Frakciju viedokļi 2018.gada 17.maijā

(21.05.2018.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama skan “Frakciju viedokļi”.

Un kā ik ceturtdienu pēc Saeimas sēdes frakciju deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi Saeimā šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajai šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Astrīdai Harju. Lūdzu!

A.Harju (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! No frakcijas VIENOTĪBA viedokļa, šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki būtiski iesniegtie likumprojekti un priekšlikumi.

Šobrīd pieskaršos trim galvenajiem aspektiem.

Pirmais ir par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kas saistās ar Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību Saeimā. Norādu, ka VIENOTĪBAS deputāti vienmēr ir atzinuši, ka pašreizējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība neatbilst jaunā laikmeta atklātības principiem. Deputātiem ir jāiziet no savas komforta un melu zonas un tautas priekšā atbildīgi un atklāti jāievēlē prezidents. Atbalstām un aicinām ikkatru Saeimas deputātu būt atbildīgam, pieņemot šo atklāto balsojumu.

Otrais būtiskais aspekts, ko mēs gribam norādīt, ir likumprojekts par trauksmes celšanu, kas, mūsuprāt, ir sabiedrības attieksmes maiņas likums. Lai stiprinātu tādu procesu apturēšanu, kas ir pretlikumīgi un kaitē sabiedrībai un valstij, vienā likumu paketē tiks apvienoti normatīvie akti, kas regulē šādu trauksmes celšanu. Un pirmo reizi ar šo likumprojektu valsts iestājas par tiesisko aizsardzību trauksmes cēlējam un arī viņa radiniekiem, ja tas ir kļuvis nepieciešams. Šajā likumprojektā ir skaidri definētas trauksmes cēlēja tiesības, atbildība un pienākumi, kā arī tās jomas, par kurām trauksme ceļama. Godprātīga trauksmes celšana. Bet par apzināti nepatiesu trauksmes celšanu tiks noteikta administratīvā atbildība nepatiesās trauksmes cēlējam.

Un trešais aspekts, par ko vēlos runāt, ir veselības ministres demisijas pieprasījums. Partijas VIENOTĪBA Saeimas frakcija šo demisiju šoreiz neatbalstīja, un neatbalstīja tā iemesla dēļ, ka mēs vakar savā frakcijā tikāmies ar veselības ministri, jo VIENOTĪBAS deputātiem bija pamatotas bažas par to, vai finansējums, kas tiek piešķirts jaunās datubāzes izveidošanai valsts obligātās apdrošināšanas sistēmā, tiks izmantots lietderīgi, kā arī bažas par citām problēmsituācijām, kuras ir akūti jārisina veselības sistēmā. Uz visiem šiem jautājumiem ministre vakar sniedza skaidrojumus un minēja arī termiņus, kuros iekļausies un kuros turpinās atbildīgi sniegt atbildes. Un, pamatojoties uz ministres skaidrojumu, kā arī uz to, lai netiktu apturēta valsts obligātās apdrošināšanas sistēma, partija VIENOTĪBA līdz ar to deva savu uzticību ministrei turpināt šo darbu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Astrīdai Harju no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu! 

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Labdien! Nacionālā apvienība bija iesniegusi šodien Deklarāciju par totalitāro režīmu noziegumu un totalitārās ideoloģijas attaisnošanas nosodījumu.

Tā kā Latvija kopā ar citām jaunajām Eiropas Savienības valstīm ir pārdzīvojusi komunistisko teroru, mūsu izpratnē diezgan apkaunojošs bija fakts, ka Eiropas Komisijas prezidents Junkers piedalījās Vācijā, Trīras pilsētā, Kārļa Marksa 200.dzimšanas dienas svinībās. Komunistiskā Ķīna bija uzdāvinājusi piecus metrus augstu pieminekli, un par godu šim notikumam tika sarīkotas dažādas oficiālas pieņemšanas un pasākumi, aizmirstot to, ko marksisms ir nodarījis un kādu mācību ir radījis.

Nacionālās apvienības iesniegtā deklarācija paredzēja nosodījumu šim komunistiskajam teroram un aicināja tuvākajā Eiropas Padomes sēdē pārējās dalībvalstis izvērtēt Eiropas Komisijas amatpersonu rīcību, kas attaisno totalitāro režīmu noziegumus un totalitāro ideoloģiju, kā arī īstenot 2009.gadā pieņemto Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu.

Manuprāt, ir diezgan apkaunojoši, ka Saeimas vairākums šo deklarāciju noraidīja. Mani pārsteidza arī VIENOTĪBAS deputātu balsojums. Zinot to, ka Kārlis Markss bija rasisma un sociālā genocīda ideologs un viņa “Komunistiskās partijas manifestā” skaidri teikts, ka galvenais uzdevums ir radīt proletariāta diktatūru un vardarbība ir attaisnojama šķiru cīņas dēļ. Turklāt viņš sludināja arī tādas gudrības kā zemes īpašumu ekspropriācija, mantošanas tiesību atcelšana, valsts fabriku un ražošanas rīku pavairošana, zemes kultivēšana pēc kopēja plāna un obligāts darba dienests visiem, kā arī rūpniecisku armiju dibināšana – sevišķi zemkopībā. Viņš paredzēja, ka laukus apstrādās militarizētas strādnieku armijas. Un rezultātus mēs redzējām: savā laikā Ukrainā 4–7 miljoni (pēc dažādiem aprēķiniem) mira bada nāvē. Mēs to šodien redzam tādās valstīs kā Venecuēla vai Nikaragva; tāpat mēs to redzam Ziemeļkorejā. Kopumā aprēķināts, ka, pamatojoties uz Marksa mācību un visām šīm proletariāta diktatūrām, šīm utopijām, pasaulē ir gājuši bojā ap 100 miljoni cilvēku: 40 miljoni Eiropā un apmēram 60 miljoni Āzijā.

Protams, varētu teikt, kā daži uzsver, ka šāda deklarācija šodien nebūtu vajadzīga, ja vien mēs neredzētu, ka Eiropas Savienības valstīs atdzimst tā saucamais kafejnīcu komunisms, – cilvēki, kuru piederīgie nekad nav sēdējuši koncentrācijas nometnēs un nezina, kas tas ir, koķetē ar komunismu. Mēs redzam, ka Grieķijā 30 procenti balso par partijām, kuras iet ar sarkaniem karogiem, uz kuriem ir sirpji un āmuri; Francijā tādu ir apmēram 11 procenti pašlaik. Mēs zinām, ka parādās atkal dažādi aicinājumi, rodas jaunas kustības un filozofi aicina, ka vienīgā iespējamā ideoloģija un filozofija var būt, teiksim, komunistiskā teorija un visas šīs prakses atjaunošana.

Vēl es gribu teikt: jā, mēs arī atbalstījām atklātas prezidenta vēlēšanas. Bet kuriozs ir tas, ka Armēnijā nevarēja ievēlēt jaunu Ministru prezidentu jeb premjerministru (viņiem saucas – valdības vadītājs), kamēr parlaments nemainīja atklātās vēlēšanas uz aizklātajām, jo partiju sponsori neļāva ievēlēt šo jauno, it kā progresīvo premjerministru. Un tikai pēc tam, kad parlaments nobalsoja par vēlēšanu kārtības maiņu, izdevās ievēlēt tagadējo premjerministru. Tas ir tā – tiem, kas tic, ka notiks visādi brīnumi.

Mēs, Nacionālā apvienība, arī neatbalstījām neuzticības izteikšanu veselības ministrei, jo tie pārmetumi, piemēram, par e-veselību un visu pārējo faktiski attiecas drīzāk uz iepriekšējiem ministrijas vadītājiem. Mēs zinām, ka to pašu nelaimīgo e-veselību sāka ieviest pirms gadiem 15, un faktiski tagad jau daudz kas tiek darīts, lai šī sistēma mainītos. Mēs zinām, ka, piemēram, Stradiņa slimnīcā medmāsu algas jau pārsniedz… tās ir no 1000 eiro un vairāk, un šī algu paaugstināšana turpināsies.

Gribu nobeigt ar optimistisku ziņu, ka šogad tikai viena medmāsa no Stradiņa slimnīcas ir pieteikusies darbam ārzemēs – braukt ārpus Latvijas. Tā ka arī šis process ir apstājies, pateicoties ļoti būtiskam algu pieaugumam.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Aleksandram Kiršteinam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamajai vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājai Nellijai Kleinbergai. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! “Frakciju viedokļu” uzticamie klausītāji, kuri droši vien atkal atraduši laiku, lai uzklausītu “Frakciju viedokļus”. Šoreiz runāšu īsi. Šodien mums, Latvijas Reģionu apvienībai, tiešām ir priecīga diena, jo ir panākts, mūsuprāt, vēsturisks lēmums, iesniedzot mūsu grozījumu par prezidenta ievēlēšanu – grozījumu Latvijas Republikas Satversmē. Mēs esam panākuši, ka vairums atbalsta šo priekšlikumu par atklātu balsojumu ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balss vairākumu par prezidenta atklātu ievēlēšanu.

Lai kā, cienījamie kolēģi, pozīcijas un opozīcijas partijas šodien priecātos līdz ar mums, jāsaka, šo vēsturisko soli veica tieši Latvijas Reģionu apvienība, jo droši vien bija grūti to neatbalstīt, lai gan vārdos visi vienmēr bija gatavi to darīt, bet kādam bija laikam ļoti rūpīgi jāpiestrādā, lai parādītu, ka priekšvēlēšanu solījumi nederēs tikai vienai reizei, it īpaši pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, un vajadzēs kaut kad arī to apliecināt.

Līdzīgi, manuprāt, ir ar citām lietām. Tiklīdz opozīcijas partijas Saeimas tribīnē runā par kādu jaunu iniciatīvu, tas varbūt pamodina tos kolēģus, kuri pirms četriem gadiem ir kaut ko solījuši un vēlas ar to arī visu beigt, tā kā ir solījumos pateikts, bet nerealizēts. Arī turpmāk mēs to darīsim – iesniegsim priekšlikumus, ko citi sauc vienā vārdā – populisms. Ļoti populārs šis vārds pēdējā laikā. Drīzāk es teiktu, tas ir nevis populisms, bet bailes. Bailes, ka patiešām mēs uzrunāsim cilvēkus ar šiem reālajiem priekšlikumiem un beidzot kādam atvērsies acis, ka nevar vienmēr tikai solīt un nekad nedarīt.

To šodien Saeimas tribīnē pierādīja mūsu kolēģi diskusijā, ka vienā brīdī tas izskatās kā populisms, kad to kā priekšlikumu iesniedz opozīcijas partijas, bet, kad pozīcija savā starpā diskutē, tad tas nez kāpēc ir cits viedoklis un viedokļu atšķirības. Šodien tas bija īpaši redzams. Nekas! Dosimies uz priekšu un sniegsim priekšlikumus, ko kāds vēlēsies nosaukt citos vārdos, bet mēs to uzskatām par konkrētu rīcību, lai sakārtotu lietas arī nākotnē.

Trešā ir tēma, par kuru šodien daudz diskutēja Saeimas kolēģi. Tas ir mūsu iesniegtais demisijas pieprasījums veselības ministrei Andai Čakšai.

Nu, ja reiz šis jautājums ir tik vienkāršs un tik sakārtots, un tik pareizs, tad kāpēc gandrīz divu Saeimas sēžu laiks tika veltīts šīm diskusijām gan no pozīcijas, gan no opozīcijas puses un tik daudz jautājumu tomēr palika bez konkrētām atbildēm. Kā redzējām Saeimas sēdes noslēgumā, tika pat iesniegts pieprasījums, uz ko bija iespēja atbildēt šeit no tribīnes, ja reiz tur ir godīgas atbildes un skaidri visi rīcības motīvi. Diemžēl tas tikai parāda, ka viena lieta ir atbalstīt, otra lieta ir to noliegt, bet trešā lieta ir pasniegt skaidru patiesību. Un šī patiesība šeit diez vai būs sadzirdama.

Lai nu būtu, kā tas būtu, vēlam veiksmi turpmāk veselības ministrei un lai no šodienas lielās diskusijas kāds labums tiktu arī iedzīvotājiem! 

Vēl gribu šodien pateikt, ka mūsu frakcijas sastāvā ir atgriezusies Inga Bite, ar ko arī viņu apsveicam, un ceram, ka spēsim vēl juridiski pamatotākus, izsvērtākus un profesionālākus priekšlikumus iesniegt likumu grozījumiem, nevis kolēģus kritizēt, bet mudināt uz konstruktīvu sarunu, lai šis laiks, ko mēs vēl visi kopā vadām, dotu varbūt pēdējā brīdī vairāk labu rezultātu nevis individuāli katrai partijai, bet tautai kopumā.

Paldies, ka uzklausījāt.

Lai labas, saulainas un siltas brīvdienas!

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājai Nellijai Kleinbergai.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē tika izskatīts būtisks jautājums, kurš prasīs grozījumus četros likumos, – tas ir likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums”. 

Spēkā esošais likums “Par dzīvojamo telpu īri” pēc būtības tika izstrādāts, lai aizsargātu denacionalizēto māju īrnieku tiesības, turpretim iesniegtais likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” apdraud lielas iedzīvotāju daļas dzīves apstākļus. Iepriekš īrnieki bija pasargāti no izlikšanas no dzīvokļiem denacionalizētajās mājās. Iesniegtais likumprojekts paredz, ka visiem īres līgumiem jābūt uz noteiktu laiku, ne ilgāku par 10 gadiem. Pēc minētā termiņa izbeigšanās ir tiesības līgumu pārslēgt. Nav izstrādāts konkrēts strīdu risināšanas mehānisms. Ja īrnieks un izīrētājs nevarēs vienoties par nākamā līguma termiņu vai par samaksu, tad risināt strīdu būs iespējams vienīgi tiesas ceļā.

Frakcija SASKAŅA neatbalsta šo līdz galam neizstrādāto likumprojektu, kurā ir saskatāmi lieli riski gan iedzīvotājiem, gan arī valsts institūcijām.

Pirms virzīt šo likumprojektu, ir nepieciešams izvērtēt papildu darba apjomu zemesgrāmatu nodaļām, kurām pēc šī likumprojekta pieņemšanas darba apjoms būtiski pieaugs, jo visiem īres līgumiem ir jābūt nostiprinātiem zemesgrāmatā. Nav ņemti vērā arī Starptautiskās īrnieku savienības un Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijas iebildumi pret šo likumprojektu. Tiek ignorēts viņu viedoklis – ka nav līdz galam izpildīti iepriekšējā likuma nosacījumi, kas paredz atbalsta programmu un kompensācijas mehānismu. Denacionalizēto māju dzīvokļu īrnieki ir izmisumā, jo viņu turpmākā dzīve ir apdraudēta.

Šodien likumprojekts tika pieņemts nulles lasījumā un turpmāk tiks izskatīts komisijā. Mūsu frakcijas deputāti izskatīšanas gaitā mēģinās aizstāvēt īrnieku intereses un iesniegs grozījumus.

Šodien tika skatīti divi frakcijas SASKAŅA deputātu ierosināti jautājumi.

Pirmais no tiem bija lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Andai Čakšai”, jo viņas vadītā ministrija pieļauj arvien lielākas kļūdas, kas rada būtisku finansiālu slogu. Mūsu frakcijas deputāti arī vēlas saņemt atbildes, kāda iemesla dēļ Latvijā atsevišķas zāles ir četras reizes dārgākas nekā Lietuvā. Vai patiešām ministres rīcība nāk par labu Latvijas iedzīvotājiem?

Otrs bija pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru prezidenta publiskajiem izteikumiem LTV–1 raidījumam “Rīta panorāma” 2018.gada 10.maijā”, jo Ministru prezidents minētajā raidījumā publiski apgalvoja, ka “pēc Valsts kontroles “uzlidojumiem” parasti šķiet, ka viss ir sagrauts, tāds ir stils.”

Vai tas ir ētiski – šādi izteikties par neatkarīgas konstitucionālas iestādes darbību, izceļot sevi, izpildvaras pārstāvi, un tādējādi nostādot sevi kā dominējošo pārstāvi demokrātiskā valstī un vispār deformējot Latvijas Republikas parlamentārās iekārtas sistēmu? Šis pieprasījums tika sagatavots, lai noskaidrotu Ministru prezidenta patieso attieksmi pret Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietverto tiesiskās valsts virsprincipu un kompetenču sadalījumu starp valsts varas orgāniem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Un raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Trupovnieks. Lūdzu! 

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīts demisijas pieprasījums veselības ministrei Andai Čakšai, kuru bija iesnieguši opozīcijas deputāti no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas. 

Ir lietas, ar kurām nevajag tukši rotaļāties, un veselības aprūpe noteikti ir to skaitā. Sevis apliecināšanas spēlītēm opozīcijas frakcijas deputāti varēja izvēlēties kādu citu nozari, lai mazāk kaitētu sabiedrībai.

Jā, iespējams, ka Latvijas sabiedrība varbūt vēl nav līdz galam noticējusi veselības ministrei Andai Čakšai personīgi un Māra Kučinska valdības koleģiālai apņēmībai pilnveidot valsts sniegto medicīnas pakalpojumu sistēmu.

Taču cilvēki jau ir pamanījuši, ka veselības aprūpē papildus tiek ieguldīta pavisam reāla nauda, tās attīstības vārdā tiek pieņemti pilnīgi racionāli, sen nepieciešami lēmumi. Tauta redz, ka tiek paveikti daudzi paliekoši darbi un tiem jau rodas pozitīvi rezultāti. Šogad valsts papildus apmaksā 400 tūkstošus ārstu izmeklējumu, konsultāciju un citu ārstēšanas pakalpojumu. Šogad un nākamgad rindas to saņemšanai kopumā samazināsies divas reizes. Papildu finansējums tiek piešķirts onkoloģisko, sirds un asinsvadu slimību un diabēta ārstēšanai, kā arī endoprotezēšanai, rehabilitācijai. Beidzot Latvijā varēs veikt aknu transplantāciju, un valsts apmaksās šīs operācijas.

Protams, tas viss vēl ir tālu no vajadzīgā, no vēlamā. Tomēr cilvēki redz, ka ministre iestigušo vezumu ar valdības atbalstu ir iekustinājusi un tagad tas tiek stumts pareizajā virzienā. Vai – opozīcijas deputātiem par prieku – mums visu to vajadzēja apturēt un pagriezt atpakaļ? Nē, mēs to nedarīsim!

Ārsti, medmāsas un citi ārstniecības iestāžu darbinieki ir jau pārliecinājušies, ka tukšo solījumu laiks ir beidzies. Ārstiem vidējais atalgojums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir audzis par 31 procentu, māsām – par aptuveni 27 procentiem. Slimnīcās strādājošajiem algu kāpums ir vēl jūtamāks.

Vispārējā veselības apdrošināšanas sistēma ir vēl viena garantija tam, ka valsts nodarbināto mediķu atalgojums turpinās pieaugt. Tas kļūs konkurētspējīgāks un motivēs jauniešus studēt medicīnu, savukārt diplomu saņēmušos – strādāt Latvijas slimnīcās un ārstu praksēs, nevis kļūt par mūsu eksportpreci Igaunijas vai Norvēģijas klīnikām. Tāpēc nozarē jau ir radies stabili pieaugošs atbalsts apdrošināšanas ieviešanai.

Taču Latvijas Reģionu apvienība, kā mēs redzam, vēlas izdarīt visu iespējamo, lai neko tādu nepieļautu. Liels paldies jums, Latvijas Reģionu apvienība, par visām tām mediķu balsīm, ko jūs šodien atdāvinājāt koalīcijai!

Parasti, kad mājās tiek ieviesta kārtība, neizbēgami pienāk brīdis, kad tiek sacelti putekļi un atskan kāds šķaudiens. Šāda neērtība sākotnēji mēdz radīt neapmierinātību ar uzkopēju – tātad veselības ministri Andu Čakšu –, bet ātri pāriet, kad redzams rezultāts. Rezultāti ir ar katru dienu redzamāki, taustāmāki, saprotamāki un vērsti uz sabiedrības veselības aprūpes kvalitātes pieaugumu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Trupovniekam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Otrdien, 19.jūnijā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Saeimas sekretāra Andreja Klementjeva tikšanās ar Kubas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Eduardo Lazo Pérez
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu deputātu tikšanās ar Ķīnas Cilvēktiesību attīstības fonda priekšsēdētāju Huang Mengfu
12:00  Basketbolā un mācībās sekmīgāko Latvijas Jaunatnes basketbola līgas audzēkņu, Valdemāra Baumaņa kausa ieguvēju un labāko treneru un tiesnešu sveikšana Saeimas namā
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:40  Saeimas sekretāra Andreja Klementjeva tikšanās ar Peru Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Thierry Roca-Rey Deladrier
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde
14:00  Saeimas priekšsēdētājas biedra Gundara Daudzes tikšanās ar Zambijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Rose Mulemba Salukatula
16:00  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa tikšanās ar Grieķijas Republikas parlamenta deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas parlamentu delegāciju

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196