Frakciju viedokļi 2017.gada 23.martā

(27.03.2017.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan “Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti Saeimas sēdē un kādi lēmumi tika pieņemti.

Pirmais šodien tiešraidē no Saeimas nama runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Rihards Melgailis. Lūdzu!

R.Melgailis (LRA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Vispirms pastāstīšu par to, ka Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti ierosināja pieņemt grozījumus Personu apliecinošo dokumentu likumā, kurā paredzēja ieviest Latvijas pilsoņa ceļošanas pasi.

Pašlaik likums paredz, ka personai vienlaikus var būt viena personas apliecība un viena pase, neskaitot dienesta vai diplomātisko pasi. Latvijas pilsoņa pases turētājiem, dodoties uz ārvalstīm, kurās ir nepieciešams iepriekš saņemt vīzu vai ieceļošanas atļauju, sava pase ir jānodod attiecīgās valsts vēstniecībai vai jānosūta uz tuvāko valsti, kurā atrodas attiecīgās valsts vēstniecība vai konsulāts. Vīzas sagatavošana var ilgt līdz pat astoņām nedēļām un dažkārt arī ilgāk. Šajā laika periodā personai ir liegta iespēja izbraukt uz valstīm, kurās kā vienīgais ceļošanas dokuments ir derīga pase. Savukārt Latvijas pilsoņa personas apliecība ir izmantojama tikai Eiropas Savienības valstīs, Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, Šveices Konfederācijā, kā arī Melnkalnē un Horvātijā.

Latvijas pilsoņi ceļošanas pasi varētu izmantot arī vēlēšanās, ja tajās tiek izmantota Latvijas Republikas teritorijā vienota vēlētāju uzskaites sistēma – vēlētāju reģistrs.

Diemžēl Saeima šo mūsu ierosinājumu neatbalstīja un jautājuma izskatīšana tālāk netika virzīta.

Par likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”. Tajā ir paredzēts tehniskās apskates jauniem un pirmo reizi reģistrētiem vieglajiem automobiļiem un piekabēm ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem veikt pēc diviem gadiem, tad vēlreiz pēc diviem gadiem un tad katru turpmāko gadu. Protams, ierosinājumu par šādu kārtību bija daudz un dažādu, tāpat tika analizēts, kā šīs lietas notiek mūsu kaimiņvalstīs. Bet jāņem vērā, ka mūsu vieglo automobiļu vecums ir ievērojams un arī ceļu stāvoklis ir slikts, līdz ar to šis pirmais spertais solis zināmā mērā varbūt atrisinās šo iedzīvotāju iniciatīvu, tas ir viens no šādiem iniciatīvas izpildījumiem dzīvē. Protams, katram autovadītājam tomēr pašam ir jābūt atbildīgam, jo automobilim uz ceļa ir jābūt tehniskā kārtībā un drošam.

Nacionālās drošības likuma grozījumi paredz zināmu kārtību, lai nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības nevar tik vienkārši tikt pārdotas un lai tās nenonāk Latvijai nedraudzīgu un varbūt pat bīstamu īpašnieku rokās. Protams, par valsts drošību ir jādomā un jārīkojas. Tomēr jāteic, ka mēs neatbalstījām šo praksi, ka dokumenti tikai šorīt bija uz galda un nebija iespēja laikus ar tiem iepazīties. Līdz ar to uzskatām, ka šāda prakse nav laba un turpmāk nav pieļaujama.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” tika pieņemts galīgajā lasījumā. Galvenais diskusiju objekts gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan šodien Saeimas sēdē bija izvirzītās prasības potenciālajiem lauksaimniecības zemes pircējiem. Apspriešanas gaitā tika izteikti ļoti daudzi dažāda līmeņa priekšlikumi par prasībām pretendentiem – valsts valodas zināšanas dažādās pakāpēs, lauksaimniecības izglītība vai zināšanas lauksaimniecībā, pieredze lauksaimnieciskajā darbā, prasme prezentēt turpmāko saimniekošanu uz šīs zemes, prasības pierādīt reālus finansēšanas avotus vai naudas legālu esamību lauksaimniecības zemes iegādei un tā tālāk.

Latvijas Reģionu apvienība iestājas par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas aizsargāšanu un vēl plašāku pielietošanu valsts pārvaldē un publiskajā telpā, taču norāda arī uz to, ka šajā jautājumā jāievēro konsekvence. Ja mēs pieļaujam situāciju, ka augstskolas rektors, kurš Latvijā nostrādājis daudzus gadus, var nezināt vai nelietot valsts valodu, ka atsevišķu pašvaldību deputāti neprot un nelieto valsts valodu, bet, piemēram, Eiropas Savienības pilsonim, kurš gribēs Latvijā nopirkt 10 hektārus lielu pļavu, lai tajā ganītu aitas, jāzina valsts valoda. Varbūt viņš ikdienā sarunāsies tikai ar šīm aitām, un, kādā valodā to darīt, Valsts valodas likums nenosaka. Tāpēc, mūsu skatījumā, šī nav tā reize, kad valsts valodas zināšanu prasības būtu samērīgas, un mūsu frakcijā bija brīvais balsojums.

Tas arī no mūsu frakcijas viss par šodienas sēdi. Paldies par klausīšanos, lai jums jauka pavasara diena!

Vadītāja. Paldies Rihardam Melgailim no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Putra. Lūdzu!

E.Putra (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

ZZS frakcijai viens no galvenajiem šīsdienas likumprojektiem bija tieši Melgaiļa kunga iepriekš jau pieteiktais jautājums par zemes privatizāciju lauku apvidos. Šodien mēs šo likumprojektu skatījām pēdējā, galīgajā, lasījumā.

Jāsaka tā, ka šis likumprojekts vēsturiski tika atvērts skatīšanai Saeimā, jo bija daudz dažādu iebildumu no Eiropas Komisijas. Eiropas Komisija neakceptēja mūsu iepriekš prasīto izglītības jautājumu. To mēs, Zemkopības ministrija, nespējām atspēkot, un šis jautājums tika izņemts ārā. Faktiski šis likums palika, var teikt, kails, jo prasības, kādas tika atstātas šajā likumā, lai iegādātos lauksaimniecības zemi, faktiski nerisina situāciju kopumā... situāciju kopumā šobrīd, teiksim tā.

ZZS frakcija, protams, uzskata, ka lauksaimniecības zeme ir viens no mūsu pamatresursiem, kas ir jāizmanto, un šī resursa nav daudz, kas jāizmanto attiecīgi atbilstošam mērķim, respektīvi, lauksaimnieciskajai ražošanai. Un šī lauksaimniecības zeme nedrīkst būt objekts tirgus spekulācijām. Šeit gan jāteic, ka jebkurā gadījumā ikvienam pilsonim, neatkarīgi no tā, vai viņš atbilst vai neatbilst šiem kritērijiem, pastāv iespēja kā juridiskajai personai nopirkt piecus hektārus, kā fiziskajai personai nopirkt 10 hektārus bez jebkādiem prasījumiem no attiecīgās komisijas puses. Respektīvi, 10 hektāri fiziskajai personai – tā jau ir ievērojama zemes platība, kuru, Dievs dod, katram apsaimniekot pēc labākās sirdsapziņas, un veiksmi darbos!

Protams, galvenais jautājums bija par valodas prasmes A1 līmeni. Respektīvi, iegādājoties zemi, pircējam ir jāprot valsts valoda vismaz A1 līmenī, kas faktiski ir zemākais valsts valodas prasmes līmenis, proti, personai jāspēj frāzēs un īsos teikumos sazināties par vienkāršām ikdienas tēmām. Protams, šinī gadījumā mēs neuzskatām, ka tā būtu pārspīlēta prasība. Šādas un līdzīgas prasības, ja šobrīd paskatāmies uz citām Eiropas Savienības valstīm, ir gan Francijā, gan Vācijā. Francijā tieši prasība par to, ka ir jārunā franču valodā, iegādājoties zemi, ir pamatota... šobrīd mūsdienu lauksaimniecība ir palikusi daudz komplicētāka un daudzas lietas ir saistītas ar dažādiem darba drošības riskiem, kādi varbūt iepriekš nepastāvēja. Tāpēc ZZS frakcija, protams, iestājas par to, ka šī prasība ir vajadzīga.

Par šo prasību, par valodu, varu pastāstīt konkrētus piemērus. Šobrīd Liepājas pusē, Priekules novadā, ir zviedru izcelsmes zemnieka saimniecība, kur februāra beigās Pārtikas un veterinārais dienests konstatēja jau sadalīšanās stadijā vairākus mājdzīvnieku līķus. Tās bija gan cūkas, gan liellopi. Un faktiski jebkura komunikācija ar šo zviedru lauksaimnieku nebija iespējama mūsu valsts valodā, jo viņš vienkārši latviešu valodu nesaprot. Turklāt gribu teikt, ja cilvēks nesaprot valsts valodu, skaidrs arī tas, ka viņš neizprot vietējos likumus, neizprot arī dzīvnieku labturības prasības, kādas ir noteiktas šeit, Latvijā. Tāpat pirms pāris gadiem skaļi runājām par to, ka dāņu lauksaimnieks ir nomiglojis vairāk nekā 400 bišu saimes Viļķenes pagastā. Un šādu gadījumu ir ļoti daudz.

Vēl vakar zviedru vēstnieks bija nosūtījis frakcijai vēstuli par to, ka šī norma varētu apdraudēt ievērojama zviedru pensiju fonda turpmāko darbību Latvijā, kurš izvērš šeit saimniecisko darbību, kas saistīta ar mežsaimniecību.

Gribu mierināt vēstnieku, ka šo uzņēmumu faktiski nekādas izmaiņas neskar... šī norma nekādas izmaiņas saimnieciskā darbībā neievieš, jo runa ir tikai par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Mežsaimniecībā šādu prasību joprojām nav.

Cits stāsts, protams, ir tad, ja pērk mežu kopā ar lauksaimniecības zemi, jo bieži vien ir jautājums par to, vai tiešām šī meliorētā lauksaimniecības zeme ir jāapmežo... Latvijas Nacionālajā attīstības plānā joprojām ir uzstādījums, ka mums ir jāražo divi miljoni uz hektāru 2020.gadā. Šis mērķis ir reāls un sasniedzams. Tāpēc šāds... es joprojām uzskatu – šāda valodas prasība tikai veicinātu to, ka zeme kalpotu šim mērķim.

Protams, ir jāciena mūsu valsts, mūsu valsts valoda, tieši latviešu valoda, jo kas tad to darīs, ja mēs paši nedarīsim. Un, kā jau teicu, citas valstis piekopj šādu un līdzīgu praksi.

Šodien izskatījām arī, tā teikt, uz tautas iniciatīvu balstītu likumprojektu par automašīnu tehnisko apskati. Turpmāk šī kārtība būs tāda, ka automašīnu tehniskā apskate būs jāveic pēc formulas “2+2+1”. Faktiski tas nozīmē to, ka jaunai mašīnai pirmajos piecos gados būs jāveic trīs apskates līdzšinējo piecu vietā.

Tā ir, es domāju, pozitīva ziņa visiem mūsu valsts iedzīvotājiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edgaram Putram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā es vēlos runāt tikai par vienu jautājumu un arī par vienu likumprojektu, par kuru šodien diezgan bagātīgajā darba kārtībā tika visvairāk diskutēts.

Proti, jautājums ir par likumprojektu kvalitāti.

Cik reizes par to nav runājis gan Valsts prezidents, gan arī Saeima, bet aizvien vēl mēs no kļūdām nemācāmies. Un tas ir cieši saistīts arī ar likumprojektu izskatīšanu steidzamības kārtībā, jo bieži vien steidzamību atbalsta ar balsu vairākumu, vienkārši balsojot, – bez argumentācijas, kāpēc steidzamība tiešām šajā gadījumā ir nepieciešama. Un konkrēts piemērs ir šodien akceptētais likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Kāpēc mēs runājam par kvalitāti?

Pirmkārt, šāds likumprojekts, kas it kā tapis komisijās, it kā tapis kādā ministrijā, sākumā bija bez anotācijas. Izvērtēts ļoti nopietns jautājums, bet anotācijas nav! Tā anotācija uzradās pēdējā naktī.

Otrkārt, jautājums, kurš ir nokavēts vismaz 20 gadus... un slikti izstrādāts projekts atkal pēkšņi ir jāpieņem tik steidzami – pāris nedēļu laikā.

Treškārt, kāpēc saku, ka slikti izstrādāts. Projektā bija plānots grozīt četras normas. Par šīm četrām normām bija iesniegti 65 priekšlikumi, turklāt daži priekšlikumi bija ļoti apjomīgi un šodien par tiem Saeimu aicināja balsot pa daļām.

Ceturtkārt, ja tiešām projekts tapis Ekonomikas ministrijā (par ko tomēr rodas šaubas), tad, šķiet, šajā ministrijā izpratne par nacionālās drošības jautājumiem konkrētā likumprojekta apspriešanas gaitā ir ļoti šaura (ja, protams, nacionālās drošības aizsardzība bija šī likumprojekta galvenā ideja un mērķis).

Mūsu frakcija bija ierosinājusi papildināt nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību uzskaitījumu. Piemēram, vai tiešām Latvijas lielākās ostas nav tās vietas, kurās, pārsniedzot ietekmes procentu, komersants nevar apdraudēt valsts drošību? Vai pārtikas ražošanas nozarē nevar būt apdraudētības, ja viens komersants šajā jomā var ietekmēt apgrozījumu 25 miljonu apmērā? Kā ir ar sistēmiski nozīmīgajām Latvijas kredītiestādēm jeb bankām? Vai tiešām arī šajā gadījumā viss ir kārtībā un šeit no valsts puses nav... šī pati kontrole no Ministru kabineta puses nebūtu jāīsteno?

Mūsuprāt, apspriežot šos jautājumus, vajadzēja katru no šiem gadījumiem rūpīgi vēlreiz apsvērt. Diemžēl likuma izvērtēšanas gaitā, ievērojot to, ka tie bija opozīcijas priekšlikumi, kuri kopumā nav atbalstāmi pēc savas būtības, tie tika noraidīti.

Šķiet, ka valdošajai koalīcijai šoreiz nav intereses par drošības jautājumu sistēmisku sakārtošanu. Ir vēlme grozīt atsevišķas normas... atsevišķas, no konteksta izrautas lietas. Tiešām negribas ticēt, taču cauri visam tam aužas arī tas, ka... Bieži vien notiek – un arī šajā gadījumā tas tā varētu būt –, ka likumprojekts ir vērsts ne jau uz likuma mērķa sasniegšanu, bet drīzāk uz kādu ekonomisko interešu lobēšanu vai arī konkrētas partijas vai partiju mēģinājumu celt savu politisko reitingu, vismaz pievērst sev uzmanību, lai būtu par ko runāt konkrētās partijas vai partiju interesēs.

Tātad retāk pieņemsim lēmumus steidzamības kārtībā, vairāk izsvērsim un vairāk domāsim par savu darba kvalitāti! Uz to es aicinu arī likumdevēju.

Bet jums visiem novēlu skaistu nedēļas nogali – saulainu, pavasarīgu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, manuprāt, bija divi svarīgi jautājumi, kurus gribu izcelt.

Pirmais ir tas, par kuru jau mans kolēģis tikko runāja, – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Un otrs ir likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”.

Par pirmo jāteic, ka pēc tiešām diezgan pamatīgas cīņas galu galā esam šo likumu pieņēmuši. Un tāpēc atgādināšu, kāpēc tas ir nepieciešams un kāpēc tas ir ļoti svarīgs Latvijas nacionālajai drošībai.

Proti, kā mēs zinām, šobrīd, tā dēvētajā ceturtās paaudzes karā, tiek izmantoti visdažādākie līdzekļi – gan ekonomiskie līdzekļi, gan arī mediji –, un jau kļūst par klasiku, piemēram, tādi draudi: “Mēs jums nepiegādāsim vairs gāzi!” Un tamlīdzīgi. Tieši tādēļ ir ļoti nevēlama vairāku uzņēmumu nokļūšana kādās nedraudzīgās rokās, un tāpēc likums aptver aptuveni 30 Latvijas stratēģiski svarīgos uzņēmumus, precīzāk sakot, uzņēmumus, kuriem pieder šie stratēģiski svarīgie aktīvi, kuru nonākšana kādās nedraudzīgās rokās būtu ļoti nevēlama.

Nu lūk! Un kas tad būs jādara? Kāda būs uzraudzība šiem uzņēmumiem? Kad notiks to pārdošanas darījums, būs jāsaņem no valdības atļauja, un tad valdība redzēs, kas ir pircējs; specdienesti skatīsies, un pēc tam valdība lems, vai pircējs ir gana draudzīgs Latvijai un vai tas kaut kādā veidā neapdraud Latvijas nacionālās intereses.

Tiešām diskusijas bija ļoti pamatīgas. Un kas ir interesanti? Opozīcija vēl pirms divām nedēļām, nu, tā kā šaubījās par šī likuma nepieciešamību, turpretim šodien jau taktika bija mainījusies un bija vēlme zem šī likuma regulējuma palikt pilnīgi visus... nu, gandrīz vai lielāko daļu Latvijas uzņēmumu, lai to īstenībā padarītu par farsu. Ja šie priekšlikumi tiktu pieņemti, tad Latvija faktiski kļūtu par totalitāru valsti vai plānveida ekonomikas valsti, proti, valsti, kas atgriezusies plānveida ekonomikā, kur uzņēmējdarbību, ražošanu un visu pārējo centralizēti nosaka valsts. Protams, mēs to nevēlamies, un šādi priekšlikumi netika atbalstīti.

Tā ka, manuprāt, mēs esam ieguvuši instrumentu, ar ko varam samērīgi aizstāvēt savas nacionālās drošības intereses, vienlaikus nesabojājot investīciju klimatu Latvijā, lai nebūtu tā, ka ikvienam, kurš grib ieguldīt Latvijā naudu, būtu jābaidās, ka varētu kādā brīdī valdība viņam šo uzņēmumu atņemt vai kā citādi.

Par otru likumprojektu. Otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”. Būs vēl arī trešais lasījums. Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir ļoti svarīgs tiem, kuri ļoti iestājas par tā sauktā kapu tramvaja projektu jeb Skanstes tramvaja projektu. Proti, likumprojekts paredz nodrošināt to, ka nekādā veidā... ja šī tramvaja līnija taps, tad nekādā veidā tā nedrīkstēs pārkāpt tā sauktās sarkanās līnijas un ieiet Rīgas Lielo kapu teritorijā, un apdraudēt vēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Tas ir ļoti būtiski. Bet, protams, pašam projektam būt vai nebūt – tas tomēr ir Rīgas domes lēmums. Un valdība un Saeima, kas ir likumdevējs, un citas... Viena vēlēta vara diemžēl nevar iejaukties citas vēlētas varas, teiksim, jautājumu lokā. Tā ka tas, vai būs projekts vai nebūs, ir un paliek Rīgas domes pārziņā.

Tas man īsumā viss.

Paldies par uzmanību. Lai jaukas jums brīvdienas!

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šīs nedēļas darba kārtībā iekļauti daudzi būtiski jautājumi, un vēlos pievērst jūsu uzmanību tām aktualitātēm un tiem Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kuri no Nacionālās apvienības viedokļa ir paši būtiskākie.

Galīgajā lasījumā šodien atbalstījām ļoti būtiskus, ar Latvijas drošību saistītus grozījumus Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā. Šie grozījumi paredz noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nepieļautu, ka šādos uzņēmumos ietekmi iegūst personas, kuru darbība varētu būt vērsta pret Latvijas valsti un Eiropas Savienību, kā arī pret NATO interesēm.

Mūsdienu drošības izaicinājumi bieži vien vairs nav klasiski – fiziski un militāri –, bet gan tieši saistīti ar ietekmes izvēršanu citu valstu iekšējos procesos. Latvijai līdz šim nebija instrumenta, ar kuru apturēt un novērst kādu valstij nozīmīgu resursu vai arī, piemēram, mediju nonākšanu Latvijas interesēm nevēlamās rokās. Ar šo likumprojektu nosakām mehānismu, kurš valdībai dos tiesības nobloķēt šāda veida darījumus un nepieļaut šo uzņēmumu nonākšanu nedraudzīgās rokās. Šādu praksi īsteno gan Lielbritānija, gan Vācija, gan citas valstis, tādējādi pierādīdamas, ka tas ir veids, kā efektīvi aizsargāt valsts intereses un drošību šodienas sarežģītajā pasaulē.

Šodien atbalstījām arī likumprojekta “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” tālāko virzību Saeimā. Šis grozījums rosināts pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma saņemšanas. Proti, tika aicināts noteikt, ka jaunām automašīnām tehniskā apskate pirmos četrus gadus būtu jāveic reizi divos gados. Grozījums paredz, ka – līdzīgi kā Norvēģijā, Lietuvā, Vācijā, Igaunijā un citur – iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim tehniskā apskate veicama ne vēlāk kā divus gadus pēc reģistrācijas Latvijā. Otra tehniskā apskate būs jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc pirmreizējās apskates. Savukārt, sasniedzot četru gadu vecumu, turpmākās tehniskās apskates šādām automašīnām būs jāveic katru gadu.

Esam gandarīti, ka sabiedrības iniciatīva – Saeimā iesniegtais vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu iesniegums – ir guvusi atbalstu Saeimā. Tas pierāda gan iedzīvotāju vēlmi, gan iespējas faktiski iesaistīties Latvijas likumdošanas veidošanā.

Otrajā lasījumā šodien atbalstījām nepieciešamās izmaiņas likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, lai noteiktu tiesības uz nodokļa atvieglojumiem arī daudzbērnu ģimeņu bērnu vecvecākiem. Šie grozījumi veicinās taisnīguma principa īstenošanu situācijās, kad daudzbērnu ģimene dzīvo kopā ar bērna vecvecākiem viņiem piederošā īpašumā.

Savukārt trešajā lasījumā šodien atbalstījām likumprojektu “Grozījumi Politisko partiju likumā”, kuri ir daļa no likuma grozījumu kompleksa, kas paredz samazināt administratīvās procedūras uzņēmumu, biedrību, nodibinājumu, kā arī partiju reģistrā, ieviešot izmaiņas Uzņēmumu reģistra darbības formā un samazinot administratīvo slogu.

Tāpat ļoti svarīgi ir šodien galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, ar kuriem precizēta lauksaimniecības zemes iegādes kārtība. Šie likuma grozījumi paredzēti, lai īstenotu būtisku mērķi – nodrošināt, lai zeme tiktu izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā, un – tas jo īpaši svarīgi! – ļautu to maksimāli izmantot Latvijas iedzīvotājiem. Ar šiem grozījumiem atvieglojam zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem un nosakām aizliegumu iegādāties zemi tiem ārzemniekiem, kas pastāvīgi neuzturas Latvijā. Tādējādi veicinām zemes saimniecisku izmantošanu un ierobežojam spekulatīvus darījumus.

Nacionālā apvienība uzstāja uz tādu grozījumu atbalstīšanu, kas vērsti uz valsts valodas zināšanu prasību tiem lauksaimniecības zemes īpašniekiem, kuri ir ārzemnieki. Šodien Saeimā deputātu vairākums atbalstīja šādas prasības ieviešanu.

Noslēgumā vēlos vērst uzmanību uz divām pēdējā laika skaļākajām aktualitātēm. Viena no tām skar Latvijas augstākās izglītības nozari un RPIVA likvidāciju. Šis jautājums tieši skar milzīgu skaitu studentu, tāpēc, ņemot vērā jaunāko saņemto informāciju no juridiskā biroja Sorainen un tiesībsarga, Nacionālās apvienības valde nolēma pieprasīt atlikt šī jautājuma skatīšanu līdz nākamajai nedēļai, lai varētu padziļināti izvērtēt konstatētās nepilnības akadēmijas likvidēšanas procesā.

RPIVA likvidācija ir nopietns solis, par kuru sabiedrībā pastāv ļoti polarizēts viedoklis, tāpēc tās kvalitatīva un juridiski korekta īstenošana ir fundamentāli būtiska.

Un beidzot. Šonedēļ ļoti skaļi izskanējusi ziņa par Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa pēkšņo aiziešanu no amata. Vēlamies pateikties Mārtiņam Krieviņam par profesionālo un uz sadarbību vērsto darbu Valsts kancelejā un uzsākto darbu valsts pārvaldes reformēšanā. Ņemot vērā, ka lēmums par Valsts kancelejas direktora darbību ir Ministru prezidenta kompetencē, atturamies skrupulozi iztaujāt un iztirzāt šo darba attiecību pārtraukšanas iemeslus. Taču uzsveram, ka, Nacionālās apvienības ieskatā, ārkārtīgi būtiski ir turpināt iesāktās reformas valsts pārvaldē un nākamajam Valsts kancelejas vadītājam vai vadītājai jābūt drosmei un spējai ķerties klāt tām reformām, kuras iesāka Krieviņa kungs.

Mārtiņam Krieviņam savukārt vēlam izdošanos un veiksmi tālākajās profesionālajās gaitās! Uz šīs nots arī vēlos no jums šonedēļ atvadīties.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un raidījuma noslēgumā vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kuri paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā. Lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, ir noteikts, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Galīgajā lasījumā šodien tika pieņemti arī grozījumi Nacionālās drošības likumā, nosakot, ka turpmāk vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai kādas personas iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā. Grozījumi attiecas uz atsevišķiem lieliem elektronisko sakaru uzņēmumiem, konkrētiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī atsevišķiem gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas jomas uzņēmumiem.

No vienas puses, saprotama un atbalstāma ir Ekonomikas ministrijas vēlme pasargāt valstij svarīgu komercsabiedrību darbību no personām ar apšaubāmu reputāciju. Bet, no otras puses, šie likuma grozījumi var liecināt par pārmērīgu valsts iejaukšanos uzņēmējdarbībā un iespējamo vēlmi palīdzēt valdībai pietuvinātiem komersantiem. Likumā noteikts, ka Ministru kabineta lēmumu saistībā ar atļaujas izsniegšanu varēs pārsūdzēt tiesā, bet konkrētu uzņēmumu nosaukumi nav minēti.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Svētdien, 19.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”