Frakciju viedokļi 2017.gada 8.jūnijā

(12.06.2017.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai “Frakciju viedokļi”, kas katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, un, kā ierasts, deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčas kundzei. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms neilga laika es jums vēstīju, ka Sociālo un darba lietu komisija gatavo likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kas saistīts ar 53.1 panta pakāpenisku atcelšanu, un šodien es varu ar gandarījumu teikt sirsnīgu paldies kolēģiem Saeimā, kuri atbalstīja likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Līdz ar to ar šī gada 1.jūliju pakāpeniski tiek atcelta šī norma jeb, precīzāk sakot, šis pagarinātais normālais darba laiks, ierakstot likumā ļoti konkrēti, ka nauda 2017.gada sešos mēnešos tiek ņemta no programmas, kuru mēs Latvijā atpazīstam kā “02” (tie ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem). Un šodien es vēlos ļoti lielu paldies teikt cilvēkiem, kuri palīdzēja šo likumprojektu sagatavot un aktīvi šajā jautājumā iesaistījās. Tie vispirmām kārtām ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti no visām frakcijām, tie ir Finanšu ministrijas atbildīgi darbinieki Plūmes kundze un Šinta kungs, tās ir pārējās ministrijas, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Tiesībsarga birojs un Saeimas Juridiskais birojs.

Šoreiz – tas nav raksturīgi likumiem – ir ierakstīts ļoti konkrēts uzdevums Ministru kabinetam, lai 2018. un 2019.gadā Veselības ministrijas budžeta bāzē tiktu precīzi ierakstīta un precīzi aprēķināta summa, lai ar normālo pagarināto darba laiku, ar šo verga darbu, kā šodien teica deputāts Mārtiņš Šics, mēs varētu tikt galā līdz 2019.gada 31.decembrim.

Otrs jautājums, par kuru es vēlos jūs, cienījamie, informēt šodien. Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimas Prezidijā grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, un es ļoti ticu, ka pirmdien Saeimas Prezidijs šo jautājumu izlems pozitīvi un nākamajā ceturtdienā mēs varēsim par to jau diskutēt. Un sakarā ar to mēs, komisijas deputāti, bijām vakardien devušies izbraukuma sēdē, un mums bija tā iespēja redzēt un aplūkot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju un arīdzan Vaivaru rehabilitācijas centra Tehnisko palīglīdzekļu centru. Šajā mūsu izbraukuma sēdē piedalīties bija aicināts un personīgi piedalījās arī labklājības ministrs Jānis Reirs un ministrijas darbinieki, un līdz ar to tiek uzsākts atbalsts Labklājības ministrijas izstrādātajai reorganizācijai ar ļoti nopietnu domu, lai cilvēki, kuriem ir nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi vai kādas citas kompensatoras ierīces, tos saņemtu pēc iespējas ātrāk un labākā kvalitātē.

Vēlot jums labu, jauku nedēļas nogali, saku paldies, ka uzklausījāt!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai.

Nākamajam “Frakciju viedokļos” vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien, radioklausītāji! Savu uzstāšanos es gribu sākt ar līdzjūtības izteikšanu saviem kolēģiem Irānā, kur parlamentā ir noticis terorakts, apšaude. Un, tā kā esmu deputātu grupas sadarbībai ar Irānas parlamentu vadītājs, es un mans vietnieks Abu Meri kungs parakstījām līdzjūtības vēstuli. Un vēlreiz es gribu izteikt līdzjūtību un arī jums darīt zināmu šo ziņu, jo tad, kad draugiem ir nelaime, mums ir jābūt kopā ar viņiem un viņi jāatbalsta morāli.

Otrs jautājums. Šodien mani kā ārstu ārkārtīgi iepriecināja – prieks bija balsot! – tas, ka beidzot no Latvijas tirgus pazudīs (un mēs redzam brīdi, kad pazudīs) šīs divlitrīgās alus pudeles, šī inde, šis nekvalitatīvais alkohols, kura dēļ cieš daudzas ģimenes, kura dēļ notiek nodzeršanās, kura dēļ tiek veicināta alkoholisma un tā seku tālākā izplatīšanās. Tātad parlaments ir pateicis savu galīgo jāvārdu. Šīs pudeles tiks ražotas tikai līdz šī gada beigām, un nākamā gada martā pēdējām saražotajām pudelēm jābūt vai nu pārdotām, vai kā citādi izlietotām.

Un trešais ir Barčas kundzes pieminētais jautājums. Parlaments skaidri ir pateicis, kādā termiņā ir jānovērš negodīgums pret ārstiem, kuriem krīzes laikā tika likts bez piemaksām strādāt smagu virsstundu darbu. Skaidri ir pateikts, ka 2020.gadā ir pilnībā jābūt novērstai šai nelikumībai, sakarā ar kuru arī daudzas ārstu un mediķu organizācijas un arī tiesībsargs vērsās Satversmes tiesā. Nu mēs redzam šīs nelikumības galu.

Uzstājoties tribīnē, es pieminēju arī to, ka Latvijas parlaments jeb Latvijas likumdevējs uz šo jautājumu, šo problēmu nedrīkst neskatīties un kā strauss bāzt galvu smiltīs, jo starptautiskā darba disciplīna paredz 160 stundu nodarbinātību un normālo darba laiku... Ārsti un medmāsas, kas strādā divās trijās darba vietās (vienā strādā slodzi, otrajā – slodzi, trešajā – slodzi), īstenībā vergo Latvijā, lai saņemtu cilvēka cienīgu darba algu. Es domāju, tas ir nākamais jautājums, pie kura risināšanas būs jāķeras, jo Eiropā tiek runāts par to, kā nenodarbināt cilvēkus pāri normai. Šis jautājums tiek skatīts starpvalstu sadarbībā, un ar tā risināšanu nodarbojas somi, igauņi, franči, austrieši un citi. Mēs pagaidām neredzam vai izliekamies neredzam to, ka mediķi mūsu valstī tiek nostrādināti, jo viņiem nākas strādāt divās trijās darbavietās.

Vēlot labu darba samaksas palielinājumu un samaksu par virsstundu darbu mediķiem, es beigšu šo uzstāšanos.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Esiet sveicināti pēcvēlēšanu nedēļā!

Neskatoties uz to, ka pašvaldībās notiek ļoti aktīvs darbs pie koalīciju veidošanas, Saeima šonedēļ turpina strādāt ierastajā režīmā.

Šodien Saeimai tika nodoti grozījumi Sporta likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā. Šobrīd sporta nozarē satraucošs jautājums ir izveidojies saistībā ar sporta skolu regulējumu, jo sporta skola pēc sava statusa nav juridiskā persona, bet vēlas darboties federācijā. Līdz šim šī kārtība bija tāda, ka sporta skolas ir biedros federācijās, taču likumiski, teorētiski tas nebija iespējams, tādēļ šodien beidzot pēc, teiksim tā, ilgāka laika šie likuma grozījumi, kuri ir izveidoti sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju un ar Tieslietu ministriju, ir nonākuši Saeimā. Un tādēļ tas arī ir, kā saka, pozitīvs signāls daudzām pašvaldībām, ka pašvaldībām nebūs jāiestājas federācijās... vai federācijām jāveic izmaiņas savos statūtos.

Šodien ļoti plašas debates izraisījās par grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Gribu vērst uzmanību uz to, ka šodien vairs nebija jautājums par to, vai mēs aizliedzam plastmasas divlitreņu tirgošanu vai neaizliedzam. Šodien jautājums vairāk bija par termiņu. Un vēršu uzmanību: tā kā vairāki deputāti atturējās šajā balsojumā, šie argumenti vairāk bija vērsti uz to uzņēmēju aizstāvēšanu, kuri ir veikuši investīcijas neilgi pirms šī likuma stāšanās spēkā. Un šeit jau jautājums ir vairāk par to, ka ar vieglu pogas spiedienu, ļoti iespējams, šodien tika... kā saka, vairāki darbinieki tiks atlaisti šajā nozarē. Bet nekas! Galvenais ir tas, ka alkohola patēriņš, cerams, galu galā tiks ierobežots un sabiedrība kļūs veselīgāka.

Vēlos arī piebilst, ka turpinās ļoti aktīvs darbs pie nodokļiem. Jāatzīst, ka tā situācija ir diezgan interesanta – dienu no dienas tiek piedāvāti dažādi risinājumi. Saistībā ar vakardien frakcijas VIENOTĪBA sēdē lemto gribu piezīmēt, ka šobrīd frakcija VIENOTĪBA gaida risinājumu no ZZS, kas ir premjera un finanšu ministres partija, – gaida vienotu piedāvājumu, lai premjers un finanšu ministre, kā arī frakcija un valde spēj parakstīties zem vienota likuma tvēruma, lai ar to virzītos tālāk.

Tas arī viss no manas puses.

Paldies, un jauku jums dienu!

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! No daudziem jautājumiem, ko mēs šodien izskatījām, es gribu pieskarties trijiem, mūsuprāt, galvenajiem.

Ļoti lielas problēmas izraisīja ieilgusī diskusija par alus pildīšanu plastmasas pudelēs. Atbildot iepriekšējam runātājam, kuš teica, ka uzņēmēji esot veikuši šajās plastmasenēs investīcijas, man ir jautājums: kāpēc tad viņi neveic investīcijas stikla pudeļu, dažāda veida stikla taras ražošanā? Ir ārkārtīgi interesanta lieta: tie ražotāji, kas aizraujas ar šo divlitrīgo plastmasas pudeļu pildīšanu, pārsvarā pieder Skandināvijas valstu uzņēmumiem. Un tāpēc Nacionālā apvienība ir daudz pie šī likuma strādājusi, un mūsu ideja arī tiek īstenota – šis likums neskars mazos ražotājus, tādus kā, piemēram, vietējos, kuriem ir varbūt savs veikaliņš vai kuru alus tiek pārdots tieši ražošanas vietā. Viņi varēs ražot šo alu. Bet es domāju, ka tie, kas sevi ciena, – un šeit es domāju, teiksim, zviedrus vai somus, – savās mājās nelieto šādus plastmasas traukus. Mēs redzam, ka tur ir vai nu skārdenes, vai tikai stikla pudeles. Un ir arī kaut kāda zināma cieņa pret dzērieniem. Mēs zinām, ka vīnu vai konjaku, vai viskiju, vai to pašu degvīnu neviens taču nepilda lētās plastmasas pudelēs. Tātad tas ir vienkārši nodzirdīšanas, lauku iedzīvotāju nodzirdīšanas, projekts. Savulaik tas tika ieviests, kad vidējais algu līmenis un pensiju līmenis bija divas vai trīs reizes zemāks nekā tagad. Cilvēkiem tiešām nebija naudas, viņiem bija svarīgi tie daži santīmi. Bet, es domāju, tagad tā ir diezgan apkaunojoša lieta. Un tāpēc, kā jau es teicu, 1.janvārī stāsies spēkā likums, ka ir jāpārtrauc šī ražošana, bet tas neskars mazos ražotājus, kuri tieši pieder pie vietējiem Latvijas iedzīvotājiem, un tas varbūt pat palielinās šo vietējo alus ražotāju apgrozījumu.

Otrs likumprojekts, kas ir ļoti būtisks, ir Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija. Mēs zinām, ka diezgan liela pretestība bija pret Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, jo tas ir skaidrs, ka kontrabandistiem ir izdevīgi, ka ir divas policijas. Un mēs zinām, kā bieži dažādas iestādes savā starpā sadarbojas. Tagad, kad abas šīs policijas ir apvienotas, šī cīņa notiek daudz efektīvāk.

Arī Iekšējās drošības dienests... Kad komisija gatavoja šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā, radās dažādi jocīgi priekšlikumi, ka Iekšējās drošības dienestu nevar pakļaut VID ģenerāldirektoram, bet ka vajadzētu tā horizontālo pakļautību, piemēram, citai ministrijai – Iekšlietu ministrijai. Tas atkal, manuprāt, bija tāds veikls triks, jo, ja pieķer kādu policistu – finanšu policistu vai muitnieku –, kas strādā VID, bet kas ir saistīts varbūt ar kaut kādām sponsoru darbībām, tad ir labāk, ka no citas ministrijas šo lietu pārņem un sāk izmeklēt it kā šo iekšējo darbību.

Lai efektīvi darbotos jebkurš dienests, ir jābūt, mūsuprāt, vertikālai pārbaudes un pakļautības sistēmai: ja VID netiek galā ar saviem uzdevumiem, tad nomaina VID ģenerāldirektoru; ja Iekšējās drošības dienests netiek galā ar saviem uzdevumiem, tad VID ģenerāldirektors nomaina šī dienesta vadītāju.

Un kā pēdējo gribu pieminēt likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Es paredzu ilgu mūžu tā apspriešanai. Tur, manuprāt, ir divas tādas pretrunīgas lietas. Viena – par filmēšanas aizliegumu vai atļaušanu, piemēram, dažādās komisiju sēdēs. Mēs zinām, ka ir arī visādas slēgtas sēdes un šī filmēšana ne vienmēr ir ļoti produktīva... Te es domāju deputātu Kaimiņu, kura uzņemtie video tiek ievietoti dažādos masu informācijas mediju tīklos un ne vienmēr ir tieši saistīti ar darba jautājumiem, bet vairāk ar dažādiem privātās dzīves aspektiem. Par šo jautājumu vēl diskusijas turpināsies.

Un otra tāda lieta, protams, ir priekšlikums, ka ministru atbildes uz opozīcijas iesniegtajiem jautājumiem būtu jāizskata pirms Saeimas kārtējās sēdes, nevis pēc tās. Nu, man personīgi liekas, ka, ja es būtu opozīcijā, es varētu vilkt garumā un traucēt sēdi, un uzdot tur bezgala daudz jautājumu, lai grozītos visādu kameru priekšā. Tā ka, es domāju, normālāk ir tā, kā ir. Ja kādu deputātu tās atbildes ļoti interesē, viņš var atnākt uz jautājumu un atbilžu sēdi un noklausīties tās atbildes no ministra. Nu, ja deputātam nav intereses, tad viņš vienkārši nenāk. Jautājumu un atbilžu sēdes notiek pēc tam, kad Saeimas sēdē ir izrisināti galvenie jautājumi.

Diskusijas turpināsies, jā. Būs pirmais un otrais lasījums. Varēs iesniegt dažādus priekšlikumus.

Tā ka paldies par jūsu uzmanību. Līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam.

Un tagad vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kuri paredz pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.

Pārejas periodā, no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim, ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā. 2018.gadā – 50 stundas, bet 2019.gadā – 45 stundas nedēļā.

Līdz šim ārstniecības personai varēja noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Neapšaubāmi, šie grozījumi ir mediķiem labvēlīgi: tiks novērsta netaisnība, kura tika ieviesta krīzes laikā.

Vēl viens Saeimas šīsdienas sēdē pieņemts lēmums – no nākamā gada aprīļa būs aizliegts tirgot alu liela tilpuma plastmasas pudelēs. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie likuma grozījumi. Acīmredzot šinī gadījumā Saeimas deputātiem jāpaļaujas uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājošo deputātu viedokli, uz viņu zināšanām šajā jautājumā.

Nākamā tēma. Grozījumi Krimināllikumā, kuri galīgajā lasījumā tika pieņemti Saeimas sēdē šodien, paredz, ka kriminālsodāms pārkāpums būs vajāšana – viens no vardarbības veidiem partnerattiecībās, kā arī attiecībās starp bijušajiem partneriem. Tas izpaužas kā vairākkārtēja vai ilgstoša personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana vai nevēlama saziņa ar šo personu.

Nobeigumā vēlos frakcijas SASKAŅA vārdā pateikt paldies visiem, kuri mūs atbalstīja pašvaldību vēlēšanās. Es priecājos par uzticīgiem cilvēkiem.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Un “Frakciju viedokļos” kā pēdējais šodien runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Labdien, cienījamie klausītāji! Ievērojot to, ka mani kolēģi šobrīd vairāk runāja par tiem likumprojektiem, kas ir pieņemti un kļuvuši par likumiem, kuri stāsies spēkā, es gribu pievērst jūsu uzmanību diviem likumprojektiem, pie kuriem Saeima vēl strādās.

Pirmais no šiem diviem likumprojektiem ir šodien pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Viena daļa grozījumu ir saistīti ar Saeimas darba organizācijas pilnveidošanu, tas ir, tie novērstu tās nepraktiskās situācijas, kuras Kārtības rullis līdz šim ir prasījis, bet reālajā dzīvē, kā mēs zinām, šis darbs mūsdienās tā vairs nav jāorganizē.

Būtiskākais šajos likuma grozījumos, manuprāt, ir jautājums par budžeta likumprojektiem, par budžeta likumprojektu apspriešanu kopā ar pavadošo paketi. Latvijas iedzīvotāji noteikti ir redzējuši budžeta pieņemšanas dienas un naktis un reizēm izsaka sarkastiskas piezīmes par šo pieņemšanas procesu. Jaunais regulējums, kas ir paredzēts šajā likumprojektā, izslēgs nepieciešamību divreiz balsot par vieniem un tiem pašiem punktiem, par kuriem balsojums pēc būtības nevarētu atšķirties. Vai, nākamajam gadam piešķirot 10 tūkstošus konkrētam projektam, mums vēlreiz par šiem 10 tūkstošiem būtu jānobalso, apspriežot triju gadu budžeta likumu? Vai drīkstētu nobalsot arī citādāk? Tā ka tagad tas jautājums ir sakārtots un būs vienkāršāka šī procedūra.

Manuprāt, būtiskākais šajā likumprojektā, protams, ir priekšlikums attiecībā uz deputātu jautājumiem ministriem un Ministru prezidentam, un šis priekšlikums nāca tieši no opozīcijas partijas. Mēs aicinājām šo procedūru sakārtot. Nedaudz dīvaini ir klausīties pozīcijas kolēģu skaidrojumu, ka tur jau viss it kā bijis kārtībā: “Kas grib, var nākt pulksten piecos un klausīties, kā ministri atbild uz deputātu jautājumiem.” Pasarg, Dievs, atnākt uz šiem pasākumiem un klausīties, ko atbild! Ministrs var divas minūtes noklusēt, vispār neko neatbildēt, bet skaitās, ka viņš ir atbildējis uz jautājumu. Viņš var divas minūtes gvelzt pilnīgas muļķības, un arī tad skaitās, ka ir atbildējis. Rakstveida atbildes bieži vien ir tādas, kas... Latvijas iedzīvotāji noteikti zina, kā atbild mūsu ierēdņi. Uzraksta piecas sešas lapas, bet uz jautājumu vispār nav atbildēts, ir kaut kas skaidrots.

Tāpēc ir iesniegts mūsu priekšlikums, un arī darba grupa to atbalstīja, un arī Juridiskā komisija atbalstīja. Mēs gribētu, lai atbildes uz deputātu jautājumiem ministri mutiski sniegtu Saeimas sēdēs, proti, ceturtdienās no rīta. Viena no darba kārtības sadaļām būtu “Ministru atbildes uz deputātu jautājumiem”, lai, kā savulaik lielas valsts vadītājs teica, viss viņu stulbums būtu redzams, ja viņi to savu stulbumu spēj parādīt. Taču es ļoti ceru, ka mūsu ministri šādā situācijā nāks ar citu atbildības sajūtu, jo deputātu jautājumi jau nav par kaut kādām ikdienas lietām; deputātu jautājumi ir par Latvijas sabiedrībai aktuālām lietām, par tām, par kurām ministri klusē. Un koalīcija viņus aizsargā.

Otra lieta, kas attiecas uz Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem. Man mazlietiņ izbrīnu radīja tas, ka Nacionālā apvienība balsoja pret vai atturējās šīs tēmas sakārtošanā. Es nezinu, kurus ministrus viņi aizsargā.

Otrs likumprojekts, kuru gribu pieminēt, ir likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, kuru iesniedza frakcijas VIENOTĪBA deputāti un kuru šodien Saeima nodeva atbildīgajai komisijai. Šis likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks minimālo pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vai klašu grupā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs. Ministru kabinetam šie noteikumi ir jāizdod līdz šī gada 1.augustam, paredzot vienu gadu ilgu pārejas periodu.

Būtiskākais mūsu frakcijas iebildums: kāpēc šie grozījumi tiek virzīti tik steidzami? Pašvaldību vēlēšanas taču ir beigušās, tātad šobrīd var šos grozījumus virzīt, jo pašvaldību iedzīvotāji neuzdos jautājumus.

VIENOTĪBA ar šo savu priekšlikumu pēc būtības sūta “sveicienus” (es liktu šo vārdiņu pēdiņās) skolotājiem un lauku skolām, lai vasaras atvaļinājums nebūtu... nešķistu tik saulains to skolu skolotājiem, kurās klases jau ir noformētas. Vajag atkal visu izjaukt, pārreformēt! Kāda tur viena gada pāreja, ja šo grozījumu autori liek izglītības iestāžu vadītājiem jau līdz šī gada 1.septembrim pārplānot visu to?! Aizbildināšanās ar to, ka šis projekts ir vērsts uz izglītojamo personu zināšanu kvalitātes celšanu (proti, mazās skolās netiekot nodrošināta izglītības kvalitāte vajadzīgajā līmenī), īstenībā ir tikai skaisti vārdi jeb, vienkāršākā valodā runājot, lozungi un blefs. Ne jau skolēnu skaits klasē nosaka izglītības līmeni.

Un vēl viens jautājums šajā sakarībā. Vai pašvaldībām nav savs vārds sakāms par to, kādām skolām jābūt lauku teritorijās, un vai pašvaldības nepateiks, ka tās grib uzturēt arī skolas ar mazāku skaitu skolēnu?

Es ļoti ceru, ka abi šie likumprojekti gūs saprātīgu vērtējumu Saeimā, ieinteresētie cilvēki un institūcijas labprāt piedāvās savus priekšlikumus par to, ko tajos vajadzētu uzlabot, vai novērst kādas nebūšanas, un mēs šos likumus varēsim apspriest un pieņemt kvalitatīvā līmenī.

Ar to es arī beidzu savu uzrunu. Novēlu jums saulainu un arī siltu nedēļas nogali! Paldies jums.

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos!

Piektdien, 20.oktobrī
09:45  Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu ievēlēšanas komitejas sēde Saeimā
11:20  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas viceprezidenti V.E. Dang Thi Ngoc