Frakciju viedokļi 2017.gada 23.novembrī

(28.11.2017.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgušās Saeimas sēdes un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Manuprāt, katrs no kolēģiem arī piekritīs tam, ka šonedēļ Saeimas darba lielākā daļa tika veltīta budžeta un ar budžetu saistīto likumprojektu apspriešanai. Tāpēc arī es savas frakcijas vārdā paudīšu viedokli par šo lielo darbu. Pavisam trīs nelielas piezīmes.

Pirmkārt. Mūsu frakcija neatbalstīja konkrēto valsts budžetu nākamajam gadam un nākamajiem trim gadiem vairāku apsvērumu dēļ, un mēs tos arī savā viedoklī paudām. Mūsuprāt, lai gan naudas, protams, ir vairāk un nauda tiek sadalīta labiem mērķiem, tomēr kopumā šis budžets īsti... nav vērsts uz nākotni. Katra ministrija ir skatījusies uz savu šauro resoru, un, ja iespējams, uz to, kā savā jomā naudiņu ietaupīt, bet neskatās uz cilvēkiem un nedomā par kopējo problēmas risinājumu. Kā mazu piemēru minēšu jautājumu par internātskolām. Īstenībā, samazinot jeb atņemot valsts finansējumu un sakot, lai šo darbu dara tālāk pašvaldības, kas savukārt uztraucas par visām ģimenēm un bērniem, kuriem nav normāli nodrošināta iespēja apmeklēt skolu, valsts nepiedāvā nekādu citu risinājumu. Saka – pašvaldības par to atbild. Bet kas notiks nākamgad pēc 1.septembra, ja šie divi tūkstoši bērnu, teiksim, neaizies uz skolu? Vai valdība par to ir domājusi? Tātad šobrīd galvenais mērķis ir ieekonomēt kaut kur naudu. Vēl vairāk. Ja mēs paskatītos arī citus gadījumus, tad jāteic – izglītības ministrs ne tikai demagoģiski mēģināja pierādīt Saeimas deputātiem, ka ne jau viņš ir vainīgs pie tā, ka mums izglītības problēmas bija jālemj šeit uz vietas, budžeta paketes ietvaros. Viņš pat meloja. Šodien man zvanīja no Auces novada Bēnes vidusskolas un stāstīja, ka direktors, kurš pasniedz informātiku, ienāk 10.klasē un bērni saka: “Bet izglītības ministrs teica, ka mums informātika nemaz nenotiek. Neesot skolotāja, kas pasniedz.” Bet šajā skolā visi priekšmeti notiek. Tā ka šeit īstenībā daudz kas ir veidots, apmānot arī deputātus.

Otrs mazs piemērs ir saistīts ar Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā ietverto normu izpildi. Saeimas deputāti šodien norādīja, pat vairākkārt uzsvēra, ka arī Saeimai un valdībai ir jāievēro likumi un likumā ierakstītās normas ir jāizpilda. Budžeta projekts šīs likuma prasības neizpilda.

Trešais piemērs, arī saistībā ar budžeta likumu, attiecas uz vienotās atlīdzības likumu, kurā paredzēta jauna tiesnešu darba apmaksas kārtība. Īstenībā... pēc būtības tā ir noteikta tikai uz vienu gadu. Pats tieslietu ministrs to kritizē un saka, ka tādā veidā to likumu grozīt nedrīkst, jo tas apdraud tiesu neatkarību un ir pretrunā ar Latvijas Satversmi. Frakcija “No sirds Latvijai” piedāvāja konkrētu risinājumu – tieši tādu, kādu tieslietu ministrs ieteica, – ievērojot to pašu principu, nepārsniedzot budžetā paredzēto finansējumu. Diemžēl Saeimas deputāti akceptēja Satversmei neatbilstošu regulējumu, nākamgad atkal būs jauna sūdzība konstitucionālajā tiesā un tai nāksies labot Saeimas apzināti pieļauto Satversmes pārkāpumu.

Tā ka budžeta paketes apspriešanas ietvaros mēs dzirdējām daudz interesantu lietu. Es ceru, ka Saeimas deputāti turpmāk vairs nepieļaus tādas kļūdas, bet būs spiesti labot tās, ko šodien un vakar pieļāva.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien jau otro dienu pēc kārtas tika izskatīts gadskārtējais valsts budžets un ar to saistītie likumprojekti galīgajā lasījumā. Frakcija SASKAŅA atbalsta likumprojektus, kuri nodrošina sociālo atbalstu valsts iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai. Viens no šādiem likumprojektiem ir “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas paredz piecu procentu PVN likmes noteikšanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Balstoties uz starpinstitūciju darba grupas viedokli, PVN likmes samazināšana šai produktu grupai ļaus mazināt ēnu ekonomiku, sniegt atbalstu Latvijas zemniekiem un palielināt veselīgu produktu patēriņu iedzīvotāju vidū. 

Kā jau minējām iepriekš, frakcija SASKAŅA neatbalsta jaunu nodokļu ieviešanu, kas paredzēta grozījumos Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, proti, ikgadējas valsts nodevas piemērošanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem izsniegta retranslācijas atļauja. Arī likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” netika atbalstīts ar frakcijas SASKAŅA balsīm, jo paredz no 2019.gada mazināt bērniem nodrošināmo uzturlīdzekļu apmēru un šis samazinājums savukārt radīs papildu slogu jaunām ģimenēm.

Budžetu kopumā frakcija SASKAŅA neatbalsta, jo mūsu – opozīcijas – viedoklis budžeta izstrādes procesā netiek vērtēts un tādējādi mēs nespējam savu vēlētāju priekšā uzņemties atbildību par budžetu un ar to saistīto likumprojektu nepieciešamību un caurskatāmību. Lai gan mūsu frakcija neatbalstīja gadskārtējo valsts budžetu, tas ir pieņemts. Ceram, ka vismaz tie likumprojekti, kurus frakcija SASKAŅA ir atbalstījusi un kurus tā uzskata par sociāli nepieciešamiem, nesīs labumu iedzīvotājiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam.

Vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Ivaram Brīveram. Lūdzu!

I.Brīvers (LRA).

Godātie radioklausītāji! Esmu Ivars Brīvers no Kristīgi demokrātiskās savienības, kuru pārstāvu Saeimā, darbodamies Latvijas Reģionu apvienības sastāvā.

Pēc valsts svētkiem Saeimas deputāti ķērās pie apjomīgā un atbildīgā darba – valsts budžeta apspriešanas. Pakavēšos pie dažiem aspektiem.

Viens no tiem ir jautājums par darba samaksu. Tiem, kas strādā privātā sektora ražošanas uzņēmumos, it īpaši mazajos uzņēmumos, darba samaksas princips ir pašsaprotams. Algās var izmaksāt to, kas ir nopelnīts ar padarīto darbu. Viņi saprot, ka lēmums paaugstināt minimālo algu, ja šobrīd viņi par darbu jau saņem lielāku samaksu, ienākumus nepalielinās, bet tad, ja viņu pašreizējā izpeļņa ir mazāka par šo noteikto ierobežojumu, drīzāk radīs problēmas. Nāksies paaugstināt produktu cenu, līdz ar to mazinot konkurētspēju vai – sliktākajā gadījumā – pat slēgt uzņēmumu un līdz ar to darba ienākumi tiks zaudēti vispār. Pakalpojumu sektorā saistība starp darba samaksu un ražīgumu nav tik acīmredzama. Tomēr tirgus arī šeit palīdzēs līdzsvarot samaksu un ražīgumu, kaut gan tā sauktā Balasas-Samuelsona efekta rezultātā darba samaksas pieaugums­­ apsteigs ražīguma pieaugumu, taču tagad es nekavēšos ekonomikas teorijas skaidrojumos par mehānismiem, kas sabalansē šo procesu.

Taču publiskajā sektorā, pirmkārt valsts pārvaldē, ir absurdi runāt par ražīgumu. Šeit pamatprincipam jābūt tādam, ka darba samaksa seko ražīgumam un ekonomikai kopumā. Ja darba samaksa valsts pārvaldē apsteidz ražīgumu valstī kopumā, rodas būtiskas problēmas tautsaimniecībā, jo mazinās uzņēmuma konkurētspēja. Tas arī ir noticis visus šos gadus. Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā darba samaksa 2017.gada jūnijā Latvijā bija 942 eiro, privātajā sektorā – 918 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, valsts struktūrās – 1120 eiro. Jaunajā budžeta projektā ietvertajos ministriju budžetos atsevišķos darbības veidos ir paredzēts darba samaksas pieaugums pat par 25 līdz 30 procentiem.

Mans priekšlikums bija ierobežot darba samaksas pieaugumu valsts pārvaldē, lai tas nepārsniegtu nominālā iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums bija ierakstīt likumā, ka viena Saeimas sasaukuma deputātiem algas netiek mainītas. Abi šie priekšlikumi tika noraidīti.

Gribu precizēt mūsu frakcijas deputātu viedokli, par kuru tika runāts pirms svētkiem, iepriekšējā Saeimas sēdē, un kuru gan kolēģi deputāti, gan masu saziņas līdzekļu pārstāvji acīmredzot nebija īsti sapratuši. Runa ir par minimālās algas paaugstināšanu. Neviens no mums nav apgalvojis, ka būtu jānosaka atšķirīga minimālā alga dažādos Latvijas reģionos. Mūsu doma bija tāda, ka minimālās algas nepamatoti strauja paaugstināšana manas šodienas runas sākumā minēto iemeslu dēļ radīs nelielas problēmas Rīgā, Ventspilī un citur, kur ekonomikas aktivitāte ir samērā laba, bet lielas problēmas tur, kur jau tagad uzņēmumi pēdējiem spēkiem cenšas noturēties virs ūdens, pirmām kārtām mazajās pašvaldībās un galvenokārt Latgalē. Tieši lauku vide vienmēr ir bijusi latviskuma sargātāja. Ja šī vide ir apdraudēta, tad apdraudēta ir latviešu tautas nākotne.

Es kā deputāts, kā pilsonis un kā Latvijas patriots ar to nevaru samierināties.

Arī citi Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegtie priekšlikumi galvenokārt ir vērsti uz šīs vides saglabāšanu. Diemžēl gandrīz visi šie priekšlikumi tika noraidīti.

Paldies par uzmanību, un lai Dievs stāv mums klāt!

Vadītāja. Paldies deputātam Ivaram Brīveram.

Tagad pie mikrofona – frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ints Dālderis. Lūdzu!

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mans vārds ir Ints Dālderis, pārstāvu Kustību Par, šobrīd darbojos frakcijā VIENOTĪBA.

Protams, ka šīsdienas galvenā aktualitāte ir 2018.gada budžeta apspriešana un pieņemšana. Šajā sakarā gribētu minēt vairākus aspektus, kuru dēļ mēs to atbalstījām un kuru dēļ uzskatām, ka šis budžets ir atbalstāms.

Pirmām kārtām mēs runājam par globālajiem skaitļiem. Tad tiešām budžets makroekonomiski šobrīd ir gandrīz sabalansēts. Arī Eiropas Komisijas atzinums par šo budžetu ir mums labvēlīgs un norāda uz to, ka Latvija ir spējīga izveidot ilgtspējīgu un tiešām fiskāli atbildīgu budžetu.

Mēs tomēr saglabājam nelielu deficītu. Un tiešām ir jautājums, vai šādā brīdī, kad ekonomika salīdzinoši aug diezgan strauji, varam to atļauties. Jā, mēs šinī brīdī patiešām par to varam daudz diskutēt, bet jāņem vērā, ka šoreiz tas deficīts pamatā ir radies tāpēc, ka ir paredzēti īpaši vēl papildus gandrīz 300 miljoni veselības aizsardzībai, par ko mēs ļoti cieši iestājāmies pavasarī, runājot par nodokļu reformu, kuru īstenojām vasarā. Toreiz runājām, ka šī nodokļu reforma nevar tikt īstenota, ja mēs neparedzam veidu, kādā varam tiešām ievērojami papildināt veselības aizsardzības budžetu. Tas ir izdarīts, par to mums ir liels prieks.

Protams, arī divi procenti Latvijas valsts aizsardzībai ir tas, ko valdība pirms dažiem gadiem bija apņēmusies nodrošināt, un tiešām tas arī tiek nodrošināts. Tie ir tie lielie mērķi, kas ir ārkārtīgi būtiski.

Ja mēs runājam par citiem papildu izdevumiem, tad jāsaka tā, ka tiešām arī valsts sektorā strādājošie – un ne tikai viņi – iegūs papildu līdzekļus. Ir daudzi tiešām ļoti nopietni priekšlikumi atbalstīti demogrāfijas jomā un arī citos jautājumos.

Ja mēs runājam par budžetu pavadošo likumprojektu jeb likumdošanas aktu paketi, tad arī šeit bija diezgan daudz būtisku jautājumu. Arī es pats iesniedzu priekšlikumus par vidējās izglītības obligātuma noteikšanu tuvākajā nākotnē, jo Izglītības likumā, kas sekoja budžeta likumam, bija paredzēts, ka Ministru kabinets turpmāk varēs noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās, un ir skaidrs: ja mēs tiešām veicam vidusskolu optimizāciju, tad nosacījums, ka vidusskolā ir jāmācās pilnīgi visiem vai vismaz jāiegūst vidējā izglītība vidusskolās vai profesionālajā skolā, ir ārkārtīgi būtisks šajā kontekstā.

Vēl pie viena... Ļoti svarīgs, manuprāt, ir kolēģu vakar atbalstītais mans priekšlikums par visu valsts un pašvaldību darbinieku algu publiskošanu – regulāru publiskošanu internetā ikmēneša režīmā. Šobrīd mēs to darām ar valsts amatpersonām. Es domāju, ka visi atbalsta to, un arī prieks, ka kolēģi piekrita tam, ka valsts līdzekļu izmantošanas caurspīdīgums ir ārkārtīgi būtisks, lai mēs varētu kaut ko runāt vēl, teiksim, par atgūšanu... uzticības atgūšanu valsts pārvaldei un it īpaši Saeimai. Priecājos, ka ļaudis ieklausījās un kolēģi nobalsoja “par” šo priekšlikumu.

Es domāju, runāt mēs vēl varētu ļoti daudz par šo budžetu, jo tiešām bija daudz nozīmīgu debašu un dažādos līmeņos. Tomēr es domāju, ka kopumā mēs šobrīd esam ekonomiskās augšupejas situācijā, un ļoti ceru, ka tā turēsies ilgāk un mēs arī nākamo gadu budžetos varēsim paredzēt papildu līdzekļus atlīdzībai gan valsts sektorā, gan skolotājiem, gan mediķiem, gan arī iekšlietu sistēmas darbiniekiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Intam Dālderim.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Tā zīmīgi šoreiz sanācis, ka pirmie trīs runātāji (izlozes kārtībā tā ir noticis) bija opozīcijas deputāti un viņi runāja, drīzāk it kā lasot portālu vissirslikti.lv. Un tad trīs pozīcijas deputāti savukārt no cita portāla, kas varētu saukties argandarījumuparsasniegto.lv, skatās uz pieņemto budžetu. Arī es vērtēšu šo budžetu tieši no šāda viedokļa – ar gandarījumu par to, ko esam sasnieguši, un, protams, ar cerību uz stipriem uzlabojumiem nākotnē. Šo budžetu varētu nosaukt, manuprāt, par veselīgas vides nodrošināšanas budžetu. Un tad es vēlētos īpaši izcelt četrus pamatvides stūrakmeņus – tie ir ģimene jeb ģimeniska vide, radošums, veselības aprūpe un drošība.

Un tagad īsumā par katru no tiem. 

Ģimeniskās vides nodrošināšanai ļoti nozīmīgus lēmumus mēs esam pieņēmuši, atbalstot tieši audžuģimenes. Vairākkārt jau ir klāstīts, kas šajā programmā ir, bet tieši atbalsta palielinājums, kas paredzēts gan dubultojot... pat vairāk nekā dubultojot uzturlīdzekļu apmēru, gan arī diferencējot atlīdzību par bērnu skaitu, kā arī sociālās garantijas būs nozīmīgs solis uz to, lai audžuģimeņu kustība ietu plašumā un tie cilvēki, kuri līdz šim šīs rūpes ir uzķērušies, nu, ar sirdi, neskatoties uz materiālo atbalstu, šoreiz gandarījumu varētu saņemt arī materiālajā ziņā.

Otra lieta attiecībā uz atbalstu ģimenēm noteikti ir ģimenes valsts pabalsta izmaiņas. Izmaksas turpmāk tiks veiktas arī par bērniem, kuri mācās profesionāli tehniskajās skolās, un par bērniem, kuri apgūst vidējo izglītību vēl 19 gadu vecumā.

Savukārt par radošumu runājot, gadu desmitiem ilgi tika diskutēts dažādos formātos par to, ka nepieciešams radošās personas statuss. Nu beidzot šis likums ir pieņemts un veiksmīgi tieši budžeta paketē arī savs zināms atbalsts ir paredzēts... šīm radošajām personām.

Otrs jauns likumprojekts, kas arī saistīts ar radošumu, ir Sakrālā mantojuma likums, kur arī ir atvēlēti līdzekļi, lai mēs šo savu mantojumu varētu vismaz pienācīgi uzturēt. Protams, ka prasības un vēlmes ir lielākas nekā iespējas, tomēr arī tas ir liels solis pareizajā virzienā.

Veselības aprūpei mēs esam atvēlējuši vairāk nekā 235 miljonus – tas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā, tas arī noteikti rezultēsies veselības aprūpes pieejamībā un īpaši attiecībā uz bērniem. 

Drošība – divi procenti. Mēs esam sasnieguši uzstādījumu, ka aizsardzībai atvēlam divus procentus no IKP. Tas arī dod zināmas drošības garantijas un iespējas pildīt mūsu saistības.

Tā kā nākamais gads ir Latvijas simtgades gads, mēs budžetā esam atvēlējuši arī līdzekļus šīs simtgades atzīmēšanai. Ir paredzēts, ka nākamo gadu mēs varētu noteikt par Latvijas goda ģimeņu gadu, un tam arī ir atvēlēti resursi, lai visā Latvijā organizētu dažādus pasākumus, godinot gan tās ģimenes, kurās jau šobrīd ir trīs vai vairāk bērni, gan tās ģimenes, kuras nākotnē būs kuplas. Un, protams, arī tās, kuras izaudzinājušas krietnus bērnus, pateicoties kuriem mēs šobrīd šeit Saeimā lemjam par valsts nākotni.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Imantam Parādniekam.

Raidījumu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Putra. Lūdzu!

E.Putra (ZZS).

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, protams, galvenā aktualitāte ir budžeta pieņemšana, un budžeta pieņemšana, protams, nozīmē to, kā mēs dzīvosim nākamajā gadā un arī 2019., 2020.gadā, jo mēs runājam arī par budžeta ietvaru – trīs gadu budžeta ietvaru.

Protams, ka iepriekšējie runātāji jau daudz ko akcentēja, bet gribu piebilst, ka nākamā gada budžets ir pirmais, kurā mēs aizsardzībai atvēlam šos te vēsturiskos divus procentus, izpildot savas saistības pret NATO un citām dalībvalstīm.

Svarīgs solis, protams, ir arī veselības finansējums, kas pirmo reizi pārsniedz vienu miljardu eiro. Tas, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju skaitu un budžeta apjomu, ir diezgan ievērojams skaitlis. Viena devītā daļa tiek atvēlēta veselībai. 

Tāpat pakāpeniski tiek atjaunots ceļu fonds. Nākamā gada budžetā šim mērķim atvēlēti papildus gandrīz 26 miljoni, kurus paredzēts novirzīt valsts reģionālo autoceļu atjaunošanai un uzturēšanai.

Turklāt vairāk nekā 35 miljoni papildus jau bāzē iestrādātajiem līdzekļiem atvēlēti demogrāfijai.

Protams, svarīgi ir arī tas, ka budžetu atzinīgi novērtējuši Eiropas Komisijas pārstāvji, to saskaņojot bez būtiskām iebildēm. Šis ir arī pirmais budžets pēc apstiprinātās nodokļu reformas. Faktiski nodokļu reforma paredzēja darbaspēka nodokļu samazinājumu, neapliekamā minimuma kāpināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma pārskatīšanu un šā nodokļa diferencēšanu, kā arī reinvestētās peļņas sasaistīšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tās ir visas tās lietas, ko mēs izjutīsim nākamajā gadā. Svarīgi arī tas, ka faktiski valdība un arī Saeima ir turējušas iepriekš sociālajiem partneriem doto solījumu, ka 2018.gadā netiks ieviesti jauni vai kāpināti jau esošie nodokļi. Pie tā arī esam turējušies. Nākamais gads ir tieši simtgades gads. No šīs nodokļu reformas ieguvēji būs faktiski 98,8 procenti Latvijas iedzīvotāju. Būtiski pozitīvi ieguvumi ir arī svarīgs atspaids, lai mēs augtu, attīstītos un, protams, pieņemot šī gada budžetu, jau domātu par nākamā gada budžetu, respektīvi, par 2019.gada budžeta projektu. Tomēr ir apņemšanās pakāpeniski virzīties uz bezdeficīta budžetu. Pašreizējā izaugsme ir strauja, vairāk nekā četri procenti. Es domāju, ka arī nākamajā gadā šāda prognoze, lai gan budžeta pieņemšanā ir stipri piezemētāka... bet četri procenti ir reāli sasniedzami. Svarīgi ir arī tas, ka mūsu ekonomika šobrīd aug, pateicoties nevis iekšējam patēriņam, bet vairāk gan tieši rūpniecības izlaidei, kas ir šobrīd visstraujāk augošā Eiropas Savienībā. Tas arī priecē. Tā ir stabila garantija tam, ka šo sasniegumu mēs varētu arī turpināt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Putram.

Līdz ar to šodienas frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Sestdien, 16.decembrī