Frakciju viedokļi 2018.gada 8.martā

(13.03.2018.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimā šodien tika pieņemti vairāki ļoti nozīmīgi lēmumi.

Kā pirmo es gribu atzīmēt valodas jautājumu, jo vairāki likumprojekti paredz stiprināt latviešu valodas, vienīgās valsts valodas, lomu.

Pirmām kārtām jāteic, ka otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Saeimai tika iesniegti arī jauni likumprojekti, kuri saistīti ar latviešu valodu un par kuriem Zaļo un Zemnieku savienība nobalsoja “par”, jo atbalstīja šo likumprojektu virzību. Tas ir likumprojekts “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” un likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”.

Kā ļoti nozīmīgu es uzskatu arī balsojumu par Rimšēviča kunga atsaukšanu. Tas bija nozīmīgs, bet reizē arī bezjēdzīgs balsojums, jo jau līdz šim daudzas amatpersonas, augstākās amatpersonas, proti, Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītais premjerministrs, finanšu ministre, Saeimas priekšsēdētāja un Valsts prezidents, ir aicinājušas Rimšēviča kungu atkāpties, bet diemžēl Rimšēviča kungs neatkāpjas. Un Latvijas tēls tiek bojāts.

Jāsaka, šī sesija arī radioklausītājiem ir ļoti īpaša, jo atsevišķi deputāti Saeimas Sēžu zālē spēlē teātri. Kaimiņa kungs ļoti atraktīvi uzvedas un neļauj runāt.

Es vēlos piebilst arī par darba kārtības jautājumu, kurš netika šodien izskatīts. Tas ir lēmuma projekts “Par atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai”, kurš tika pārcelts uz nākamo Saeimas sēdi. Šis aicinājums un šis projekts ir ļoti nozīmīgs gan Latvijas valstij, gan arī mūsu sadarbībai ar pārējām Baltijas valstīm. Šim projektam ir jābūt efektīvam, tam ir jābūt arī vienotam un caurskatāmam, caurspīdīgam. Bet diemžēl šis balsojums tika pārcelts uz nākamo sēdi, un tikai viena deputāte iebilda.

Kā pašu galveno es vēlos uzsvērt jau ieilgušo stāstu par obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK, kas ļoti sadārdzina elektroenerģijas rēķinus iedzīvotājiem. Faktiski šodien Saeimas sēdē arī tika atzīts, ka OIK ieviešana bija kļūda. Un, man liekas, ļoti pareizs bija Zaļo un Zemnieku savienības deputāta Augusta Brigmaņa priekšlikums šos Pieprasījumu komisijā saņemtos iesniegumus nodot izvērtēšanai prokuratūrai; komisijas deputāti to atbalstīja. Tātad nu jau profesionālā līmenī tas viss tiks skatīts. Proti, prokuratūrā tiks vērtēts, vai, ieviešot OIK, jau kopš 2005.gada, kad tika sākta OIK ieviešana, nav bijuši pārkāpumi. Mēs uzskatām, ka šajā procesā noteikti ir bijuši pārkāpumi. To pierāda arī pēdējie notikumi. Ir atņemtas daudzas no izsniegtajām atļaujām. Tādēļ šis OIK stāsts ir jāizbeidz, un iedzīvotāju rēķiniem ir jābūt daudz, daudz mazākiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labvakar, godātie radioklausītāji! Šodien bija gara sēde. Vēlos pievērst uzmanību trim jautājumiem.

Pirmais šodien no rīta puses visplašāk diskutētais jautājums bija demisijas pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Šodien Arvils Ašeradens uzskaitīja divu gadu laikā padarītos darbus, un Saeimas vairākums nolēma, ka Arvilam Ašeradenam darbs ir jāturpina. Ministrs informēja par to, ka divu gadu laikā ir ļoti daudz kas darīts OIK sistēmas sakārtošanā, elektroenerģijas tarifu mazināšanā. Divu gadu laikā ir atcelti 28 lēmumi par OIK licencēm, un rezultātā ir ietaupīti 400 miljoni eiro. Deputāti ar savu balsojumu nolēma, ka Arvilam Ašeradenam savs darbs ir jāturpina. Un jāturpina visi darbi pie elektroenerģijas tarifu samazināšanas un OIK sistēmas sakārtošanas.

Otrs lielais jautājums, par ko šodien bija plašas debates, bija par izglītību. Vēlos atzinīgi teikt, ka Saeima turpina virzību uz izglītību valsts valodā, lai darba tirgū nodrošinātu līdzvērtīgas iespējas arī mazākumtautību skolu audzēkņiem. Un šodienas balsojums paredz, ka mazākumtautību skolās 1.–6.klases audzēkņiem būs jāmācās latviešu valodā... 50 procenti – latviešu valodā, 50 procenti – krievu valodā; 7.–9.klasē latviešu valodas un krievu valodas īpatsvars būs 80 procenti pret 20 procentiem. Un vidusskolā mācības notiks tikai valsts valodā.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka jau šobrīd mazākumtautību skolās 92 procenti audzēkņu izdara izvēli par labu eksāmenu kārtošanai latviešu valodā. Vēlos arī informēt, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi aptuveni 3,3 miljonus eiro pedagogu apmācībai gan pirmsskolas līmenī, gan pamatskolas, gan sākumskolas līmenī, lai skolotāji varētu veiksmīgi adaptēties, pielāgoties jaunajai kārtībai.

Sēdes izskaņā Saeimas deputāti lēma par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties. Saeimas vairākums atbalstīja šo priekšlikumu, tādēļ Saeima ir nolēmusi aicināt Ilmāru Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata vismaz uz izmeklēšanas laiku.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Upeniekam.

Tagad pie mikrofona frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēde sākās ar balsojumu par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā. Nacionālās drošības padome Maizīša kungu izvirzīja vienbalsīgi, bet vakar frakcija SASKAŅA uzaicināja Maizīti tikties ar mūsu frakcijas deputātiem. Pēc tikšanās tika pieņemts lēmums atbalstīt Maizīša kunga kandidatūru, un to mēs arī izdarījām ar savu balsojumu “par”.

Viens no skaļākajiem Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem ir frakcijas VIENOTĪBA aicinājums Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata. Pēdējā laikā šis jautājums izraisa daudz apvainojumu un pārdomu. Mēs neesam tiesneši un neņemamies spriest tiesu par to, vai Rimšēvičs ir vai nav vainīgs. Bet šajā gadījumā, kad acīmredzot ir jāizvēlas starp Rimšēviča interesēm un Latvijas interesēm, mums ir jārīkojas par labu Latvijai.

Fakts, ka Latvija nespēj atbrīvot no amata vai aizvietot centrālās bankas prezidentu, kaitē Latvijas reputācijai. Rimšēvičs ir arī Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis, un diemžēl Latvijas valdība nav spējusi atrisināt situāciju ar Rimšēviča aizvietošanu ECB padomē. Tādēļ visiem būtu labāk, ja Rimšēvičs ņemtu vērā Latvijas intereses un atkāptos. Lielākā daļa frakcijas SASKAŅA deputātu ir atbalstījuši šo iniciatīvu.

Šodien otrajā lasījumā tika izskatīts pretrunīgais un pēdējā laikā visvairāk apspriestais likumprojekts, kas saistīts ar tā saucamo izglītības reformu, kura paredz pirmsskolu un skolu sistēmas pilnīgu pāreju uz latviešu valodu. Likumprojektam “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” frakcijas SASKAŅA deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, kas pēc būtības varētu novērst radušos protestus un apmierinātu lielu daļu iedzīvotāju (viens no svarīgākajiem priekšlikumiem paredzēja atstāt likumā 42.pantu, lai apvienotu gan vispārējās izglītības, gan mazākumtautību izglītības programmas, saglabājot mazākumtautību pārstāvju identitāti un integrējot tos Latvijas sabiedrībā), taču šie priekšlikumi tika noraidīti.

Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” frakcijas SASKAŅA deputātu priekšlikumu arī bija gana daudz. Šie priekšlikumi paredzēja līdzsvarot mazākumtautību izglītības sektoru, mēģināja atrast iespēju mazākumtautību pārstāvju identitātes saglabāšanai un iedzīvotāju saliedētības veicināšanai, taču arī visi šie priekšlikumi tika noraidīti.

Šā likuma grozījumi sagrauj iespēju samierināt iedzīvotājus un sagrauj cerību, ka Latvijas iedzīvotāju viedoklis valdībai ir svarīgs. Šī reforma skars ne tikai valsts skolas, bet arī privātās izglītības iestādes, kurās bērniem par iedzīvotāju pašu nopelnītajiem līdzekļiem būs jāmācās latviešu valodā. Paliks neskartas tikai tās skolas, kuras darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas divpusējiem un daudzpusējiem starpvalstu līgumiem.

Reformā nav pārdomāta nākotnes skatījuma. Un viens no pierādošiem faktiem ir grozījums, kas paredz, ka augstskolās profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami tikai latviešu valodā. Tas pēc būtības norobežo Latvijas augstākās izglītības sistēmu no ārzemju studentiem. Pats ministrs to izprot un iesniedza priekšlikumu, kas paredz šo eksāmenu kārtošanu studiju programmas valodā. Šo loģisko priekšlikumu frakcija SASKAŅA ir atbalstījusi.

Kopumā šī reforma ir tik politizēta pirmsvēlēšanu gaisotnē, ka rodas bažas par šīs reformas pozitīvu rezultātu. Tas pilnīgi noteikti var šķelt sabiedrību un radīt neapmierinātību lielai daļai iedzīvotāju. Frakcija SASKAŅA neatbalsta šos likumprojektus un balsoja pret tiem.

Vēl viens politizēts likumprojekts ir “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, kas paredz veikt priekšvēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā. Tas ir provokatīvs likumprojekts, kas pēc būtības ir pretrunā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu, kurš nosaka izteiksmes brīvību. Frakcija SASKAŅA balsoja pret šo likumprojektu, neatbalstot provokatīvas situācijas radīšanu. Neskatoties uz to, minētais likumprojekts ir saņēmis atbalstu tā nodošanai izskatīšanai atbildīgajā komisijā. Taču visiem ir jāsaprot, ka tā pastāvēšanas iespēja ir pretlikumīga un ne pie kā laba nenovedīs.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Cienījamie radioklausītāji! Šeit retu reizi sanāk teikt – labvakar! Šodien Saeimas sēde bija tiešām piepildīta ar svarīgiem jautājumiem, sākot no Satversmes aizsardzības biroja direktora ievēlēšanas līdz pat lēmuma projektam par neuzticības izteikšanu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.

Tāpēc uzreiz pie lietas.

Nacionālās apvienības vārdā vēlos apsveikt Jāni Maizīti ar atkārtotu ievēlēšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā. Ceram, ka Maizīša kungs spēs savā amatā arī turpmāk saglabāt neitralitāti un pieņemt būtiskus un nepieciešamus lēmumus, savā darbībā būs godprātīgs un nodrošinās efektīvu Satversmes aizsardzības biroja darbu, īpaši – pretizlūkošanas jomā. Vēlam jums, Maizīša kungs, veiksmi un izdošanos un ceram, ka savā darbā attaisnosiet jums šodien izteikto Saeimas uzticību.

Šodien atbalstījām arī turpmāko ekonomikas ministra palikšanu savā amatā, jo uzskatām, ka Ašeradena kungam jāturpina iesāktais darbs un jāspēj operatīvi un efektīvi atrisināt esošās problēmas, jāveic obligātā iepirkuma komponentes jomas sakārtošana, kā arī jāatgūst sabiedrības uzticība šiem procesiem.

Uzdevums nav viegls, bet jauna ekonomikas ministra virzīšana esošo situāciju neatrisinātu, vien vēl tālāk atliktu un vairotu neskaidrību par iesākto darbu pēctecību.

Par Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimā nonākuši Nacionālās apvienības virzītie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Ar likumprojektu vēlamies iedzīvināt to, kas jau noteikts Satversmes 4.panta pirmajā teikumā – “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda” –, kā arī Satversmes preambulā uzsvērto: “Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valodai [..].” Tas, ka 28 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā joprojām ir pieļaujams, ka priekšvēlēšanu aģitācija (faktiski – kandidēšana uz tautas priekšstāvju amatu, kuru ieņemt un par kuru balsot var tikai personas, kuras pārzina valsts valodu), var notikt svešvalodā, ir pilnīgs absurds! Jāsaprot, ka Valsts valodas likums ir jāievēro. Ar šiem grozījumiem turpinām nostiprināt latviešu valodas pozīcijas mūsu pašu valstī, lai gan ir skumji, ka tas vispār ir jādara. Esam apņēmības pilni neapstāties pie iesāktā. Latviešu valodai Latvijā ir jādominē valsts pārvaldē, skolās, ikdienas saziņā un, jā, arī politiskajā aģitācijā. Stāsts ir par pašcieņu un cieņu pret Latviju un latviešu valodu. Neuzskatu, ka tiem, kuriem trūkst pat tik daudz cieņas pret mūsu valsts valodu, lai tajā aģitētu, vajadzētu ļaut to darīt. Tad jājautā: kādas valsts vēlēšanās šie kandidāti, pēc viņu domām, kandidē?

Ir patiess gandarījums, ka šim principam piekrīt lielākā daļa kolēģu Saeimā un ka grozījumi nodoti tālākai izskatīšanai komisijās.

Turpinot par valsts valodas lomu Latvijā, jāteic, ka Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk – krievu valodas) zināšanas arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.

Vēl biedējošāki ir statistikas dati: septiņās lielākajās Latvijas pilsētās, kur dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, tikai 40 procenti ir latvieši. Tas rada krievu valodas pašpietiekamību īpaši privātuzņēmumos, un nu ir radusies situācija, ka darba devēji, pieņemot darbiniekus darbā, kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi. Lai labotu šo nepieņemamo situāciju, Nacionālā apvienība iesniegusi Darba likuma grozījumus, kuri paredz, ka darbiniekiem ir tiesības ar Latvijas vietējiem iedzīvotājiem sazināties valsts valodā.

Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā darba devējam liegs nepamatoti pieprasīt no darbinieka svešvalodas zināšanas. Likumprojekta mērķis ir novērst latviešu lingvistisko diskrimināciju darbā, kā arī veicināt latviešu palikšanu Latvijā un repatriāciju. Nacionālā apvienība jau gadiem ilgi strādā, lai panāktu Saeimas kolēģu izpratni par šī jautājuma nozīmību.

2012.gadā izdevās novērst krievu valodas zināšanu nepamatotu pieprasīšanu darba sludinājumos, tomēr būtiskākie Nacionālās apvienības piedāvātie priekšlikumi netika atbalstīti uzņēmēju organizāciju un koalīcijas partneru spiediena dēļ.

Nacionālā apvienība līdzšinējo panākumu attiecībā uz darba sludinājumiem uzskata tikai par kosmētisku samilzušās problēmas risinājumu. To pierāda nesenais publiski izskanējušais gadījums, ka de facto lingvistiskās diskriminācijas dēļ ārstes darbu bija spiesta pamest traumatoloģe ortopēde Dita Danosa. Tas, ka darba devējs darbiniekam aizliedz būt pilsoniski atbildīgam un runāt ar iedzīvotājiem valsts valodā, ir pazemojoši. Ceram, ka kolēģi mūsu piedāvātos grozījumus atbalstīs arī to turpmākajā virzībā uz apstiprināšanu Saeimā.

Un, noslēdzot jautājumu par valsts valodu, jāteic, ka šodien otrajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Tādējādi tika nosacīti ievadīts beigu posmā jautājums par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā visās vispārējās izglītības iestādēs Latvijā.

Esam gandarīti, ka Nacionālās apvienības jau gadiem aktualizētais un darba kārtībā uzturētais jautājums jau tuvākajā laikā tiks pakāpeniski iedzīvināts praksē.

Un nobeigumā par atlikto jautājumu – par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata. Rimšēviča kungam kā ilggadējam Latvijas Bankas un kopumā finanšu sektora darbiniekam būtu noteikti jāsaprot, cik vērtīga un cik trausla ir reputācija, un jāapzinās, ka atkāpšanās šobrīd, lai vai kāda būtu situācija, būtu vislabvēlīgākais risinājums Latvijas valstij. Ilmāra Rimšēviča turpmākā atrašanās amatā pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, var diskreditēt turpmākos Latvijas Bankas lēmumus un arī Latvijas valsti. Ņemot vērā, ka šobrīd nav citu juridisku ceļu, kā atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu, pret kuru ir sākts kriminālprocess, Nacionālā apvienība atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ilmāram Rimšēvičam, aicinot viņu atkāpties no amata.

Un nu pašās beigās – paldies par jūsu uzmanību.

Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Svētdien, 20.maijā