Frakciju viedokļi 2017.gada 11.maijā

(15.05.2017.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā katru ceturtdienu, arī šodien notika Saeimas sēde, un par to, kādi jautājumi tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti, jums “Frakciju viedokļu” raidījumā, kas skan tiešraidē no Saeimas nama, pastāstīs frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Manuprāt, ikviens, kas sekoja šīsdienas sēdes norisei, juta, ka ir daudzi jautājumi, par kuriem ir kaislīgas diskusijas, un jautājumi, kas pat nav politiski, bet gan vienkārši pārliecības jautājumi.

Es vēlos pievērst jūsu uzmanību diviem likumprojektiem.

Pirmais ir likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, kas tika pieņemts šodien steidzamības kārtībā. Mazā normiņa, kas šajā likumā tika paredzēta, – ka īpašs statuss būs biroja priekšniekam. Līdz šim ikviens biroja darbinieks varēja doties izdienas pensijā, ja ir sasniedzis 50 gadu vecumu un izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, un vispārējā prasība bija, ka 10 gadiem ir jābūt nostrādātiem birojā. Attiecībā uz biroja priekšnieku jaunā norma paredzēs, ka pietiek, ja pēdējie pieci gadi ir nostrādāti biroja priekšnieka amatā. Proti, tie cilvēki, kuri nav strādājuši birojā, tiek aicināti, lai nāktu uz šo amatu, un varbūt būs arī vairāk kandidātu, kuri gribēs šajā amatā strādāt. Mēs uzmanīgi sekosim līdzi tam visam – skatīsimies, kas tad tiks iecelts par KNAB priekšnieku, un vērosim, vai tiešām apstiprināsies tās runas, kuras bija pirms šīs normas izstrādāšanas un pieņemšanas, – ka tādējādi tiek radīta vieta konkrēti vienam cilvēkam. Paskatīsimies, kāds būs konkurss uz šo amatu.

Un otrs ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas šodien tika nodots komisijām. Jāteic, ka vienīgais pozitīvais pienesums ir 28.pants, kurš paredz, ka VID ir jākontrolē amatpersonu deklarācijas.

Taču kopumā šajā likumprojektā ir trīs idejas.

Pirmā ideja. Iespējams, ka par to varētu īpaši neuztraukties. Proti, līdzīgi, kā līdz šim bija jānorāda radinieki un laulātie, turpmāk būs jānorāda arī persona, ar kuru valsts amatpersona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga nedalīta saimniecība. Protams, to var ierakstīt arī visās deklarācijās un šīs attiecības fiksēt. Vienīgi mazlietiņ mulsina tas – ko likumprojekta autori domā ar to jēdzienu, ka būs jānorāda attiecību statuss ar šo personu? Vai tāds kā “mīļākā” vai “draudzene”, vai es nezinu, kas? Un kāpēc šajā sarakstā tagad nav kaimiņu, ar kuriem arī... kuriem palīdzot varētu rasties interešu konflikts?

Otra ideja, kas ietverta šajā likumprojektā, manuprāt, ir absurda no cilvēktiesību viedokļa. Proti, ir runa par skaidrās naudas uzglabāšanas ierobežojumu. Cilvēkam tiks ierobežots, cik daudz skaidras naudas viņš drīkst glabāt mājās. Es nesaprotu, kāds ir leģitīmais mērķis, jo likumprojekta anotācijā ir teikts, ka tas būs vienkārši korupcijas novēršanas labad.

Un visbeidzot trešais dīvainais priekšlikums. Man liekas, amatpersonām nepamatots apgrūtinājums ir norma par papildu deklarācijām: ja cilvēkam, proti, amatpersonai, ir radies kāds ienākums, kura apjoms ir virs 20 minimālajām mēnešalgām (piemēram, viņš to ir saņēmis dāvinājumā vai mantojumā vai viņam ir izsniegts aizdevums, proti, ja viņš ņēmis kredītu, lai kaut ko iegādātos), tad viena mēneša laikā šim cilvēkam būs jāiesniedz papildu deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam. Argumentācija? Lai VID varētu savlaicīgi fiksēt, ka cilvēkam ir šādi ienākumi. Lai gan vispārējā norma pati par sevi paredz, ka, beidzoties kalendārajam gadam vai beidzoties amatpersonas darba attiecībām, deklarācijā šie dati tik un tā ir jāuzrāda.

Manuprāt, šī norma ir tikai tādēļ, lai cilvēku, kurš ir aizmirsis iesniegt papildu deklarāciju, varētu administratīvi sodīt par aizmāršību. Es nedomāju, ka mantošanas gadījumā vai problēmsituācijā, kad cilvēkam tiešām ir jāņem kāds aizdevums, viņš ieprātosies par šo likuma normu un atcerēsies, ka viņam viena mēneša laikā vajag šādu deklarāciju iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā. Praksē paši mēs bieži esam šķendējušies par absurdiem vai pārmērīgiem regulējumiem, bet tik un tā tādi tiek šeit pieņemti. Varbūt nākamais solis cīņā pret amatpersonu iespējamo korumpētību būs iešūt čipu, lai varētu izsekot, kur konkrētais cilvēks iet, ar ko viņš tiekas? Bet, drošs paliek nedrošs, varbūt vajadzētu tādu čipu iešūt visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo katrs taču var kādā dienā kļūt par amatpersonu?

Paldies par uzmanību.

Es ceru, ka mēs pieņemsim saprātīgus likumus. Un lai jums skaists pavasaris sākas!

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Tagad vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Ivaram Brīveram. Lūdzu!

I.Brīvers (LRA).

Godātie radioklausītāji! Esmu Ivars Brīvers no Kristīgi demokrātiskās savienības, kuru pārstāvu Saeimā, darbodamies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas sastāvā.

Vairāki no šodien izskatītajiem jautājumiem izraisīja karstas debates, un to iztirzāšana šobrīd prasītu pārāk daudz laika, tāpēc minēšu tikai vienu likumprojektu – “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Mūsu frakcijas deputāti atbalsta piedāvāto likumprojektu, jo acīmredzami tas ir vajadzīgs, lai vairs nepieļautu situāciju, ka simtiem Rīgas un Jūrmalas pamatiedzīvotāju ir jādzīvo bailēs par to, ka viņi var zaudēt savu vienīgo mājokli, nespēdami samaksāt augsto nekustamā īpašuma nodokli. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka šie grozījumi problēmu nerisina, bet tikai atliek tās risināšanu uz vēlāku laiku. Uzskatu, ka risinājums meklējams nevis kadastrālajā vērtībā, bet gan nodokļu politikā. Nosakot nekustamā īpašuma nodokli, kadastrālā vērtība ir tikai viens no faktoriem, turklāt nebūt ne galvenais.

Komisijā es balsoju “pret” šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā, jo, kā to no tribīnes norādīja arī Kūtra kungs, par iemeslu šai steidzamībai ir ministrijas ierēdņu neizdarība. Taču šodien es tomēr atbalstīju steidzamību, jo iedzīvotājiem nav jācieš par ierēdņu neizdarību.

Pagājušajā nedēļā Latvijas uzmanība bija piesaistīta Rēzeknei. Latgales simtgades kongresā apspriestie jautājumi un pieņemtā rezolūcija ir piesaistījusi plašu sabiedrības uzmanību, izraisījusi arī nepamatoti krasus un agresīvus viedokļus. Svinīgajos pasākumos Rēzeknē piedalījās gandrīz visi mūsu frakcijas deputāti, mums ir diezgan vienots viedoklis Latgales jautājumā.

Latgale ir neatņemama Latvijas sastāvdaļa, kura vēsturisku apstākļu dēļ trīs gadsimtus bija nošķirta no pārējās Latvijas. Tāpēc tur dzīvojošajiem latviešiem ir izveidojušās atšķirības no pārējās Latvijas kultūras, ticības, valodas un citās dzīves jomās. Taču šīs atšķirības nav bijušas par iemeslu tam, ka Latgalē dzīvojošie latvieši neatzītu savu piederību Latvijai. Gluži otrādi – tieši Latgalē pirms simts gadiem notikušais kongress bija par pamatu latviešu tautas vienotībai, un rezultāts bija tas, ka izveidojās Latvijas valsts. Latgales latvieši gadu gaitā nemitīgi ir apliecinājuši savu uzticību Latvijai un dara to arī tagad. Tāpēc Latgales atšķirības ir uzskatāmas nevis par Latviju šķeļošām, bet – tieši otrādi! – Latviju stiprinošām. Nav tādas latgaliešu tautas, un Latgalē dzīvo latvieši. Taču ir latgaliešu valoda, kas ir līdzvērtīgs latviešu valodas paveids, tāpat kā baltiskā latviešu valoda, kurā runā citās Latvijas daļās.

Latgaliešu valoda līdz ar baltisko latviešu valodu – abas ir uzskatāmas par latviešu valodu, tātad par valsts valodu, un uz abām vienādā mērā ir attiecināms likums “Par valsts valodu”. Prasīt latgaliešu valodas līdzvērtīgu lietošanu oficiālajā saziņā Latgalē ir pamatoti. Ir atbalstāma Latgales vietvārdu lietošana to latgaliskajā variantā. Arī uzvārdi pilsētvidē un ārpus tās Latgalē būtu veidojami latgaliešu valodā.

Latgales karogs vienmēr ir bijis un būs sarkanbaltsarkanais karogs, zem kura 1917.gadā notika arī Latgales latviešu kongress. Taču 2010.gadā izveidotais zilibaltizilais karogs, reprezentējot Latgales pārstāvjus, arī ir izmantojams dažādos pasākumos, gluži tāpat kā sēļu sarkanbaltzaļais karogs, līvu zaļibaltzilais karogs un interesantais suitu sarkanbaltais karogs. Taču tieši tādēļ, lai nepieļautu tādas provokācijas kā karoga apgānīšana ar dažādiem pret Latviju vērstiem uzrakstiem, tādiem kā “Latgaļskaja narodnaja respubļika”, šim karogam ir jāpiešķir oficiāls statuss. Jebkāda savstarpējas necieņas izrādīšana starp latgaliešiem un citu Latvijas daļu latviešiem ir uzskatāma par darbību, kas vērsta pret Latvijas valsti.

Mēs esam par stipru Latgali stiprā Latvijā!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Ivaram Brīveram.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Armands Krauze. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sveiciens šajā skaistajā pavasara dienā, kad gaisā ir jūtams pirmsvēlēšanu laiks un mēs spriežam par daudziem jautājumiem, tādiem kā, piemēram, dzīvnieku izmantošana cirkā! Man liekas, daudzi no mums, kas šeit sēž un lemj, nepadomā par procesiem, kas notiek dabā. Proti, dabā šis laika periods ir diezgan skarbs – ir aukstas naktis, naktīs ir salnas, cieš dzīvnieki, cieš arī augi. Un dabā vienmēr ir skarbi. Savukārt mēs, cilvēki, varam tomēr par dzīvniekiem domāt plašāk. Šodien cirka jautājums ir tikai ļoti, ļoti šaurs. Dzīvnieku labturība un attieksme pret viņiem ir jāievēro arī ikdienā. Tā, piemēram, mēs visi pieņemam, ka cilvēki tur būrīšos dažādus putniņus – lielākus un mazākus (piemēram, papagaiļus). Man liekas, tas ir tikpat nežēlīgi un tikpat skarbi kā izmantot dzīvniekus cirkā. Un dzīvniekus cirkā nežēlīgi izmanto!

Katrā ziņā šis jautājums ir izskatīts otrajā lasījumā.

Šodien, šajā pirmsvēlēšanu laikā, mēs runājām arī par daudzām citām aktualitātēm.

Ļoti nozīmīgs ir nekustamā īpašuma nodoklis. Un te ir svarīgi atcerēties: ja mēs runājam par nekustamā īpašuma nodokli vai par nodokļu reformu, tad būtiski ir padomāt par trūcīgajiem un mazturīgajiem. Un mēs nevaram pieļaut to, ka šis nodoklis ir tik liels, ka iedzīvotājiem ir jāpamet savas dzimtas mājas, un nav svarīgi, vai pie tā ir vainojama likumā noteiktā procentu likme vai kadastrālā vērtība, vai pašvaldību attieksme, kuras neizmanto savas iespējas dot atlaides, lai gan tām tas ir iespējams. Jebkura pašvaldība jau šobrīd varētu šādi nākt pretī tiem cilvēkiem, kuriem tiešām ir grūti, bet ne visas to dara. Un tāpēc daudzas lietas būtu jānostiprina tiešām likuma līmenī.

Ja runājam plašāk, jau par nodokļu reformu, tad jāteic, ka šeit ir būtiski divi elementi: viens ir tie, kas ir trūcīgāki un kas saņem mazās algas, un otrs – uzņēmēji. Jo uzņēmēji ir tie, kuri, attīstot savu uzņēmējdarbību, papildina valsts kasi ar nodokļiem. Savukārt trūcīgie un tie, kas saņem mazās algas, – arī par tiem ir mums jādomā. Nav pieļaujama tāda situācija, ka vienmēr, līdzko mēs vēlamies kaut kā palīdzēt, atvieglot situāciju tiem, kam ir mazas algas, pacelt neapliekamo minimumu, pacelt minimālo algu, galvenais iebildums ir šāds: valsts budžetā veidosies pārāk liels robs. Tā nedrīkst būt, jo, vadoties pēc šāda principa, sanāk, ka mūsu valsti uztur trūcīgie.

Tāpēc es uzskatu, ka par to ir jādomā arī nodokļu kontekstā – gan nekustamā īpašuma nodokļa, gan visas nodokļu reformas kontekstā jādomā tiešām par tiem, kuriem palīdzība ir vajadzīga visvairāk. Tieši tāpat, kā mēs par tiem domājam, lemjot par citiem likumiem, tādiem kā manis jau minētais Dzīvnieku aizsardzības likums.

Un, novēlot jauku nedēļas nogali, es ceru, ka visi padomās par šiem jautājumiem, lai visiem iedzīvotājiem būtu labāk.

Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem.

Tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Intam Dālderim. Lūdzu!


I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā izvērtās karstas debates par diezgan daudziem jautājumiem, bet tā lielākā deputātu aktivitāte acīmredzot bija, manuprāt, par diviem jautājumiem. Viens no tiem bija, protams, grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kuri bija sabiedrībā izsaukuši lielu rezonansi. Mēs šodien to redzējām: arī pie Saeimas nama bija pretēju viedokļu paušana publiskā veidā – publisku piketu formā.

Jāteic, ka man personīgi šinī jautājumā jau sen bija skaidra nostāja: es esmu pret to, ka jebkādā veidā izklaidei tiek izmantoti dzīvnieki. Un arī mani kolēģi, pārsvarā deputāti no mūsu frakcijas, balsoja pret priekšlikumu, kas bija vērsts pretēji tai gribai, kura tika pausta iepriekšējā reizē. Proti, iepriekšējā reizē tika iebalsots tas, ka jāaizliedz šādas izklaides ar dzīvniekiem. Taču šodien deputātiem bija vēlme pamēģināt tomēr, tā teikt, pa sētas durvīm – kaut kādā veidā to atkal atļaut. Mēs uzskatām, ka tas vienreiz jābeidz, jo mēs tiešām esam mūsdienīga un moderna valsts! Un cirks, protams, mainīsies. Mainīsies tāpat, kā visa dzīve mainās. Mēs redzam, ka ir izcili cirki, kuri ļoti slaveni visā pasaulē un kuros neizmanto dzīvniekus un nekādā veidā tos nedresē un nemoka.

Tā ka es domāju, ka tas ir labs lēmums, ko šodien Saeima ir pieņēmusi.

Protams, personīgi man pašam svarīgi bija grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kurus es biju iesniedzis un kuri paredzēja paplašināt atklātību jautājumā par valsts pārvaldes darbinieku, ierēdņu atlīdzības un citu no budžeta saņemto atlīdzību publiskošanu. Mani priekšlikumi paredzēja paplašināt šo loku, lai tas aptvertu ne tikai amatpersonas, bet visus darbiniekus. Manuprāt – un man tā ir tiešām dziļa pārliecība – nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt un bez milzīgas piepūles viņiem ir jābūt iespējai piekļūt informācijai – kur, kā un kādā veidā viņu līdzekļi tiek izmantoti, un valsts pārvaldei tas ir jānodrošina.

Diemžēl atbildīgā komisija – Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija – bija lēmusi citādi. Bija mēģinājums deleģēt Ministru kabinetam šīs funkcijas, un tika pazaudēts tas mērķis, kas bija iestrādāts šajā likumā, proti, ka tur ir jābūt noteiktam, ka publiskojama ir ne tikai atlīdzība pa amatu grupām, bet arī tiešām katras personas atlīdzība, norādot vārdu un uzvārdu.

Tā ka mēs šobrīd esam diemžēl spēruši soli atpakaļ pēc šīs dienas lēmuma, bet nu es pilnīgi noteikti turpināšu tās aktivitātes un iesniegšu priekšlikumus gan uz trešo lasījumu, gan, iespējams, arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumiem.

Man tas mērķis ir jāpanāk, lai mēs vismaz nedaudz pietuvotos tam, kādai uzticībai būtu jābūt mūsu valstī varas struktūrām. Es domāju, ka tas ir viens no stūrakmeņiem, lai mēs panāktu to, ka cilvēki uzticas un tiešām arī spēj pārbaudīt un zināt, kur tad viņu nodokļi aiziet.

Vēl viena no tiešām nozīmīgām jaunām iniciatīvām, kas steidzami ir jārisina... Es noteiktu steidzamību likumprojektam par nekustamā īpašuma nodokļa iesaldēšanu. Es domāju, tas ir būtiski, ka mēs šodien tomēr lēmām par to un pārsvarā bija atbalsts no deputātiem. Un tas ir solis uz to, lai varētu tanīs pašvaldībās, kuras diemžēl nespēj nākt pretī vai nezin kādu iemeslu dēļ nenāk pretī saviem iedzīvotājiem un uzliek viņiem nesamērīgu nekustamā īpašuma nodokli... lai mēs ierobežotu šo pašvaldību iespēju šādā veidā rīkoties. Es domāju, ka mēs ātri un diezgan efektīvi ar to tiksim galā, bet pamatrisinājums mums vēl būs jāmeklē visiem kopīgi, lai, iespējams, arī pirmo vai vienīgo mājokli neapliktu ar nekustamā īpašuma nodokli vai kā citādi atbalstītu tos, kuriem tiešām šis slogs ir nepanesams.

Tā ka vēlreiz novēlu beidzot laikam tomēr sagaidīt pavasari pēc bargās ziemas un arī novēlu priecīgu nedēļas nogali!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Intam Dālderim.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Tiešām ir sācies maijs. No laikapstākļu viedokļa, kā jau kolēģis teica, varbūt varētu to nodēvēt “maijfebruāris”, bet nu jebkurā gadījumā... Maija sākumā plaši nosvinēti vieni no Latvijas svarīgākajiem svētkiem – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadiena –, atzīmēta Latgales kongresa simtgade, kā arī 8.maijā mēs kopīgi noliecām galvas, pieminot un godinot Otrā pasaules kara upurus.

Šie datumi iezīmējuši lielus pagrieziena punktus Latvijas vēsturē, tāpēc ir simboliski un atbilstīgi, ka šodien Saeimā savu virzību starp citiem būtiskiem likumprojektiem uzsāka “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Grozījumi Militārā dienesta likumā paredz iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties dienestam Latvijas armijas rezervē un sekmīgi apgūt noteiktas militārās apmācības, kuras tādējādi ļaus ikvienam Latvijas pilsonim kļūt par rezerves karavīru, kas ir gatavs, apmācīts un spēj aizstāvēt sevi un savu valsti pret jebkādu apdraudējumu.

Pirms 27 gadiem mēs spējām otro reizi paveikt šķietami neiespējamo, apstiprinot Latvijas tautas nelokāmo valstsgribu, tās noturību un arī savu atbildību un gatavību cīnīties par savu valsti. Mūsu uzdevums ir darīt visu, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu savu pārliecību īstenot un būtu spējīgs sargāt mūsu valsti. Ar šiem grozījumiem speram platu soli šajā virzienā.

Šodien atbalstījām sociālās uzņēmējdarbības stiprināšanu Latvijā, nododot tālākai skatīšanai komisijās grozījumu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Šis grozījums paredz, ka publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisko personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu vai sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā. Šis grozījums ietilpst likumu paketē, kas kopumā reglamentē sociālo uzņēmējdarbību un palīdzēs tai attīstīties tajās jomās, kurās līdz šim attīstības iespējas ir bijušas ierobežotas. Sociālā uzņēmējdarbība ir ļoti būtisks sabiedrības veselības un integrācijas aspekts. Un ar šiem grozījumiem veicināsim sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību, kā arī pakalpojumu pieejamību dažādiem sociālajiem riskiem pakļautajām iedzīvotāju grupām.

Otrajā lasījumā atbalstījām grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, lai nodrošinātu tiesības uz izdienas pensiju tiem KNAB vadītājiem, kas būs sasnieguši 50 gadu vecumu un viņu izdienas stāžs nebūs mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie pieci būs pavadīti KNAB vadītāja amatā. Uzskatām, ka izdienas pensijas noteikšana šajā gadījumā ir saprotama un būtu jāuztver par normu. Šī biroja vadītāja darbs ir smags, tam jābūt prasmīgam, pieredzes bagātam un spējīgam vadītājam. Un mums ir jāspēj nodrošināt viņam, tāpat kā citām amatpersonām, kas rūpējas par valsts drošību, pienācīgu pensionēšanās sistēmu.

Galīgajā lasījumā šodien lēmām par grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Veselības ministrijas iniciatīva ir vērsta uz sabiedrības veselības stiprināšanu un veicināšanu un paredz aizliegt alu, sidru, kā arī alkoholiskos kokteiļus un dažādus starpproduktus pārdot lielajās plastmasas pudelēs. Plastmasas pudeļu zemās cenas dēļ tajās pildīto alu vai sidru bieži izvēlas personas, kuras alkoholu lieto pārmērīgi. Gan jaunieši, gan pieaugušie. Tas rada papildu slogu uz veselības aprūpi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā un papildu zaudējumus gan darbavietām, gan tautsaimniecībai, un galu galā tas ir būtiski sabiedrībai, tās veselībai un labklājībai kopumā. Pārmērīgi stingrs regulējums mēdz nest pretēju efektu, taču šo grozījumu kontekstā uzskatām, ka ir rasts kompromiss, kas palīdzēs cīnīties ar lielā alkohola patēriņa problēmu valstī, taču pārlieku neierobežos iedzīvotāju iespējas izvēlēties.

Nacionālās apvienības frakcijas deputāti neatbalstīja priekšlikumu, kas noteica, ka likums stājas spēkā 2020.gada 1.septembrī, turpretī 63 Saeimas deputāti, paužot atbalstu šim priekšlikumam, praktiski pasaka sabiedrībai, ka ir gatavi turpināt to nodzirdīt vēl trīs gadus. Uzskatām, ka šā likuma grozījumu pārejas periodam ir jābūt pēc iespējas īsākam. Nacionālā apvienība jau tuvākajā laikā iesniegs jaunus likuma grozījumus, kas noteiks, ka likums stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri.

Izmaiņas, šķiet, piedzīvos arī Autopārvadājumu likums, kas tiks papildināts ar ilgi gaidīto kopbraukšanas pakalpojumu regulējumu. Tiks pilnveidota arī taksometru vadītāju profesionālās kvalifikācijas joma un autoostu darbība.

Kopbraukšanas pakalpojumi pasaulē kļūst arvien populārāki un pieprasītāki, taču šobrīd kopbraukšanas joma nav definēta likumdošanā un to nav iespējams regulēt. Iniciatīva sakārtot nozari, lai arī Latvijā varētu ienākt inovatīvi, pasaulē pieprasīti pakalpojumi, ir izsaukusi negaidītu kritisku un kategorisku nostāju no dažādām ieinteresētajām pusēm. Taču šī mērķtiecīgā vēršanās pret novitāšu ienākšanu un piedāvāšanu Latvijas iedzīvotājiem neiztur kritiku. Tā vietā, lai kategoriski iestātos pret inovācijām un nozari ietekmējošu regulējumu ieviešanu, izdarot grozījumiem Autopārvadājumu likumā, mēs varam spert soli uz priekšu sadarbības ekonomikas segmenta sakārtošanā un beigt vilkties nopakaļ inovācijām un modernākajām ekonomikas izpausmēm, kas faktiski neregulētas eksistē jau vairākus gadus. Ar šiem grozījumiem signalizējam gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem par valsts vēlmi un gatavību Latvijā attīstīt pasaulē populārākos un inovatīvākos pakalpojumus.

Kopbraukšanas pakalpojumus realitātē jau izmanto daudzi Latvijas iedzīvotāji un ārvalstu viesi. Ar kopbraukšanas pakalpojumu regulējumu mēs izveidojam tiesisko bāzi, kas ļaus regulēt un aizsargāt gan patērētāju, gan pakalpojumu sniedzēju darbību šajā jomā.

Un runājot par tiesību aizsargāšanu. Šodien pie Saeimas skaļi savu viedokli vēlreiz pauda dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kā arī citi aktīvisti, kuri bija neizpratnē par priekšlikumu, pretēji iepriekš lemtajam, turpināt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā. Savvaļas sugu dzīvniekiem, arī nebrīvē dzimušajiem, nav iespējams nodrošināt piemērotus un atbilstošus dzīves apstākļus cirkā. Priekšlikums arī turpmāk atļaut cirka izrādēs izmantot nebrīvē dzimušus savvaļas sugu dzīvniekus pēc būtības atceļ aizliegumu izmantot cirkā savvaļas sugu dzīvniekus un turpina destruktīvo tendenci nebrīvē audzēt savvaļas dzīvniekus izklaidei. Šādu robu veidošanas mēģinājumi jautājumā, par kuru panākts sava veida konsenss gan Saeimā, gan sabiedrībā, nav pieļaujama un tikai radīs arvien lielāku plaisu starp sabiedrību un valsts institūcijām.

Nacionālās apvienības viedoklis šajā jautājumā ir nemainīgs – savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkā ir jāaizliedz, neatkarīgi no to dzimšanas vietas.

Ar šo es arī no jums atvados līdz nākamajai nedēļai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nesamērīgs nekustamā īpašuma nodoklis pamatoti uztrauc daudzus Latvijas iedzīvotājus. Tāpēc šodien vēlos informēt par grozījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā būtību un izskatīšanas gaitu. Likumprojekts it kā paredz kadastrālās vērtības bāzes iesaldēšanu, tomēr rodas iespaids, ka likumprojekta autors – Ministru kabinets – vēlas “iemidzināt” cilvēkus, tāpēc vēlos pievērst jūsu uzmanību divām problēmām.

Pirmkārt, pārejas noteikumu 38.punkts paredz nesamērīgi plašu deleģējumu Ministru kabinetam, nosakot izņēmumus attiecībā uz atsevišķām kadastrālo vērtību zonām, atsevišķiem ēku tipiem, atsevišķām jaunajām ēkām, kā arī attiecībā uz telpu grupu lietošanas veidu un apgrūtinājumu piemērošanu un paredzot, ka minētie izņēmumi piemērojami līdz brīdim, kamēr stājas spēkā jauna kadastrālo vērtību bāze 2020.–2030.gadam. Rodas jautājums – kas ar to domāts? Vai tiek gatavots kadastrālās vērtības lēciens?

Otrkārt, vairākām kategorijām kadastrālā vērtība un attiecīgi arī nekustamā īpašuma nodoklis pieaugs. Anotācijas otrās daļas 2.punktā ir teikts, ka kadastrālā vērtība pieaugs praktiski visām pēc 2000.gada 1.janvāra pirmreizējā ekspluatācijā nodotajām ēkām. Bet šādu ēku jau ir ļoti daudz, un līdz ar to rodas jautājums: kāds ir pamatojums, jo attieksmei ir jābūt vienādai. Redzu arī vairākas citas problēmas. Tāpēc ar šo likumprojektu būs rūpīgi jāstrādā, lai tiešām mazinātu nepanesamu nekustamā īpašuma nodokļa slogu. Pēc būtības šis likumprojekts ir valsts budžeta sastāvdaļa, un ir tikai pagaidu risinājums, ar kuru Saeima turpinās strādāt. Kopumā mēs uzskatām, ka likumprojekts cilvēkiem ir labvēlīgs, jo paredz nekustamā īpašuma nodokļa iesaldēšanu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Piektdien, 23.jūnijā