Frakciju viedokļi 2018.gada 3.maijā

(08.05.2018.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža ir noslēgusies Saeimas sēde, un nākamajās minūtēs raidījuma “Frakciju viedokļi” tiešraidē no Saeimas nama deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Ir daudz aktuālu lietu, par kurām vajadzētu runāt: OIK, veselības aprūpe, ģimenes ārstu gatavošanās streikam sakarā ar e-veselības ieviešanu, skolu reforma... Bet šodien es gribu runāt par vienu jautājumu – par Latvijas pensiju sistēmu un rūpēm par pensionāriem. Diemžēl dzīvē notiek tā, ka, man šķiet, mēs, deputāti, rūpējamies par to, ka tik mēs pensionāriem neiedodam kaut ko par daudz. Un tas asociējas ar citu domu, ka šo naudu varētu neiedot dārgām valdēm, teiksim, slimnīcu valdēm, uzņēmumu valdēm, Latvijas Radio valdei un tamlīdzīgi. Šodien ir arī priecīga diena, jo Valsts prezidents izsludinājis grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, un es domāju, būs liela pašslavināšanās. Grozījumi paredz piešķirt pārdzīvojušajam laulātajam aizgājēja pensiju pabalsta veidā uz vienu gadu. Diemžēl iepriekšējā sēdē tika noraidīts priekšlikums, ka šis pabalsts jeb aizgājēja pensija 50 procentu apmērā varētu būt izmaksājama pārdzīvojušajam laulātajam piecus gadus. Tas sakristu ar to, cik otrs pārdzīvojušais pensionārs dzīvo.

Šodien, ņemot vērā to, ka 2.līmeņa pensijas pēc nāves tiek ieskaitītas valsts budžetā, tika mēģināts risināt jautājumu, izdarot grozījumu Valsts fondēto pensiju likumā, lai tad, ja cilvēki aizgājuši bojā, pensiju varētu saņemt viņu otrās pusītes. Diemžēl šis priekšlikums ar klusējošu “pret” tika noraidīts, kaut gan no šī pensiju fonda budžetā katru gadu tiek ieskaitīti septiņi miljoni. Sāpīgs jautājums ir tādēļ, ka Latvijas pensiju sistēma, kura ir laba sistēma, atrodas smagu pārmaiņu priekšā, jo šī izcilā mašīna, kuru varētu salīdzināt ar Pirmo formulu, nevar strādāt un braukt bez benzīna. No Latvijas aizbraukuši 300–400 tūkstoši nodokļu maksātāju, un šie nodokļi neatgriežas pie viņu izaudzinātājiem – šiem pensionāriem, kuri uztur šo valsti, dzīvo šajā valstī un ir izaudzinājuši nākamo paaudzi. Bet nē, un šie cilvēki...

Tātad es gribu aicināt visus ņemt līdzdalību un risināt jautājumus par to, kā labāk un godīgāk sagatavot pensiju sistēmu un labot to, novērtējot darba ieguldījumu un novērtējot arī izaudzināto nākamo paaudzi.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Šicam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Artūrs Rubiks. Lūdzu!

A.Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīts viens ļoti būtisks un nozīmīgs frakcijas SASKAŅA deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas paredz samazināt pievienotās vērtības nodokli no 12 procentiem uz pieciem procentiem valsts kompensējamiem medikamentiem. Šo grozījumu pieņemšana ļautu mazināt finansiālo slogu iedzīvotājiem, kuriem ir nepieciešami līdzekļi ārstniecībai.

Ar nožēlu ir jāatzīst, ka daudziem iedzīvotājiem zemā pirktspēja liek aizmirst par nepieciešamo ārstēšanos pat ar valsts daļēji kompensējamām zālēm, jo tās tik un tā ir nesamērīgi dārgas. Savukārt šie grozījumi spētu samazināt medikamentu izcenojumus un tie kļūstu pieejamāki un lētāki. Tas ir solis, kas vērsts uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Frakcija SASKAŅA ir pārliecināta, ka šie grozījumi spētu padarīt pieejamāku nepieciešamo ārstēšanos un kopumā tiktu sasniegts pozitīvs rezultāts. Līdzīgi kā tas ir panākts ar PVN likmes mazināšanu Latvijas augļiem un dārzeņiem, kuru cena ir mazinājusies.

Frakcija SASKAŅA atbalsta šādu nozīmīgu grozījumu pieņemšanu un atbalstīja minēto likumprojektu, diemžēl valdošo partiju deputāti ir lēmuši neatbalstīt šo iniciatīvu un likumprojekts tika noraidīts.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Artūram Rubikam no frakcijas SASKAŅA.

Frakcijas VIENOTĪBA vārdā šodien runās deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie klausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika iesniegti frakcijas VIENOTĪBA sagatavotie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, un kopā ar kolēģiem no Nacionālās apvienības, Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Reģionu apvienības mēs šodien jau nodevām tos izskatīšanai komisijā. Likumprojekts ir par to, lai mēs neļautu turpmāk Kremļa propagandas kanāliem indēt mūsu informatīvo telpu. Droša Latvijas informatīvā telpa ir arī Latvijas drošības jautājums.  

Katru dienu šajos Kremļa ruporos izskan visdažādākie aicinājumi. Tai skaitā atjaunot Padomju Savienību ar visām bijušajām teritorijām, kurām nav patstāvīgu tiesību uz savu neatkarību. Tiek pat izteikti aicinājumi noslaucīt no zemes virsas Baltijas valstis. Un ilgstoši nekas nav ticis darīts, lai pret šādu propagandu vērstos.

Nedz NEPLP, nedz Kultūras ministrija ilgstoši nav spējusi sagatavot tādus grozījumus likumos, lai mēs varētu pret to cīnīties, jo Latvija šajā ziņā nav unikāla – šāda propaganda ir sastopama daudzās valstīs. Mums tepat blakus kaimiņos mēs redzam, ka Lietuva ir spējusi šādos gadījumos ātri rīkoties un jau no 2013.gada vairāk nekā desmit reizes vērsusies pret dažādiem kanāliem, šos kanālus uz ilgāku laiku slēdzot. Mēs uzskatām, ka Latvijā ir jābūt līdzīgi. Mums ir jāspēj aizstāvēt savu mediju telpu.

Šis ir vēlēšanu gads, un būtu patiešām naivi vai pat bīstami domāt, ka netiksim aizvien vairāk ierauti kaimiņvalstu dezinformācijas un propagandas tīklos, kuru mērķis ir ietekmēt vēlēšanu procesu un rezultātus. Mūsu pienākums ir pasargāt valsti un sabiedrību no šādiem uzbrukumiem, stiprināt savu informatīvo telpu, spēt piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem kvalitatīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu mediju saturu.

Par nozari atbildīgās Kultūras ministrijas, kā arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes nespēja ilgstoši piedāvāt izsvērtu risinājumu ir novedusi pie situācijas, ka šobrīd jau jādzēš ugunsgrēks un risinājumi cīņai pret arvien pieaugošo Kremļa propagandas mašinēriju steidzami bija jāizstrādā Saeimai.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Inesei Lībiņai-Egnerei no frakcijas VIENOTĪBA.

“Frakciju viedokļus” turpina Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie un godātie radioklausītāji! Atskatu uz šodienas Saeimas sēdi sākšu, apskatot uzlabojumus, manuprāt, būtiskākā valsts pienākuma pildīšanā – savu pilsoņu tiesību aizsargāšanā.

Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstījām grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas palīdzēs no bērniem norobežot personas, kuras iepriekš sodītas par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu. Likuma grozījumi paredz, ka persona, kura ir administratīvi sodīta ar naudas sodu par šādu pārkāpumu, tālākos trīs gadus pēc sprieduma stāšanās spēkā nedrīkstēs strādāt, veikt brīvprātīgo darbu un sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni. Gadījumos, ja par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu ir piemērots brīdinājums, darba devējam būs jāizvērtē, vai konkrētā persona neapdraud bērnu drošību, veselību vai dzīvību. Ar šiem grozījumiem vēlamies stiprināt bērnu tiesību un interešu aizstāvību un palīdzēt novērst emocionālās vai fiziskās vardarbības pret bērnu atkārtošanās risku, tādējādi nodrošinot bērnam tiesības uz labvēlīgu sociālo vidi.

Arī Konsulārā reglamenta likuma primārais mērķis ir nodrošināt valsts garantēto konsulāro aizsardzību Latvijas valstspiederīgajiem, kā arī sniegt noteiktus publiskos un no starptautiskajām tiesībām izrietošus pakalpojumus. Tas ir viens no Latvijas Ārlietu ministrijas pamatuzdevumiem. Tai jāsniedz atbalsts tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo vai īslaicīgi uzturas ārvalstīs, ir nokļuvuši ārkārtas situācijā vai vēlas nokārtot nepieciešamās formalitātes Latvijas iestādēs.

Šodien ārvalstīs dzīvo aptuveni trešdaļa miljona Latvijas valstspiederīgo. Pielāgojoties šai situācijai, mēs apzināmies nepieciešamību uzturēt saikni un nodrošināt atbalstu saviem valstspiederīgajiem.

Aizvietojot novecojušo Konsulāro reglamentu, jaunais likums skaidri nošķir un definē konsulāro palīdzību un konsulāros pakalpojumus, ļauj skaidrāk noteikt darba prioritātes ikdienā un efektīvāk plānot resursus.

Konsulārā palīdzība ir valsts atbalsts personai, kas nonākusi ārkārtas situācijā. Būtiski, ka līdzās starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās noteiktajām ārkārtas situācijām jaunais likums paredz ārkārtas palīdzību arī situācijā, ja nepilngadīgai personai ārvalstīs tiek nodibināta ārpusģimenes aprūpe. Šis jautājums, kā diemžēl labi zinām, ir bijis sāpīgi aktuāls Latvijas valstspiederīgajiem.

Saskaņā ar jauno regulējumu vēstniecībām būs pienākums, saņemot no ārvalsts iestādēm informāciju par nepilngadīgā izņemšanu no ģimenes vai tās iespējamību, nekavējoties to nodot Tieslietu ministrijai, kas sadarbībā ar attiecīgo bāriņtiesu varētu nekavējoties uzsākt lietas apstākļu izvērtēšanu un iesaistīties nepilngadīgā interešu aizstāvībā.

Ar jauno likumu ieviešam arī tā saukto Konsulāro direktīvu, kas tika pieņemta Latvijas prezidentūras laikā 2015.gadā, noslēdzot četrus gadus ilgušās Eiropas Savienības valstu diskusijas par veidu un apjomu, kādā Eiropas Savienības valstis var sniegt savstarpēju palīdzību citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Turpmāk, ja Latvijas valstspiederīgie nonāks nelaimē valstī, kurā nav Latvijas pārstāvniecības... viņi jau tagad var vērsties pēc palīdzības citas Eiropas Savienības valsts vēstniecībā.

Un noslēgumā. Šodien konceptuāli atbalstījām grozījumu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai par diviem gadiem varētu pagarināt termiņu, kādā nepiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli pie pilnīgas vai daļējas parādu atlaišanas. Šī kārtība sākās 2015.gadā, kad lielākās Latvijas bankas uzņēmās uzsākt pirmskrīzes laikā izveidojušos fizisko personu kredītu atlikumu dzēšanu vai nozīmīgu samazināšanu, noslēdzot civiltiesiskas vienošanās. Kredītiestādes ziņo, ka pēc parādu samazināšanās apmēram 20 procentos gadījumu cilvēki atjauno sakarus ar bankām, tiek atvērti konti un tiek legāli apgrozīta nauda, tas ir, notiek iziešana no tā sauktās ēnu jeb aplokšņu algu zonas. Ir skaidrs, ka fiskālais efekts no šādas iniciatīvas ir pozitīvs un to nepieciešams turpināt.

Cienījamie klausītāji! 1990.gada 4.maijā ar Latvijas PSR Augstākās padomes deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” tika atjaunota Satversmes sapulces 1922.gada 15.februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti.

Par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai – vienai no būtiskākajām pieturzīmēm Latvijas 100 gados – aicinu ikvienu pievienoties Kultūras ministrijas iniciatīvai un svinēt Baltā galdauta svētkus – pulcēties pie viena galda ģimenes, draugu vai kaimiņu lokā, apzināti svinēt savas valsts esību un godināt tos, kuri palīdzējuši to radīt un nosargāt.

Rīt ir Latvijas Republikas otrā dzimšanas diena jeb Neatkarības atjaunošanas diena. Un Baltā galdauta svētki ir jauni svētki, pavisam nesen dzimusi tradīcija. Tomēr šīs tradīcijas pamati ir seni un saknes meklējamas mūsu senču paražās un tikumos. Mūsu senči baltu galdu klājuši visos godos un visos laikos. Tāpēc arī aicinājums svinēt Baltā galdauta svētkus mūsu valsts atjaunošanas dienā šķiet tik ļoti iederīgs. Mūsu folklorā baltā ir visbiežāk minētā krāsa.

Tāpēc, sagaidot svētkus, aicinu tautās iet ar baltām domām, svētkos vilkt baltu kreklu un klāt baltu galdu. Lai priecīgi svētki!

Un paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Askolds Kļaviņš. Lūdzu!

A.Kļaviņš (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mēs Saeimas sēdē kārtējo reizi diezgan daudz runājām par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti. Un šajā sakarā gribu izteikt zaļo viedokli – tādu diezgan nožēlas pilnu viedokli, ka Latvijai ļoti vajadzīgā ideja par mazo elektroenerģiju, kura tiktu ražota laukos, kur tiktu pārstrādāti atkritumi (sākot no dažādiem lauksaimniecības atkritumiem, tādiem kā mēsli, dažādi biomasas atkritumi); par saules enerģiju (bija jābūt saules paneļiem uz saimniecības ēkām vai dzīvojamām ēkām); par koģenerāciju, kur primārā būtu siltuma ražošana ziemā un saražotā elektrība palīdzētu šo siltumenerģiju padarīt lētāku, pieejamāku, – ka tas viss ir pēc būtības sabojāts tāpat, kā jau reiz sabojāja ideju par mazajām HES. Un šobrīd mums ir runa par to, ka vispār šī sistēma Latvijā ir jālikvidē. Un tas ir ļoti bēdīgi, jo Latvijai vajag daudz mazās ģenerējošās jaudas (katrā mājsaimniecībā pēc būtības!), lai elektroenerģija nebūtu dārga un ekskluzīva, bet būtu pieejama un pietiekamā daudzumā un lai Latvijai nebūtu nekādas energoatkarības.

Ļoti ceru, ka mēs tiksim šim periodam garām, ka mēs varēsim šo jomu sakārtot (droši vien atvadoties no pašreizējās OIK sistēmas, kas jau ir par tādu lielu lamuvārdu kļuvusi) un atgriezīsimies pie saprātīgām ģenerējošām jaudām Latvijas mājsaimniecībās.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Askoldam Kļaviņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Svētdien, 20.maijā