadā, tātad ir viens no vecākajiem mūsu likumiem. Ir vai nu jāveido darba grupa, vai jāuzdod Ministru kabinetam objektīvi izvērtēt vispār šo likumu, un varbūt pat jāveido jauns likums, kurā varētu arī tikt formulēta svētku koncepcija.

Un vēl par vienu šodien atbalstītu likumprojektu – “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Šā likumprojekta mērķis ir ieviest prasības, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas un no grozītām iepriekšējām direktīvām. Nu ļoti sarežģīts likumprojekts! Latvijas Reģionu apvienības frakcija pirmajā lasījumā to neatbalstīja.

Uz otro lasījumu komisija un Finanšu ministrija ir krietni pastrādājušas – mēs izskatījām 144 priekšlikumus. Ieklausoties šajā skaitlī, liekas, ka tas ir par daudz, un grūti arī pašiem deputātiem iedziļināties šādu priekšlikumu lietderīgumā. Tāpēc, atšķirībā no, piemēram, svētku likuma, par šo likumprojektu neviens pat nedebatēja. Un 144 priekšlikumi tika atbalstīti.

Ļoti ceram, ka līdz trešajam lasījumam šis likumprojekts kļūs par visiem saprotamāku, izpildāmu un praktiski derīgu instrumentu, lai neiznāk tā, kā ar šodien ierosinātajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kurš stājās spēkā šā gada 1.janvārī, bet jau tagad ir jālabo.

Tas arī būtībā viss, ko gribēju pateikt par šodienas sēdi.

Vasara ir sākusies, un ar daudziem un dažādiem pasākumiem novados un pilsētās Latvijas simtgades svinības rit pilnā sparā. Tāpēc gribu Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā novēlēt visiem, lai pietiek laika un spēka un lai ir vēlme to visu baudīt, neaizmirstot, ka galvenais tomēr ir darbs mūsu valsts attīstībai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Melgailim no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs deputāts Sergejs Potapkins no frakcijas SASKAŅA. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēdē izskatīšanai tika iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas pēc būtības ir mēģinājums labot valdības iepriekšējās kļūdas.

Pagājušā gada jūlijā tika pieņemts likums, kas paredzēja no šā gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokli piemaksāt rezumējošā kārtībā, diferencēt neapliekamā minimuma piemērošanu un progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem, kuri pārsniedz 20 tūkstošus eiro gadā. Tas iedzīvotājos izraisīja lielu sašutumu un uzlika kārtējo finansiālo slogu. Pēc neilgām pārdomām un ekspertu publiskiem izteikumiem, ka Latvijā ēnu ekonomika pieaug, kā arī, ņemot vērā to, ka tuvojas vēlēšanas, tika izvirzīti jaunie grozījumi, kas iedzīvotājam pašam ļauj izvēlēties, kā veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksu par neapliekamā minimuma pārsniegumu. Tas atvieglos šo sistēmu un ļaus iedzīvotājiem izvēlēties viņiem piemērotāko maksāšanas modeli.

Frakcija SASKAŅA atbalstīja šī likumprojekta virzību tālākai izskatīšanai, jo, neskatoties uz to, ka šīs kļūdas ir pieļautas jau iepriekš, mierina tas, ka valdība cenšas izlabot kļūdas. Cerēsim, ka tas būs pirmais solis, bet ne pēdējais.

Šodien otrajā lasījumā tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas ir vērsts uz to, lai padarītu Latviju par pievilcīgāku pētniekiem, studējošajiem, stažieriem, brīvprātīgajiem darbiniekiem, skolu apmaiņas programmu dalībniekiem un citiem šo sfēru pārstāvjiem no trešajām valstīm. Grozījumi ir vērsti arī uz to, lai uzlabotu un padarītu par piemērotākiem uzturēšanās nosacījumus, kas ļautu piesaistīt mūsu darba tirgum augstas kvalifikācijas darbiniekus. Tas mazinās administratīvo slogu un padarīs mūsu valsti par piemērotāku izglītotiem ārzemniekiem, kuri, iespējams, paliks šeit uz ilgāku laiku. Frakcija SASKAŅA atbalstīja šo likumprojektu un nobalsoja par tā virzību uz trešo lasījumu. Cerēsim, ka tas liks pamatus izglītotu ārzemnieku piesaistei Latvijas darba tirgū.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Sestdien, 18.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196