Frakciju viedokļi 2017.gada 22.jūnijā

(28.06.2017.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Noslēdzot pēdējo sēdi pavasara sesijā, pirms šodienas būtisko lēmumu apskata vēlos izteikt gandarījumu par šonedēļ notikušajiem vēsturiskajiem notikumiem.

Izpildot Varšavas samitā pieņemtos lēmumus, pirmdien, 19.jūnijā, Ādažu militārajā bāzē ieradās NATO daudznacionālā kaujas grupa. Kopā ar viņiem vizītē Latvijā ieradās arī NATO ģenerālsekretārs un Kanādas aizsardzības ministrs. Turpmāk Kanādas vadītās daudznacionālās kaujas grupas sastāvā atradīsies gan kanādieši, gan kareivji no Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas. NATO paplašinātā klātbūtne Latvijā un Baltijas valstīs demonstrē alianses vienotību un sūta nopietnu signālu, ka NATO ir vienots vesels spēks, kas ir gatavs aizstāvēt savas dalībvalstis pret jebkādu agresiju.

Un nu pie šodienas svarīgākajiem Saeimas pieņemtajiem lēmumiem.

Kā jau tradicionāli ierasts, pēdējā pavasara sesijas sēdē vienmēr ir ārkārtīgi daudz darba kārtībā iekļautu jautājumu. Šodien tālākai virzībai Saeimā – izskatīšanai komisijās – atbalstījām grozījumus Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, kas izstrādāti, lai garantētu militāras nozīmes preču piegāžu drošību, proti, aizsardzības nozarei ļautu veikt nacionālajām drošības interesēm būtisku un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ārējos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei kritiski nepieciešamu militāras nozīmes preču iegādi Latvijā.

Nacionālā apvienība jau vairākkārt aktualizējusi nepieciešamību veidot Latvijā efektīvu pārnesi no civilās uz militāro ražošanu, tā paverot plašas iespējas vietējiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem piedalīties vietējos militārās jomas iepirkumos. Esam gandarīti, ka šī iniciatīva ir radusi plašāku atsaucību un papildus vietējo ražotāju atbalstam veido arī preču piegāžu drošības garantijas. Tāpēc atbalstījām šo grozījumu tālāku virzību.

Galīgajā lasījumā šodien skatījām likumprojektu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līgumu par Rail Baltic dzelzceļa savienojuma izveidi, ratificējot Rail Baltic līgumu. Tā ir mūsu kopēja apņemšanās un vīzija – vēlme integrēt mūsu valstu galvaspilsētas Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā un Eiropas transporta tīklā. Līguma mērķis ir nodrošināt efektīva, ātra Eiropas sliežu platuma parastā dzelzceļa pabeigšanu un funkcionalitāti pasažieru un kravu transportēšanai pa maršrutu, ko būvē kā daļu no Eiropas transporta tīkla un kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgu interešu projektu. Šī infrastruktūras projekta nozīmi pārspīlēt nav iespējams, tāpēc, protams, Nacionālā apvienība atbalstīja tā ratifikāciju galīgajā lasījumā.

Savukārt saistībā ar šodien atbalstīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” kopumā izstrādāti grozījumi astoņos likumos: Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā, Sodu izpildes kodeksā un citos. Šo grozījumu kompleksa mērķis ir novērst aktuālās problēmas un trūkumus noziedzīgi iegūtas mantas krimināltiesiskajā, kriminālprocesuālajā un konfiskācijas izpildes regulējumā, kā arī risināt atsevišķus jautājumus attiecībā uz cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Šobrīd trūkst efektīva tiesiskā regulējuma noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildē, tāpēc nepieciešams veikt grozījumus likumā kopējās situācijas uzlabošanai un pēc noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas valsts labā pilnveidot tās realizācijas kārtību, kā arī veicināt izsolēs piedāvāto nekustamo īpašumu pārdošanu.

Šodien trešajā lasījumā atbalstījām arī grozījumu Nacionālās drošības likumā, kas noteiktos gadījumos liegs pilsonim, nepilsonim, bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai izceļot no Latvijas. Šis grozījums izstrādāts, lai atturētu personas no prettiesiskas piedalīšanās bruņotos konfliktos ārvalstīs un lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Ņemot vērā pašreiz esošo drošības situāciju pasaulē, vairākas valstis, piemēram, Lielbritānija, Dānija, Vācija un Nīderlande, jau ir veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos, lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Šis mehānisms paredzēts kā galējs atturošs līdzeklis un ir nepieciešams, jo ar nožēlu jāteic, ka šis jautājums kļuvis aktuāls arī Latvijai. Sabiedrības uzmanības centrā nonākuši vairāki gadījumi, kuros ierosināts kriminālprocess par prettiesisku piedalīšanos bruņotajos konfliktos ārvalstīs. Ar šiem grozījumiem ceram novērst un mazināt šādus gadījumus.

Atbalstījām arī likumprojektu par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu, kas nosaka to personu loku, kuras atzīstamas par barikāžu dalībniekiem, – cilvēki, kuri apbalvoti ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi vai kuriem piešķirts Pateicības raksts par dalību barikādēs 1991.gada janvārī un augustā. Tie ir cilvēki, kas barikāžu laikā nežēloja sevi, savu dzīvību, metoties aizstāvēt nule atjaunoto Latvijas Republiku. Vēlreiz izsakot cieņu un pateicību visiem barikāžu dalībniekiem, Nacionālā apvienība atbalstīja šo likumprojektu, taču vienlaikus neuzskata, ka būtu iespējams ieviest kādus vispārējus sociālos atvieglojumus barikāžu dalībniekiem. Galu galā ne tāpēc cilvēki gāja aizstāvēt savu valsti.

Un noslēgumā. Būtiski ir grozījumi Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt kopbraukšanas pakalpojumu drošumu un uzticamību, nosakot prasības uzņēmumiem, kuri atbalsta transporta kopbraukšanas pakalpojumus, kā arī darbības noteikumus pārvadātājiem, kuri sniedz šādus pakalpojumus. Kopbraukšana (angliski – ridesharing) ir nozīmīga un pasaulē uzvaras gājienu piedzīvojusi dalīšanās ekonomikas nozare. Daudzi Latvijas iedzīvotāji jau tagad aktīvi izvēlas izmantot iespēju gūt papildu ienākumus: iznomāt savu dzīvokli tādos pakalpojumos kā Airbnb, pārdot savus radītos dizaina produktus tādos portālos kā Etsy vai pat piepelnīties, piedāvājot citiem kopbraukšanas pakalpojumus. Tā ir dalīšanās ekonomika, kas šobrīd pasaulē un Eiropā piedzīvo milzīgu izrāvienu. ASV šajā dalīšanās ekonomikā jau piedalās aptuveni 10 procenti iedzīvotāju, Eiropā – pieci procenti, taču paredzams, ka teju trešdaļa visu eiropiešu tuvākajā nākotnē kaut kādā veidā izmantos dalīšanās ekonomikas piedāvātās iespējas. Šīs ekonomikas apgriezieni Eiropā dubultojas ik gadu.

Es saprotu, ka pārsniedzu atvēlēto laiku, bet gribu teikt, ka galvenais mērķis ir sakārtot šo nozari, vienlaikus atbalstot inovāciju ienākšanu Latvijā. Tāpēc šodien atbalstījām grozījumus Autopārvadājumu likumā un ceram arī uz pārējo kolēģu atbalstu modernu, inovatīvu pakalpojumu legalizācijai Latvijā.

Pievienojoties kolēģiem, Nacionālās apvienības vārdā novēlu visiem jaukus, siltus, priekpilnus un dziesmotus tuvojošos Līgo svētkus.

Tiekamies septembrī! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ints Dālderis. Lūdzu!

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie klausītāji un vērotāji! Tiešām šodien, pavasara sesijas noslēguma sēdē, tika izskatīts ļoti daudz jautājumu. Un jāteic, arī tādi jautājumi, kas būtiski ietekmē dažādas sabiedrības grupas. Es visus nemēģināšu nosaukt, tikai, manuprāt, būtiskākos... Apstāšos pie būtiskākajiem likumprojektiem, kas ir pieņemti galīgajā lasījumā un kas, manuprāt, ir svarīgi arī frakcijai VIENOTĪBA, jo tās biedri ir piedalījušies šo likumprojektu sagatavošanā.

Kā vienu no svarīgākajiem likumprojektiem es noteikti gribu minēt grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kurus izstrādājusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Labklājības ministriju. Par šiem grozījumiem noteikti jūs detalizētāk vēl dzirdēsiet, bet pamatā ir doma palielināt gan indeksācijas apjomu, gan arī piemaksas par darba stāžu. Tas ir ārkārtīgi būtiski tiem cilvēkiem, kuri tiešām ir ilgu darba mūžu strādājuši un kuriem nav bijusi iespēja padomju laikā iesaistīties mūsdienīgajā pensiju sistēmā, un kuri tādēļ saņem ārkārtīgi nelielas pensijas. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi būtisks solis pretīm šiem cilvēkiem. Piemaksu ziņā tas attieksies uz tiem pensionāriem, kuriem pensijas ir piešķirtas līdz 1995.gada 31.decembrim.

Vēl es gribu minēt manis iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Šodien izdevās pārliecināt lielāko daļu kolēģu, ka mēs, neraugoties uz otrajā lasījumā pieņemto, nedrīkstam atcelt normas, kas paredz publicēt internetā amatpersonu algas, minot arī amatus, vārdus un uzvārdus.  

Mans priekšlikums bija vēl paplašināt šo loku, un tas tika atbalstīts trešajā lasījumā. Tā ir norma, kas paredz publicēt internetā un 10 gadus saglabāt informāciju par amatiem, algām, atlīdzībām, turklāt ne tikai amatpersonām, bet visiem darbiniekiem, kas strādā valsts pārvaldes iestādēs.

Es domāju, ka tas ir liels atklātības sasniegums mūsu sabiedrībā, un es ļoti ceru, ka tas ļaus uzlabot uzticību valsts institūcijām un būs ļoti, ļoti svarīgi demokrātijas attīstībai nākotnē.

Vēl gribu runāt par to, kas attiecas uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas jautājumiem, jo es šajā komisijā darbojos.

Tie, kas strādā būvniecības sektorā, un mēs zinām, ka tas ir ļoti plašs sektors... Šodien mēs steidzamības kārtā labojām tās kļūdas, kuras diemžēl Finanšu ministrija bija pieļāvusi, veidojot šī gada budžetu un mēģinot izveidot sistēmu, kādā veidā ģenerāluzņēmēji atbild par sociālo iemaksu nosegšanu saviem apakšniekiem, jo tā bija izveidota tādā ļoti grūti administrējamā, neveiklā formā... Tagad ir pieņemts likums, gan varbūt ne tik precīzs likums, kurš mums vēl būs jāpilnveido... Tātad grozījumos likumā “Par nodokļiem un nodevām” atsevišķs pants ir par to, ka mēs ieviešam šajā nozarē – pagaidām tikai šajā nozarē – elektronisko darba laika uzskaiti. Es domāju, ka tā ir pirmā bezdelīga un šāda uzskaite nākotnē būs. Mēs noteikti strādāsim rudens sesijā pie tā, lai izveidotu modernu darba laika uzskaiti, kāda tā ir citās valstīs, ja mēs runājam nevis par likmēm vai slodzēm, vai mēnešalgām, bet par stundas likmi, stundas apmaksas kārtību un arī stundu darba laika uzskaiti.

Tā ka, es domāju, šis ir labs veids, kā mēs varam virzīties uz priekšu būvniecības sektorā.

Jāteic, diezgan lielas domstarpības izraisīja grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā. Par to bija dažādi viedokļi. Mēs šobrīd balsojām “pret”, jo uzskatījām, ka mums tomēr jāpievērš lielāka uzmanība Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, kā arī Saeimas Juridiskā biroja bažām un iebildumiem. Šis piedāvātais regulējums paredz akciju obligāto atpirkumu no mazākuma akcionāriem. Tas, protams, ir ļoti svarīgi – aizstāvēt mazākuma akcionārus. Taču mums ir bažas un arī mūsu eksperti norāda, ka šobrīd mēs esam nedaudz aizgājuši otrā galējībā. Tā ka, es domāju, mēs pie šī regulējuma agrāk vai vēlāk, visticamāk, atgriezīsimies.

Vēl ļoti svarīgs ir Rail Baltic līgums, ko jau minēja mans kolēģis Rihards Kols no Nacionālās apvienības. Šādu vēsturisku līgumu esam ratificējuši. Es domāju, tas ir liels solis uz priekšu mūsu valsts satiksmes jomas integrācijai Eiropas telpā. Jo dzelzceļš ir vēl viena no robežām, kuras mūs diemžēl šķir gan ekonomiski, gan, es pat gribu teikt, mentāli no pārējās Rietumeiropas. Tas ir ļoti svarīgi, ka mēs esam apņēmības pilni izveidot šo Eiropas standartiem atbilstošo dzelzceļa līniju, kas savienos mūs ar Rietumeiropu.

Manuprāt, svarīgi ir arī tas, ka mūsu frakcijas deputātu iesaiste Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbā vainagojusies ar panākumiem – grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Mēs redzam, ka kopbraukšana ir attīstīta dažādās valstīs jau sen, un tās ir izdarījušas savos likumos grozījumus. Tagad arī mēs sekojam šajās pēdās... Un arī tie, kas lietoja un lietos šos pakalpojumus, droši vien būs pateicīgi par to, ka beidzot šī joma būs sakārtota.

Vēlreiz novēlu priecīgas brīvdienas, novēlu izbaudīt mūsu īso Latvijas vasaru un novēlu tikšanos, iespējams, pēc Saeimas ārkārtas sēdēm, jo vasarā Saeima arī turpinās strādāt pie nodokļu politikas, pie nodokļu reformas sagatavošanas nākamajiem gadiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Intam Dālderim.

Tagad vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tā kā šī ir pavasara sesijas pēdējā diena, pēdējā Saeimas sēde, es vairāk atskatīšos uz to, kā mēs vērtējam, kāda ir bijusi šī pavasara sesija Saeimā. Viennozīmīgi tā ir pagājusi zināmā pašvaldību vēlēšanu gaisotnē. Tajā pašā laikā tā ir pagājusi arī lielā gaidīšanas gaisotnē, jo virkne būtisku uzdevumu, kas Ministru kabinetam bija jāizpilda, tā arī netika izpildīta.

Es ar jums runāju šodien, 22.jūnijā, bet tie termiņi, kas bija gan nodokļu politikas reformas iesniegšanai, gan jauna likumprojekta iesniegšanai par dzīvesstila uzņēmumiem, gan skaidrībai par veselības aprūpes reformu, – neviens no šiem jautājumiem tā arī no Ministru kabineta puses joprojām nav izpildīts. Kas ir vēl skumjāk – sarunas ir tikai un vienīgi par to, kā palielināt budžeta ieņēmumus, nevis par to, kā sabiedrībai parādīt, ka valsts pārvalde beidzot ir gatava samazināt arī neracionālo izdevumu daļu.

Un, tā kā valdība pati nevar pieķerties būtisku nodokļu jautājumu risināšanai, mēs, frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti, esam izstrādājuši grozījumus Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, lai risinātu jautājumu, kas skar vienīgā mājokļa aplikšanu ar nodokli, un mūs priecē, ka Centrālā vēlēšanu komisija pieņēma mūsu izstrādāto likumprojektu.

Mūsu izstrādātais likumprojekts paredz, ka Latvijā fiziskās personas īpašumā esošo nekustamo īpašumu, kurā tā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un dzīvo, kā arī šim nekustamajam īpašumam piekritīgo zemes platību (ciemos un pilsētās – līdz 1500 kvadrātmetriem, bet viensētās – līdz diviem hektāriem) neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli. Un es ļoti ceru, ka sabiedrība ieklausīsies un atbalstīs šo iniciatīvu, kas ir ļoti svarīga katram mūsu Latvijas iedzīvotājam.

Tāpat mēs esam gandarīti par to, ka spējām virzīt Saeimā iniciatīvu, kas arī skar lielu daļu sabiedrības – mūsu pilsoņu un iedzīvotāju –, kuri maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Maksā šīs iemaksas arī otrajā, tā sauktajā fondēto pensiju līmenī. Mūsu iniciatīva paredz to, ka būtiski tiek samazināta komisijas maksa, kuru šobrīd saņem pensiju plāna pārvaldītāji, kā arī ļauj ieguldītājiem pensiju plānos vairāk, aktīvāk izmantot savus līdzekļus, ieguldīt aktīvajos pensiju plānos līdz 100 procentiem no saviem līdzekļiem, no savām iemaksām, kā arī garantēt to, ka pensiju plāna dalībnieka nāves gadījumā ir iespēja mantot šos plānā ieguldītos līdzekļus, ja viņš pats nav sasniedzis pensijas vecumu. Tas, mūsuprāt, risina jautājumu, lai cilvēki būtu personīgi vairāk atbildīgi par to, kā viņi iegulda, kur viņi iegulda un kāda būs pēc tam atdeve no šiem līdzekļiem. Mēs patiešām uzskatām, ka šie mūsu iesniegtie grozījumi, par kuriem lielāka diskusija būs jau nākamās sesijas laikā, ļaus palielināt nākotnē saņemamo pensiju šodienas nodokļu maksātājiem un uzlabot arī pensionāru labklājību.

Tāpat mēs esam gandarīti, ka pēc diezgan ilgstoša darba Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa, kuru vadīja mūsu frakcijas deputāts Ringolds Balodis, ir nonākusi pie gala secinājumiem. Šie gala secinājumi ir diskutēti arī Juridiskajā komisijā, un mēs gaidām visu frakciju viedokļus, kurus Juridiskā komisija ir aicinājusi izteikt attiecībā uz priekšlikumiem gan par visas tautas vēlētu prezidentu, gan par prezidenta pilnvaru paplašināšanu amatpersonu iecelšanai un citos jautājumos. Mūsuprāt, šī partijas “No sirds Latvijai” virzītā likumdošanas iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu joprojām ir dzīva, un mēs ceram, ka tā iemiesosies arī konkrētos Satversmes grozījumos.

Vēlreiz es jums visiem no sirds vēlu priecīgu, skaistu šo vasaras saulgriežu laiku, un lai iztīrās viss drūmais, ļaunais, putekļainais, kas ir vijies apkārt. Lai jūsu starpā valda mīlestība, lai tas dod jums spēku! Uzkrājiet spēku vasarā! Nāk jauna rudens sezona. Lai vecākiem, bērniem, vecvecākiem kopā ir brīnišķīgi pavadīts laiks! Lai jums mīlestības pilns laiks – no visas sirds!

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Man frakcijas vārdā šodien ir tiesības runāt par sociālajiem jautājumiem, precīzāk, par darbu, ko ir izdarījusi Sociālo un darba lietu komisija.

Es šodien saku lielu paldies mūsu Sociālo un darba lietu komisijā strādājošajiem deputātiem no visām Saeimā esošajām frakcijām. Protams, atzinīgus vārdus vēlos teikt arī mūsu komisijas darbiniekiem, Saeimas Juridiskajam birojam, redaktorēm, korektorēm un, protams, Labklājības ministrijai. Un kādēļ? Tādēļ, ka, neraugoties uz to, ko šodien teica Valsts prezidents, – ka Saeima par maz strādājot –, mūsu komisija, cienījamie radioklausītāji, ir izstrādājusi vairākus jaunus likumus un arī grozījumus likumos.

Pirmām kārtām Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieka deputāta Eināra Cilinska aktīva darbība ir nodrošinājusi to, ka pie mums ir atbalstīts un pieņemts Brīvprātīgā darba likums.

Ļoti straujiem soļiem nu jau uz trešo lasījumu virzās Sociālās uzņēmējdarbības likuma projekts.

Šajā sesijā esam izstrādājuši un Saeima ir atbalstījusi divus grozījumus Ārstniecības likumā. Ar iepriekšējiem grozījumiem mēs noteicām, kas pie mums, Latvijā, ir universitātes slimnīcas; tur mēs ar laiku skaidri un gaiši varēsim definēt... Un arīdzan nauda ar laiku vairāk virzīsies uz šīm trim universitātes slimnīcām – Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Un pēdējie grozījumi Ārstniecības likumā skar 53.1 pantu. Proti, ir runa par lietu, par kuru mēs te jau ļoti daudz – un arī skaudrus vārdus! – esam dzirdējuši, tas ir, par pagarināto normālo darba laiku. 

Likums stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā, un šī likuma izstrādes laikā mēs panācām kompromisu. Diemžēl daži kolēģi... un, es domāju, ka, iespējams, par to dzirdēsiet tūlīt arī no opozīcijas deputātiem... Valstī ir noteikta kārtība, kāda mums ir jāievēro; mums ir jāņem vērā, ka mūsu budžets, valsts pamatbudžets, nav tik spēcīgs, lai mēs iztiktu bez ārvalstu finansējuma un arī bez saskaņošanas ar Eiropas Komisiju; mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo Latvijā ir spēkā Fiskālās disciplīnas likums un līdz ar to ir zināmi ierobežojumi. 

Par pēdējiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Es esmu pateicīga, ka šodien Saeimas deputāti – kopumā 86 – atbalstīja likumprojektu kā steidzamu. Otrajā, galīgajā, lasījumā nobalsoja 84 Saeimas deputāti, un līdz ar to grozījumi likumā “Par valsts pensijām” uzsāks tuvākajās dienās ceļu uz Valsts prezidenta kanceleju, lai Valsts prezidents likumu varētu izsludināt.

Un kas tur ir noteikts? Ir divas lietas, kuras būtu jāzina, par kurām mēs esam vienojušies, – proti, kādi būs tie kaut nelielie labumi senioriem. Iepriekšējos grozījumos likumā “Par valsts pensijām” jau tika noteikts, ka, pensijas indeksējot 2017.gada, tas ir, šī gada, oktobrī, indekss būs divas reizes lielāks nekā pagājušajā gadā, jo šogad pensijas indeksēs pēc inflācijas koeficienta. Un otrs rādītājs, kas ir svarīgs, indeksējot valsts pensijas, – 50 procenti no iemaksu algas palielinājuma procenta.

Un kādēļ šodien bija būtiski šo likumprojektu pieņemt? (Tam ar šo brīdi jau ir likuma spēks.) Kāda būs indeksācija 2018.gadā? Mūsu komisija balstījās uz Valdības deklarācijā noteikto, ka jāindeksē pensijas, ņemot vērā darba stāžu. Un, izpētot situāciju un iepazīstoties ar informāciju, kāda ir Labklājības ministrijā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, skaidri un gaiši redzams, ka pie mums seniori ar lielu un ļoti lielu darba stāžu bieži vien saņem pensijas, kas ir mazākas par pensijām noteikto neapliekamo minimumu, tas ir, 235 eiro.

Nu, lūk! Un tādēļ 2018.gadā seniori, kuru darba stāžs ir no 30 līdz pilniem 39 gadiem, saņems indeksācijā 50 procentu vietā 60 procentus; vienlaikus 60 procentus saņems, indeksējot pensiju no darba algas palielinājuma, arī tie, kuri savulaik strādājuši smagos, ļoti smagos un bīstamos darbos, ko Latvijā pazīst kā darbu pēc pirmā un otrā saraksta.

Un otra ļoti būtiska lieta, kuru kopā ar kolēģiem izstrādājām, ir piemaksa par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Uz šodienu piemaksa par darba stāžu ir noteikta viena eiro apmērā, bet tiem senioriem, kuri ir pensionējušies līdz pašreiz spēkā esošā likuma spēkā stāšanās brīdim, tas ir, līdz 1995.gada 31.decembrim, būs... šodien Saeima ir nolēmusi, ka piemaksa par darba stāžu būs nevis viens eiro, bet viens eiro un piecdesmit eirocenti. Ļoti vienkārši izrēķināt. Katrs seniors zina, kāds ir viņa darba stāžs, ja viņš ir pensionējies laikā līdz 1996.gadam. Šobrīd šiem cilvēkiem ir piemaksa pie pensijas – 40 eiro. Taču, sākot ar nākamā gada, 2018.gada, 1.jūliju, būs 60 eiro.

Tātad – viens eiro un piecdesmit eirocenti.

Komisija ir pārliecināta, ka mums jāturpina darbs pie jautājuma par šīs piemaksas izstrādāšanu un izskatīšanu, jo, lūk, komisijas deputāti no visām frakcijām ir izsvēruši, ka mums jādomā par cilvēkiem, kuri pensionējās pēc 2012.gada, jo viņiem vairs piemaksas Latvijā nerēķina, bet arī viņi to ir pelnījuši. Turklāt deputāti ir uzsvēruši, ka mums jālūkojas pēc turpmākām iespējām, lai mēs varētu atļauties darīt tāpat kā brāļi igauņi, kuri personām, kurām darba stāžs ir 45 un vairāk gadu, ir piemērojuši 80 procentus. Mēs pašreiz – šādā apmērā...

Un kā pēdējais jāpiemin komisijas izstrādātais un virzītais un šodien Saeimas sēdē trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemtais likums “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu”. Absolūtais deputātu vairākums to atbalstīja trešajā, galīgajā, lasījumā. Un šeit es gribu teikt lielu paldies barikāžu dalībnieku organizācijām, īpaši no Mārupes, un deputātam Romualdam Ražukam, kurš uzņēmās šī likumprojekta virzīšanu parlamentā.

Vēlreiz saku sirsnīgu paldies visiem, kuri atbalstīja Sociālo un darba lietu komisijas darbu šajā sesijā.

Vēlu labu nedēļas nogali, labus Līgo svētkus un Jāņu dienu, esot kopā ar saviem mīļajiem! Vēlu izturību, veselību un visu to labāko!

Sociālo un darba lietu komisija ir apņēmusies strādāt un saka jums, ka jūs arī vasaras periodā varēsiet mūs atrast komisijā. Mēs strādāsim, jo jautājums, kas mums ir jāskata kā nākamais, ir ļoti, ļoti nopietns – veselības aprūpe.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai.

Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien, radioklausītāji! Beidzies ir saspringtais vēlēšanu laiks, un arī mūsu frakcijā, kurā ir astoņi deputāti, notiek izmaiņas.

Strādāt uz Rīgas domi ir pārgājis un jau ar šodienu darbu Rīgas domē ir uzsācis mūsu līderis Mārtiņš Bondars. Vēlam viņam veiksmi, strādājot opozīcijā un cīnoties ar Rīgā notiekošajām lielākām un mazākām nekārtībām! Līdz ar to par deputātu kļūst un deputāta pienākumus pildīt sāk mūsu kolēģis Varis Krūmiņš.

Un notika arī izmaiņas frakcijas vadībā: mūsu frakciju turpmāk vadīs kurzemniece ilggadējā Skrundas domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga.

Tālāk par šodienas sēdi. Sēde sākās nedaudz neparasti, neierasti – ar Valsts prezidenta uzrunu, samērā skarbu, ar skatījumu no malas. Ir redzams, ka mūsu darbs ir reizēm formāls, reizēm – darbs darba dēļ, reizēm – uz rezultātu neorientēts. Un saņēmām, protams, pamatotus mudinājumus neaizrauties ar atpūtu, bet vasarā strādāt – strādāt iedzīvotāju un savu vēlētāju labā. Būtiska bija Valsts prezidenta iniciatīva, kura sakrīt ar Latvijas Reģionu apvienības programmatiskajām nostādnēm, tas ir, par tautas vēlētu Valsts prezidentu.

Tālāk par šodienas sēdes darba kārtību. Jā, tika izskatīti vairāki ļoti būtiski jautājumi. Kā jau minēja komisijas vadītāja Barčas kundze, pensionāriem ļoti būtiski ir labojumi likumā “Par valsts pensijām”, kas varbūt tomēr dos kaut nelielus uzlabojumus veco un ilgi strādājušo pensionāru materiālajā nodrošinājumā.

Ļoti patīkami, ka šodien pieņēmām likumu par barikāžu dalībnieka statusa noteikšanu tiem cilvēkiem, kuri 1991.gadā uz barikādēm cīnījās par Latvijas neatkarību.

Protams, ļoti būtisks jautājums, kas izraisīja ne mazums strīdu, bija jautājums par algu publicēšanu, bet, manuprāt, uzvarēja tie, kuri vēlas atklātību, kuri grib izskaust negodprātību pašvaldību darbā, valsts līdzekļu izmantošanā. Ar ievērojamu balsu pārsvaru tika atbalstīts priekšlikums, ka visu pašvaldības darbinieku algas ir jāpublicē un ka šai informācijai jābūt pieejamai. Tas veicinās to, ka tiks izskausti pierakstījumi, tiks izskaustas “mirušās dvēseles” un tamlīdzīgas parādības, kas diemžēl ir sastopamas arī pašvaldību darbā. 

Prezidents savā uzrunā pieminēja veselības aprūpes jautājumus kā svarīgus, kā tautai nepieciešamus un prioritārus. Un bija arī mūsu frakcijas deputātu pieprasījums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai tā beidzot sniegtu skaidrojumus par likumā “Par pašvaldībām” noteikto autonomo funkciju izpildi. Tātad – kas galu galā slēpjas zem mistiskajiem vārdiem, ka pašvaldībām ir jānodrošina veselības aprūpes pieejamība? Jo tas jautājums satrauc katru, to skaitā arī 233 no Latvijas Reģionu apvienības ievēlētos deputātus. Kas mums ir jādara un ko mēs drīkstam darīt, lai no pašvaldību puses uzlabotu šo kritisko situāciju veselības aprūpē, slimnīcu uzturēšanā un finansēšanā, personāla finansēšanā, motivācijas atbalstā un tā tālāk? 

Es domāju, ka ministrijas ierēdņi, tāpat kā Saeimas deputāti, vasarā negulēs, bet ātri sagatavos priekšlikumus, kurus varēsim izsūtīt visām jaunievēlētajām domēm, un ka viņi pie šī būtiskā veselības aprūpes jautājuma, tāpat kā Saeimas deputāti, ķersies tuvākajā laikā.

Nu, un visbeidzot – teikšu to, ko šajā laikā esmu teicis jau daudzus gadus: pavadiet brīnišķīgus Jāņus droši, pārliecinoši, neļaujieties pārmērībām! Lai laime, prieks un latviskums ir jūsu ģimenēs!

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA deputāts Jānis Tutins. Lūdzu!

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tā nu sanāca, ka man kā Jānim pirms Līgo svētkiem, pirms Jāņu dienas, ir jānoslēdz šis raidījums un arī pavasara sesija.

Labprāt es pievienošos tai labajai ziņai par labvēlīgāku pieeju attiecībā uz tiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuri nostrādājuši ilgu darba mūžu. Kā jau kolēģi atzīmēja, Saeima šodien apstiprināja grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kuri paredz lielāku pabalstu tiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem ir liels darba stāžs. Likumprojektā paredzēts, ka, sākot ar 2018.gadu, vecuma pensijas katru gadu 1.oktobrī pārskatīs, ņemot vērā arī nostrādāto laiku. Tiem cilvēkiem, kuru darba stāžs būs 30–39 gadi, piemēros 60 procentus no iemaksu algas indeksa; tiem, kuru darba stāžs būs virs 40 gadiem, – 70 procentus. Pārējiem vecuma pensijas saņēmējiem joprojām piemēros 50 procentus no iemaksu algas indeksa. Diemžēl. 

Un vēl viens “diemžēl”: šīs izmaiņas stāsies spēkā tikai pēc pusotra gada, tas ir, 2018.gada 1.oktobrī.

Tas, protams, ir tikai mazs solis pretim mūsu senioriem, bet es ceru, ka tas ir tikai sākums tam, lai mūsu Latvija tiešām kļūtu par sociāli atbildīgu valsti.

Arī es šodien vēlos atgādināt to, ka šā gada 1.jūnijā Saeima pieņēma un Valsts prezidents izsludināja grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kuri saistīti ar zemes piespiedu nomas maksājumiem. Pašlaik cilvēki, kuru mājas atrodas uz zemes īpašnieku zemēm, ir spiesti maksāt nesamērīgi lielu nomas maksu. Pieņemtais likums noteic, ka strīdu gadījumos zemes gabala, uz kura atrodas dzīvojamā māja, nomas maksa, kas pašreiz ir sešu procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības, 2018.gadā būs līdz pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības, 2019.gadā – līdz četriem procentiem, bet 2020.gadā – līdz trim procentiem.

Priekšlikumus par šādiem grozījumiem iesniedza mūsu frakcijas deputāti un personīgi arī es, un tos atbalstīja gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, gan arī visi pārējie Saeimas deputāti.

Savukārt Saeimas šodienas sēdē tika pieņemti analoģiski grozījumi arī likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, lai minēto piespiedu nomas maksas apmēru attiecinātu arī uz šo likumu. Minētie grozījumi daudzos gadījumos, jau sākot ar 2018.gada 1.janvāri, samazinās iedzīvotāju maksājumus par piespiedu nomu.

Nāk Līgo svētki, nāk Jāņi. Es novēlu visiem lustīgus, jautrus, saulainus Līgo svētkus un Jāņu dienu. Lai atrod papardes ziedu tie, kuri to meklēs! Lai saule spīd jūsu sejās un siltums staro jūsu sirdīs! Visu jauku!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Tutinam.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos jau rudenī!

Piektdien, 20.oktobrī
09:45  Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu ievēlēšanas komitejas sēde Saeimā
11:20  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas viceprezidenti V.E. Dang Thi Ngoc