Frakciju viedokļi 2018.gada 22.februārī

(26.02.2018.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šīsdienas Saeimas sēde, un par to, kādi jautājumi tajā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti, kā arī par citām aktualitātēm jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Raidījumā “Frakciju viedokļi” pirmā šodien runās Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien galvenā aktualitāte bija saistīta ar Ministru prezidenta gadskārtējo ziņojumu, un bija, manuprāt, ļoti vērtīga diskusija.

Latvijas Reģionu apvienības vārdā varu teikt, ka, lasot šo ziņojumu, mums visiem likās, ka, jā, Latvijā viss ir kārtībā, valsts attīstās visos veidos, visās nozarēs. Taču, kad mēs nedēļas nogalē sākam savu ceļu pie vēlētājiem, kad izbraucam no Rīgas un paskatāmies apkārt, tad aina ir pavisam cita. Sabiedrība tomēr ir neapmierināta ar valdības darbu, un pēdējā laikā arī skandāli to ietekmē negatīvi. Skaties, kuru nozari vēlies – vai tā ir veselība, enerģētika, ekonomika, vai finanses, vai banku sektors, – visās uzrādās smagas, risināmas problēmas. Šis ziņojums, protams, ir svarīga formalitāte, bet ilgtermiņā patiesais valdības darba vērtētājs ir un paliek Latvijas iedzīvotājs. Un kāds ir iedzīvotāju vērtējums? Ja mēs paskatāmies reģionos un novados, tad cilvēki joprojām atstāj Latviju, aizbrauc, un visbiežāk – uz neatgriešanos. Es neanalizēšu visu šo ziņojumu, tikai varu teikt to, ka ziņojums kopumā rada vairāk jautājumu nekā sniedz atbildes – ko tad valdība tā īsti ir paveikusi pēdējo divu gadu laikā. Pēdējo nedēļu notikumi uzskatāmi liecina, ka tai tomēr tā īsti neveicas, un visa tā valdības darbība ir tāda mērena muļļāšanās. Mēs secinām, ka banku sektors netiek pienācīgi uzraudzīts, problēmas ir finanšu sektorā, ekonomikā... Ja es runāju par ekonomikas nozari, tad mēs – Latvijas Reģionu apvienības frakcija – esam gatavi pieprasīt ministra demisiju, ja līdz 1.martam netiks pildīti mūsu uzstādījumi par elektroenerģijas maksājumu samazināšanu, un ne tikai zemniekiem, bet arī vidējiem un mazajiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Žēl, ka šodien ministri, kas piedalījās Saeimas sēdē, tomēr nebija gatavi atbildēt uz opozīcijas izteiktajiem kritiskajiem vērtējumiem par nozaru darbu. Tas tikai liecināja, ka diemžēl mēs nevaram rast īstu sadarbību un nevēlamies skaidrot tos jautājumus ne deputātiem, ne īpaši tiem, kuri nav koalīcijā. Un es uzskatu, ka arī iedzīvotājiem, kuri sekoja līdzi un klausījās.

Pirmdien, 26.februārī, Latvijas Reģionu apvienības frakcijā esam aicinājuši uz tikšanos finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Aicinām sekot jūs līdzi mūsu frakcijas un apvienības mājaslapā. Bet nākamajā trešdienā uz frakcijas sēdi tiks aicināts ministrs Gerharda kungs, un arī varat sekot līdzi mūsu diskusijai.

Nobeigumā... es priecājos par šodienu, mums bija gara diskusija par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Beidzot, pēc 28 gadiem, mēs varam cerēt, ka latviešu valodas apmācība notiks visās skolās un latviešu valoda, kas ir mūsu valsts valoda, iegūs savu pienācīgo vietu sabiedrībā, sākot no bērniem līdz pieaugušajiem.

Paldies, ka uzklausījāt. Aicinu jūs sekot līdzi Latvijas Reģionu apvienības darbiem mūsu mājaslapā un ikdienā.

Paldies.

Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājai Nellijai Kleinbergai.

Nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Astrīda Harju. Lūdzu!

A.Harju (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā ir aizvadīta spraiga sēdes diena, kura sākās ar Ministru prezidenta ziņojumu par valdības un ministru paveikto aizgājušajā periodā, kā arī par uzstādītajiem mērķiem un uzdevumiem, ko valdība veiks turpmāk. Kā jau parasti šādos ziņojumos, sabiedrība vērtē to divās daļās.

Viena daļa ir pozitīva, atzinīgi tiek novērtēts paveiktais vai uzsāktais. Tās ir skaidri redzamās reformas dažādās jomās. Saprotams, ka reformas sākotnējā periodā var ciest neveiksmes un arī nest zināmas raizes un zaudējumus, bet, skatoties perspektīvā un tālākā attīstībā, – ieguvumus.

Un otra daļa ir kritiskā daļa. Pēc ziņojuma bija garas debates no deputātu puses un arī norādījumi, un pat demisijas pieprasījums gan valdībai, gan atsevišķiem ministriem.

Bet, VIENOTĪBAS skatījumā, gribu pieskarties tādai ļoti sāpīgai tēmai, kas ilgāku laika periodu jau pastāv sabiedrībā un kas arī šodien izskanēja. Tā ir obligātā iepirkuma komponente elektroenerģijas jomā. Šajā sakarā es vēlos sniegt skaidrojumu un arī kopēju ieskatu, kā šī obligātā iepirkuma komponente ienāca mūsu, ikviena elektrības patērētāja, rēķinos. Aizsākums ir meklējams deviņdesmito gadu vidū, kad Latvijā sāka attīstīt zaļās enerģijas stratēģiju, un pēc tam Saeima 2005.gada 5.maijā pieņēma Enerģētikas tirgus likumu, kurā tika ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas noteica, ka Enerģētikas tirgus likumā iekļaujama norma, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas, kas radušās publiskajam tirgotājam, iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai maksājot garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Un šīs saistības ir spēkā visu šo laika periodu līdz šai dienai un vēl turpinās. Līdz ar to šī valdība ir uzsākusi Ekonomikas ministrijas uzdevumā šīs tautā sauktās OIK sistēmas sakārtošanu. Šobrīd norit audits par OIK sistēmas jēgu un būtību. Pirmās 39 riskantās stacijas tiek apsekotas dabā, visas tiek dokumentētas, un šobrīd astoņām stacijām šīs atļaujas ir anulētas, bet pārējām stacijām izvērtējums tiks publiski paziņots līdz februāra beigām.

Līdz ar to viena daļa ir audits šajās stacijās, otra daļa ir audits pašā Ekonomikas ministrijā par administratīvo lēmumu likumību, un trešā daļa šajā reformā ir tā, ka tiek veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas uzliktu stingrākas prasības un saistības tieši šīs enerģētikas ražotājiem, kā arī pastiprinātu kontroles mehānismu.

Līdztekus tam tiek veikta pārskate, kā atbalstīt lielākos ražotājus, kam šogad jau ir valsts atbalsts, līdz ar to stiprinot eksporta konkurētspēju pasaules tirgos. To ļoti atzinīgi ir novērtējuši lielie uzņēmumi reģionos – “Dobeles dzirnavnieks”, “Valmieras stikla šķiedra”, Brocēnu cementa rūpnīca “CEMEX”. Pašreiz tiek pārskatītas arī zemniekiem un ceļu uzņēmumu īpašniekiem jaudas samazinājuma izmaksas, kā arī tiešajiem patērētājiem, mainot mainīgo un fiksēto daļu. Tātad varētu teikt, ka valdība un ministrija ir ķērusies pie šīs sistēmas sakārtošanas. Turpmākajām darbībām var sekot līdzi gan Ekonomikas ministrijas mājaslapā, gan arī būs informācija publiskajā telpā.

Līdz ar to šī bija varbūt pati sāpīgākā tēma, kas skāra tieši mūsu partijas ministriju, un šobrīd veicu šo skaidrojumu.

Paldies radioklausītājiem, ka jūs uzklausāt! Un uz sadzirdēšanos nākamajos raidījumos!

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātei Astrīdai Harju.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēde ir sākusies ar Ministru prezidenta ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību.

Šobrīd mēs vērojam nopietnu valdības krīzi. Ticību šai valdībai mazina daudzi notikumi: “Liepājas metalurga” likteņa lemšanas ievilkšanās un nesenais Kučinska kunga atzinums, ka tomēr šī ekonomiski svarīgā uzņēmuma darbība neatjaunosies; elektrības rēķinu kāpums no 40 līdz 100 procentiem no šī gada 1.janvāra, par ko jau Zemnieku saeima draud pieprasīt ekonomikas ministra demisiju; banku sektora skandāli, kas ir saistīti ar “ABVL Bank”, Norvik banku un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, negatīvi ietekmē Latvijas reputāciju un finanšu sistēmu. Valdība netiek galā ar šīm situācijām un apšauba savu spēju godprātīgi pārvaldīt mūsu valsti.

Runājot par šīsdienas sēdes darba kārtību, pirmajā lasījumā tika izskatīti likumprojekti “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” un “Grozījumi Izglītības likumā” – tā saucamā izglītības reforma. Valdība uzspiež piedāvāto izglītības reformu kā pareizu, nepamatojot to ne ar socioloģisko analīzi, ne ar zinātnisku izpēti un ignorējot un neuzklausot protestējošos iedzīvotājus. Šī reforma ierobežos mazākumtautību personu intereses un tiesības saņemt izglītību dzimtajā valodā. Taču latviešu valodas stiprināšana nav pretrunā ar mazākumtautību tiesībām izglītības jomā. Frakcija SASKAŅA redz, ka piedāvātā reforma ir slikti pamatota, nekvalitatīva. Mūsu deputāti iestājas par mazākumtautību bērnu un pusaudžu taisnīgu un demokrātisku izglītošanu, tāpēc neatbalsta šo izglītības reformu un balsoja pret šiem likumprojektiem. Mēs neatbalstām sabiedrības šķelšanu un iedzīvotāju viedokļa ignorēšanu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Labdien! Nacionālā apvienība ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā”, kas šodien tika nodots izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lai novērstu tāda veida situāciju, kāda radusies ar Pāvilostas novada Sakas pagastā esošo māju-kuģi, kā arī attiecībā uz laivu un kuģu pārziemošanu, būvi un remontu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā, Nacionālā apvienība ierosina Zvejniecības likumā veikt izmaiņas, nosakot, ka piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kā arī zvejnieku un ūdens tūristu apmetņu ierīkošana nedrīkst būt pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Laivu un kuģu būvei un remontam piekrastes tauvas joslā jānotiek vienīgi tajās vietās, kas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Nacionālās apvienības deputāti Saeimā iesniedza priekšlikumu grozīt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu un noteikt, ka sabiedriskā transporta biļešu cenas atvieglojumus Latvijā trešo valstu pilsoņiem nepiemēro. Saeimas sēdē tas guva atbalstu, un tagad likumprojektu vērtēs Sociālo un darba lietu komisija.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gadā Latvijā dzīvoja aptuveni 50 tūkstoši trešo valstu pilsoņu. Šobrīd šīs personas ir tiesīgas saņemt tādus pašus braukšanas maksas atvieglojumus, kā Latvijas valstspiederīgie.

Jāņem vērā, ka atsevišķās valstīs, piemēram, Krievijā un Baltkrievijā, pensijas vecuma gadi personām tiek noteikti ātrāk nekā Latvijā. Izdevumi, kuri rodas sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem, tiek segti no valsts un pašvaldību līdzekļiem. Tā tiek diskriminēti Latvijā strādājošie un dzīvojošie valstspiederīgie, kuri spiesti maksāt par savu vienaudžu, citu valstu pensionāru sabiedriskā transporta atlaidēm. Likuma grozījumu pieņemšana šādu nevienlīdzību novērstu.

Vadītāja. Paldies Ritvaram Jansonam no Nacionālās apvienības frakcijas.

“Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Kalnozols. Lūdzu!

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien! Šodien bija viena no garākajām, intensīvākajām Saeimas sēdēm, kura sākās ar mūsu Ministru prezidenta atskaiti par padarīto.

Saeimas runās tika teikts, ka viņš, mūsu Ministru prezidents Māris Kučinskis, ir viens no labākajiem Ministru prezidentiem kopš Atmodas laikiem, kurš cenšas savu darbību vērst uz rezultātu, skatīties līdzi rīcības programmai, lai šī rīcības programma tiktu īstenota.

Neskatoties uz to, ka mēs, Saeima, neesam devuši tādu kopīgu mērķi, kādu mēs Latviju vēlamies atstāt saviem bērnu bērniem... Tāpēc aicināju visus deputātus dot šo kopīgo mērķi un aizsūtīju savus priekšlikumus. Arī radioklausītājus aicinu dot savus priekšlikumus, kādu viņi vēlētos redzēt mūsu Latviju bērnu bērniem pēc daudziem gadiem.

Nākamais. Manuprāt, viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas tika izskatīts Saeimas sēdē, ir grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā. Tas ir likums, kur mēs paši varam veidot savu valsti, savu tautsaimniecību un paši varam kontrolēt savu naudu, mēs paši veidojam šīs krājaizdevu sabiedrības un paši kontrolējam, rīkojamies ar savu naudu un pārvaldām šo naudu. Un tā ir viena no būtiskākajām lietām, ja mēs gribam Latvijas ilgtermiņa attīstību.

Vēl svarīgs jautājums tika izskatīts izglītības likumu jomā, kas saistās ar to, ka turpmāk tuvākos gados darīsim visu, lai latviešu valoda būtu galvenā valoda, kurā mācās mūsu bērni. Tas, manuprāt, – un to uzsvēra arī daudzi citi runātāji – ir ļoti būtisks jautājums, lai mēs veidotu vienu kopīgu valsti, kopīgus iedzīvotājus un mēs netiktu dalīti krievvalodīgos un latviešvalodīgos, lai mēs visi būtu vienas valsts iedzīvotāji, kas mīl savu dzimteni, savu valodu un esam vienoti.

Tas būtu īsumā par mūsu Saeimas sēdi.

Paldies, klausītāji, ka klausījāties! Veiksmi jums! Patīkamas brīvdienas, kārtīgi atpūsties un mīlēt savu dzimteni!

Vadītāja. Paldies Valdim Kalnozolam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to ir izskanējuši “Frakciju viedokļi”, kas skanēja tiešraidē no Saeimas nama.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos citreiz!

Trešdien, 19.septembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:50  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:30  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska tikšanās ar Rumānijas parlamenta Deputātu palātas Aizsardzības, sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības komisijas delegāciju
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:30  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas Ineses Lībiņas-Egneres un komisijas deputātu tikšanās ar Rumānijas parlamenta Deputātu palātas Aizsardzības, sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības komisijas delegāciju
13:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Govert Jan Cornelis Bijl de Vroe
15:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde
15:00  Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēde
 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196