Frakciju viedokļi 2017.gada 19.oktobrī

(20.10.2017.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien man ir gods sākt runāt par valsts budžetu. Šodien tika uzsākts darbs ar iesniegto gadskārtējo valsts budžetu un ar to saistītajiem likumprojektiem. Un tas bija tā sauktais nulles lasījums pirms budžeta izskatīšanas komisijās pēc būtības.

Viens no partijas SASKAŅA galvenajiem principiem ir nebalsot par nodevu celšanu gan attiecībā uz iedzīvotājiem, gan attiecībā uz uzņēmējiem, un mēs arī balsojām pret tādiem likumprojektiem kā, piemēram, “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas paredz jaunas nodevas ieviešanu, mēs balsojām arī pret sociāli nozīmīgu iemaksu mazināšanu grozījumos Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Katru likumprojektu mēs izskatījām pēc būtības un atbalstījām to likumprojektu nodošanu komisijām, kuri nes labumu tautsaimniecībai un kuri atbilst mūsu principiem. Atrodoties opozīcijā, mēs nepiedalāmies budžeta izstrādē un nespējam līdz galam izsekot konkrēto ieviesumu loģiku un caurskatāmību, tāpēc mēs neatbalstām budžeta nodošanu izskatīšanai Saeimā.

Pēc savas būtības budžets ir līgums starp nodokļu maksātājiem un valdību un atspoguļo nodokļu izmantošanas turpmāko gaitu, kuru no nodokļu maksātāju puses paraksta Saeima. Sakarā ar to, ka mēs nespējam pārstāvēt savu vēlētāju intereses šajā līgumā pēc būtības, tas ir, budžeta izstrādāšanā, un nest par to atbildību vēlētāju priekšā, mūsu nostāja neatbalstīt budžetu ir likumsakarīga.

Neskatoties uz to, ka mēs neatbalstījām, budžets ir nodots izskatīšanai Saeimā, un SASKAŅAS deputāti strādās komisijās ar budžeta piedāvājumiem, pārstāvot savu vēlētāju intereses.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Jā, šodienas svarīgākais jautājums Saeimas sēdes darba kārtībā, protams, bija budžets un budžeta nodošana Saeimas komisijām. Līdz ar šodienas balsojumu mēs, teiksim tā, svinīgi sākam darbu pie budžeta izskatīšanas Saeimā. Vēlos uzsvērt pāris lietas, kas ir ietvertas budžetā.

Domāju, ka viena no lielākajām prioritātēm, kas arī līdz šim ir ļoti daudz apskatīta, ir tieši veselība. Šī nozare pēc Saeimas frakciju, kā arī nozarē strādājošo un visu veselības jomā nodarbināto uzstājības piedzīvos visaugstāko finanšu līdzekļu pieaugumu – 235 miljonu eiro apmērā. Un, lai arī skaitļi ir labi, gribas cerēt, ka arī mēs, Saeimas deputāti, no Veselības ministrijas sagaidīsim piedāvājumus reformai. Jo tikai šīs abas komponentes – gan finansējums, gan reforma – kopā spēs nodrošināt viskvalitatīvākā pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem, definējot pakalpojumu grozu, garantējot iedzīvotājiem pilnvērtīgu veselības aprūpi.

Kā jau minēju no tribīnes, nākamajā gadā valsts iedzīvotāji varēs justies drošāk, jo ievērojams finanšu pieaugums ir atrodams gan Iekšlietu ministrijas, gan Aizsardzības ministrijas programmās un 2018.gadā tiks turpināta robežas stiprināšana ar Krieviju un Baltkrieviju, papildu finansējums tiks novirzīts kibernoziegumu ierobežošanai, un Aizsardzības ministrijas finansējums sasniegs divus procentus no iekšzemes kopprodukta.

Tāpat arī ļoti liels finanšu pieaugums būs ģimeņu labklājības un demogrāfijas jomā. Būtiski tiks paaugstināts valsts pabalsts ģimenēm un, rūpējoties par audžuģimeņu labklājību, cerams, paredzamā nākotnē spēsim nodrošināt, ka Latvijā augs kuplas ģimenes un nevienam bērnam nebūs jādzīvo bērnunamā. Vēlos uzsvērt arī vienu no programmām, kas līdz šim sevi ir pierādījusi un kas nākamajā gadā ir ieguvusi arī papildu finansējumu. Tā ir mājokļu atbalsta programma ģimenēm ar bērniem. Nākamajā gadā šādu iespēju varēs izmantot jau vairāk nekā 2600 ģimeņu.

Papildu plusi nākamā gada budžetā, ko izjutīs ikviens, ir samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kā arī minimālās darba algas pieaugums no 380 uz 430 eiro. No 1.janvāra tiek ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme reinvestētajai peļņai nulle procentu apmērā. Līdz pat 15 eiro pieaugs tieši mazākās pensijas, neapliekamais minimums tiks paaugstināts līdz 250 eiro, kā arī atvieglojums par vienu apgādājamo sasniegs 200 eiro apmēru. Un tie ir tikai daži no visiem ieguvumiem 2018.gadā.

Izvērtējot svarīgākos ekonomiskos rādītājus un pozitīvo IKP izaugsmes tendenci un runājot ar tautsaimniecības pārstāvjiem, gribu teikt, ka esam nonākuši stabilas valsts izaugsmes fāzē. Es, protams, piekrītu, ka mums jārūpējas, lai valsts izaugsmi vēl kāpinātu, tomēr vienlaikus mums jāņem vērā pagātnes mācības. Mēs nedrīkstam ignorēt rādītājus, kas valsts galvenos ekonomistus dara bažīgus.

Domāju, ka budžets kopumā ir sastādīts ļoti labs. Ir vēl, kā saka, palikušas astes un jāveic pēdējie darbi pirms tā galīgās apstiprināšanas Saeimā. Tādēļ novēlu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Saeimai produktīvu darbu. Lai izdodas izveidot viskvalitatīvāko 2018.gada valsts budžetu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Upeniekam.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Mans kolēģis Jānis Upenieks jau aiztaupīja man daudz sakāmā, jo galvenās lietas tika nosauktas. Nacionālās apvienības prioritātes, kas saistītas ar atbalstu ģimenēm ar bērniem, ir iestrādātas valsts budžetā. Palikušas vēl diskusijas, kā tieši šis palielinātais pabalsts rezultēsies ģimenēm ar bērniem, kādā veidā tas atsauksies uz divu bērnu, triju bērnu un vairāk bērnu ģimenēm. Tas vēl priekšā, jo šobrīd likumprojektā ir paredzēts tikai papildu finansējums nākamgad – 28,2 miljoni un 2019. un turpmākajos gados – 32,45 miljoni.

Ko vēl būtu vērts pieminēt? Meklējot resursus, lai varētu sniegt lielāku atbalstu, tai skaitā Upenieka kunga jau pieminētajai ārpusģimenes aprūpei, audžuģimenēm, kur tiek palielināta gan atlīdzība, gan uzturlīdzekļi... viens no resursu avotiem, kas arī ir budžeta paketē, ir saistīts ar uzturēšanās atļaujām. Turpmāk tiem, kas pagarinās atļaujas (iepriekš saņemtās atļaujas, kas bija, sākot no 2011.gada), būs jāiemaksā īpašā fondā 5000 eiro, kas dos papildu līdzekļus savu līdzcilvēku un ģimeņu atbalstam.

Vēl budžeta paketē ir iestrādāti arī divi jauni likumprojekti. Viens ir par sakrālā mantojuma saglabāšanu, lai tas tiktu pastāvīgi finansēts kā atsevišķa budžeta programma, un otrs – par radošo personu statusu. Kā jau kolēģis teica, darbs pie budžeta vēl turpināsies, tagad ir šī stadija, kad budžets ir nonācis Saeimā, bet jau visā šā budžeta veidošanas procesā Nacionālā apvienība ir bijusi ļoti aktīva, atliek vēl tikai pieslīpēt nianses, lai šis budžets būtu iespējami labākais.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Imantam Parādniekam.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Guntim Kalniņam. Lūdzu!

G.Kalniņš (ZZS).

Sveicināti, godātie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējie runātāji teica, 2018.gada valsts budžets un to pavadošie likumprojekti tik tiešām ir nodoti komisijām. Bet šeit es gribu runāt par vienu likumprojektu, kas skar tieši mūsu bērnus. Bērni ir mūsu sabiedrības nākotne. Un viņiem ir jāaug atbilstošā vidē, ko arī paredz Latvijas Republikas Satversmes 115.pants – tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Bet vai vienmēr mēs esam tik atbildīgi, kad bērniem ir dota tāda iespēja? Diemžēl jāsaka – nē. Tāda iespēja netiek dota visiem bērniem. Bet tāpēc ir valsts, kas palīdz ar līdzekļiem, lai viņi varētu pilnvērtīgi dzīvot, uzturēties, mācīties un tapt pilntiesīgi sabiedrības pilsoņi. 

Un šinī sakarā ir pavadošais likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā”, kas, sākotnēji liekas, tomēr samazina līdzekļus, kādus nākamajā laika periodā varētu saņemt bērni. Bet es gribu teikt, ka tieši tā tas varbūt nav, jo ar 2018.gadu minimālā alga palielinās uz 430 eiro pašreizējo 380 eiro vietā, tajā pašā laikā uzturlīdzekļi tiks izmaksāti līdz bērna septiņu gadu vecumam 23 procentu apmērā iepriekšējo 2017.gadā paredzēto 25 procentu vietā. Tātad naudas izteiksmē faktiski zaudējumu nebūs. Tajā pašā laikā ir paredzēts, ka turpmākajos gados uzturlīdzekļu pieaugums būs.

Tātad mēs esam atbildīgi kā Saeimas deputāti, kā valdības locekļi. Mans aicinājums būtu arī sabiedrības locekļiem būt atbildīgiem pret saviem bērniem. Būsim atbildīgi pret tiem, ko mēs paši esam radījuši, un tālāk viņus audzināsim par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Guntim Kalniņam.

Tagad runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāte Silvija Šimfa. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji un radioklausītājas! Šodien galvenām kārtām runa, protams, ir par valsts budžetu nākamajam – 2018. – gadam. Un, tā kā mēs tagad arī triju gadu ietvaros šīs lietas skatām un plānojam uz priekšu (tas, nenoliedzami, ir ļoti labi), tad ir runa arī par to, kā tiek iezīmētas jau tendences uz 2019. un 2020.gadu.

Jāteic, ka, protams, mēs saprotam pozīcijas partiju prieku un vēlmi parādīt tās labās lietas, kas ir sarūpētas šajā valsts budžeta projektā 2018.gadam. Mēs, protams, arī par to esam priecīgi. Bet mēs, partija “No sirds Latvijai”, kas esam opozīcijas partija, saredzam ne tikai šīs pozitīvās lietas, bet arī ļoti daudzus trūkumus, kas ir šajā budžetā un budžeta perspektīvā, un trūkumu, kas reāli ir jāizjūt mūsu valsts iedzīvotājiem. Un diemžēl tās ir tādas lietas, kas jau ilgstoši valstī nav risinātas vai risinātas ļoti neizteiksmīgi, nebūtiski. Ir nespēja atrisināt šīs samilzušās problēmas pēc būtības. Un, nerisinot šos jautājumus pēc būtības, tie apaug un apaug atkal ar jauniem mīnusiem, tā ka tā problēma kļūst arvien dziļāka un smagāka. Un ir jau arī tādas jomas, kur faktiski gaidīt vairs nevar, nav laika: cilvēkiem jādzīvo šodien un tagad. Un tie ir, piemēram, pensionāri, invalīdi, kas saņem šīs vecuma pensijas, invaliditātes pensijas. Viņi nevar gaidīt, līdz valsts atrisinās šīs problēmas pēc trim, četriem, pieciem vai 10 gadiem. Var būt, ka viņiem ir atvēlēts šajā mūžā nodzīvot vēl tikai šo gadu vai tikai nākamo gadu. Bet viņi ir tiesīgi un cienīgi saņemt jau tagad, dzīves laikā, visas šīs lietas, ko valsts ir solījusi savos likumos un Satversmē.

Un tāpēc arī frakcija “No sirds Latvijai” balsoja pret šiem abiem budžeta paketes likumprojektiem, jo pārāk daudz ir ļoti asu, sāpīgu, nerisinātu lietu, kas saglabājas nerisinātas šā budžeta kontekstā. Šis budžets neatrisinās šos jautājumus.

Viens no asākajiem jautājumi ir internātskolu likvidēšana. Mēs esam pret to, jo tā pasliktinās simtiem trūcīgo ģimeņu bērnu dzīves kvalitāti un nākotnes iespējas.

Mēs esam pret gadiem ilgi nemainīto niecīgo materiālo nodrošinājumu, kādu saņem cilvēki ar invaliditāti. No 2009.gada nekas nav mainīts šo cilvēku ienākumos, kas faktiski ir viņu vienīgie ienākumi. Bet kā aug cenas visām lietām – zālēm, pakalpojumiem un visam citam?! Mēs to lieliski zinām.

Mēs balsojam pret vecuma pensiju pārāk lēno un nebūtisko atvirzīšanu no nabadzības robežas. Mums ir pārāk daudz pensionāru, kuru pensijas, kas faktiski ir viņu vienīgais iztikas avots, ir zem vai nedaudz virs nabadzības līmeņa. Un arī uz viņiem attiecas tā pati problēma, ka pensijas pieaug daudz lēnāk, salīdzinot ar cenu kāpumu visās tajās jomās, kuras cilvēkiem nodrošina viņu iztiku, viņu dzīvi, viņu veselību.

Mēs balsojam pret maksas medicīnu, jo, lai gan šajā budžetā ievērojami miljoni līdzekļu – pāri par 200 miljoniem – ir klāt nākuši veselības budžetā, pēc būtības tieši maksas medicīnas problēmas šis ieguldījums neatrisinās. Tas lielā mērā atrisinās mediķu algu jautājumu, kas, protams, ir jārisina, un vēl dažus jautājumus, bet nemazinās rindas... būtiski nemazinās. Nemazinās pacientu iemaksas. Tātad maksas medicīna mums joprojām paliek un attīstās.

Mēs balsojam pret zinātnes pakļaušanu iznīkšanai. Nupat televīzijā bija intervija ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti. Viņš lieliski noraksturoja to situāciju, kādā jau ilgus gadus atrodas mūsu zinātne, kā mūsu gaišie prāti iznīkst šeit, Latvijā. Un, ja viņi grib palikt par zinātniekiem, viņiem ir jādodas prom no Latvijas. Un līdz ar to no Latvijas prom dodas milzīga bagātība. Mēs esam pret to.

Mēs balsojam pret prātam neaptveramo nesaimnieciskumu un tuvredzību, ļaujot turpināties ceļu sabrukšanai. Tas nav normāli, ka mēs katru gadu vairāk nekā vienu miljardu eiro no mūsu valsts ienākumiem zaudējam tikai tāpēc, ka ceļi brūk kopā. Situācijā, kad ceļu lietotāji nomaksā vairāk nekā 500 miljonus kā akcīzes nodokli, kā ceļu nodokli, kā dažādus citādus nodokļus, kas saistīti ar ceļiem, no visa tā nomaksātā tikai kādi 25 miljoni tiek ieguldīti ceļu atjaunošanā un remontā. Ar tādiem tempiem mēs nekādus uzlabojumus šajā jautājumā nepanāksim. Un tāpēc mēs esam pret šādu budžetu.

Mēs balsojam pret reģionālo atšķirību ignorēšanu ekonomikas un nodokļu politikā, kas tādam īpaši nabadzībā slīgstošam Latgales reģionam vispār atņem jebkādu iespēju izrauties no nabadzības. Raidījuma laiks ir par īsu, lai iedziļinātos katras problēmas izklāstā.

Tās ir tās sāpīgās lietas, kas mums liedz balsot “par” šo budžeta likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Silvijai Šimfai.

Raidījumu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Rihards Melgailis. Lūdzu!

R.Melgailis (LRA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Man, protams, ir visgrūtāk runāt, jo pārējie kolēģi ļoti daudz ko jau pateica no tā, ko es gribēju teikt.

Protams, arī Latvijas Reģionu apvienības frakcija uzskata, ka šodien galvenais un svarīgākais jautājums bija valsts budžets nākamajam gadam un ar to saistītie likumprojekti. Un arī mēs kā opozīcijas partija nobalsojām pret šo budžeta projektu, un pateikšu, kāpēc.

Pirmkārt, tāpēc, ka mums bija ļoti maza iespēja savlaicīgi iepazīties ar piedāvājumu. Mēs neesam pārstāvēti ne valdībā, ne koalīcijā. Sākumā informācija līdz mums nonāca tikai caur presi. Nu labi, tagad, pēdējās dienās, arī mēs saņēmām šo dokumentu un varam ar to iepazīties, bet, protams, tas ir ļoti apjomīgs un, lai detalizēti ar to iepazītos, ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks.

Otra lieta, par ko mēs aizrādījām jau iepriekšējos gados, ir tā, ka likumprojektu paketē, kas nāk kopā ar budžetu, dažkārt ir iekļauti tādi likumprojekti, kuriem mēs nesaredzam īpašu saistību ar nākamā gada budžetu. Šādi likumprojekti bija pagājušajā gadā un ir arī šajā gadā. Un par vairākiem no tiem mēs nebalsojām “par”, tāpēc ka tiešām tos varēja savlaicīgi iesniegt un normālā kārtībā, trijos lasījumos, izskatīt Saeimā, un tie varbūt jau šodien būtu pieņemti. Mūsu skatījumā, tādi likumprojekti kā “Grozījumi Tūrisma likumā”, “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, “Grozījums Bāriņtiesu likumā”, ja arī kaut kādā mērā skar budžetu, tad noteikti ne tādā mērā, lai tos iekļautu budžeta paketē.

Tālāk. Tagad – atšķirībā no pagājušā gada! – vairs nav paredzētas tā saucamās deputātu kvotas, un par to šobrīd sevi slavē koalīcija. Arī iepriekšējos gados Latvijas Reģionu apvienība ir – arī publiski – iestājusies pret šādu kvotu jeb finanšu sadalīšanu attiecīgām pašvaldībām vai iestādēm. Mēs nekad neesam tādus priekšlikumus iesnieguši. Un, ja arī mēs pagājušā gada budžetā iesniedzām priekšlikumus, tad tie bija valsts mēroga problēmu risināšanai, nevis kādam celiņam uz baznīcu pagastā vai deju kolektīva tērpiem. Un arī šogad mēs noteikti iesniegsim budžeta pieņemšanas laikā savus priekšlikumus. Ļoti gribētos, lai tie tiktu izvērtēti objektīvi, nevis a priori noraidīti tikai tāpēc, ka tos ir iesniegušas opozīcijas partijas.

Kā jau es teicu, mēs nobalsojām “pret”, bet mēs tiešām esam gatavi strādāt komisijās un gatavot priekšlikumus, un aktīvi piedalīties budžeta apspriešanas gaitā.

Protams, šajā budžetā ir labas lietas, par kurām, uzstājoties šajā Saeimas sēdē, runāja mūsu frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga, piemēram, valsts aizsardzībai atvēlētie līdzekļi.

Mēs priecājamies arī par to, ka PVN ir samazināts Latvijā ražotiem augļiem un dārzeņiem. Cerams, ka tas atsauksies arī uz produktu cenām un ka mūsu valsts iedzīvotāji, iegādājoties pārtiku, varēs dot priekšroku Latvijā ražotiem produktiem.

Minimālā alga tiek pacelta. Taču Latvijas Reģionu apvienība ir iebildusi pret to, ka šī minimālās algas pacelšana notiek pārāk strauji. Mums ir tādi signāli no uzņēmējiem un arī no pašvaldībām, ka tas slogs var izrādīties par lielu un dažam uzņēmējam arī par nepanesamu. Līdz ar to mēs ierosinām pakāpeniskāku minimālās algas pacelšanu un esam uzdevuši Ministru prezidentam jautājumu, kā šo jautājumu varētu atrisināt.

Protams, bez valsts budžeta likumprojekta bija arī citi likumprojekti. Gribu pateikt, ka mēs atbalstījām tādus svarīgus likumprojektus, kas skar visus mūsu valsts iedzīvotājus, un šogad īpaši ir saasināta uzmanība Atkritumu apsaimniekošanas likumam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi likumprojektu, un Saeima šodien to atbalstīja tālākai virzībai.

Protams, lielas debates izvērtās arī par tautas iniciatīvu “Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties”. Katrā ziņā labi, ka šis projekts ir ieguvis tālāku virzību, un mēģināsim to sakārtot tā, lai tiešām deputāti varētu vienmēr izteikt savu viedokli, savu attieksmi pret konkrēto jautājumu. Gribu piebilst, ka dažkārt nākas atturēties tikai tāpēc, ka jautājumi nav pienācīgi sagatavoti.

Paldies. Tas bija viss, ko es šodien gribēju teikt.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Melgailim.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Pirmdien, 20.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”