Frakciju viedokļi 2018.gada 22.martā

(28.03.2018.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.

Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šīsdienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima pieņēma vēsturiskus lēmumus, un tie ir saistīti ar izglītības jomu. Beidzot mēs esam pateikuši, ka Latvijā ir jāmācās latviešu valodā.

Tas ir bijis ilgs ceļš, un es teiktu, ka varbūt šis laiks, kad mēs pieņēmām šos likumus, ir savā ziņā simbolisks, jo ir jau tuvu tam, ka 30 gadus kopš neatkarības atjaunošanas... ir šogad tieši 30 gadi, kopš 1988.gadā pie Brīvības pieminekļa 23.augustā pulcējās cilvēki, kuri nosprauda mērķi uz neatkarīgu valsti un arī uz valsti, kurā latviešu valoda ir vienīgā valoda un dominē.

Šajā sakarā es varu tikai priecāties un arī tiešām visiem Latvijas iedzīvotājiem pateikt, ka Saeima ir beidzot to izdarījusi, un latviešu valoda ir ieņēmusi kārtīgu vietu, kā tam arī vajadzētu būt.

Ja runā par citiem likumiem, tad, manuprāt, ļoti būtiski, ka Saeima šodien nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likuma projektu. Šis likumprojekts ir ļoti ilgi lolots, un uzņēmēju organizācijas ir vēlējušās, lai tas tiktu virzīts un lai tiešām politiķi un valdība varētu ieklausīties uzņēmēju balsī, ņemt vērā padomus attiecībā uz nodokļu reformu un citām nozīmīgām jomām mūsu valstī. Protams, ka tas ir tikai sākums, vēl būs garas diskusijas un šo likumu varēs uzlabot.

Vēl viena jutīga joma, kas, manuprāt, tika skarta šodien, bija Personas datu apstrādes likums. Gribu teikt, ka mums nākotnē būs daudz aizsargātāki dati, bet ir arī ļoti daudz jāstrādā un jāsakārto likumdošana attiecībā uz daudzām dažādām jomām. Kā visiem ir zināms, šobrīd jebkura autovadītāja dati var tikt nodoti komersantiem ļoti brīvi, un faktiski ir bijuši gadījumi, ka simtiem automašīnu īpašnieku datu nonāk privātpersonu rokās. Es uzskatu, ka nākotnē tā nedrīkstu būt, un to mēs arī likumdošanā grozīsim.

Un vēl es noslēgumā vēlos atgādināt, ka arī Zaļo un Zemnieku savienība rosināja Pieprasījumu komisijā visus pieprasījumus nosūtīt prokuratūrai. Prokuratūra šo informāciju, kas ir pieprasījumos, ir pieņēmusi un strādās, lai noskaidrotu, vai ar obligātā iepirkuma komponenti ir bijuši pārkāpumi vai nav.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Varis Krūmiņš. Lūdzu!

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Par šodienas sēdi, par vairākiem punktiem.

Pirmais, ko mēs savā starpā pārrunājām un atzīmējām par tiesībsarga ziņojumu, ir tas, ka šis ziņojums, kurš ilga 45 minūtes, bija saturīgs, daudz saturīgāks nekā mūsu Ministru prezidenta ziņojums, kas ilga tikai 15 minūtes. Tiesībsargs pēc debatēm arī kāpa tribīnē un atbildēja uz daudzu deputātu jautājumiem. Atbildēja uz kritiku, ko Ministru prezidents nedarīja. Un tā tāda liela atšķirība. Mums radās doma, ka varbūt, pirms kļūt par Ministru prezidentu vai par ministru valstī, vajadzētu vismaz vienu termiņu pastrādāt par tiesībsargu, lai zinātu visas problēmas, kas valstī notiek.

Vairāk par savu jomu, ko tiesībsargs aizskāra... tās ir skolas un internātskolas. Gribas visā internātskolu likvidēšanas jeb piespiedu likvidēšanas procesā atzīmēt vienu tādu lietu, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma otrā nodaļa paredz virkni bērnu tiesību. Piemēram, saskaņā ar likumu katram bērnam ir tiesības uz atbilstošu uzturu, apģērbu un pajumti. Aicināju tiesībsargu iedziļināties konkrēti šajos jautājumos, lai ikviens bērns tad, kad šīs internātskolas tiks slēgtas, netiktu atstāts novārtā, lai par ikvienu bērnu tiktu padomāts un lai neviens bērns nepaliktu uz ielas. Ja internātskolu likvidēšanas rezultātā tūkstoš bērnu šajās skolās mācās, tad lai viss tūkstotis arī perfekti zinātu, kur iet, ko dara, kur mācās, vai varēs apgūt izglītību, vai paliks... vai viņam ir ģimene vai viņam nav ģimenes. Ar to ir saistīti daudzi jautājumi.

Otrs jautājums, kas aktuāls šodien, bija “Grozījumi Izglītības likumā” un “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Latvijas Reģionu apvienība, protams, šos likumprojektus atbalstīja, un varam apsveikt visus Latvijas bērnus, skolēnus, viņu vecākus, visus cilvēkus Latvijā ar to, ka beidzot pēc 27 gadiem mēs esam nonākuši pie tā, pie kā mums vajadzēja nonākt vismaz pirms 25 gadiem, – mūsu valstī izglītība tiks pasniegta un tiks mācīta valsts valodā. Ar ko es arī visus mūs apsveicu.

Trešais punkts, pie kā gribētos mazliet pakavēties. Tie ir “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Bija likumprojekts, ko iesniedza VIENOTĪBAS frakcija, un bija alternatīvais likumprojekts izstrādāts. Diemžēl līdz tam likumprojektam, ko mēs gribējām atbalstīt... alternatīvajam likumprojektam, kurš mums likās, ka ir tāds tuvāks Eiropai, Eiropas Savienībai... Pret šo likumprojektu varētu būt mazāk pretenziju. Līdz tam mēs netikām, jo atkal, virknei deputātu atturoties un virknei deputātu nobalsojot, protams, “par”, šis pirmais likumprojekts izgāja cauri.

Jāsaka – šī nedēļa, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, ir pagājusi diezgan mierīgi. Ir prieks par šo pieņemto Izglītības likumu un... dzīvosim visi tālāk un uz priekšu!

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Varim Krūmiņam.

Tagad vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātei Laimdotai Straujumai. Lūdzu!

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien ir patiešām ļoti nozīmīga diena Latvijas attīstībai, latviešu valodai un Latvijas kultūrai.

Šodien Saeimā mēs pieņēmām galīgo lēmumu par “Grozījumiem Izglītības likumā” un “Grozījumiem Vispārējās izglītības likumā”, ar to nodrošinot mūsu jaunajiem cilvēkiem iespēju – es teiktu, ļoti progresīvu iespēju – mūsu valstī iegūt kvalitatīvu izglītību latviešu valodā. Es arī gribu atzīmēt, ka šis ceļš ir sācies jau 2004.gadā, kad Kārlis Šadurskis aizsāka ceļu uz izglītību latviešu valodā. 

Gribu arī atzīmēt, ka šajos pēdējos divos gados Šadurska kunga vadībā ministrija ir pieņēmusi vairākus ļoti būtiskus lēmumus, lai mūsu valstī tiktu cienījami ieviesta izglītība latviešu valodā. Kā piemēru es gribu minēt Šadurska kunga iniciatīvu par centralizētajiem eksāmeniem latviešu valodā, par vadlīnijām, kas veidotu skolēnu piederību Latvijai un stiprinātu attieksmi pret valsts valodu.

Manuprāt, šīsdienas lēmums ir ļoti būtisks, un es gribu izteikt vislielāko cieņu mūsu ministram un lielāko pateicību Saeimas deputātiem, kas beidzot ir... Saeimai... kas beidzot ir spērusi soli valodas – latviešu valodas apmācību ieviešanai vidusskolās, pamatskolā palielinot bilingvālās izglītības proporciju par labu latviešu valodai. 

Vēl es gribu atzīmēt VIENOTĪBAS sagatavotos, Saeimas atbalstītos “Grozījumus likumā “Par Latvijas Banku””, paredzot nosacījumus Latvijas Bankas prezidentam un viņa vietniekam, kā arī piedāvājot ierobežot Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu uz diviem ievēlēšanas termiņiem un katrā reizē uz pieciem gadiem.

Bet būtiskākais, gribu atkārtot, bija tas, ka mēs beidzot esam paspēruši vēl vienu soli pretī pilnīgai izglītībai latviešu valodā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Laimdotai Straujumai.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Godātie radioklausītāji! Šī tik tiešām ir nozīmīga diena gan personīgi, gan, es domāju, visai sabiedrībai kopumā, jo ir piepildījies tas, kas šķita kā ilgs un nesasniedzams sapnis, kad, vēl ārpus parlamenta esot, daudzi no šīsdienas Saeimas deputātiem iestājās par vienotu izglītību valsts valodā un netika sadzirdēti.

Lai gan 2011.gadā tika rosināta parakstu vākšana un vairāk nekā 120 tūkstoši Latvijas pilsoņu parakstījās par vienotu izglītību valsts valodā, līdz šim nebija izdevies panākt šo pāreju uz vienotu izglītību latviešu valodā. Šodien Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā ir beidzot pieņēmusi to, ko jau vajadzēja pieņemt 1991.gadā. Turpmāk izglītība Latvijā tiks iegūta galvenokārt latviešu valodā, un, es domāju, ka tas ir ļoti, ļoti nozīmīgs solis, stiprinot Latvijas valstiskumu un padarot Latviju latviskāku.

Par spīti dažu opozīcijas politiķu iebildumiem un pretestībai, šis lēmums ir pieņemts un stāsies spēkā jau tuvākajā laikā, bet praktiskā pāreja notiks 2019.gada 1.septembrī. Es domāju, ka šis tik tiešām vēsturiskais mirklis mūsu izglītības sistēmas tālākā attīstībā mums ir jānovērtē.

No citiem Nacionālajai apvienībai būtiskiem grozījumiem šodien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Valsts karoga likumā, kas paredz izvietot uz valsts iekšējām robežām – Latvijai ar Lietuvu un Latvijai ar Igauniju – valsts karogus, kas būs arī kā simboliska dāvana valstij tās simtgadē.

Tas īsumā ir viss. Protams, jautājumu, kas tika izskatīti Saeimas sēdē, bija krietni vairāk, bet šie bija būtiskākie no Nacionālās apvienības puses.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Dombravam.

Raidījumu šodien noslēdz partijas SASKAŅA frakcijas deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas sēdē trešajā lasījumā tika izskatīti likumprojekti, kas kopumā tiek dēvēti par izglītības reformu. Pēc ļoti daudziem protestiem un diskusijām par šo pretrunīgo reformu lielas daļas Latvijas pilsoņu viedoklis tā arī netika uzklausīts un likumprojekti nonāca līdz pēdējam lasījumam.

Frakcijas SASKAŅA deputāti jau iepriekšējos lasījumos ir iesnieguši vairākus priekšlikumus. Faktiski šodien tie bija 30 priekšlikumi, kuri kārtējo reizi tika noraidīti. Šie grozījumi paredz iespēju mazākumtautību skolās atstāt mācību priekšmetus, kas saglabā mazākumtautību identitāti un arī veicina integrāciju Latvijas sabiedrībā. Šīs reformas izstrādē netika precīzi novērtēti vairāki faktori, un pats svarīgākais ir izglītības kvalitātes novērtējums. Lai novērstu izglītības kvalitātes pasliktināšanos, frakcijas SASKAŅA deputāte Jeļena Lazareva iesniedza priekšlikumu, kas paredz ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, lai saņemtu objektīvus datus par reformas nepieciešamību un ietekmi. Un tikai pēc diviem gadiem ieviest šo reformu. Tas ļautu novērtēt visus iespējamos ietekmes riskus un novērst nelabvēlīgas sekas. Taču veselais saprāts neparādījās šajā reformā, jo arī šis priekšlikums tika noraidīts.

No frakcijas SASKAŅA daudzajiem priekšlikumiem tika atbalstīts deputāta Morozova priekšlikums, kas paredz novērtēt reformas ietekmi un sekas ne vēlāk kā trīs gadu laikā. Tas nozīmē, ka šīs reformas iespējami nelabvēlīgās sekas tiek paredzēts novērtēt, faktiski tikai tās sasniedzot, nevis izvērtējot un labojot no pašiem pirmsākumiem. Tas vēl vairāk apšauba šīs izglītības reformas vajadzību un pozitīvo rezultātu, jo nevar sagaidīt neko labu, kad koalīcijas deputāti izmanto šos grozījumus, lai konkurētu savā starpā par lielāku latviskumu un celtu savas partijas reitingus.

Par spīti mūsu iebildumiem, likumprojekts tika pieņemts pēdējā lasījumā, taču frakcija SASKAŅA neatkāpsies un frakcijas vārdā iesniegs vēstuli Valsts prezidentam ar lūgumu neizsludināt šos likumus un tikties ar frakcijas pārstāvjiem, lai sniegtu plašākus paskaidrojumus šajā sakarā. 

Diemžēl pēdējā mēneša notikumi neatstāj cerību, ka prezidents atbalstīs mūsu nostāju. Frakcija gatavos iesniegumu Satversmes tiesai un nepieciešamības gadījumā vērsīsies ar iesniegumu Eiropas Savienības Tiesā.

Vēl viens svarīgs šīsdienas sēdes likumprojekts bija “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””, kas paredz novērst situācijas, kuras ir radušās pēdējā mēneša laikā. Saeimā tika iesniegti divi likumprojekti. Viens no tiem paredz iespēju izteikt neuzticību ievēlētajam un apstiprinātajam Latvijas Bankas prezidentam. Otrs – alternatīvais likumprojekts – ierobežo tikai pilnvaru laiku.

Mēs atbalstām plašākas Latvijas parlamenta pilnvaras un atbalstījām pirmo piedāvāto likumprojektu. Mēs redzam, ka valdošais vairākums, izvirzot savus kandidātus, bieži aizmirst par valsts interesēm. Iespēja atbrīvot iepriekš ieceltas amatpersonas ir iespēja atzīt un labot savas kļūdas. Tā kā mēs dzīvojam parlamentārā republikā, ir vairāk nekā skaidrs, ka šie loģiskie grozījumi ir nepieciešami nākotnes risku mazināšanai. Frakcija SASKAŅA atbalstīja šos grozījumus, balsojot “par”.

Vēl gribu piebilst, ka šodien pirmajā lasījumā tika atbalstīts jauns visaptverošais nolīgums starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku. Šī nolīguma ratificēšana Latvijai sniedz iespēju nostiprināt sadarbību ar Armēniju, uzlabojot komerciālo vidi un sniedzot Latvijas uzņēmējiem lielākas sadarbības un eksporta iespējas ar Armēniju. Arī mūsu frakcija atbalstīja šo līgumu.

Tas šodien viss.

Paldies par uzmanību. 

Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam.

Līdz ar to šīsdienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos citureiz!

Ceturdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas kārtējā sēde
10:30  Juridiskās komisijas sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem