Frakciju viedokļi 2018.gada 10.maijā

(11.05.2018.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai no Saeimas nama skan “Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien izskatītajiem Saeimas sēdes darba kārtības jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Komunisms ir licis nest daudzu miljonu upurus ne tikai Baltijas valstīm, bet plašāk – Eiropai un pasaulei. Vienlaikus var likties, ka komunisma noziegumi – tā ir pagātne, bet mēs redzam, ka joprojām daudzu cilvēku apziņā gan Latvijā, gan ārpus Latvijas komunisms ir dzīva ideoloģija, kuru no jauna ceļ gaismā un mēģina padarīt par labu esam.

Pavisam nesen, aizvadītajā nedēļā, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers piedalījās komunisma pamatlicēja Kārļa Marksa 200.dzimšanas dienas svinībās, kur, cita starpā, tika atklāts milzīgs piemineklis Kārlim Marksam. Ņemot vērā, ka šobrīd Ukrainā cilvēki gāž Ļeņina pieminekļus un mēs pat neuzskatām par iespējamu, ka kaut kur Latvijā varētu uzcelt kādu jaunu Staļina vai Marksa pieminekli, šķiet dīvaini, ka pašā Eiropas vidienē tiek izveidoti jauni pieminekļi komunisma pamatlicējam un šos pasākumus godina Eiropas Komisijas prezidents.

Un tāpēc Nacionālā apvienība piedāvāja šodienas sēdē pieņemt Saeimas deklarāciju, kur, cita starpā, tiktu uzsvērts, ka “Latvijas valsts nosoda jebkuru personu rīcību, neatkarīgi no personas ieņemamā amata, kura cenšas attaisnot totalitāro režīmu noziegumus un totalitārās ideoloģijas”.

“Latvijas valsts uzskata, ka Eiropas Savienības lēmējinstitūciju un izpildinstitūciju pārstāvju rīcība nedrīkst nonākt pretrunā Eiropas Parlamenta...” – paša Eiropas Parlamenta! – “... 2009.gada rezolūcijai “Par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu”.”

Šajā rezolūcijā, ko pieņēma Eiropas Parlaments pirms deviņiem gadiem, ir pausts ļoti skaidrs nosodījums totalitārajai ideoloģijai un noziegumiem. Vienlaikus mēs redzam, ka mūsdienu Eiropā tas nav pašsaprotami, tāpēc Latvijai kā vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura ir cietusi no komunistiskā režīma noziegumiem, ir svarīgi šo lietu aktualizēt un neļaut kropļot vēsturi un mūsu cilvēku piemiņu.

Otrs svarīgs jautājums, ko es vēlos atzīmēt saistībā ar Saeimas šīsdienas sēdi, attiecas uz grozījumu Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Nacionālā apvienība rosina pieņemt to, ka priekšvēlēšanu laikā komunikācijai no partiju puses ar iedzīvotājiem jānotiek valsts valodā. Jo Latvijas pilsoņi – Latvijas pilsoņi! – piedalās vēlēšanās un viņiem būtu jāzina valsts valoda pietiekamā līmenī, lai viņi atbilstu pilsonības nosacījumiem, tāpēc mēs esam izstrādājuši šādu grozījumu.

Šodien mēs vēlējāmies panākt, lai šis Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījums tiktu pieņemts straujāk un attiektos jau uz šīm Saeimas vēlēšanām. Šobrīd šis likuma grozījums ir “iemarinēts” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kuru vada SASKAŅAS deputāts un bijušais Komunistiskās partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs. Mēs neredzam no viņa puses interesi šo jautājumu izskatīt kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm, tāpēc mēs piedāvājām mainīt atbildīgo komisiju. Diemžēl Saeimas vairākums, tai skaitā VIENOTĪBA un Zaļo un Zemnieku savienība, noraidīja arī šo priekšlikumu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

Esiet sveicināti, godājamie radioklausītāji! Šajā nedēļā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atkal tika spriests par pašreiz atvērtiem likumprojektiem – grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Bija ieradušies ļoti daudzi interesenti, un jautājumi bija, piemēram, par skolēnu skaitu vidusskolās pierobežā – Latgales pusē un vispār tajās vietās, kur skolēni nāk tikai no vienas puses, nevis no visām Latvijas pusēm...

Bija arī citi jautājumi, un, manuprāt, diskusija izvērsās ļoti interesanta, ļoti radoša un vajadzīga.

Un tagad es gribu lūgt visus skolotājus, cilvēkus, kas ir saistīti ar izglītību... atgādinu, ka šie abi likumprojekti ir atvērti, un priekšlikumus gaidīsim līdz 28.maijam.

Lūdzu, lūdzu, esiet tik laipni, apskatiet likumprojektus, arī pieejamos grozījumus, kurus ir iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, izvērtējiet un iesniedziet savus uzlabojumus! Jebkurš no komisijas deputātiem vai jums tuvākajiem deputātiem noteikti būs ar mieru tos saņemt, uzklausīt jūsu viedokli un, ja atzīs tos par labu esam, arī iesniegt, lai šie likuma grozījumi tiktu uzlaboti un cilvēki būtu laimīgi.

Lai jums veicas! Es saprotu, ka ir silts laiks, negribas īsti to darīt, vasara ir klāt... Taču tomēr: no tā ir atkarīga – vairāk vai mazāk – dzīve ziemā un mūsu nākotne.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Valdim Skujiņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļos” nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Renārs Putniņš. Lūdzu!

R.Putniņš (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mēs visi vienmēr esam uzsvēruši, ka veselības aprūpe ir viena no svarīgākajām valsts politikas sastāvdaļām, un par šo politikas sastāvdaļu atbild Veselības ministrija.

Šonedēļ uz Saeimas frakcijas sēdi mēs atkārtoti aicinājām veselības ministri Andu Čakšu. Mēs to darījām tāpēc, ka veselības ministres Andas Čakšas publiskie skaidrojumi par notiekošo nozarē nesniedz skaidras un konkrētas atbildes uz jautājumiem par esošajām problēmām nozarē. Sarunās ir atklājies, ka valsts sekretārs Lapiņa kungs nepārzina veselības politikas plānošanas dokumentus. Iespējams, bieži vien naudas pieprasījumi veselības nozarei ir pamatoti, taču nav skaidrs šo naudas līdzekļu izlietojums un vai ir sasniegti izvirzītie mērķi. Pagaidām tas asociējas ar vienkāršu naudas apgūšanu. Vārds “reforma” tiek lietots visur un ikvienā iespējamā reizē, bet reālas strukturālas reformas tā arī nenotiek.

Šonedēļ ir kārtējais pārsteigums – veselības ministres 1,9 miljonu eiro pieprasījums datu bāzes veidošanai, kuru pamato ar jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu un tur noteiktajām iedzīvotāju grupām veselības aprūpes saņemšanai.

Ir dīvaini, ka šo naudu premjera kungs Māris Kučinskis ir iedevis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo Veselības aprūpes finansēšanas likums Saeimā nonāca jau pagājušā gada rudenī. Likumā bija atsauces uz vairākiem Ministru kabineta noteikumiem, kurus likuma izstrādes laikā nebija iespējams redzēt – tie nebija izstrādāti, bet tika solīts, ka pavisam drīz tie būs gatavi un praktiski ir jau izstrādāti.

Ņemot vērā šo pieprasījumu, ir skaidri redzams, ka veselības ministre Anda Čakša ir maldinājusi komisiju un netiek galā ar veicamajiem darbiem. Frakciju VIENOTĪBA māc šaubas par esošās veselības ministres spēju kvalitatīvi veikt savu darbu, kur nu vēl ieviest kādu jaunu sistēmu.

Spilgts piemērs ir e-veselības ieviešana, kura jau pirms vairāk nekā gada tika plānota kā obligāta visiem mediķiem, bet, pateicoties pamatotiem ģimenes ārstu protestiem, to atlika uz gadu un ieplānoja sākt ar pilotprojektu. Tā vietā, lai pildītu Ministru kabineta noteikumus un ieviestu pilotprojektu, veselības ministre un NVD darbinieki maldināja sabiedrību un apgalvoja, ka sistēma ir gatava darbam un ka “sliktie” ģimenes ārsti negribot ar to strādāt...

Premjers Kučinskis vēl nesen apgalvoja, ka pie vainas ir ārstu vecie datori, un tikai dažas stundas pēc šī apgalvojuma veselības ministre Anda Čakša bija spiesta aicināt ģimenes ārstus kompensējamos medikamentus turpmāk vēl divus mēnešus izrakstīt papīra formātā, jo nu jau ir nopietni apdraudēta medikamentu pieejamība pacientiem. Tas liecina, ka traucējumos un sliktajā sistēmas darbā vainojami nevis mediķi, bet gan pati sistēma, kas, būdama brāķis, tika obligāti uzspiesta visas valsts mediķiem no šī gada 1.janvāra.

E-veselība ir ļoti nepieciešama, es pat teiktu, vitāli svarīga ikdienas mediķu darbā. Daudzi cerēja, ka līdz ar tās ieviešanu būtiski samazināsies papīra formāta dokumentu skaits, ātri un ērti sistēmā varēs ievadīt un uzkrāt svarīgu informāciju. Taču tās darbs ir tik neapmierinošs, ka ģimenes ārsti gatavojas atkārtotām protesta akcijām, jo Veselības ministrija neieklausās sūdzībās un neizskata modeļus sadarbības uzlabošanai. Haoss un nemitīga naudas prasīšana rada neizpratni iedzīvotājos, kuriem tagad jāmaksā lielāki nodokļi, lai mediķiem paaugstinātu algas. Solītie labumi – tādi kā samazinātas rindas, labāka kvalitāte – izpaliek. Tas kopumā rada neuzticēšanos politiķiem. Līdz šim iedzīvotāji brīnījās par to, ka esam uzcēluši pasaulē dārgāko tiltu, taču nu jau pavisam drīz mēs varēsim teikt, ka mums ir pasaulē dārgākā e-veselība.

Tāpēc frakcija VIENOTĪBA atkārtoti aicina ministri Andu Čakšu uz tikšanos, lai vērtētu, vai ministre ir spējīga vadīt nozari, saprot lielo finanšu ieguldījumu jēgu un vai tiešām būs sagaidāmi kādi pozitīvi rezultāti veselības aprūpes nozarē.

Man kā deputātam un praktizējošam ārstam ir divtik svarīgi prasīt sakārtot veselības aprūpes sistēmu, jo ik dienu satieku savus kolēģus, redzu savus pacientus un to problēmas, ko rada daži nepārdomāti lēmumi no Veselības ministrijas puses.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Renāram Putniņam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais raidījumā “Frakciju viedokļi” runās frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA). 

Labdien, godātie radioklausītāji! Kā jau labi zinām, maijs ir mēnesis, kas pilns ar daudziem un dažādiem svētkiem. Un, izmantojot iespēju, es vēlos sveikt visus iedzīvotājus Darba svētkos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Eiropas dienā un Otrā pasaules kara... uzvaras dienā.

Šodienas sēdē tika izskatīti vairāki Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātu iesniegti likumprojekti, kuri ir saistīti ar Valsts prezidenta leģitimēšanu, mainot ievēlēšanas kārtību. Tiek paredzēts, ka Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā ir jābūt atklātām, kā arī prezidenta amata kandidātam ir jāsaņem atbalsts no vēlētājiem. Lai kandidāts prezidenta amatam tiktu apstiprināts Centrālās vēlēšanu komisijas rīkotā parakstu vākšanā, viņam ir jāsaņem 50 tūkstoši vēlētāju parakstu. Šie likumprojekti paredz stiprināt demokrātijas principus, iesaistot iedzīvotājus prezidenta amata kandidātu izvēlē. Iedzīvotāji paši spētu atbalstīt to kandidātu, kurš viņiem šķistu piemērotāks prezidenta amatam.

Frakcija SASKAŅA vienmēr ir atbalstījusi ideju par tautas vēlētu prezidentu Latvijā. Uzskatām, ka ar šo likumprojektu pieņemšanu tālākai izskatīšanai ir jāuzsāk diskusija par šo demokrātijai svarīgo jautājumu. Ir jāizstrādā korekti likumprojekti, kuros tiktu ievērotas visas nepieciešamās normas un tiktu ņemta vērā vēlētāju griba. Tas būtu svarīgs solis, lai pati tauta izvēlētos prezidentu.

Šo likumprojektu izstrāde ir īpaši svarīga, ņemot vērā to, ka sarūk iedzīvotāju uzticēšanās Valsts prezidentam, Saeimai un valsts varai kopumā. Kā liecina “SKDS” šogad veiktās socioloģiskās aptaujas rezultāti, iedzīvotāju uzticēšanās prezidentam mazinās jau otro gadu pēc kārtas. Neuzticēšanās prezidentam kopš viņa stāšanās amatā ir pieaugusi par 10 procentiem. Tas liecina, ka ir pienācis laiks ļaut iedzīvotājiem pašiem izvēlēties prezidenta amata kandidātus.

Protams, ir virkne jautājumu saistībā ar šiem likumprojektiem, taču kopumā frakcija SASKAŅA atbalstīja šo likumprojektu nodošanu komisijai, lai nākamajos lasījumos rūpīgi strādātu pie tiem. Bet ar nožēlu ir jāatzīst, ka šie likumprojekti tika noraidīti. Neizprotami! Kā var runāt par demokrātijas principu stiprināšanu, neatbalstot demokrātijas pamatprincipus?!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Ivars Brīvers. Lūdzu!

I.Brīvers (LRA).

Godātie radioklausītāji! Es esmu Ivars Brīvers no Kristīgi demokrātiskās savienības. Saeimā darbojos Latvijas Reģionu apvienības frakcijas sastāvā.

Pēc maija sākumā svinētajiem svētkiem Latvija atgriežas ikdienas darbos. Deputātiem šī Saeimas sēde gan vēl nebija tik piesātināta kā parasti. Dzīvīgumu šodienas sēdē ienesa Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumi. Proti, viskarstāk tika diskutēts par savstarpēji saistītiem likumprojektiem, kuri paredz mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.

Mans kolēģis jau īsumā izstāstīja par šiem grozījumiem. Taču, tā kā tie ir Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegti grozījumi, vēlos precizēt šo grozījumu būtību. Proti, būtība ir tāda, ka Saeima ievēlētu Valsts prezidentu pēc tam, kad tauta būtu apstiprinājusi izvirzītos kandidātus. Ikvienam deputātam tāpat kā līdz šim būtu iespēja izvirzīt Valsts prezidenta amata kandidātu, taču uz Saeimu tiktu virzītas tikai tās kandidatūras, kuras gūtu sabiedrības atbalstu, tātad tās, kuras ar saviem parakstiem būtu atbalstījuši vairāk nekā 50 tūkstoši Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju. Tādējādi uz Saeimu tiktu virzīti tikai tie Valsts prezidenta amata kandidāti, kurus būtu atbalstījusi nozīmīga Latvijas iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka tieši šie kandidāti būtu cienīgi reprezentēt valsti arī starptautiski.

Minētie grozījumi, būtiski nemainot Valsts prezidenta ievēlēšanas sistēmu un paliekot pie Satversmē noteiktā, ka Latvija ir parlamentāra republika, ļautu tautai piedalīties Valsts prezidenta ievēlēšanas procesā, vēl vairāk nostiprinot Satversmē ietverto principu: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Ņemot vērā, ka Saeimai būtu jābalso par sabiedrības izvirzītiem kandidātiem, attiecīgajam balsojumam jābūt atklātam – līdzšinējā aizklātā balsojuma vietā! –, tādējādi nodrošinot caurskatāmību vēlēšanu procesā un iespēju tautai redzēt un novērtēt tās ievēlēto Saeimas deputātu izvēli, kā arī prasīt balsojuma pamatojumu.

Piedāvātie likumprojekti tomēr ar balsu vairākumu tika noraidīti, kā argumentu minot to, ka šobrīd tas it kā esot pārāk bīstami un nedroši – uzticēt tautai tik svarīga lēmuma pieņemšanu. Mūsu frakcijai gan nav pieņemama šāda augstprātīga attieksme pret Latvijas tautu, kādu demonstrē Saeimas deputātu vairākums.

Balstoties uz Latvijas Reģionu apvienības iniciatīvu, šodien tika skatīts arī likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Šie grozījumi ir nepieciešami, jo pašreizējais regulējums paredz, ka izsludinātā publiskā iepirkuma pretendenti var iesniegt piedāvājumus, kuri ir nepamatoti dārgi. Šī iemesla dēļ situāciju var izmantot ļaunprātīgi, apzināti radot finansiālus zaudējumus pasūtītājam. Nepamatots cenas sadārdzinājums un dārgākā piedāvājuma izvēle rada augstu korupcijas risku. Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” paredz risināt šo problēmu, nosakot, ka gadījumā, ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojumu līgumam pārsniedz 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līgumcenas, pasūtītājs noraida piedāvājumu.

Piedāvātie grozījumi mazinās krāpniecības shēmu īstenošanu. Likumprojekts pirmajā lasījumā tika atbalstīts.

Nobeigumā vēlos teikt, ka šodienas sēde, visticamāk, bija mana pēdējā Saeimas sēde. Pateicos vēlētājiem par man dāvāto uzticību un kolēģiem par kopīgo darbu! Šajā skaistajā ziedoņa laikā novēlu visiem rast prieku par mūsu skaisto zemi. Lai miers ir virs zemes un cilvēkiem – labs prāts!

Paldies. Visu labu jums!

Vadītāja. Paldies deputātam Ivaram Brīveram no Latvijas Reģionu apvienības.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Sestdien, 22.septembrī
10:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces un deputātu dalība Baltu vienības dienas pasākumos Jelgavā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196